Jaunas prasības profesionālajiem augu aizsardzības līdzekļu lietotājiem

Žurnāla "Agro Tops" 2014.gada publikācija. Autors:  Gundega Skagale

Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande uzsver, ka tuvākajos gados VAAD inspektors saimniecībā ieradīsies ne kā pārbaudītājs un sodītājs, bet gan kā draudzīgs konsultants, kurš kopā ar saimnieku mēģinās rast atbildes, kā labāk ieviest integrētās augu aizsardzības prasības. Tās no šā gada 1. janvāra ir obligātas ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā.

Ar ko jaunās, tā saucamās integrētās augu aizsardzības prasības, atšķiras no līdz šim izmantotajām?

- Integrētās augu aizsardzības prasības nav nekas jauns Latvijas lauksaimniecībā, tā savā ziņā ir atgriešanās pie labas agronomijas prakses un sakārtotas lauksaimniecības. Jau pagājušā gadsimta sākumā Latvijā dārzkopji un agronomi rakstīja par augu maiņas un augu sekas nepieciešamību un nozīmību, sabalansēta mēslojuma nozīmi augu dzīvē, augsnes pH noteikšanu, ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu (AAL) smidzinājumu lietošanu tikai tad, kad citas metodes jau izmēģinātas un tikai tik daudz, cik nepieciešams.

Latvija ir priviliģētā stāvoklī salīdzinājumā ar vairumu Eiropas Savienības valstu, jo mēs ar integrēto audzēšanu esam pazīstami kopš 2006. gada, kad integrēto audzēšanu ieviesām augļkopībā, dārzeņkopībā un kartupeļu audzēšanā. Laukaugu audzētāji ar integrēto audzēšanu līdz šim nebija pazīstami, tāpēc šo zemnieku satraukums par jaunajām prasībām ir saprotams.

Integrētās augu aizsardzības prasības iestrādātas Ministru Kabineta noteikumos nr. 1056 Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanās prasības un kontroles kārtība. Līdz šim tie bija saistoši augļkopjiem, dārzeņu un kartupeļu audzētājiem, kas saņem atbalsta maksājumus par integrēto audzēšanu. Tagad šo noteikumu 2. nodaļa būs saistoša visiem profesionālajiem AAL lietotājiem, kas savās saimniecībās lieto 2. reģistrācijas klases AAL, kā arī personām, kuras izmanto citu sniegtos pakalpojumus augu aizsardzībai.

Kādas būtiskākās izmaiņas augu aizsardzībā sāksies no šī gada jūnija?

- Ne no 1. janvāra, ne 1. jūnija nevienam nekas nav jāņem vērā kā obligāts, jo integrētās augu aizsardzības prasību ieviešanai ir paredzēts divus gadu pārejas periods. Tas, ka noteikumi stājušies spēkā vēl nenozīmē, ka rīt vai parīt saimniecībā ieradīsies inspektors, kas pārbaudīs pa punktiem, vai viss ievērots. Tuvākajos gados VAAD inspektors saimniecībā ieradīsies ne kā pārbaudītājs un sodītājs, bet gan kā draudzīgs konsultants, kurš kopā ar saimnieku mēģinās rast atbildes, kā labāk ieviest integrētās augu aizsardzības prasības.

Pārejas periods nenozīmē, ka zemniekiem integrētā augu aizsardzības prasības ir jāsāk ievērot tikai pēc diviem gadiem, kad pārejas periods beigsies. Nē, šie divi gadi doti, lai saprastu un pakāpeniski ieviestu integrētās augu aizsardzības prasības savā darbā.

Šī gada beigās, nākamā gada sākumā pabeigsim darbu pie integrētās augu aizsardzības vadlīnijām. Tā būs kā rokasgrāmata zemniekam, lai labāk ieviestu integrētās audzēšanas prasības.

Turpmāk visiem profesionālajiem AAL lietotājiem jāveic augsnes agroķīmiskā izpēte vai augsnes analīzes. Līdz šim agroķīmiskā izpēte ik pa pieciem gadiem bija obligāta zemniekiem, kas strādā nitrātu jutīgajās teritorijās, kā arī tiem dārzeņu, augļu-ogu un kartupeļu audzētājiem, kuri saņem atbalstu par integrēto produkcijas audzēšanu. Šī prasība varētu būt jaunums zemniekiem, kas strādā Vidzemē, Latgalē, Kurzemē – viņiem tad turpmāk augsnes analīzes būs jāveic ne retāk kā reizi septiņos gados.

Nav obligāti jāveic augsnes agroķīmiskai izpēte, var būt veiktas arī augsnes analīzes. Vidējās izmaksas par vienu augsnes analīzes paraugu ir apmēram 11 eiro. Agroķīmisko izpēti veic VAAD laboratorija, bet augšņu analīzes var veikt arī zemnieks pats, ja vien viņam ir atbilstoši aprīkota laboratorija. Mūsdienu tehnoloģijas, ar ko aprīkota lauksaimniecības tehnika, pieļauj arī augsnes analīžu veikšanu.

Saimniecībā jāveido arī lauku uzskaites sistēma. Ko tas nozīmē?

- Citiem vārdiem to var saukt lauku vēsture - visa informācija par lauku. Integrētajā audzēšanā šī informācija ir ļoti svarīga, jo ir daudzas slimības un kaitēkļi, kas saglabājās uz augu atliekām un augsnē. Zinot, piemēram, priekšaugu un ar to saistītos kaitīgos organismus, zemnieks zinās, ar kādiem riskiem jārēķinās.
Formāts nav noteikts, nosacījumi ir tikai informācijai. Lauku uzskaites sistēma var tikt kārtota gan papīra formātā, gan datorā. Tā ir zemnieka brīva izvēle.

Cik aktuālai šai informācijai jābūt? Nav noslēpums, kad darbs dzen darbu, nav laika sēdēt pie papīriem.

- Nereti zemnieki visus datus ieraksta savā plānotājā. Arī tas, vismaz sākumā periodā, tiks akceptēts, galvenais, lai var noskaidrot prasīto informāciju. Lai atvieglotu šīs prasības izpildi, VAAD mājas lapā publicēsim lauku uzskaites sistēmas veidlapas paraugu. , Par katru lauku jābūt šādai informācijai: lauka nosaukumam vai numuram un platībai, audzētā kultūrauga suga un šķirne, kā arī priekšaugs, veiktie sēklas vai stādāmā materiāla sagatavošanas pasākumi (ja izmantota kodne, jānorāda tās nosaukums, deva, apstrādātais daudzums, apstrādes datums). Sējas vai stādīšanas dziļums, izsējas norma vai stādīšanas biezība un sēklu iestrādes dziļums. Jānorāda agrotehniskie pasākumi un to veikšanas datumi.

Integrētajā audzēšanas sistēmā zemniekam pēc iespējas jāsaglabā derīgo organismu mājvietas - atsevišķi augošus krūmu pudurus, vecus kokus, akmeņu kaudzes (krāvumus). Arī tas jānorāda lauku uzskaites sistēmā.

Protams, jābūt arī informācijai par mēslošanai izmantoto līdzekļu veidiem un devām, minerālmēslu pamatsastāvu un iestrādes datumu, kā arī kaļķošanai vai ģipšošanai izmantoto materiālu devām un to iestrādes datumu. Jānorāda izmantotie mehāniskie, bioloģiskie, agrotehniskie un ķīmiskie augu aizsardzības pasākumi, minot arī AAL nosaukumu, devu, apstrādāto platību, apstrādes datumu un apstrādes pamatojumu. Jāfiksē ražas novākšanas datums un iegūtā raža.

Kur var uzzināt kaitīgo organismu izplatības sliekšņus, kas jāņem vērā, izvēloties augu aizsardzības pasākumus?

- Nosakot nepieciešamos augu aizsardzības pasākumus, zemniekam aktīvās veģetācijas laikā ir regulāri jāpārbauda lauki un jāveic kaitīgo organismu izplatības dinamikas (skaitot kukaiņus uz augiem un nosakot slimību attīstības stadijas) un augu attīstības novērojumi, kuri jādokumentē lauku uzskaites sistēmā. Īpaši izveidotā VAAD mājas lapā internetā šā gada beigās, nākamā gada sākumā publicēsim kaitēkļu un slimību kaitīguma sliekšņus un ieteikumus kaitēkļu ierobežošanai.

Esam apkopojuši gan aktuālos, gan iepriekšējos gados veiktos pētījumus par kaitēkļu kaitīguma sliekšņiem (senākus datus ir grūti izmantot, jo klimats tomēr būtiski mainījies). Esam arī izteikuši ministrijai vēlmi, piesaistot zinātniekus, izvērtēt kaimiņvalstīs noteiktos kaitēkļu kaitīguma sliekšņus. Iespējams, tos var adaptēt arī Latvijā.

Vai integrētā audzēšana pieļauj profilaktiskus smidzinājumus?

- Atsevišķām slimībām tas būs atļauts, piemēram, pret kartupeļu lakstu puvi. Ja ir zināms, ka konkrētajā reģionā šī infekcija ir parādījusies un laika apstākļi ir labvēlīgi slimības attīstībai, ir pieļaujams profilaktisks smidzinājums. Graudaugiem profilaktiski smidzinājumi nav atļauti, rapsim pieļaujams pret balto puvi. Bet, protams, zemniekam jāspēj pamatot, kāpēc lietojis profilaktisko smidzinājumu (piemēram iepriekšējā gadā blakus laukā ir bijusi baltā puve).

Vadlīnijas integrētajā augu aizsardzībā šobrīd tiek izstrādātas, tās izvērtēs arī eksperti (Zemnieku Saeima (ekspertu grupas vadītāja Iveta Grudovska) ir atbildīga par laukaugu sadaļu, _ Latvijas Augļkopju asociācija - par augļu kokiem un ogulājiem, Mārīte Gailīte - par dārzeņiem, Aiga Kraukle – par kartupeļiem, Latvijas Stādaudzētāju biedrība – par stādaudzēšanu, SIA Silava – par mežiem, Latgales zinātniskais centrs – par liniem ).

Kādas prasības ir augu maiņā?

- Vienu graudaugu sugu vienā laukā bez augu maiņas atļauts audzēt ne ilgāk kā trīs gadus pēc kārtas, savukārt rapsi ne biežāk kā vienu reizi četros gados (laukos, kuros augsnes pH līmenis pārsniedz 7,2, rapsi var audzēt reizi trijos gados).

Pākšaugus vienā laukā audzē ne biežāk kā reizi trīs gados. Arī zemenes vienā un tajā pašā vietā audzē ne ilgāk kā četrus gadus pēc kārtas. Atkārtoti tajā pašā vietā zemenes stāda ne ātrāk kā pēc triju gadu pārtraukuma. Šis ierobežojums neattiecas uz laukiem, kuros zemenes audzē kūdras maisos un attiecīgi maina substrātu.

Kartupeļus vienā laukā bez augu maiņas audzē ne ilgāk trīs gadus pēc kārtas.

Kas notiks, ja šī augu maiņa netiks ievērota?

- Augu maiņa ir pārbaudāma pēc lauku vēstures. Integrētās augu aizsardzības noteikumi ir saskaņoti ar lauksaimnieku sabiedriskajām organizācijām un, manuprāt, ir kompromiss starp zemniekiem un direktīvu, ar kuru nosaka Eiropas Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai.

Cik ļoti būtisks ir augu maiņas faktors integrētajā audzēšanā?

- Integrētajā augu aizsardzībā šis ir viens no būtiskākajiem nosacījumiem. Ja vienā laukā daudzus gadus audzē vienu un to pašu kultūraugu, tad katru gadu arvien vairāk jālieto augu aizsardzības līdzekļi. Tā kā direktīvas mērķis ir samazināt riskus videi, ko rada augu aizsardzības līdzekļu lietošana, tad šis pārkāpums būs būtisks.

Un kāds sods par to paredzēts?

- Par to vēl neesam domājuši. Eiropas Komisijā valda viedoklis, ka vēlāk, kad dalībvalstis būs aprobējušas integrētās augu aizsardzības prasības, tās varētu pāriet savstarpējā atbilstībā.

Tas nozīmē, ka integrētā augu aizsardzība būs saistīta ar atbalsta maksājumiem?

- Bet tas būs _ tālākā nākotnē. Domāju, ka tas nebūs ne tuvākos trīs, varbūt pat ne tuvākos piecus gadus.

Vai palielināsies kontroļu skaits audzēšanas laikā? Vai plānots veikt arī ražas kontroli?

- Ražas kontrole, ņemot paraugu AAL darbīgo vielu (pesticīdu atliekvielu) klātbūtnes pārbaudei, tiks veikta no 2018. gada 1. janvāra, taču tikai 5 % lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā iekļautajiem audzētājiem. Šajā reģistrā iekļauti apmēram 400 augļu, ogu, dārzeņu un kartupeļu audzētāji, kuri saņem atbalsta maksājumu par integrētās dārzkopības ieviešanu. Viņiem ir nedaudz stingrākas prasības, piemēram, augsnes analīzes jāveic reizi piecos gados un ir saistoša kultūraugu biezība u.c. prasības.

Ja būs aizdomas par neatbilstošu ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietojumu, VAAD ir tiesības ņemt paraugu pesticīdu atliekvielu pārbaudei jebkurā saimniecībā arī šogad un turpmākos gados. Ja VAAD konstatē AAL lietojuma pārkāpumus, parauga analīžu izmaksas sedz audzētājs, kura saimniecībā konstatēti pārkāpumi.

Vai jādokumentē katrs lauks neatkarīgi no tā platības?

- Pietiek izvēlēties vienu lauku, kurā ir viendabīgi agroklimatiskie apstākļi, tajā veiktā monitoringa rezultātus var attiecināt uz līdzīgām platībām ar vienādiem apstākļiem kaitīgo organismu attīstībai.

Galvenais princips integrētajā augu aizsardzībā ir tas, ka ikvienam smidzinājumam ar ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem būs jābūt pamatojumam. Pirmais solis ir ieiet mūsu mājas lapā un vispārējā brīdinājumu sistēmā, tā saucamajā prognožu kartē pārliecināties, ka kaimiņos kaitīgais organisms izplatījies. _Otrais solis ir doties savā laukā un paskatīties reālo situāciju uz vietas.

Šajā kartē ir diezgan daudz balto plankumu. Vai plānots papildināt   novērojumu veikšanas vietas?

- Šos novērojumus veic septiņi inspektori prognozisti - tuvākos gados viņu skaits netiks palielināts. Vidzemē 2, Latgalē 1, Zemgalē 2, Kurzemē 1, Rīgas reģionā 1.

Kā integrētajā augu aizsardzībā notiek cīņa ar nezālēm? Herbicīdus vēl drīkstēt izmantot?

- Ārvalstīs liela daļa smidzinātāju jau ir aprīkoti ar lauka nezāļainības kartēm un aprīkojumu, kas atpazīst nezāles un smidzinājumu ar herbicīdu veic tikai ar nezālēm pārņemtajās vietās. Tā kā Latvijā šīs tehnoloģijas vēl nav ļoti izplatītas, integrētās augu aizsardzības noteikumos prasība par nezāļu kartēm vēl nav iestrādāta.

Vispirms nezāļu ierobežošanai jāizmanto mehāniskās, bioloģiskās un agrotehniskās metodes un tikai pēc tam, ja ar tām netiek galā, var izmantot ķīmiskos AAL.

Kamēr audzētājs eksperimentēs ar agrotehniskajām metodēm, var nokavēt īsto apkarošanas brīdi, nezāles būs pārņēmusi kultūraugu sējumu...

- Ja ir sasniegts tāds kultūraugu bojājumu līmenis, kad agrotehnisko metožu izmantošana radīs ražas zudumus, jālieto ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļi. Tas zemniekam pašam konkrētā situācijā jāizvērtē.

Arī citās Eiropas Savienības valstīs vēl ir ļoti daudz neskaidrību gan par integrētās augu aizsardzības ieviešanu gan, īpaši, kā to kontrolēt. Vairumam dalībvalstu ir vienprātīgs viedoklis, ka integrētā augu aizsardzība ir grūti kontrolējam, tādēļ nepieciešama individuāla pieeja katrai saimniecībai, izvērtējot, vai saimniecība ir, daļēji ir, vai nav ieviesusi integrēto augu aizsardzības pirncipus un prasības. Latvijā tāpat kā dažās citās valstīs plānojam ieviest tā saucamās checklist - pārbaudes lapu ar jautājumiem un to prioritātes vērtējumu, proti, cik tas ir nozīmīgs integrētās augu aizsardzības sistēmas kontekstā. Plānojam šos jautājumus publiskot arī mājas lapā, lai saimniekiem rastos priekšstats, kādā pakāpē integrētā augu aizsardzība saimniecībā ir ieviesta, kādi ir šķēršļi vai grūtības šo prasību ieviešanā un kādas ir iespējas tos risināt.

Vispirms katram kultūraugam ir jārada optimāli agrotehniskie apstākļi, jo _ veselīgs augs pats spēj kādu laiku cīnīties pret kaitīgiem organismiem.

Lai varētu izmantot integrētās augu aizsardzības metodes, ir jābūt ļoti zinošiem gan lauksaimniekiem, gan inspektoriem. Tāpēc organizēsim arī īpašas apmācības par integrētās augu aizsardzības pamatprincipiem.

Aicinu zemniekus neuztvert integrēto augu aizsardzību kā kārtējo slogu, ko mēģina uzspiest Eiropas savienības un Latvijas ierēdņi. Tā ir iespēja atgriezties pie piemirstiem agronomijas pamatprincipiem, ar kuru palīdzību ilgtermiņā spēsim saglabāt mūsu galvenā resursa - augsnes - auglību, tīru, nepiesārņotu vidi, kā arī parūpēsimies par savu un savu bērnu veselības saglabāšanu


© Valsts augu aizsardzības dienests, 2014. Visas tiesības paturētas.