Siltais laiks veicina kaitēkļu izplatību laukaugu sējumos

Tā kā šobrīd ir labvēlīgi laika apstākļi kaitēkļu izplatībai un laika apstākļi tuvākajās dienās arī tiek prognozēti ļoti vasarīgi, Valsts Augu Aizsardzības dienests (VAAD) aicina lauksaimniekus rūpīgi apsekot laukus un izvērtēt augu aizsardzības pasākumu lietderību. VAAD kaitīgo organismu monitoringa vecākie inspektori konstatējuši paaugstinātu kaitēkļu aktivitāti labību, rapša un tauriņziežu sējumos.

• Rapša laukus, kā katru gadu, apdraud krustziežu spīduļi Meligethes aeneus.

Krustpils pusē konstatēta 16 % izplatība ar invāzijas pakāpi 1 līdz 6 pieaugušie īpatņi uz 1 auga (ziemas rapsim redzamas galvenās ziedkopas AS 55), bet Ķeguma novadā konstatēta 46 % izplatība (ziemas rapsim ziedpumpuru izvirzīšanās virs lapām AS 53). Turpinoties labvēlīgiem laika apstākļiem (siltas, saulainas dienas un siltas, mierīgas naktis), kaitēklis var radīt lielus ražas zudumus.

Foto: Krustziežu spīduļi Meligethes aeneus uz ziemas rapša ziedkopas, Kuldīga, 19.05.2017., M.Bērziņa (VAAD).

Kritiskais slieksnis (pēc ārvalstu pieredzes):

Igaunijā: 1-2 pieaug. īpatņi uz auga (AS 50-51), 4 – īpatņi uz auga (AS 60-61) (Kaarli, 2004);

Polijā: 1 pieaug. īpatnis uz auga (AS 50-51), 3-5 – īpatņi uz auga (AS 55-59) (Anon, 2008);

Zviedrijā: 2-3 pieaug. īpatņi uz auga (AS 50-51), 5-6 – īpatņi uz auga (AS 55-59) (Twengstrom, 2000).

• Lauka pupu un zirņu laukos dažviet lielus bojājumus rada zirņu svītrainais smecernieks Sitona lineatus.

Tie atstāj ziemošanas vietas pērnā gada pupu un zirņu laukos un invadē dīgstus jaunajos sējumos. Dobeles novadā konstatēta kaitēkļa izplatība 74% (zirņiem divas lapas AS 12) un lauka pupām Bauskas novadā (trešā īstā lapa AS 13) - pat  84 %.

Vaboles uz zirņu un pupu lapu malām izgrauž pusapaļus robus. Maijā vai jūnija sākumā vaboles dēj olas uz augsnes. Izšķīlušies kāpuri ielien augsnē un barojas uz gumiņbaktērijām (tās piesaista atmosfēras slāpekli (N), pārvēršot to augiem izmantojamos slāpekļa savienojumos). Kāpuri apēd uz saknēm esošās gumiņbaktērijas, tāpēc tiek traucēta zirņu un pupu apgāde ar slāpekli.

Foto: Zirņu svītrainais smecernieks Sitona lineatus un tā bojājums, I.Liepiņa (VAAD).

• Labību laukos konstatēta labību spradža Phyllotreta vittula izplatība vidēji 2 %, bet dažos vasaras miežu laukos bojājumi vienas lapas attīstības stadijā (AS 11) ir konstatēti pat 18 – 20%. Spradži lapas galotnes daļā plankumveidā izgrauž lapas parenhīmu. Stipri bojātās lapas sažūst. Savairojoties lielā skaitā var būt kaitīgs vasaras kviešiem un miežiem.

Foto: Labību spradža Phyllotreta vittula radīti bojājumi, Kuldīga, 18.05.2017., M.Bērziņa (VAAD).

• No ziemošanas vietām ir iznācis labību zilais lapgrauzis Lema cyanella un labību sarkankakla lapgrauzis Oulema melanopus. Pieaugušo īpatņu izplatība ziemāju labībās konstatēta vidēji 2 - 4%, kas ir iepriekšējā gada līmenī. Pieaugušie īpatņi un kāpuri svītrveidā grauž labību lapas, neskarot apakšējo epidermu. Bojātās lapas kļūst caurspīdīgas un savīst. Savairojoties masveidā var nodarīt nozīmīgus bojājumus.

Foto: Labību sarkankakla lapgrauzis Oulema melanopus uz ziemas kviešiem, Dobeles nov., 18.05.2017., L.Būcēna (VAAD).

• Šogad labību sējumos sarosījušās arī graudzāļu vairogblaktis. Dažos ziemas kviešu laukos, vairāk kā citus gadus, šogad ir konstatētas graudzāļu vairogblaktis Aelia. Latvijā visizplatītākā ir parastā graudzāļu vairogblakts Aelia acuminata L., kas dzīvo un barojās uz graudzālēm un ir arī labību kaitēklis. Tas var bojāt ziemas un vasaras kviešus, rudzus, miežus un auzas. Kaitēkļa nodarītie postījumi var būt būtiski, ja kaitēklis barojas agrās labību attīstības fāzēs (cerošana vai stiebrošana). Bojājumu rezultātā var tikt bojāta centrālā lapa, augi var atpalikt augšanā. Pieaugušajām blaktīm barojoties uz lapām rodas mazi caurumiņi. Nimfas, savukārt, barojas uz jaunajām vārpām un sūc šūnsulu no jaunajiem graudiem, kā rezultātā zūd graudu kvalitāte.

Foto: Parastā graudzāļu vairogblakts Aelia acuminata uz ziemas kviešiem, Dobeles nov., 18.05.2017., L.Būcēna

Informāciju par šī brīža kaitīgo organismu novērojumu rezultātiem visā Latvijas teritorijā var atrast VAAD kaitīgo organismu novērojumu kartē.

Informāciju sagatavoja:
Linda Būcēna
VAAD Integrētās augu aizsardzības daļas vecākā referente
Tālr.67550951, Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.