Kaitīgo organismu izplatība no 15. līdz 22. augustam

Šonedēļ laikapstākļi lutina gan ar patīkami siltu un saulainu laiku pa dienu, gan arī liek meklēt siltās vilnas zeķes vēsajām vakara stundām. Silts un mitrs laiks pa dienu un vēsas naktis sekmē dažādu puvju attīstību uz augļiem un dārzeņiem. Līdzīgi kā pirms nedēļas, uz kartupeļiem novērota lapu sausplankumainība ar 30% izplatību un lakstu puve ar 17 % izplatību. Šajā nedēļā daudzviet tika novēroti arī spēcīgi nokrišņi, kas tikai sekmēja slimību tālāku attīstību uz augiem.

FOTO: I. Liepiņa, pupu sēklgraža radītie bojājumi

1. Kartupeļu lapu sausplankumainības izplatība ir nedaudz samazinājusies kopš pagājušās nedēļas, tomēr šogad slimības izplatība bijusi lielākā pēdējo 3 gadu laikā un sagādājusi vairāk raizes nekā lakstu puve.

2. Kartupeļu lakstu puves attīstību šīs nedēļas nokrišņi sekmējuši, tās izplatība palielinājusies līdz 17%. Stādījumos, kur slimības bijušas plaši izplatītas, jādomā par augu maiņu, mēslojuma pietiekamību, lai nākamajā sezonā slimību izplatība samazinātos.

3. Auzas šogad nogatavojas lēnāk par citiem graudaugiem un to kulšana daudzviet atlikta kā pēdējā. Prognožu speciālisti šonedēļ novērojuši auzu vainagrūzu ar 55% vidējo izplatību. Optimālā temperatūra slimības izplatībai +18-21°C.

4. Šogad bumbieru kraupis izplatās vairāk un straujāk nekā ābeļu kraupis. Šonedēļ bumbieru kraupis bija sastopams ar 12% vidējo izplatību. Lai ierobežotu kraupja izplatību, vecās lapas jāsavāc un jāiznīcina, jāaudzē izturīgas šķirnes un jānodrošina augiem optimāli augšanas apstākļi.

5. Jauniesētajam ziemas rapsim šobrīd attīstījušās divas īstās lapas (AS 12) un Kurzemes pusē vidēji ar 17% izplatību uz augiem novērota rapša neīstā miltrasa. Tipiskā neīstās miltrasas pazīme ir pelēcīgi balta līdz violeta apsarme lapas apakšpusē. Slimības attīstība uz augiem turpināsies pēc ziemošanas.

FOTO: D. Ozoliņa, rapša neīstā miltrasa

6. Visas veģetācijas laikā uz biešu lapām vērojama biešu lapu sarmplankumainība, šonedēļ ar 12% vidējo izplatību. Slimības ierosinātājs pārziemo augsnē un uz augu atliekām tādēļ jāievēro augu maiņa.

7. Lauku pupas lielākajā daļā valsts teritorijas jau ir nogatavojušās, tomēr VAAD inspektori novērojuši pupu sēklgraužu kāpurus ar vidēji 9% izplatību. Sēklas, kuras invadētas ar pupu sēklgraužu kāpuriem, dīgst divreiz sliktāk, turklāt kaitēkļus ar sēklas materiālu ir iespējams ienest noliktavās, kur tie var sabojāt arī neskarto ražu.

8. Ābeļu kraupis šonedēļ sastopams ar 8% vidējo izplatību. Ierobežošanas paņēmieni līdzīgi kā bumbieru kraupim – veco lapu savākšana un iznīcināšana, optimālu augšanas apstākļu nodrošināšana, kā arī kraupja infekcijas riskam un prognozei var sekot līdzi LLU Augu aizsardzības zinātniskā institūta mājaslapā šei

9. Uz plūmju un ķiršu kokiem ar vidēji 8% izplatību aizvien sastopama kauleņkoku sausplankumainība. Lai arī gandrīz visa raža jau novākta, nevajadzētu aizmirst par slimību izplatību nākamajā sezonā. Bojātās, vecās lapas pavasarī var atkal inficēt un novājināt kokus tādēl būtu vēlams nobirušās lapas savākt un iznīcināt.

10. Siltās gaisa temperatūras pa dienu un aukstās naktis, kā arī nokrišņi sekmē dažādu puvju izplatību gan uz augļiem, kur sastopama augļu parastā puve, gan uz dārzeņiem, kur novērota pelēkā puve un baltā puve, īpaši uz kāpostiem. Cekulkožu radītie bojājumi veicina puvju izplatību kāpostu stādījumos.

FOTO: M. Bērziņa, pelēkā puve uz kāposta

Informāciju par šī brīža kaitīgo organismu novērojumu rezultātiem visā Latvijas teritorijā var atrast VAAD kaitīgo organismu novērojumu kartē.

Informāciju sagatavoja:
Evelīna Freimane
VAAD Integrētās augu aizsardzības daļas
vecākā referente
e-pasts: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.
tel. 67185478, 26419389


© Valsts augu aizsardzības dienests, 2014. Visas tiesības paturētas.