2019. gadā sastopamākās slimības un kaitēkļi augļu dārzos un dārzeņu stādījumos

Līdzīgi kā citus gadus, arī šogad visas sezonas garumā Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) prognožu speciālisti ievākuši datus par augiem kaitīgo organismu sastopamību Latvijas reģionos. Par 2019. gadā izplatītākajām un biežāk sastopamajām slimībām un kaitēkļiem apkopota informācija. Šis gads neizcēlās ar īpaši lielu kaitēkļu invāziju vai slimību izplatību, tomēr kultūraugu, īpaši ķiršu, plūmju, upeņu un jāņogu ražas ietekmēja vides faktori - sals.

Ābeļu un bumbieru stādījumos.

Šogad ābeļu kraupja askusporas sāka izplatīties vēlāk nekā pēdējos 2 gadus, - tikai maija sākumā, kad ābeļu attīstība variēja starp ziedkopu attīstību un ziedēšanu (AS 50, AS 60).  

 1. attēls. Ābeļu kraupja izplatība 2019. gadā

Sākot jau ar sporu izlidošanas pirmajām dienām maijā, izplatība lēnām pieauga un izplatības kulmināciju sasniedza augusta sākumā - 15%. Kopumā slimības vidējā izplatība nebija tik liela kā 2018. gadā. Dārzos, kur kraupja izplatība bija augsta, jādomā par to, vai ābelēm tiek nodrošināti labvēlīgi augšanas apstākļi kā arī jāveic nobirušo lapu savākšana vai iestrāde augsnē.

Līdzīga izplatības dinamika šogad novērota bumbieru kraupim, maijā vidēji 4% izplatība, bet līdz augusta sākumam jau 18% vidējā izplatība. Kraupis šogad bija novērojams visā Latvijā, bet vislielākā izplatība Cēsu, Talsu un Kuldīgas novados, kur vidējā izplatība vasaras laikā pārsniedza 20%. Bumbieru-kadiķu rūsa šogad sastopama bija biežāk nekā pērn, kā arī slimības izplatība bija lielāka. Vislielākā rūsas izplatība tika novērota jūlijā 18%, arī abus pārējos vasaras mēnešus slimības vidējā izplatība bija virs 10%.Bumbieru stādījumos izplatītas bija bumbieru lapu blusiņas ziedpumpuru parādīšanās stadijā (AS 55). Jūlijā to vidējā izplatība sasniedza 68%. Salīdzinot ar 2018. gadu, bumbieru lapu blusiņu izplatība šogad bija par 30% lielāka.

Ķiršu stādījumos maijā sāka izplatīties kauleņkoku sausplankumainība. Tā ir viena no sastopamākajām slimībām ķiršu dārzos, kas sezonas sākumā bija sastopama ar 4% izplatību, bet jūlijā vidējā izplatība jau sasniedza 16%. To, kāda būs slimības izplatība nākamajā gadā, nosaka vairāku faktoru kopums, bet galvenokārt tie ir laika apstākļi. Slimības attīstību un izplatību veicina ilgstošs gaisa mitrums un mehāniski zaru bojājumi ar sveķojošām brūcēm.

2. attēls. Kauleņkoku sausplankumainības izplatība 2019. gadā

Veģetācijas sezonas sākumā uz ogu krūmiem sastopamas bija upeņu pumpuru ērces ar 25% izplatību un jāņogulāju pumpuru kodes ar 14% izplatību. Abi šie kaitēkļi ir ekonomiski nozīmīgi šīm kultūrām un grūti ierobežojami, tādēļ nepieciešams stādāmo materiālu iegādāties no sertificētiem stādu audzētājiem, kā arī, parādoties pirmajām pazīmēm – uzbrieduši pumpuri, nokaltuši zari, tos laicīgi likvidēt.

Kartupeļu stādījumus šogad kā ierasts apdraudēja lakstu puve, sausplankumainība un lapgrauži. Sausplankumainības vidējā izplatība valstī sasniedza 60% augusta otrajā dekādē.  Sausplankumainība parādās pirms lakstu puves, jūnija sākumā un līdz ražas vākšanai var strauji izplatīties, īpaši, karstās, sausās vasarās, ja nedaudz uzlīst vai naktīs ir rasa. Pārziemo augsnē, uz inficētu augu atliekām, siltās ziemās uz nakteņu dzimtas nezālēm. Izplatība notiek ar konīdijām, kuras, nonākot uz augu lapām, mitrumā dīgst apmēram 40 minūšu laikā, plankumi redzami pēc 5-7 dienām. Konīdiju attīstībai un izplatībai labvēlīga ir gaisa temperatūra no +19 līdz +23°C, bet virs +27°C, to attīstība apstājas.

FOTO: VAAD, kartupeļu lapu sausplankumainība

3. attēls. Kartupeļu lapu sausplankumainības izplatība 2019. gadā

Sīpolu laukos šogad novērotas sīpolu lakstu puskodes ar 9,6% izplatību un no slimībām izplatītāka bija  (10% izplatība). Kāpostu cekulkodes stādījumos novērotas ar 7,8 % izplatību. Nelielā skaitā sastopami bija spradži, laputis un alotājmušas.

Informāciju par šī brīža kaitīgo organismu novērojumu rezultātiem visā Latvijas teritorijā var atrast VAAD kaitīgo organismu novērojumu kartē.

Informāciju sagatavoja:
Evelīna Freimane
VAAD Integrētās augu aizsardzības daļas
vecākā referente
e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
tel. 67185478, 26419389

 

 


© Valsts augu aizsardzības dienests, 2014. Visas tiesības paturētas.