Nedēļas kaitīgo organismu Tops

Pagājušās nedēļas lietavas nodrošināja augsni ar mitrumu, kā arī veicināja dažādu slimību tālāku attīstību un izplatību. Jūlija pirmajā dekādē uz augiem sastopamas kā slimības, tā kaitēkļi, tādēļ regulāri jāveic dārzu un tīrumu apsekojums un kaitīgo organismu uzskaite. Bumbieru dārzos šonedēļ gandrīz ar 100% izplatību novērotas bumbieru lapu blusiņas un to nimfas. It kā jau nepietiktu ar to, ka bumbieru kokus apsēdušas lapu blusiņas, arī bumbieru kraupja izplatība šonedēļ sasniegusi 13%. Labību sējumos turpina attīstīties dažādas lapu plankumainības – auzu lapu brūnplankumainība un kviešu lapu dzeltenplankumainība.

FOTO: Ābeļu kraupis uz augļa, I. Liepiņa

1. Šonedēļ ar gandrīz 100% izplatību uz bumbieru lapām un dzinumiem novērotas bumbieru lapu blusiņas un to nimfas. Vislielākā to izplatība novērota Zemgales reģiona dārzos, tomēr arī pārējos reģionos ir atsevišķi dārzi, kuros masveidā novērotas bumbieru lapu blusiņas. Šie kaitēkļi barojas tikai ar bumbierēm, izsūcot augu sulu no lapām un dzinumiem.

FOTO: Bumbieru lapu blusiņas uz dzinuma, E. Freimane

2. Auzas šonedēļ attīstījušās līdz graudu veidošanās sākuma stadijai (AS 71), atsevišķos laukos sasniegta agrās piengatavības stadija (AS 73). Uz auzu lapām ar vidēji 38% attīstījusies auzu lapu brūnplankumainība. Šī slimība novērota visos Latvijas reģionos, bet vislielākā izplatība šonedēļ - Ziemeļvidzemes un Pierīgas reģionos. Infekcijas avots ir augu atliekas un sēklas, tādēļ svarīgi izvēlēties sertificētu sēklas materiālu, kā arī ievērot augu maiņu.

3. Upeņu lapas šonedēļ ar 30% izplatību inficējusi ogulāju lapu sīkplankumainība. Slimība izplatīta katru gadu gan upeņu, gan jāņogu un ērkšķogu stādījumos, tāvar ietekmēt nākamā gada ražu. Veco zaru izgriešana, inficēto lapu iestrāde augsnē samazinās slimības izplatību.

FOTO: Ogulāju lapu sīkplankumainība, V. Graube

4. Ar vidēji 26% izplatību uz plūmēm novērota kauleņkoku sausplankumainība, uz pusi mazāka slimības izplatība sastopama arī uz ķiršiem. Slimības attīstību veicina ilgstošs gaisa mitrums, sveķojoši, mehāniski bojāti zari. Slimība novērojama katru gadu, atsevišķos gadījumos var būt postīga. Lai samazinātu tās izplatību nākamajā gadā, vecās lapas jāsavāc un jāiestrādā augsnē vai jāsadedzina. Kauleņkoku sausplankumainība ar lielāku izplatību sastopama Ziemeļvidzemē.

5. Ar vidēji 20% izplatību šonedēļ vasaras miežu un kviešu laukos sastopama graudzāļu miltrasa. Vislielākais ražas zudums novērots, ja graudaugi ar miltrasu inficējas pirms ziedēšanas, ražas zudumi tādā gadījumā var sasniegt 50%, bet, ja pirmās miltrasas pazīmes novērotas veģetācijas perioda beigās, ražu tas neietekmēs būtiski, svarīgi inficētās augu atliekas iestrādāt augsnē, ievērot augu maiņu un izvēlēties izturīgas graudaugu šķirnes. Šonedēļ Zemgales reģionā miltrasa sastopama ar 40% izplatību.

6. Miežu lapu tīklplankumainība šonedēļ uz vasaras miežiem sastopama ar 20% vidējo izplatību. Šī slimība vairāk skārusi Kurzemes pusē audzētos miežus.

FOTO: Miežu lapu tīklplankumainība, I. Bēme

7. Uz bumbierēm ar vidēji 16% izplatību izplatījusies bumbieru-kadiķu rūsa. Visplašāk slimība skārusi Latgales un Kurzemes reģionus. Lai arī pavasaris likās karsts un sauss, teleito sporu attīstība uz kadiķiem notika veiksmīgi, izveidojās bazīdiji ar bazīdijsporām, kas vēlāk inficēja arī bumbieres.

8. Uz ziemas un vasaras kviešiem ar 16% izplatību novērotas kviešu lapu dzeltenplankumainības pazīmes. Pēc graudaugu novākšanas slimības ierosinātājs turpina attīstību kā saprotrofs kviešu stiebros, kas palikuši uz lauka. Tajos attīstās augļķermeņi ar asku sporām, kas ir galvenais infekcijas avots nākamajā gadā.

9. Uz bumbieru augļiem ar 13% izplatību novērots bumbieru kraupis. Tas bojā augļa kvalitāti, kraupja radītie plankumi uz augļa var plīst, radot iespēju augļos iekļūt citām slimībām.

FOTO: Bumbieru kraupis, E. Freimane

10. Burkānos ar 12% vidējo izplatību novērotas burkānu lapu blusiņas. Tās bojājumi parādās kā sačokurojušās auga lapas. Burkānu lapu blusiņas ziemo uz skujkokiem, tādēļ dārzos, kas tuvāk skuju koku mežiem vai apstādījumiem, pastāv lielāks invāzijas risks. Burkānu lapu blusiņas pagaidām novērotas tikai Kurzemes pusē.

Informāciju par šī brīža kaitīgo organismu novērojumu rezultātiem visā Latvijas teritorijā var atrast VAAD kaitīgo organismu novērojumu kartē.

 

Informāciju sagatavoja:
Evelīna Freimane
VAAD Integrētās augu aizsardzības daļas
vecākā referente
e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
tel. 67185478, 26419389


© Valsts augu aizsardzības dienests, 2014. Visas tiesības paturētas.