Augļaugu slimību un kaitēkļu attīstības prognoze Dienvidvidzemes reģionam 2022. gadā

Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) reģionālo nodaļu prognožu jomas speciālisti izvērtējuši iepriekšējā gada sezonas augļu koku un ogulāju  slimību un kaitēkļu novērojumu rezultātus un, ņemot vērā tos un iespējamos laika apstākļus šī gada veģetācijas periodā, prognozējuši būtiskāko slimību un kaitēkļu attīstību 2022. gada sezonai.

Katru gadu augļu dārzos un ogulāju stādījumos tiek veikts kaitīgo organismu monitorings. Katrs gads ir atšķirīgs gan ar laika apstākļiem, gan augu veģetācijas ilgumu. Pērnās sezonas novērojumi stipri līdzīgi iepriekšējām sezonām. Noteikti būs atsevišķas slimības, kuru izplatību mazinās laika apstākļi, un kāds kaitēklis, kurš nebūs pārziemojis.

ĀBELES, BUMBIERES

 SLIMĪBAS

Ābeļu kraupis (Venturia inaequalis)

Sezonā ābeļu kraupis konstatēts visos apsekotajos dārzos. Pirmās pazīmes novērotas pirmo ziedu atvēršanās stadijā uz lapām. Lapas klāja tumši plankumi ar samtainu apsarmi. Slimības izplatība uz lapas nepārsniedza 5% robežas. Vēlāk kraupja pazīmes parādījās uz āboliem. No apsekotajiem augļiem bija tādi, kurus skārusi infekcija 100% apmērā. Ierīkojot ābeļdārzu, jācenšas stādīt kraupja izturīgas šķirnes. Ābeļdārzos kraupja infekcijas avots būs pērnās nobirušās, ar kraupi inficētās, lapas un augļi. Slimības izplatību un attīstību veicinās lietains laiks aprīļa beigās un ieņēmīgas šķirnes.

FOTO: D.Ozoliņa

 

Ābeļu miltrasa (Podosphaera leucotricha)

Pērn ābeļdārzos lapas ar slimības pazīmēm netika konstatētas. Slimība būtiskus kaitējumus nenodara. Aukstā ziemā infekciju ierosinošā sēne aiziet bojā.

Bumbieru – kadiķu rūsa (Gymnosporangium sabinae)

Dienvidvidzemes reģionā plašu bumbieru stādījumu nav. Apsekotajā mazdārziņā vasaras otrajā pusē novērotas pāris inficētas lapas ar nelieliem oranžiem plankumiem. Sabiezināti stādījumi, neveidoti vainagi, rudenī inficētas un nesavāktas lapas būs viens no priekšnoteikumiem slimības izplatībai. Rūsas saimniekaugs ir kadiķis, jāparūpējas, lai bumbieru tuvumā netiktu audzēti kadiķi.

KAITĒKĻI

Ābeļu ziedu smecernieks (Anthonomus pomorum)

Pirmās augļu dārzā pamostas ābeļu ziedu smecernieku vaboles. Maija sākumā vienā no apsekotajiem dārziem ar trīcpiltuves palīdzību tika noķertas pāris vaboles. Aukstā ziemā daļa kaitēkļu aiziet bojā. Ziemošanas vietu (sūnas, ķērpji, nobirušās lapas) samazināšana būs priekšnoteikums kaitēkļa ierobežošanai. Agri pavasarī, kad gaisa temperatūra tuvojas +10°C robežai, jāsāk rūpīgi apsekot vainagus, vai nav parādījušies pirmie smecernieki.

Ābolu tinējs (Cydia pomonella)

Viens no izplatītākajiem ābolu kaitēkļiem. Katru sezonu feromonu slazdā noķerto tauriņu skaits svārstās no 1 līdz 5. Uz augļaizmetņa pirmie bojājumi bija redzami jau jūnija vidū. Bojāto ābolu skaits sezonā bija salīdzinoši neliels – 1% robežās. Aukstā ziemā daļa kāpuru nepārziemo. Auksti jūnija vakari ietekmēs tinēju tauriņu izlidošanas intensitāti, ja tā būs zema, tiks atstāti maz pēcnācēju un tinēju skaits samazināsies.

Bumbieru lapu blusiņa (Cacopsylla pyri)

Reģionā bumbieres apsekotas mazdārziņā. Būtiski kaitējumi nav novēroti. Dārzos, kur audzē bumbieres, jāpievērš uzmanība profilakses pasākumiem. Jau rudenī jāsavāc vecās lapas, jānoņem sūnas un ķērpji, vecā miza, tā samazinot kaitēkļu skaitu. Ziemā, pie ilgstošas vidējās gaisa temperatūras -20°C, aiziet bojā gandrīz visi virs augsnes ziemojošie kaitēkļi. Ja sezonā pieturēsies labvēlīgi laika apstākļi (sausums un karstums), palielināsies lapu blusiņas izplatība.

Laputis (Aphididae)

Kāda no laputu sugām uz ābelēm sastopama katru sezonu. Būtiski bojājumi netika novēroti. Lielākā vai mazākā skaitā kāda no laputu sugām būs sastopama arī šogad.

KAULEŅKOKI

 SLIMĪBAS

Kauleņkoku lapbire (Blumeriella jaapii)

Reģionā apsekotajā ķiršu stādījumā netika konstatēta. Šī ir viena no postošākajām slimībām Latvijā. Būtiski slimību konstatēt un ierobežot savlaicīgi. Sezonā augam rūpīgi jānovēro lapu apakšpuses, un, parādoties pirmajām slimības pazīmēm, jācenšas to ierobežot, - infekcijas skartās auga daļas jāsavāc un jāiznīcina. Jāaudzē izturīgas šķirnes.

Kauleņkoku pelēkā puve (Monilinia laxa)

Reģionā apsekotajā ķiršu stādījumā netika konstatēta. Jaunajā sezonā, lai izvairītos no pelēkās puves, jācenšas regulāri apsekot augus, jāizgriež un jāiznīcina visi atmirušie un sveķojošie zari. Ilgstoši mitri laika apstākļi un gaisa temperatūra + 5 – 15°C sekmēs slimības infekcijas izplatīšanos.

Kauleņkoku sausplankumainība (Wilsonomyces carpophilus)

Jūnija sākumā uz lapām novērotas pirmās sausplankumainības pazīmes. Infekcijas pakāpe uz lapu virsmas 5 līdz 50% robežās. Strauja slimības izplatība netika konstatēta. Sausplankumainība skars stādījumus, kur iepriekšējās sezonās tika atrastas “cauršautās” lapas, kas rudenī netika savāktas un iznīcinātas. Slimības izplatību maija sākumā veicinās gaisa temperatūra + 15°C robežās.

FOTO: I.Bēme

 

Plūmju rūsa (Tranzschelia pruni – spinosa)

Plūmes Dienvidvidzemes reģionā apsekotas mazdārziņā. Būtiski kaitējumi nav novēroti. Plūmju rūsas izplatīšanos veicinās laika apstākļi - mitra un vējaina vasaras otra puse. Vieni no starpsaimniekiem ir dārza malā augošie dzeltenie vizbuļi.

KAITĒKĻI

Ķiršu – madaru laputs (Myzus cerasi)

Ķiršu – madaru laputis tika konstatētas saldo ķiršu stādījumā uz atsevišķiem kokiem. Bojājuma pakāpe bija procenta robežās. Uz atsevišķiem viengadīgajiem dzinumiem laputis būs pārziemojušas. Ja dārzā vai dārza tuvumā augs saimniekaugs – madaras, varēsim atrast laputis.

Eiropas ķiršu muša (Rhagoletis cerasi)

Novērotajā stādījumā ķiršu mušas kāpuru bojātas ogas netika atrastas. Sezonā ķiršu mušas izplatību noteiks laika apstākļi jūnijā, - ja būs vēss un lietains un gaisa temperatūra noslīdēs zem +15°C, muša nelidos un aizies bojā pirms olu dēšanas.

Plūmju augļu tinējs (Cydia funebrana)

Plūmes reģionā apsekotas mazdārziņā. Plūmju tinēja kāpuru bojāto augļu skaits liels. Bojātie augļi netiek savlaicīgi savākti, un tas nozīmē, ka tiek nodrošināta labvēlīga vide kaitēkļa izplatībai. Pēc aukstās ziemas daļa kāpuru būs aizgājusi bojā. Lai samazinātu kaitēkļa izplatību, sistemātiski jāsavāc un jāiznīcina kritušie augļi un jāveic citi profilaktiskie darbi. Silts jūnijs būs pamats aktīvai tauriņu izlidošanai.

Gaišā plūmju zāģlapsene (Hoplocampa flava) un Tumšā plūmju zāģlapsene (Hoplocampa minuta)

Plūmes reģionā apsekotas mazdārziņā. Zāģlapseņu bojāto augļu skaits maznozīmīgs. Liela loma kāpuru izdzīvošanā būs augsnes mitrumam. Novērots, ka masveidā savairojas pēc mitriem gadiem. Daļa kāpuru var iet bojā pavasara salnās, kad temperatūra nokrītas zem -4°C.

AVEMES, ZEMENES

 SLIMĪBAS

Aveņu iedegas (Elsinoe vendeta)

Aveņu stādījumā sezonas laikā aveņu iedegu slimības pazīmes netika novērotas. Saimniecībām, kurām ir nekopti un sabiezināti avenāji, pastāv risks, ka slimības simptomi var parādīties. Silta un mitra vasara arī būs infekcijas izplatības risks.

Pelēkā puve (Botrytis cinerea)

Apsekotajos stādījumos atrasta tikai viena pelēkās puves bojāta oga. Silts un sauss laiks ierobežoja slimības izplatību. Saimniecībās, kuru stādījumos regulāri tiks izgriezti slimie un nokaltušie dzinumi, ierobežotas nezāles un veikti citi profilaktiskie darbi, tiks ierobežota slimības parādīšanās.

Avenāju dzinumu mizas plaisāšana (Didymella applanata)

Aveņu stādījumā uz atsevišķu augu stublājiem novērota mizas plaisāšana. Jūlija vidū, ogu nogatavošanās laikā, tika atrasti atsevišķi inficēti zari. Stādījumā regulāri veicot profilaktiskos pasākumus, var ierobežot slimības izplatību. Saimniecībās, kurās iepriekšējās sezonās atrasti augi ar slimības pazīmēm, agri pavasarī jāizgriež un jāsadedzina visi bojātie stublāji, tādā veidā kaut nedaudz samazinot infekcijas izplatību. No jauna ierīkojot stādījumus, jāizvēlas audzēt slimības neieņēmīgas šķirnes.

 Zemeņu lapu baltplankumainība (Mycosphaerella fragariae)

Dienvidvidzemes reģiona zemeņu laukos sastopama katru sezonu. Bojājumi uz lapas virsmas atšķirīgi – no 1% līdz pusei no virsmas. Pirmie plankumi uz lapas novēroti jūnija sākumā. Saimniecībā, kura katru gadu iepērk jaunus stādus un atjauno platības, slimo augu skaits pirmajā gadā ir ļoti neliels. Nelielā infekcija būtiskus kaitējumus nenodara. Vecākos stādījumos būs sastopama arī šajā sezonā. Par slimības ierobežošanu jādomā savlaicīgi – atjaunojot zemeņu stādījumus.

Zemeņu lapu brūnplankumainība (Diplocarpon earliana)

Reģiona zemeņu stādījumos sastopama katru sezonu. Bojājumi uz lapas virsmas salīdzinoši atšķirīgi. Pirmie plankumi uz lapām novēroti jūnija sākumā, kad parādījusies pirmā zaļā oga. Slimības izplatība bija tikai 2% robežās. Tas izskaidrojams ar to, ka saimniecībā regulāri atjauno zemeņu lauku platības, iepērk jaunus stādus. Vecākos un nekoptos stādījumos būs sastopama arī šajā sezonā. Par slimības ierobežošanu jādomā savlaicīgi – atjaunojot zemeņu stādījumus.

KAITĒKĻI

Aveņu ziedu smecernieks (Anthonomus rubi)

Aveņu ziedu smecernieks un tā bojājumi apsekotajos stādījumos netika novēroti. Jaunajā sezonā zemeņu un aveņu stādījumos parādīsies aveņu ziedu smecernieks. Jācer, ka pēc ziemas neliela daļa kaitnieku būs gājusi bojā. Agri pavasarī jāapseko zemeņu lauki, vēlāk aveņu stādījumi. Nebūtu vēlams abus kultūraugus audzēt blakus, jo tas atvieglos vaboļu pārceļošanu.

Avenāju vabole (Byturus tomentosus)

Apsekotajā stādījumā avenāju vaboles netika atrastas. Rūpīgi apskatot gatavās ogas, bojātas netika konstatētas. Iepriekšējās sezonās citā reģiona aveņu stādījumā maija beigās ziedos tika atrastas vairākas avenāju vaboles. Stādījumos, kur iepriekšējā sezonā avenāju vaboles tika atrasta, tā noteikti būs arī šajā sezonā.

FOTO: I.Bēme

 

Dārza vabole (Phyllopertha horticola)

Pagājušajā sezonā apsekotajā stādījumā dārza vaboles netika atrastas. Uz augu lapām netika novēroti dārza vaboles izgrauzti caurumi. Reģionā maz izplatīta vabole. Liela varbūtība, ka stādījumos neatradīsim.

Zemeņu ērce (Phytonemus pallidus)

Reģionā vairākās sezonās apsekotajos stādījumos zemeņu ērces bojāti augi nav atrasti. Lai izvairītos no zemeņu ērces, saimniecībā jāievēro auga maiņa un regulāri jāstāda jauni stādi. Būs lauki, kuros tiks konstatēti zemeņu ērces bojāti augi.

Lauka maijvabole (Melolontha melolontha)

Apsekotās saimniecības stādījumā lauka maijvaboles bojājumi netika novēroti. Saimniecībā uztur tīru melno papuvi un sezonas laikā ierobežo nezāles. Novērojumi liecina, ka maijvaboles vairāk parādās vietās, kur mēslošanai izmanto organisko mēslojumu, iespējams, ar maijvaboļu sadētām olām. Masveida savairošanās un izlidojumi konkrētā vietā notiek reizi 4 – 5 gados.

Ar monitoringa datiem iespējams iepazīties VAAD tīmekļvietnē

Informāciju sagatavoja:

Anita Maija Plukse
Valsts augu aizsardzības dienesta
Vidzemes reģionālās nodaļas
vecākā inspektore
e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
tel. 26398296

© Valsts augu aizsardzības dienests, 2014. Visas tiesības paturētas.