Kāpēc jāievēro augu aizsardzības līdzekļu marķējums

Raksts publicēts 2015.gada augusta žurnālā "Agro tops".
Rakstu sagatavoja VAAD Augu aizsardzības departamenta augu aizsardzības līdzekļu novērtēšanas daļas referentes Regīna Balode un Laura Misiņa

Katram Latvijā reģistrētam augu aizsardzības līdzeklim (AAL) ir marķējuma teksts, kurā iekļauta informācija par AAL paredzēto lietojumu, devām un nogaidīšanas laiku līdz ražas novākšanai, produkta fizikāli ķīmiskais raksturojums, kā arī informācija par AAL klasifikāciju atbilstoši aktuālajai likumdošanai. Reģistrēta AAL marķējuma teksts var mainīties, ja līdzeklis tiek pārreģistrēts vai paplašināts tā lietojums.

Turpmāk AAL klasifikācijā būs vērojamas izmaiņas, jo, sākot ar 2015. gada 1. jūniju stājās spēkā jaunā Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr. 1272/2008, kas turpmāk regulēs AAL klasifikācijas kārtību. Tā paredz, ka AAL, kuri iepakoti un laisti tirgū pirms 2015. gada 1.jūnija saskaņā ar iepriekšējo kārtību - Direktīvu 1999/45/EEK, drīkst atrasties tirgū līdz 2017. gada 1. jūnijam ar veco marķējumu. Tas savukārt nozīmē, ka līdz 2017. gada 1. jūnijam lietotāji varēs iegādāties AAL ar divu veidu marķējumiem – veco un jauno. Galvenā atšķirība marķējumos būs vērojama tieši klasifikācijas sadaļā, piemēram, bīstamības simbolus nomainīs ar piktogrammām un bīstamības frāzes nomainīs pret brīdinājuma uzrakstiem:

Informācija, kas atrodama uz marķējuma, ir daudzu cilvēku – konkrētā AAL zinātniski pamatotu pētījumu veicēju un to rezultātu novērtētāju - darba augļi. Neviens teikums uz marķējuma nav nejaušs, katram apakšā ir apjomīga, pamatota un izvērtēta informācija. AAL marķējuma prasības, protams, pieprasa ievērot likumdošana (Augu aizsardzības likuma 10. pants). Bet kāds reāls labums no marķējuma prasību ievērošanas ir pašam AAL lietotājam – lauksaimniekam?

Ietekme uz nemērķa organismiem

AAL lietošana ietekmē visus dabā esošos dzīvos organismus, tāpēc jo īpaši svarīgi ir ievērot marķējumā minētās drošības frāzes, lai neizraisītu ne-mērķa organismu akūtu un/vai ilgtermiņa saindēšanos vai pat bojāeju. Riska novērtējumam tiek izvēlēti dažādu grupu ne-mērķa organismi, lai pēc iespējas plašāk novērtētu AAL ietekmi uz dzīvajiem organismiem un sagaidāmo risku.

• Putni un zīdītāji AAL var uzņemt ar barību, ūdeni vai patērējot uzturā citus organismus, kas bijuši kontaktā ar AAL, piemēram, sliekas vai zivis. Veicot riska aprēķinus putniem un zīdītājiem, galvenokārt tiek ņemta vērā informācija par barošanās vietām un barības izvēli attiecīgajā periodā. Nākamajā solī tiek novērtēta AAL akūtā un ilgtermiņa ietekme uz barošanās, izdzīvošanas un vairošanās spējām. Neievērojot noteiktās lietošanas devas, tas var izraisīt putnu un zīdītāju saindēšanos vai pat mirstību, bet ilgtermiņā novest pie to vairošanās spēju samazināšanās.

• Ūdens organismi ir viena no lielākajām aplūkotajām ne-mērķa organismu grupām. Šajā grupā ietilpst zivis, ūdens bezmugurkaulnieki, sedimentu (nogulšņu) organismi, aļģes un ūdens augi. Lai novērtētu risku ūdens organismiem, iesniegtajam AAL lietojumam tiek aprēķinātas paredzamās AAL koncentrācijas ūdens vidē (Predicted Environmental Concentration – PEC). Iegūtās koncentrācijas vēlāk tiek salīdzinātas ar katra organisma akūto un/vai ilgtermiņa atbildes reakcijas koncentrāciju. AAL esošajām darbīgajām vielām tiek novērtēta to spēja uzkrāties dzīvajos organismos, kā arī augsnē un ūdens sedimentos. Pārsniedzot lietošanas devas vai neievērojot norādītās ūdens aizsargjoslas, pastāv risks piesārņot ūdens vidi un izraisīt organismu bojāeju, kā arī risks, ka viela pastiprinātā daudzumā sāks uzkrāties ūdens organismos, piemēram, zivīs, un vēlāk tiks uzņemta kā barība putniem, zīdītājiem un cilvēkam.

• Augsne ir vide, kura tiešā veidā saskaras ar AAL, tur notiek arī AAL sadalīšanās process un rodas metabolīti (vielas, kas rodas AAL darbīgās vielas sadalīšanās rezultātā). Lietojot AAL, tiek ietekmēti arī augsnē dzīvojošie organismi – sliekas un mikro/makro organismi, kas tiešā veidā nodrošina augsnes apgādi ar skābekli un veicina slāpekļa sadalīšanos. Riska novērtējumā izvērtē akūto un ilgtermiņa iedarbību, - kā AAL un augsnē veidojušies metabolīti ietekmē slieku izdzīvošanu un vairošanās spējas, kā arī AAL darbīgās vielas uzkrāšanās tendences. Pārsniedzot atļautās devas, tas var radīt pārlieku augstu AAL uzkrāšanos augsnē un augsnes organismos, pēc tam radot saindēšanās risku putniem un zīdītājiem. Rezultātā var tikt kavēti augsnes mineralizācijas procesi un kavēta slāpekļa sadalīšanās, kas var izraisīt slieku un citu augsnes organismu bojāeju un samazināt augsnes auglību.

• Blakusaugi. Lietojot AAL marķējumā norādītajiem kultūraugiem, ir svarīgi, lai darba šķidrums nenonāk uz blakus laukos augošajiem blakusaugiem. Novērtējot iespējamos AAL draudus blakuskultūrām, veic riska aprēķinu jau izaugušiem un vēl neizdīgušiem augiem, novērojot tiem fitotoksiskuma izpausmes un/vai to augšanas apjoma izmaiņas, un nepieciešamības gadījumā nosakot aizsargjoslas. Ir būtiski ievērot marķējumā minētās aizsargjoslas līdz blakus laukam, lai, aizsargājot mērķaugus, nesamazinātu vai pat neiznīcinātu daļu ražas savā vai kaimiņa blakus esošajā laukā

• Pēcaugi. Atsevišķi AAL, galvenokārt herbicīdi, var atstāt pēcietekmi uz nākamajā gadā tajā pašā laukā audzējamiem kultūraugiem. Ja konkrētajam herbicīdam šāda īpašība piemīt, tad tā marķējumā noteikti ir sadaļa, kurā atrodama informācija, kurus kultūraugus nedrīkst sēt vai stādīt attiecīgajā laukā nākamajā gadā.

Pesticīdu atliekvielas

Lietojot AAL, jāatceras, ka to izmantošanas iespējamās sekas var būt pesticīdu atliekvielas ar AAL apstrādāto kultūraugu ražā vai augu produktos, ka arī dzīvniekos, kas baroti ar šiem produktiem un arī medū, kuru saražojušas bites, ko ietekmējušas minētās vielas. Tādēļ Eiropas Savienībā (ES) visiem produktiem ir noteikti maksimālie atlieku līmeņi (MAL) – atliekvielas daudzums produktā, kas nerada veselības riskus patērētājam.

Pesticīdu MAL noteikšana ir ilgstošs process, kas notiek saskaņā ar 2005. gada 23. februāra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā. MAL izvērtēšanā un noteikšanā piedalās gan ES dalībvalstu eksperti, gan Eiropas Pārtikas Nekaitīguma iestāde (EFSA), kas ir neatkarīga kompetenta ES pārtikas un dzīvnieku barības drošības novērtēšanas iestāde. MAL noteikšanas un izvērtēšanas procesā tiek ņemta vērā vielas visa veida toksikoloģiskā iedarbība uz cilvēku, piemēram, imunotoksiskums, endokrīnie traucējumi un toksikoloģiskā ietekme uz organisma attīstību.

Reālos lauka izmēģinājumos iegūtie atlieku dati tiek izmantoti patērētāju akūtā un hroniskā riska aprēķinam. Izvērtējot iespējamo MAL, patērētāju risku nosaka tieši maziem bērniem, kuri ir mūsu sabiedrības vismazāk aizsargātā daļa, jo viņu ķermeņa masa ir mazāka, līdz ar to - pesticīdu atlieku ietekme lielāka.

Tātad, ja AAL lietojam saskaņā ar marķējumu, varam būt droši, ka produktos esošās atliekvielas būs patērētājiem – gan lieliem, gan maziem - drošā līmenī. Darbs pie patērētāju riska mazināšanas nekad neapstājas - MAL tiek nepārtraukti uzraudzīti un, parādoties jauniem datiem, arī mainīti.

Tieši risks patērētājam ir tas, par ko būtu jāatceras un jādomā lauksaimniekam katru reizi, kad viņš plāno savos sējumos vai stādījumos lietot AAL. Prioritātei vajadzētu būt sabiedrības veselībai, un tikai otrajā vietā - kultūraugu aizsardzībai, tādēļ ir jānodrošina, ka AAL tiktu lietoti saskaņā ar marķējumu - netiktu pārsniegtas devas, apstrāžu skaits, kā arī tiktu ievērots nogaidīšanas laiks līdz ražas novākšanai. Lauksaimnieks neizbēgami ir arī uzņēmējs, tādēļ nevar neņemt vērā arī MAL pārsniegšanas finansiālos zaudējumus - produkcija, kurā tiek konstatēts pārsniegts MAL, no tirdzniecības tiks izņemta, tātad radīs būtiskus zaudējumus ražotājam.

Neaizmirstam par respiratoru un cimdiem!

Cilvēki, kuri gatavo darba šķidrumu, izsmidzina to uz lauka vai nejauši nokļuvuši uz lauka smidzināšanas brīdī vai arī īsi pēc tam, pakļauti tiešai AAL iedarbībai. AAL ietekme var būt tūlītēja vai arī radīt nelabvēlīgas sekas ilgākā laika posmā. Lai nepieļautu AAL iespējami kaitīgo iedarbību, stingri jāseko AAL lietošanas instrukcijai un jālieto marķējumā norādītie individuālie aizsardzības līdzekļi (respirators vai sejas maska, speciāli gumijas cimdi un zābaki, ķīmiski izturīgs aizsargtērps). To neizmantošana vai nepareiza lietošana var izraisīt akūtu iedarbību, piemēram, caureju, vemšanu, elpceļu un acu iekaisumu, kā arī ādas alerģisku reakciju.

Jāatceras, ka ne vienmēr AAL nelabvēlīgā iedarbība ir pamanāma uzreiz. Ilgstoši neizmantojot vispār vai nepareizi lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus, mēs pakļaujam sevi tādām nopietnām slimībām kā astma, vēzis, neauglība, impotence un citiem neatgriezeniskiem veselības bojājumiem. Tāpēc ir svarīgi izmantot visus konkrētā AAL marķējumā minētos tieši šim līdzeklim paredzētos individuālos aizsardzības līdzekļus, lai sargātu savu veselību.

Katram, kurš pieņem lēmumu lietot kādu ķīmisko AAL, ir jāatceras, ka šī produkta lietojums ir rūpīgi daudzu ekspertu izvērtēts un ar pētījumiem pamatots. Marķējuma ievērošana nav tikai likumdošanas prasība. Tā vistiešākajā veidā var ietekmēt katru no mums gan fiziski, gan materiāli. Tādēļ AAL jālieto ar augstāko atbildības līmeni, vienmēr atceroties, ka nepareiza to lietošana var radīt paliekošu ietekmi uz apkārtējo vidi, uz mūsu, mūsu bērnu un pat vēl nedzimušu bērnu veselību.

 


© Valsts augu aizsardzības dienests, 2014. Visas tiesības paturētas.