BRĪDINĀJUMS – izlido smiltsērkšķu raibspārnmušas

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) vērš smiltsērkšķu audzētāju uzmanību uz to, ka kaitīgo organismu monitoringa speciālisti smiltsērkšķu stādījumos (augļi sasnieguši 70% no raksturīgā lieluma AS 77) Jelgavas un Bauskas reģionos uz izliktajiem līmes vairogiem konstatējuši pirmo smiltsērkšķu raibspārnmušu (Rhagoletis batava) pieaugušo īpatņu izlidošanu.

Smiltsērkšķu raibspārnmušas dēj oliņas smiltsērkšķu ogās. Kāpuri izēd ogas mīkstumu, tās pamazām deformējas, kļūst mīkstas, sažūst, nobrūnē un pārtikai nav derīgas. Tikko izšķīlušies kāpuri ir ļoti sīki un gandrīz caurspīdīgi, tāpēc tos ogās ir grūti pamanīt. Ja kaitēklis dārzā savairojas masveidā, ražas zudumi var sasniegt līdz pat 100 %.

FOTO: L. Būcēna, smiltsērkšķu raibspārnmušas radītie bojājumi

Mušu izlidošanu īpaši veicina silts (+23°C līdz+29°C) un sauss laiks, tās olu dēšanu turpinās līdz jūlija beigām. Jūlijā, saglabājoties šādiem laikapstākļiem, var prognozēt šo kaitēkļu masveida savairošanos.

FOTO: Smiltsērkšķu raibspārnmušas pupārijs

Lai ierobežotu mušas populāciju, šobrīd dārzā var:

1. Izlikt dzeltenos līmes vairogus. Tos novieto smiltsērkšķu dienvidu (saulainajā) pusē uz sievišķajiem augiem un regulāri pārbauda. Kad līmes vairogs pilns ar mušām, jāizliek jauni vairogi.

2. Savākt un iznīcināt bojātās ogas, tiklīdz parādās pirmās bojājuma pazīmes. Lai nepieļautu kāpuru attīstību un to iekūņošanos, bojātās ogas nedrīkst nomest dārzā vai kompostēt

Ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi Latvijā smiltsērkšķu raibspārnmušas ierobežošanai nav reģistrēti un tāpēc tos lietot ir aizliegts. 

Papildus informāciju par smiltsērkšķu raibspārnmušas bioloģiju un ierobežošanu var atrast VAAD Kaitīgo organismu datu bāzē.

! Lai konstatētu kaitēkļa klātbūtni stādījumā vai lai pārliecinātos par tā neesamību, profilakses nolūkos būtu vēlams dzeltenos līmes vairogus izlikt arī dārzos, kuros, šķietami, vēl šis kaitēklis nav ieviesies. 

 

Foto: Smiltsērkšķu raibspārnmuša

Informāciju sagatavoja:
VAAD Integrētās augu aizsardzības daļa
Tālr.67550922


© Valsts augu aizsardzības dienests, 2014. Visas tiesības paturētas.