Publikācijas

Sastopamākās slimības un kaitēkļi augļu dārzos 2018. gada sezonā.

Sastopamākās slimības un kaitēkļi augļu dārzos 2018. gada sezonā.

07.01.2019

Žurnāla "Dārzs un Drava" 2018. gada decembra publikācija.

Kad veģetācijas sezona augiem noslēgusies, laiks atskatīties uz aizvadītā gada izplatītākajām slimībām un kaitēkļiem augļu un ogu dārzos.

Gadu no gada augļu dārzos un ogulāju stādījumos tiek veikts kaitīgo organismu monitorings, lai izprastu gan slimību, gan kaitēkļu attīstību dažādos laikapstākļos. Katrs gads ir atšķirīgs, katrs ar savām īpatnībām, gan laika apstākļu, gan veģetācijas sezonas ilguma ziņā. Šogad bija netipiski karsts un sauss laiks jau sākot no pavasara, kas radīja patīkamus apstākļus dažādu kaitēkļu attīstībai, dažu sugu pārstāvji veidoja vairākas paaudzes nekā parasti, tomēr atsevišķu slimību izplatību šī gada apstākļi bremzēja. Pēc valsts vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, šogad gaisa temperatūras krietni pārsniedza normu, bet nokrišņa daudzums vietām sasniedza tikai 50 % no normas. Tas būtiski ietekmēja visu kultūraugu augšanu, radīja stresu augiem un ierobežoja to izturību pret slimībām un kaitēkļiem.

Lasīt tālāk ...
Tūju slimības Latvijā

Tūju slimības Latvijā

02.01.2019

Raksts publicēts 2018.gada decembra žurnālā "Dārza Pasaule".
Rakstu sagatavoja VAAD Augu aizsardzības departamenta integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande

Tūjas Latvijā pēdējo 10-20 gadu laikā ir kļuvušas ļoti iecienītas. Tās stāda apstādījumos, grupējot ar citiem skuju un lapu kokiem un krūmiem, kā arī tās ir viens no populārākajiem dzīvžogu augiem. Bet kā jau ikvienam kultūraugam, ko masveidā sāk audzēt, parādās problēmas – slimības un kaitēkļi. Tūjām vairāk gan raksturīgas slimības, par ko mēs Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) katru gadu arvien vairāk pārliecināmies. Katru gadu pieaug uz VAAD Nacionālo fitosanitāro laboratoriju atnesto tūju paraugu skaits un pieaug arī konstatēto slimību skaits. Ja pirms pieciem gadiem tās bija dažas slimības, tad uz šo brīdi tās jau ir septiņas – gan kas izraisa zaru brūnēšanu un kalšanu, gan kas bojā sakņu sistēmu.  

Lasīt tālāk ...
Smiltsērkšķu raibspārnmuša – pēdējos gados izplatītākais kaitēklis smiltsērkšķu stādījumos

Smiltsērkšķu raibspārnmuša – pēdējos gados izplatītākais kaitēklis smiltsērkšķu stādījumos

16.11.2018

Žurnāla "Dārzs un Drava" 2018. gada oktobra publikācija.

Smiltsērkšķus Latvijā sāka audzēt salīdzinoši nesen, sākotnēji tie tika ievesti kā krastu kāpu stiprinoši augi, tomēr smiltsērkšķiem piemērotākas ir mālsmilts un smilšmāla augsnes. Smiltsērkšķu dabiskais izplatības areāls ir Sibīrijas dienvidi, Kaukāzs, Rietumeiropa, Balkāni.  Tie ir spējīgi augt ļoti ekstremālos apstākļos, pat kā pundurkrūmi tuksnesī. Palielinoties smiltsērkšķu audzētajām platībām, arī kaitīgo organismu sastopamība pieaug. Klimata pārmaiņu rezultātā smiltsērkšķu raibspārnmuša (Rhagoletis batava) paplašina izplatības areālu, jo apstākļi izdzīvošanai kļūst labvēlīgāki, tādēļ mušas šobrīd sastopamas arī Somijā un Zviedrijā. Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā smiltsērkšķu raibspārnmuša ir savairojusies masveidā un daudzos dārzos ražas zudumi sasniedz 80-100%. Krievijā un Baltkrievijā mušas ierobežošanai lieto insekticīdus, diemžēl to atlieku līmenis ogās ir pārāk liels, tādēļ Eiropas Savienības valstīs smiltsērkšķu ogu imports no šīm valstīm ir pārtraukts. Latvijā smiltsērkšķu muša parādījās 2011. gadā un šobrīd visvairāk sastopama Lietuvas pierobežā, kā arī Latvijas rietumu daļā,  tomēr muša var būt sastopama visur, kur aug to barības augi - smiltsērkšķi. Agrāk smiltsērkšķiem nebija novēroti slimību radīti bojājumi, bet šobrīd dažas sēņu un baktēriju ierosinātas slimības (dzinumu kalšana un vēzis, vadaudu mikoze, pumpuru bakterioze u.c.) ir diezgan izplatītas. Arī kaitēkļu bojājumi jau kļuvuši par normu.

Lasīt tālāk ...
Novērotās slimības dārzeņu un augļu glabātavās 2018. gada sākumā.

Novērotās slimības dārzeņu un augļu glabātavās 2018. gada sākumā.

26.10.2018

Kopš 2018. gada janvāra Valsts augu aizsardzības dienesta integrētās daļas prognozistes apsekoja un noņēma augu paraugus no vairāk kā 30 augļu un dārzeņu glabātavām visā Latvijā.

Lasīt tālāk ...
Kāpēc jāievēro augu aizsardzības līdzekļu marķējums

Kāpēc jāievēro augu aizsardzības līdzekļu marķējums

11.08.2015

Raksts publicēts 2015.gada augusta žurnālā "Agro tops".
Rakstu sagatavoja VAAD Augu aizsardzības departamenta augu aizsardzības līdzekļu novērtēšanas daļas referentes Regīna Balode un Laura Misiņa

Katram Latvijā reģistrētam augu aizsardzības līdzeklim (AAL) ir marķējuma teksts, kurā iekļauta informācija par AAL paredzēto lietojumu, devām un nogaidīšanas laiku līdz ražas novākšanai, produkta fizikāli ķīmiskais raksturojums, kā arī informācija par AAL klasifikāciju atbilstoši aktuālajai likumdošanai. Reģistrēta AAL marķējuma teksts var mainīties, ja līdzeklis tiek pārreģistrēts vai paplašināts tā lietojums.

Lasīt tālāk ...
Jaunas prasības profesionālajiem augu aizsardzības līdzekļu lietotājiem

Jaunas prasības profesionālajiem augu aizsardzības līdzekļu lietotājiem

06.01.2015

Žurnāla "Agro Tops" 2014.gada publikācija. Autors:  Gundega Skagale

Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande uzsver, ka tuvākajos gados VAAD inspektors saimniecībā ieradīsies ne kā pārbaudītājs un sodītājs, bet gan kā draudzīgs konsultants, kurš kopā ar saimnieku mēģinās rast atbildes, kā labāk ieviest integrētās augu aizsardzības prasības. Tās no šā gada 1. janvāra ir obligātas ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā.

Lasīt tālāk ...

Integrētās augu aizsardzības ieviešana Latvijā

26.11.2014

2009.gada 21.oktobrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta  un Padomes Direktīva 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (turpmāk – Direktīva 2009/128/EK). Direktīva 2009/128/EK bija jāievieš līdz 2011.gada 29.novembrim, bet dažas prasības, t.sk., integrētās augu aizsardzības, ieviešamas 2014.gadā.

Lasīt tālāk ...

© Valsts augu aizsardzības dienests, 2014. Visas tiesības paturētas.