Kaitēkļu ziemojošo stadiju novērojumi rudenī

Valsts augu aizsardzības dienests pirms ziemas iestāšanās 23 Latvijas vietās veicis novērojumus uz graudaugu lauku malās augošām ievām, lai uzskaitītu ziemojošo ievu-auzu laputu olas. Savukārt 19 ābeļu dārzos visā Latvijā uz 10 cm gariem ābeļu augļzariņiem veikta augļu koku kaitēkļu ziemojošo stadiju uzskaite.

Ievu-auzu laputu olas šoruden atrastas 85% gadījumu un uz 200 ievu pumpuriem konstatētas vidēji 3 (1-24) ziemotspējīgas ievu-auzu laputu olas. Lielākais ziemojošo olu skaits (24) konstatēts vienā novērojumu vietā, pārējos dārzos konstatēto olu skaits nepārsniedz 4 uz 200 ievu pumpuriem. Šogad ziemojošo laputu olu skaits ir ievērojami mazāks nekā iepriekšējos 4 gados (skat. grafikā).

Var prognozēt, ka pirmā ievu-auzu laputu paaudze pavasarī nesavairosies masveidā, bet nākamo paaudžu attīstība un arī to izplatība graudaugu sējumos, būs tieši atkarīga no laika apstākļu ietekmes. Iegūtie rezultāti nebūt neliecina, ka nākamgad graudaugu sējumos laputu būs ievērojami mazāk, jo graudaugos sastopamas vairākas laputu sugas.

Pēdējo gadu novērojumos ir konstatēts, ka ābeļu lapu blusiņu ziemojošo olu skaits ābeļu stādījumos pakāpeniski samazinās un pēc šī gada datiem spriežot, tendence apstiprinās. Šoruden ābeļu lapu blusiņas olas atrastas 47%, 2013.gadā - 73%, 2012.gadā – 87%, 2011.gadā – 93%, 2010.gadā – 100% no novērotajiem dārziem. Uz 10 cm gara augļzariņa šogad atrasta vidēji 1 lapu blusiņas ola un maz ticams, ka nākamgad šie kaitēkļi varētu savairoties masveidā.

Apmēram pusē gadījumu atrasts neliels bruņutu čaulu skaits ar tajās paslēptām dzīvotspējīgām olām. Sarkanās augļu koku tīklērces olas, šoruden konstatētas 70% no novērotajiem ābeļu stādījumiem, kas atbilst vairumam no citu gadu novērojumu rezultātiem. Konstatētais tīklērces olu skaits gan šoruden mazāks - vidēji 1 (1-8) ola uz 10 cm garu augļzariņu, pagājušajā gadā 11 (1-72).

Neskatoties uz to, ka šovasar daudzos dārzos bija vērojama masveida laputu savairošanās, ziemojošās laputu olas nelielā skaitā atrastas vien dažos augļu dārzos. Arī pagājušā gada rudenī tās bija sastopamas vien trešdaļā no novērotajiem augļu dārziem. Var izdarīt secinājumu, ka ļoti liela loma ābeļu laputu savairošanās procesā ir laika apstākļiem agri pavasarī, kad notiek pirmās paaudzes kāpuru šķilšanās.

Foto (M.Bērziņa): bruņutis uz augļu koka stumbra

Inta Jakobija, 
Integrētās augu aizsardzības daļas
vecākā referente, 
tel.67550951, mob.tel. 26402212,
e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.