VAAD veic ziemas kviešu apsekojumus labības vairogblakts konstatēšanai

Vēlamies vērst graudu audzētāju uzmanību uz to, ka Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) eksperti Latvijā ir konstatējuši vairogblakts Eurygaster bojātus graudus, kas apstiprina kaitēkļa klātbūtni Latvijas graudaugu sējumos. VAAD prognožu speciālisti šopavasar jau pastiprināti pievērš uzmanību šī kaitēkļa monitoringam ziemas kviešu sējumos visos Latvijas reģionos. Līdz šim labības vairogblakts tika uzskatīta par nozīmīgu kaitēkli Kazahstānā, Turcijā, Krievijā, Ukrainā, Balkānu, Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstīs, bet nu tā radīti bojājumi ir konstatēti arī Latvijā. Kaitēklis ir bīstams ar to, ka bojā graudaugus visā to veģetācijas periodā.

Arī Latvijas lauksaimnieki, kam ir bijušas aizdomas par šī kaitēkļa radītiem bojājumiem 2016.gada graudu ražā, ir vērsušies pie VAAD ar lūgumu palīdzēt, tāpēc ir apkopota informācija par šī kaitēkļa bioloģiju un ierobežošanas pasākumiem.

Foto: Labības vairogblakts radīti bojājumi uz vasaras kviešu graudiem, Jelgavas nov., L.Būcēna.

Saimniekaugi. Visvairāk cieš ziemas un vasaras kvieši; var tikt bojāti arī mieži, auzas un kukurūza. Kaitēklis sastopams arī uz viendīgļlapju nezālēm un uz savvaļas graudzālēm.

Saimnieciskā nozīme. Ja kaitēklis savairojas masveidā, ražas zudumi kviešiem var sasniegt 50- 90%, miežiem, auzām -  20–30 %.

Bioloģija. Viena paaudze gadā. Kaitēklim ir dūrēja–sūcēja tipa mutes orgāni, un kā jau blaktis, tie izdala savdabīgu smaržu. Pieaugušo blakšu garums ir 8 -13 mm, platums 6 -7 mm. Ķermeņa krāsa var būt no pelēkdzeltenas līdz tumši brūnai, sarkanbrūnai, dzeltenbrūnai vai pat melnai, uz muguras krāsa parasti tumšāka. Dažādās krāsas ir izskaidrojamas ar apkārtējās vides apstākļiem.

Foto: Labības vairogblakts.

Pieaugušās vairogblaktis ziemo laukam pieguļošās mežmalās zem kritušajām koku lapām, zemsedzē, zem zāles kumšķiem un akmeņiem. Pieaugušo vairogblakšu pārziemošanai labvēlīgas ir maigas ziemas, kā arī bieza sniega sega ziemā. Savukārt, straujas temperatūru svārstības (atkušņi, kas mijās ar sala periodiem) rudenī, ziemā un pavasarī var samazināt populācijas lielumu. Kaitēkļa strauju izplatību veicina agrs silts sauss (bez lieliem nokrišņiem) un vējains pavasaris. Pavasarī,  kad gaisa temperatūra sasniedz +12... +13 °C, pārziemojušās vairogblaktis migrē uz ziemas kviešu laukiem, kur intensīvi barojas, bet vēlāk pārlido uz vasarāju labībām. Pieaugušās vairogblaktis barības meklējumos var pārlidot lielus attālumus – pat 150 km un vairāk. Vispirms kaitēklis parādās laukmalās, tāpēc monitorings vispirms jāveic platībās, kas robežojas ar mežmalām un krūmājiem. Apmēram nedēļu pēc izlidošanas mātītes sāk dēt oliņas. Viena mātīte var izdēt vidēji ap 40 zaļām un vairāk ovālām olām (apmēram 1 mm), bet dēšanai labvēlīgos laika apstākļos - līdz pat 400 oliņām. Mātītes olas dēj vairākās (visbiežāk divās) rindās uz lapām, stiebriem vai vārpām. Olas dēj gan uz labībām, gan uz viendīgļlapju nezālēm. Pēc  4 - 10 dienām šķiļas oliņas.

Foto: Labības vairogblakts izdētas oliņas uz kviešu lapas.

Drīz pēc dēšanas pieaugušie īpatņi iet bojā. Pēc izšķilšanās pirmā un otrā auguma nimfas ir grūti ieraudzīt, jo tās ir ļoti sīkas un slēpjas labību lapojumā.

Foto: Labības vairogblakts nimfas.

Ceturtā un piektā auguma nimfas ir daudz kustīgākas, tās barojas uz stiebriem un vārpām. Lielus bojājumus nodara tieši pēdējā auguma nimfas un jaunās pieaugušās vairogblaktis, kas barojas uz  graudiem. Ļoti karstās dienās nimfas var slēpties zem zemākajām lapām vai augsnes virskārtā un baroties uz labībām naktī. Optimālie laika apstākļi kaitēkļa attīstībai ir gaisa temperatūra +20... +24 °C un nokrišņi ne vairāk kā 25-35 mm mēnesī. Ilgstošs lietus periods samazina kaitēkļa aktivitāti. Piektā auguma nimfas (kas jau ir ļoti līdzīgas pieaugušajām vairogblaktīm) un jaunās pieaugušās vairogblaktis aktīvi barojas uz jaunajiem graudiem vārpā, lai pietiekami uzkrātu barības vielas pirms garā ziemošanas perioda.

Foto:  Jaunās pieaugušās labības vairogblaktis.

Ja labības lauks tiek novākts agri, vairogblaktis turpina baroties uz izbirušajiem graudiem un pabirām vai pārlido uz blakusesošu nenovāktu lauku.

Foto: Jaunās pieaugušās labības vairogblaktis barojās uz izbirušajiem graudiem un pabirām uz lauka.

Kad ir pietiekami uzņemtas barības vielas, lielākā daļa vairogblakšu atstāj lauku un pārlido ziemot uz tuvējiem mežiem un krūmājiem, bet daļa paliek ziemot laukā zem daudzgadīgajām nezālēm vai augsnes virskārtā zem augu atliekām apmēram 3 cm dziļumā. Bet daļa populācijas ar nokulto ražu nonāk glabātavās un turpina bojāt graudus tur. Kaitēklim tipiska ir cikliska savairošanās. Teritorijās, kur tas ir ieviesies, masveida savairošanās notiek apmēram ik pēc 7 gadiem.

Kaitēklis var radīt četru veidu bojājumus.

1. Samazinās sāndzinumu skaits un iet bojā atsevišķi augi. Vairogblaktis barojoties, pārdur stiebru pie pašas pamatnes un sūc šūnsulu. Kaitēkļa agras invāzijas gadījumā stiebru attīstības fāzē labībām vīst un nokalst vidējā lapa, neattīstās stiebrs un var iet bojā viss augs (bojājums var būt līdzīgs stiebrmušu kāpuru radītiem bojājumiem).

 

Foto: Labības vairogblakts radīti bojājumi graudaugu cerošanas un stiebrošanas attīstības fāzē.

2. Samazinās produktīvo stiebru skaits. Ja kaitēklis barojas uz stiebriem, bojājumi var parādīties kā vārpas un akotu deformācijas vai baltas tukšas vārpas, kurās graudi neattīstās, jo stiebrā ievadītie kaitēkļa fermenti ar auga šūnsulu tiek uznesti uz vārpu, kā arī tiek pārtraukts barības vielu transports. Bojājumi var būt nedaudz līdzīgi tripšu bojājumiem. Atšķirība ir tā, ka labības vairogblakts bojājuma rezultātā baltā vārpa ar visu stiebru ir viegli un bez piepūles atdalāma no auga.

Foto: Labības vairogblakts radīti bojājumi vārpas veidošanās laikā.

3. Zūd graudu pārtikas kvalitāte. Ja kaitēklis barojas uz vārpām piengatavības fāzē, tad novākšanas laikā būtiski cieš ražas kvalitāte - graudi ir čaugani, sačokurojušies, bāli dzeltenā krāsā.

Ja graudi bojāti vēlākā (dzeltengatavības) fāzē, tie pēc izskata neatšķiras no veselajiem, bet var būt redzami dažāda izskata vairogblakšu bojājumi. Pirmais - grauda virspusē ir dūriena pēdas melna punktiņa veidā, kam apkārt veidojas izteikti norobežots gaiši dzeltens apaļš vai nenoteiktas formas plankums. Otrais - uz grauda virsmas tāds pats plankums, kurš ir iegrimis vai krokots, bet bez dūriena pēdām. Trešais - uz grauda virsmas pie dīglīša veidojas gaiši dzeltens plankums bez iegrimumiem, krokām un dūrienu punktiem. Visos gadījumos zem plankuma grauda endosperma ir čaugana un miltaina. Visbiežāk plankums atrodams pie dīglīša, bet grauda virsma var būt bojāta arī citās vietās.  

Foto: Labības vairogblakts radīti bojājumi uz graudiem.

Kaitēklis, sākot baroties, vispirms graudā ievada siekalas ar proteolītiskiem fermentiem, kas izmaina grauda ķīmisko sastāvu un degradē endospermas proteīnus, kā rezultātā tiek saārdīts lipeklis. Kaitēklim šis pārveidotais grauda saturs ir viegli izmantojams barībai, bet tas ļoti pasliktina graudu kvalitāti. Bojāto graudu lipeklis kļūst plūstošs, vājš, sašķidrināts. Tādu lipekli grūti atdalīt ar ūdeni vai tas vispār nav iespējams. No šādiem graudiem iegūtus miltus pēc izskata nevar atšķirt no nebojātajiem. Sliktā miltu kvalitāte atklājas tikai mīklas gatavošanas laikā. Lipekļa kvalitātes pasliktināšanās dēļ,  būtiski pasliktinās cepamīpašības, jo zūd elastība. Maize sanāk izplūdusi, sakritusi, ar mazu porainību un garoza bieži vien ir pārklāta ar sīkām plaisiņām. Kviešu milti jau var būt nederīgi cepšanai, ja bojāti ir tikai 2 - 3 % graudu.

4. Samazinās sēklas kvalitāte. Kaitēklis var būt postošs arī sēklu laukos, jo, kaitēkļa bojātajām sēklām var būt samazināta sēklu masa un dīgtspēja.

Ierobežošana.

  1. Veselīga un kvalitatīva sēklas materiāla izmantošana (stiprāki augi labāk sacero un labāk iztur kaitēkļa uzbrukumus).
  2. Agra graudaugu sēja.
  3. Ziemāju labības pēc iespējas ātrāk pavasarī jāpiebaro. Ļoti būtisks ir sabalansēts (K, P) mēslojums.
  4. Agrāku šķirņu audzēšana (labību novāc pēc iespējas agrāk, lai kaitēkļi pirms ziemošanas nepaspēj sabojāt daudz graudu un pietiekami uzkrāt barības vielas ziemošanai).
  5. Izturīgu šķirņu audzēšana.
  6. Viendīgļlapju nezāļu ierobežošana.
  7. Ražas novākšana ar tiešās kombainēšanas metodi un pēc iespējas īsākos termiņos.
  8. Rudens aršana uzreiz pēc labības kulšanas, lai ieartu pieaugušos īpatņus, kas turpina baroties uz izbirušajiem graudiem un pabirām.
  9. Laukmalās vēlams saglabāt krūmājus, mežus, grāvmalas, lai ir kur attīstīties derīgajiem kukaiņiem (skrejvabolēm, zirnekļiem, skudrām) un putniem, kas ir dabīgie blakts ienaidnieki.
  10. Insekticīdu smidzinājums pieaugušo īpatņu un nimfu ierobežošanai. Ārzemēs tiek ieteikts smidzinājums ar sintētiskajiem piretroīdiem vai sistēmas iedarbības insekticīdu. Izvērtējot kaitēkļa invāziju, insekticīdu, iespējams, var lietot vispirms tikai gar lauka malām/pa lauka perimetru. Kritiskais slieksnis (Ukrainā, Krievijā, Bulgārijā, Rumānijā). Ziemas kviešiem cerošanas fāzē -  1-2 pieaug. īpatņi/ 1m2 vai vārpošanas un ziedēšanas fāzē 5 – 10 nimfas / 1m2 , piengatavības fāzē - 5 – 6 nimfas / 1m2. Vasaras kviešiem un miežiem cerošanas un stiebrošanas fāzē – 0,5 - 1 pieaug. īpatņi/ 1m2.

Kaitēkļa diagnostika. Vairogblakšu dzimta Scutelleridae Latvijas dabā ir plaši pārstāvēta. Arī graudaugu laukos līdz šim ir konstatēta zaļā vairogblakts Palomena prasina, kas lielus postījumus parasti nenodara.

Foto: Zaļā vairogblakts uz vārpas, I.Liepiņa.

Graudaugu sējumos var sastapt arī labības vairogblaktij tuvu radniecīgās Eurygaster maura L. un Eurygaster austriaca Schrank., kas abas pēc formas savstarpēji ir ļoti līdzīgas un krāsojums ir dzeltenīgi pelēks vai brūns. Abi šie kaitēkļi rada līdzīgus bojājumus, bet nav tik postoši kā Eurygaster integriceps Put. Kaitēkļa sugu precīzi par noteikt tikai laboratorijā.

 

             Eurygaster integriceps Put.                      Eurygaster maura L.                    Eurygaster austriaca Schrank.

Foto: www.agroatlas.ru

VAAD prognožu speciālistu monitoringa rezultātiem variet sekot līdzi VAAD kaitīgo organismu novērojumu kartē.

Informāciju apkopoja:
Linda Būcēna
VAAD Integrētās augu aizsardzības daļas vecākā referente
Tālr.67550951, This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

 

 


© Valsts augu aizsardzības dienests, 2014. Visas tiesības paturētas.