Nedēļas kaitīgo organismu Tops

Pagājušās nedēļas lietavas šonedēļ nomainījis pamatīgs vasaras cienīgs karstums. Šādi laikapstākļi labi piemēroti dažādu kaitēkļu attīstībai, turpretī slimību attīstību šādi apstākļi bremzē. Jāpiebilst, ka arī augiem karstums var radīt stresu, līdz ar to samazinās spējas pretoties kaitīgajiem organismiem. Pēc VAAD prognožu speciālistu ievākto datu rezultātiem izveidots apkopojums par tiem kaitīgajiem organismiem, kas šonedēļ visvairāk izplatīti uz kultūraugiem. Līdzīgi kā maija beigās, arī šobrīd kaitnieku topa augšgalā ir tauriņziežu smecernieki, kuru izplatība pakāpusies līdz 53%. Neskatoties uz šīs nedēļas karstumu, graudzāļu miltrasas vidējā izplatība šobrīd ir 29%, kas ir par 15% vairāk nekā iepriekš. Katrā Latvijas reģionā situācija uz laukiem ir atšķirīga, šajā topā apkopotas valstī vidējās izplatības tendencies.

FOTO: Inga Bēme, tauriņziežu smecernieks

Detalizētāka informācija par slimību un kaitēkļu izplatību apkopota kā TOP10 saraksts.

1. Uzejot uz lauku pupu vai zirņu sējuma, uzreiz redzams, ka teju visas augu lapas ir robotas, - to paveikuši tauriņziežu smecernieki, tostarp, zirņu svītrainais smecernieks. Šo kukaiņu izplatība šonedēļ kāpusi par 14% un nu to izplatība uz zirņu un lauku pupu tīrumiem sasniegusi 53%. Vismazākā smecernieku sastopamība novērota Sēlijā un Vidzemes dienvidu daļā ~ 20%.

2. Siltais laiks ir sekmējis arī spradžu izplatību. Vislielākā to izplatība novērota vasaras miežu (20%) un vasaras kviešu (19%) sējumos. Tie sastopami arī uz kukurūzas, auzām, rudziem, galviņkāpostiem un tritikāles. Arī vasaras rapšu tīrumos spradži ir pamanījušies attīstīties un šobrīd sastopami ar 17% vidējo izplatību. Spradžu izplatība pa reģioniem ļoti variē, bet tie ir sastopami visos Latvijas reģionos.

FOTO: Labību spradža bojājumi, VAAD

3. Bumbieru lapu blusiņas šonedēļ novērotas ar vidēji 16% izplatību. Šie kaitēkļi bojā tikai bumbieres, sūcot sulu no lapām, augļiem un jaunajiem dzinumiem.

4. Arī uz ābelēm ir sastopamas blusiņas – ābeļu lapu blusiņas. Šīs gan nav tik izvēlīgas kā bumbieru lapu blusiņa un attīstās gan uz ābelēm, gan bumbierēm. Šonedēļ tās sastopamas ar vidēji 13% izplatību. Lapu blusiņu dabiskie ienaidnieki - septiņpunktu mārītes un zeltactiņas.

5. Ne tikai kaitēkļi šajā nedēļā plaši izplatījušies, bet arī slimības. Graudzāļu miltrasa sastopama ar 10% izplatību. Zemgalē miltrasas vidējā izplatība bijusi vislielākā ~20%.

FOTO: Graudzāļu miltrasa uz kviešu lapas, VAAD

6. Uz saldo ķiršu jaunajām lapiņām ar vidēji 10% izplatību novērotas ķiršu-madaru laputis. To vidējā izplatība kopš pagājušās nedēļas nav pieaugusi. Šo laputu ierobežošanu sarežģītu padara tas, ka gada laikā attīstās 6-8 laputu paaudzes, kā arī, sākot ar 3. paaudzi, tām sāk veidoties spārnotas mātītes, kas viegli pārlido uz blakus augošajām madarām, kur tās uzmeklē ziemošanas vietas.

7. Sala skartos ogulājus šobrīd apdraud jāņogu sarkanpangu laputis ar vidēji 8% izplatību. Vislielākā to izplatība (16%) konstatēta Pierīgas ogulāju stādījumos. Arī šīm laputīm veiksmīga var izrādīties derīgo kukaiņu, tādu kā mārīšu, zeltactiņu un plēvspārņu, pievilināšanas stratēģija.

8. Iepriekšējās nedēļas lietavas ir bijušas labvēlīgas kauleņkoku sausplankumainības izplatībai. Tā šonedēļ uz kauleņkokiem novērota ar vidēji 7% izplatību. Sākoties lietainākam laikam, šī slimība progresēs, atsevišķos stādījumos var būt postīga.

9. Uz graudaugiem ar 7% izplatību novērota kviešu lapu dzeltenplankumainība. Šīs slimības attīstību veicina lietaini laikapstākļi un gaisa temperatūra, kas augstāka par +10o

FOTO: Kviešu lapu dzeltenplankumainība, VAAD

10. Tauriņziežu smecernieku apgrauztajos lauku pupu sējumos novērota arī pupu brūnplankumainība ar vidēji 7% izplatību. Arī šīs slimības izplatību veicina augsts relatīvais gaisa mitrums un temperatūra no +15oC līdz +22oC

Informāciju par šī brīža kaitīgo organismu novērojumu rezultātiem visā Latvijas teritorijā var atrast VAAD kaitīgo organismu novērojumu kartē.

Informāciju sagatavoja:
Evelīna Freimane
VAAD Integrētās augu aizsardzības daļas
vecākā referente
e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
tel. 67185478, 26419389


© Valsts augu aizsardzības dienests, 2014. Visas tiesības paturētas.