Integrētās augu aizsardzības ieviešana Latvijā

2009.gada 21.oktobrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta  un Padomes Direktīva 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (turpmāk – Direktīva 2009/128/EK). Direktīva 2009/128/EK bija jāievieš līdz 2011.gada 29.novembrim, bet dažas prasības, t.sk., integrētās augu aizsardzības, ieviešamas 2014.gadā.

Integrētās augu aizsardzības prasības (turpmāk – IAA) ir daļa no integrētās augu audzēšanas prasībām. Līdz šim atsevišķas integrētās augu audzēšanas prasības bija noteiktas Ministru kabineta 2009. gada 15. septembra noteikumos Nr.1056 "Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības un kontroles kārtība" (turpmāk - noteikumi Nr.1056). Šīs prasības ir saistošas tiem audzētājiem, kuri ir reģistrējušies Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā. Šobrīd tie ir apmēram 400 dārzeņu, augļu un ogu, un kartupeļu audzētāji. 

Direktīvā minētie IAA vispārīgie principi un prasības šobrīd ir iestrādāti augstākminēto noteikumu Nr. 1056 II nodaļā. Pēc šo grozījumu apstiprināšanas Ministru kabinetā, šīs nodaļas prasības būs obligātas visiem profesionālajiem augu aizsardzības līdzekļu lietotājiem, kā arī personām, kam nav apliecības otrās reģistrācijas klases augu aizsardzības līdzekļu iegādei un lietošanai, bet kuras izmanto sniegtos pakalpojumus augu aizsardzības jomā. Pēc aptuvenām aplēsēm tādas varētu būt apmēram 17000 saimniecības Latvijā.

Viena no IAA definīcijām skan šādi: „Integrētā augu aizsardzība ir bioloģisku, agrotehnisku, ķīmisku vai augu selekcijas (izturīgas šķirnes) pasākumu kombinēšana un šo kombināciju racionāla izmantošana, lai maksimāli samazinātu augu aizsardzības līdzekļu (turpmāk – AAL) lietošanu un kaitīgo organismu populāciju uzturētu tādā līmenī, kas nerada ekonomiski būtiskus ražas bojājumus vai zudumus.”. IAA nav nekas jauns Latvijas lauksaimniecībā, tā, vienkāršiem vārdiem runājot, ir atgriešanās pie labas agronomijas prakses un sakārtotas lauksaimniecības. Jau iepriekšējā gadsimta sākumā Latvijā zināmi dārzkopji un agronomi rakstīja par augu maiņas un augu sekas  nepieciešamību un nozīmīgumu, par sabalansēta mēslojuma nozīmi augu dzīvē, par augsnes pH noteikšanas nepieciešamību, par ķīmisko AAL smidzinājumu lietošanu tikai tad, kad citas metodes jau ir izmēģinātas, un tikai tik daudz, cik nepieciešams.

Kā ikvienai lietai, arī IAA, ir plusi un mīnusi.

Priekšrocības:

  • ieviešot IAA, samazinās izlietoto AAL daudzums, kas atstāj labvēlīgu ietekmi uz augsni, gruntsūdeņiem, apkārtējo vidi un cilvēku veselību;
  • optimāla agrotehnika, sabalansēts mēslojums veicina stipru un izturīgu augu augšanu, kas labāk iztur kaitīgo organismu „uzbrukumus”;
  • lietojot mazāk ķīmiskos AAL, attiecīgi samazinās saimniecības izdevumi uz kultūrauga hektāru;
  • samazinās kopējās izmaksas kaitīgo organismu ierobežošanai, jo tie ilgtermiņā saimniecībā  tiek efektīvi kontrolēti;
  • IAA stimulēs zemniekus vairāk domāt par saimnieciskās darbības ietekmi uz apkārtējo vidi un derīgo organismu saglabāšanu;
  • IAA motivē cilvēkus mācīties.

Iespējamās grūtības: 

  • nepieciešams vairāk laiks darbību plānošanai;
  • nepieciešams apgūt papildus zināšanas, jo IAA ir svarīgi labi pārzināt kaitīgo organismu bioloģiju, lai varētu pieņemt pareizu lēmumu par ierobežošanas pasākumu veikšanu, kad tie visefektīvāk iedarbojas uz kaitīgo organismu.

IAA principi un prasības visiem profesionālajiem AAL lietotājiem ir obligāti ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā. Arī citās ES valstīs uz šo brīdi vēl ir ļoti daudz neskaidrību gan par IAA ieviešanu, gan, īpaši, kā to kontrolēt. Vairumam dalībvalstu ir vienprātīgs viedoklis, ka IAA ir grūti kontrolējama un tādēļ  nepieciešama individuāla pieeja katrai saimniecībai, izvērtējot, vai saimniecība ir, daļēji ir vai nav ieviesusi IAA principus un prasības. Arī Valsts Augu Aizsardzības dienesta (turpmāk – VAAD), kā IAA ieviešanas kontrolējošās iestādes uzskati par kontroli sakrīt ar citu dalībvalstu viedokli. Tādēļ tuvākie gadi plānoti kā pārejas periods, kad VAAD inspektors saimniecībās ieradīsies ne kā pārbaudītājs un sodītājs, bet gan kā draudzīgs konsultants, kurš kopā ar saimnieku mēģinās rast atbildes uz jautājumiem, kā labāk saimniecībā ieviest noteikumu Nr.1056 prasības. Piemēram, kādā pakāpē IAA saimniecībā ir ieviesta; kādi ir šķēršļi vai grūtības, ieviešot IAA; kādas ir saimniecības iespējas šīs grūtības risināt un pārvarēt. Inspektori atbildēs uz zemnieku uzdotajiem jautājumiem par IAA.

Nobeigumā vēlos aicināt zemniekus neuztvert IAA kā kārtējo slogu, ko mēģina uzspiest ES un attiecīgi arī Latvijas ierēdņi, bet gan kā iespēju atgriezties pie piemirstiem agronomijas pamatprincipiem, ar kuru palīdzību ilgtermiņā spēsim saglabāt mūsu galvenā resursa – augsnes – auglību, spēsim saglabāt tīru, nepiesārņotu vidi un arī parūpēsimies par savu un savu līdzcilvēku veselības saglabāšanu.

Anitra Lestlande, 
Valsts augu aizsardzības dienesta 
Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja,
tel.67185478, e-pasts: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.


© Valsts augu aizsardzības dienests, 2014. Visas tiesības paturētas.