Sals un sausums nav būtiski ietekmējis kaitēkļu un slimību attīstību laukos un dārzos

Aktīvā augšanas sezona rit pilnā sparā gan kultūraugiem, gan to kaitīgajiem organismiem, tādēļ, lai konstatētu kaitīgo organismu izplatību un to nodarītos bojājumus kultūraugiem, Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) prognožu speciālisti ikdienu pavada, veicot novērojumus visos Latvijas reģionos. Sākot ar maija otro dekādi, laika apstākļi ir piemēroti kā slimību, tā kaitēkļu izplatībai. Visaktīvākie  bijuši tauriņziežu smecernieki, to vidējā izplatība uz lauku pupu un zirņu laukiem pārsniedza 50%. Augļu dārzos daļu ziedu “nokoda” sals, bet tas gan nav traucējis ķiršu - madaru laputīm savairoties, - šobrīd tās novērotas ar vidēji 10% izplatību.

FOTO: Māra Bērziņa, ķiršu-madaru laputis

Detalizētāka informācija par slimību un kaitēkļu izplatību apkopota kā TOP10 saraksts.

 

1. Tauriņziežu smecernieku vislielākā aktivitāte konstatēta Rundāles, Priekuļu un Tukuma novados, kur tie reģistrēti ar 92% līdz 100% izplatību. Vismazāk smecernieku novērots Beverīnas un Burtnieku novados (4-9%). Smecernieku vaboles maija beigās un jūnija sākumā dēj olas uz augsnes, kad no tām šķiļas kāpuri, tie ielien augsnē un barojas ar gumiņiem uz tauriņziežu saknēm. Ar agru sēju un augu maiņu tauriņziežu smecernieku izplatību var samazināt. Ogulāju dārzos ar vidēji 25% izplatību novērotas

FOTO: Inga Bēme, tauriņziežu smecernieka radīti bojājumi

2. jāņogulāju sarkanpangu laputis. Ierobežošana ir sarežģīta, jo šīs laputis sezonas laikā veido 8 līdz 10 paaudzes. Galvenie laputu ierobežošanas pasākumi - mehāniska veco zaru izgriešana (uz tiem laputu olas ziemo), dabisko ienaidnieku (plēvspārņu, mārīšu) piesaistīšana dārzam un nezāļu ierobežošana dārza tuvumā.

3. Upeņu pumpuru ērces sastopamas ar vidēji 18% izplatību, visvairāk - Vecumnieku novadā, kur sasniedza līdz 55% izplatību. Uz upeņu zariem pumpuru ērces ar neapbruņotu aci nav redzamas. Tās jāmeklē upeņu, retāk jāņogu un vēreņu pumpuros. Papildus tam, ka ērču bojātie pumpuri neatveras, tās vēl pārnēsā upeņu virālās pildziedainības vīrusu. Stādot jaunus ogulāju dārzus, jāizvēlas kvalitatīvs stādāmais materiāls, lai neievazātu stādījumā slimus vai kaitēkļu invadētus stādus.

4. Graudzāļu miltrasa uz graudaugiem novērota ar 14% lielu vidējo izplatību. Visvairāk miltrasas skartie augi sastopami Tukuma novadā (58%), bet citur Latvijā izplatība svārstās no 2% līdz 18%. Miltrasas pazīmes galvenokārt novērojamas uz augu stublājiem, bet mazāk uz lapām. Vislielākais ražas zudums ir tad, ja augi inficējas pirms ziedēšanas un ir inficēta karoglapa.

FOTO: Māra Bērziņa, graudzāļu miltrasa uz ziemas kviešiem

5. Jāņogulāju pumpuru kodes kāpuri novēroti vidēji ar 14% lielu izplatību. Visvairāk tie novēroti Pierīgas ogulāju stādījumos, kur to izplatība pārsniedz 20%. Viens kāpurs spēj sabojāt 3-4 pumpurus, bojājumu rezultātā tie neatveras, samazinās raža. Galvenie ierobežošanas pasākumi ir rindstarpu irdināšana un krūmu retināšana.

6. Katru gadu visos graudaugu sējumos var novērot spradžus. Šis gads nav izņēmums, un tie bija sastopami ar 12% vidējo izplatību. Sākotnēji tie barojas ar ziemāju graudaugiem, bet vēlāk pāriet uz vasarājiem. Kaitīgi ir arī spradžu kāpuri, kas barojas ar augu saknēm un kavē augšanu un attīstību. Spradžu savairošanos sekmē silts un sauss laiks.

7. Ar vidējo izplatību 12% novērotas arī ābeļu lapu blusiņas visās to attīstības stadijās (ola, kāpurs, imago). Visvairāk sastopamas tās bija Zemgales augļu dārzos (izplatība 20%).

8. Šonedēļ aizvien novērojami ziedoši rapšu lauki. VAAD prognožu speciālisti tajos konstatējuši krustziežu spīduļus ar 11% izplatību. Novēroti tie ir visos Latvijas reģionos, bet dažviet Zemgalē izplatība sasniedz 60%.

FOTO: Inese Liepiņa, krustziežu spīdulis

9. Lai gan liela daļa ziedošo ķiršu nosala, uz tiem tāpat savairojušās ķiršu-madaru laputis ar izplatību vidēji 10%. Daļu no laputīm dārzā iznīcina to dabiskie ienaidnieki mārītes, zeltactiņas, ziedmušas, spožlapsenes, tumšlapsenes un trihogrammas.

10. Uz graudaugiem parādījušās kviešu lapu dzeltenplankumainības pazīmes, slimības vidējā izplatība Latvijas graudaugu sējumos sasniegusi 8%, bet vairāk tā sastopama Burtnieku un Viļānu novados, kur izplatību varēja ietekmēt labvēlīgāki laikapstākļi vai minimāla augsnes apstrāde. Galvenie dzeltenplankumainības ierobežošanas pasākumi ir augu maiņa un ražas atlieku un pabiru asnu iestrāde augsnē, lai nepieļautu sporu izplatību.

Informāciju par šī brīža kaitīgo organismu novērojumu rezultātiem visā Latvijas teritorijā var atrast VAAD kaitīgo organismu novērojumu kartē.

Informāciju sagatavoja:
Evelīna Freimane
VAAD Integrētās augu aizsardzības daļas
vecākā referente
e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
tel. 67185478, 26419389


© Valsts augu aizsardzības dienests, 2014. Visas tiesības paturētas.