Dārzeņu slimību un kaitēkļu attīstības prognoze Dienvidvidzemes reģionam 2022. gadā

VAAD reģionālo nodaļu prognožu jomas speciālisti izvērtējuši iepriekšējā gada sezonas dārzeņu  slimību un kaitēkļu novērojumu rezultātus un, ņemot vērā tos un iespējamos laika apstākļus šī gada veģetācijas periodā, prognozējuši būtiskāko slimību un kaitēkļu attīstību 2022. gada sezonai.

Iepriekšējais gads dārzeņu audzētājiem pagāja, visu sezonu apkarojot kartupeļu lapgrauzi. Jaunajā sezonā, ņemot vērā, ka ziemā gaisa temperatūra vietām ir -15oC, iespējams, daļa kaitēkļu nepārziemos. Skatoties pēc iepriekšējām sezonām, izplatītāko kaitēkļu kāpostu cekulkodes un balteņu izplatība sezonā būs vidēja. Protams, jāievēro augu seka.

KARTUPEĻI

SLIMĪBAS

Kartupeļu lakstu puve (Phytophthora infestans)

Apsekotajos kartupeļu stādījumos tikai vienā stādījumā jūlija beigās parādīijās lakstu puves pazīmes, ar tendenci strauji izplatīties. Inficēto augu skaits salīdzinoši liels, 46% no apsekotajiem ceriem, lapas bojājums 1 – 5% robežās. Slimības izplatību veicinās silts un mitrs laiks un gaisa optimālā temperatūra +15 – 20°C. Stādot kartupeļus, jācenšas ievērot augu seka, tā samazinot infekcijas risku. Slimība pārziemo gan augsnē, gan noliktavā. Stādījumā pirmie veģetāciju uzsāks augsnē pārziemojušie bumbuļi un, iespējams, ar infekcijas pazīmēm. Jāaudzē lakstu puves neieņēmīgas škirnes.

FOTO: A.M.Plukse

 

Kartupeļu lapu sausplankumainība (Alternaria solani)

Slimības izplatībai 2021. gadā nebija labvēlīgi laika apstākļi. Pirmās slimības skartās lapas novērotas jūlija vidū. Lapas virsmas bojājumi procenta robežās. Novērota vienā no apsekotajiem laukiem. Strauja sausplankumainības izplatīšanās netika konstatēta. Infekcijas attīstībā un izplatībā noteicošais faktors būs laika apstākļi. Slimības attīstību veicinās dienas temperatūra +20 – 25°C un rasa naktīs, barības vielu trūkums.

Kartupeļu melnkāja (Erwinia carotovora)

Nevienā no apsekotajiem stādījumiem netika konstatēta kartupeļu melnkāja. Infekcija pastiprināti izplatās relatīvi augstā mitrumā un anaerobos apstākļos, kas nozīmē - pārmitras, smagas un sablīvētas augsnes.

KAITĒKĻI

Kartupeļu lapgrauzis (Kolorado vabole) (Leptinotarsa decemlineata)

Sezona bija ļoti labvēlīga kartupeļu lapgrauža izplatībai. Novērotajos stādījumosvisos tika konstatēti lapgrauža bojājumu. Vaboles, dažādu attīstības stadiju kāpuri un olas tika konstatētas lielos apmēros. Pirmie lapgrauži parādījās jūlija sākumā, kartupeļu ziedēšanas sākumā, kas ļoti strauji izplatījās, uz viena cera saskaitīti pat 42 īpatņi. Ierobežošanas process kļuva nekontrolējams. Neievērojot augu seku, radām labvēlīgus apstākļus vaboles izplatībai. Lapgrauža parādīšanās novērojama katru sezonu. Kaitnieku daudzums būs atkarīgs no silta klimata. Karstā laikā attīstība no oliņas līdz vabolei ilgst mēnesi, bet vēsās vasarās pat 2 – 3 mēneši.

Sprakšķi (drātstārpi) (Agriotes spp.)

Būtiski kaitējumi nav novēroti. Par sprakšķu kāpuru bojājumiem varēja konstatēt vien ražas novākšanas laikā. Jāņem vērā, ka stādījumos, kuri tiks ierīkoti pēc ilggadīgajiem zālājiem, būs savairojušies kāpuri.

Lauka maijvabole (Melolontha melolontha)

Būtiski kaitējumi nav novēroti. Par vaboļu kāpuru bojājumiem varēja konstatēt ražas novākšanas laikā. Sekojot kaitēkļa attīstībai augsnē, un tas ir četri līdz pieci gadi, var noteikt attiecīgi laiku ar iespējamiem kaitēkļu uzbrukumiem. Tomēr drošāk ir izvairīties no kartupeļu stādīšanas nesen uzartā zālienā.

FOTO: A.M.Plukse

BURKĀNI

SLIMĪBAS

Burkānu lapu sausplankumainība (Alternaria dauci)

Sastopama katru sezonu. Novērojumi veikti vienā sējumā. Jūlija beigās uz pirmajām lapām tika novērotas slimības pazīmes. Strauja infekcijas izplatība netika novērota. Slimība ražas kvalitāti neietekmēja, un tādēļ netika veikti papildus profilakses pasākumi. Paredzams, ka arī šajā sezonā būs burkānu lauki, kurus skars šī lapu slimība. Postīgumu noteiks laika apstākļi augšanas laikā – augsts gaisa mitrums un temperatūra.

Burkānu lapu brūnplankumainība (Cercospora carotae)

Sezonā apsekotajā sējumā netika novērota. Iepriekšējos gados uz atsevišķu augu kātiņiem nelielas infekcijas pazīmes bija saskatāmas. Slimības izplatība nebūtiska. Augsta gaisa temperatūra un palielināts gaisa mitrums būs slimību veicinošie faktori.

FOTO: I.Liepiņa

KAITĒKĻI

Burkānu muša (Psila rosae)

Sezonā apsekotajā sējumā burkānu muša, tās kāpuri un to bojājumi netika atrasti. Saimniecībās, kur burkāni tiks audzēti atkārtoti, liela varbūtība, ka arī šajā sezonā parādīsies burkānu muša.

Burkānu lapu blusiņa (Trioza apicalis)

Apsekotajā sējumā burkānu lapu blusiņa un tās bojājumi netika novēroti. Atsevišķos burkānu sējumos varētu būt jaunajā sezonā. Lielāka iespēja, ka blusiņa parādīsies saimniecībās, kurām lauka tuvumā aug skujkoki.

Laputis (Aphididae)

Apsekotajā sējumā laputis netika novērotas. Ierobežošanai netiek pievērsta uzmanība, jo tiešajiem bojājumiem nav būtiskas nozīmes. Kā katru gadu, būs sējumi un augi, uz kuriem barosies laputis.

Ar monitoringa datiem iespējams iepazīties VAAD tīmekļvietnē

Informāciju sagatavoja:

Anita Maija Plukse
Valsts augu aizsardzības dienesta
Vidzemes reģionālās nodaļas
vecākā inspektore
e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
tel. 26398296

© Valsts augu aizsardzības dienests, 2014. Visas tiesības paturētas.