Kaitīgo organismu TOP 10 no 31.05. līdz 07.06.

Arī šonedēļ attīstībai piemēroto laikapstākļu dēļ VAAD kaitīgo nekarantīnas organismu monitoringa speciālisti vairāk par slimībām  konstatēja kaitēkļu izplatību  . Atsevišķu kaitēkļu  izplatība dažos laukos šobrīd pārsniedz 50% , tāpēc nepieciešams regulārs katra lauka apsekojums un tā novērtējums, lai savlaicīgi pieņemtu lēmumu par ierobežošanas pasākumu veikšanu. Ķiršu stādījumu saimniekiem jāņem vērā, ka šonedēļ pirmo reizi šajā sezonā tika konstatēta ķiršu mušas parādīšanās.

Detalizētāka informācija par slimību un kaitēkļu izplatību apkopota kā TOP10 saraksts.

1. Krustziežu spīduļi uz vasaras rapšiem vietām sastopami ar 72% izplatību. Latvijā pa reģioniem to vidējā izplatība 16%. Tos ieteicams ierobežot, ja novēroti vidēji 1-4 īpatņi uz auga.

FOTO: M. Bērziņa, krustziežu spīduļi

2. Tinēji šobrīd novēroti uz ābelēm, smiltsērkšķiem un plūmēm. To vidējā izplatība sasniedz 10,2%. Visvairāk no tinēju darbības pašlaik cietušas plūmes un ābeles.

3. Krustziežu pāksteņu pangodiņi uz ziemas rapšiem sastopami ar 8,9% izplatību. Pangodiņi rapša pākstis invadēs līdz pat to nobriešanai. Ja uz lauka izvietoti monitoringam paredzētie līmes vairogi, jāatceras, ka šim kaitēklim kaitīguma slieksnis ir 5 īpatņi uz viena dzeltenā līmes vairoga. Šobrīd atsevišķos laukos pākstīs jau novērojami kaitēkļa kāpuri.

4. No slimībām visvairāk aktivizējusies kviešu lapu pelēkplankumainība. Tā šobrīd sasniegusi 8,6% izplatību Latvijas reģionos. Sastopama galvenokārt uz kviešiem ar nelielu izplatību, arī uz tritikāles, bet ar lielāku izplatību.

FOTO: I. Bēme, kviešu lapu pelēkplankumainība

5. Kviešu lapu dzeltenplankumainības vidējā izplatība jūnija sākumā sasniegusi 8,6%. Slimība novērojama uz ziemas un vasaras kviešiem, kā arī uz rudziem un tritikāles.

6. Tripši tika novēroti uz visiem graudaugiem ar vidēji 6,8% izplatību. Tripšu ierobežošana ar insekticīdu jāveic, kad stiebrošanas sākumā (AS 30) uz viena stiebra atrod 1-3 tripšus, bet stiebrošanas beigās (AS 39) - 8-12 īpatņus.

7. Nedaudz mazāk šobrīd sastopamas ir laputis. Ievu auzu laputs novērota vietām ar 14% izplatību, ķiršu madaru laputs ar 6-14% izplatību. Vidējā laputu izplatība šobrīd ir ap 6% un tās novērojamas arī uz plūmēm, krāšņumaugiem un ābelēm.

8. Labību lapgrauži sastopami ar 5,2% izplatību. To skaits kopš pagājušās nedēļas nedaudz samazinājies, tomēr sējumos jau atrodamas to olas, kuru tālākai attīstībai optimāli ir silti laikapstākļi (+22 līdz +25oC).

9. Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, palielinājusies zāģlapseņu izplatība, šobrīd sasniedzot 4,8% izplatību. Tās sastopamas uz graudaugiem, galvenokārt kviešiem un tritikāles, plūmēm, ķiršiem un ābelēm.

10. Uz graudaugiem novērota arī miltrasa ar vidēji 6% izplatību. Miltrasai labvēlīgi ir vēsi un mitri laikapstākļi, kādi vietām novēroti pēdējās 3 dienās, tādēļ tuvākajā laikā var prognozēt šīs slimības lielāku izplatību .

FOTO: D. Ozoliņa, graudzāļu miltrasa

Informāciju par šī brīža kaitīgo organismu novērojumu rezultātiem visā Latvijas teritorijā var atrast VAAD kaitīgo organismu novērojumu kartē.

Informāciju sagatavoja:
VAAD Integrētās augu aizsardzības daļa,
tel. 67185478

 


© Valsts augu aizsardzības dienests, 2014. Visas tiesības paturētas.