Augļaugu slimību un kaitēkļu attīstības prognoze Kurzemes reģionam 2022. gadā

Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) reģionālo nodaļu prognožu jomas speciālisti izvērtējuši iepriekšējā gada sezonas augļu koku un ogulāju  slimību un kaitēkļu novērojumu rezultātus un, ņemot vērā tos un iespējamos laika apstākļus šī gada veģetācijas periodā, prognozējuši būtiskāko slimību un kaitēkļu attīstību 2022. gada sezonai.

Kurzemes reģiona augļu dārzos 2021. gada pavasarī netika novērots, ka stādījumi būtu cietuši no sala. Domājams, ka arī 2022. gada pavasarī šāda tipa bojājumu nebūs. Pavasarī augļaugu audzētājiem dārza attīstībai ieteicams veltīt nedalītu uzmanību, jo, kā tika novērots 2021. gada maijā, strauji mainoties gaisa temperatūrai, kauleņkoki uzziedēja vienā dienā, bet sēkleņu attīstības stadijas mainījās diennakts ietvaros. Arī kaitīgie organismi izplatījās nekontrolēti – siltums provocēja laputu savairošanos. 2022. gadā sēņu slimību izplatība dārzā būs cieši saistīta ar konkrētās slimības ierosinātāju blīvumu dārzā, mitruma klātbūtni un gaisa temperatūru. Arī kaitēkļu izplatība būs saistīta ar minētajiem faktoriem.

ĀBELES, BUMBIERES

 SLIMĪBAS

 Ābeļu kraupis (Venturia inaequalis) un bumbieru kraupis (Venturia pyrina)

Ābeļu un bumbieru ziedēšanas vai augļu attīstības sākumā (AS 60 – 74), 2022. gada maijā – jūnijā, būs kraupja primārās infekcijas sākums. Vai tas būs novērojams tikai kādā no Kurzemes novadiem, kādā atsevišķā dārzā, vai izplatīsies plašākā teritorijā, noteiks gaisa temperatūra (+15 – 25°C), nokrišņu biežums un ilgums. Daļēji infekcijas izplatība atkarīga no kraupja inficētu lapu atrašanās konkrētā dārzā vai tā tuvākajā apkārtnē. Novērots, ka primāro infekciju izraisošās asku sporas var nolidot daudzus kilometrus un inficēt lapas dārzā, kurā iepriekšējā gadā nav bijušas slimības pazīmes. Pēdējos gados pēc ilgstošākas kraupja attīstībai labvēlīgo faktoru sakritības, slimības pazīmes agri vērojamas uz jaunajiem augļaizmetņiem (AS 71 – 72), to kātiem un, protams, arī lapām. Vasarā turpināsies sekundārās kraupja infekcijas attīstība, tai pārvietojoties no slimajiem augļiem un lapām uz veselajiem, bet tikai augļu koka vainaga robežās. Augļu uzglabāšanas laikā kraupis diezgan intensīvi var turpināt attīstīties noliktavā, padarot ābolus vizuāli nepievilcīgus.

Parastā augļu puve (Monilinia fructigena)

Izplatīta gan bumbieru, gan ābeļu dārzos. Augļi sapūst kokos, bieži radot ievērojamus ražas zudumus. Sevišķi izteikti tas novērojams atsevišķu šķirņu bumbierēm. Slimības ierosinātāji saglabājas inficētajos zaros un jaunajos dzinumos. Tomēr visbagātīgākā infekcija saglabājas “mūmijās”, - tie ir slimie augļi, kuri kokos karājas visu ziemu. Nereti tie atrodami augļu koku vainagos starp zaļajām lapām un ziediem, vēl nākamajā vasarā. Puves attīstību veicina silti un mitri laika apstākļi – ja tādi būs 2022. gada jūnijā augļu veidošanās laikā, tad augļi pastiprināti pūs. Puves izplatību veicina jebkura augļa mehāniska trauma – kaitēkļi, krusa, arī spēcīga kraupja infekcija, ja tās ietekmē auglī veidojas plaisas. Dažos gados slimības pazīmes nobrūnējušu, bet nenobirušu ziedu, brūnu un sakaltušu lapu veidā redzamas jau maijā ziedēšanas laikā (AS 65).

FOTO: M.Bērziņa

 

Ābeļu miltrasa (Podosphaera leucotricha)

Kurzemes reģiona ražojošos augļu dārzos miltrasa nav bieži sastopama. Dažviet tās izpausmes vērojamas kādai noteiktai šķirnei gan uz ziedpumpuriem, gan lapām, gan augļiem. Uz augļiem veidojas rūsgans tīklojums, kurš viegli sajaucams ar citu slimību vai fizioloģiska rakstura bojājumiem. Dažkārt miltrasa novērojama tikai uz stumbra atvasēm. Kaitīgāka slimība ir kokaudzētavās – bojātie dzinumi pārstāj augt – stāds neizaug paredzētajā lielumā. Ja slimība attīstās gadu no gada, tad nopietnāk cieš arī ražojošās ābeles. Lielākas iespējas ābeļu miltrasai 2022. gada pavasarī sākt izplatīties būs karstā un sausā laikā. Infekcijas ierosinātājs pārziemo inficēto dzinumu pumpuros, tādēļ dārzos, kuros slimība bija pērn un bojātie dzinumi ābelēm nebūs apgriezti, miltrasa izplatīsies.

Bumbieru – kadiķu rūsa (Gymnosporangium sabinae)

Pirmās pazīmes meklējamas uz lapām jau drīz pēc ziedēšanas, augļaizmetņiem tikko sasniedzot 10 mm diametru (AS 71). Kurzemes reģionā slimības pazīmes retāk novērojamas uz augļiem, bet uz lapām dažkārt sasniedz 100% izplatību. Infekcija būs intensīvāka, ja pieturēsies vēsāks un mitrāks laiks. Vairāk bumbieru – kadiķu rūsa ir izplatīta piemājas dārzos, arī bumbierēm pilsētu parkos un apstādījumos, kā arī pie privātmājām. 2022. gadā pirmās pazīmes būs vērojamas dārzos, kuros infekcija bija pērn, kā arī uz bumbierēm, kurām blakus vai tuvumā aug inficēti kazaku, Ķīnas vai Virdžīnijas kadiķi. Minētās sugas kalpo kā rūsas sēņu starpsaimnieki. Kadiķu tuvums gan nav noteicošais faktors, jo rūsas ierosinātājas sporas ar gaisa masām pārvietojas lielos attālumos.

KAITĒKĻI

Ābeļu ziedu smecernieks (Anthonomus pomorum)

Smecernieks ir pirmais kaitēklis, kurš pavasarī vērojams augļu dārzos, vēl tikai pumpuru briešanas laikā (AS 03 – 09). Pieaugušie īpatņi (vaboles) pārziemo zemsedzē, mizas plaisās. Ziedpumpuru izvirzīšanās laikā mātītes pumpurā jau iedēj oliņu – turpinoties kaitēkļa attīstībai, auglis neizveidosies. 2022. gada pavasarī kaitēkļa pirmās aktivitātes un tālāko attīstību ietekmēs laika apstākļi – auksts un lietains pavasaris neveicinās vaboļu iznākšanu no ziemošanas vietām. Arī īss un straujš pavasaris, kurā ziedpumpuri veidosies ļoti strauji un augļu koki īsā laikā uzziedēs, kaitēkļa izplatību samazinās, jo smecernieks, rūpēs par jauno paaudzi, nedēj olas atvērušos ziedos.

Ābolu tinējs (Cydia pomonella)

Pirmie pieaugušie īpatņi parasti sāk lidot jūnija sākumā, lidošanas un arī olu dēšanas maksimumu sasniedzot jūnija otrajā pusē. 2021. gada sezonā, pēc aukstā un ieilgušā pavasara, pirmie kaitēkļa tauriņi feromonu slazdā ielidoja jūnija pirmajā dekādē, augļu attīstības sākumā (AS 71). Ja 2022. gadā šajā laikā būs kaitēkļa attīstībai labvēlīgi laika apstākļi – sauss un silts – tad tinēji sadēs daudz oliņu, no kurām šķilsies kāpuri, un tie, savukārt, sabojās jaunos augļus. Vēsā un mitrā laikā kaitēkļa invāzija paredzama mazāka, bet tā noteikti būs novērojama, jo ziema bija labvēlīga kaitēkļa pārziemošanai.

Bumbieru lapu blusiņa (Cacopsylla pyri)

Kaitēkļa pieaugušie īpatņi atrodami uz zariem pumpuru tuvumā, iestājoties pozitīvām temperatūrām. 2021. gada aukstais pavasaris neveicināja pieaugušo īpatņu aktivitātes, līdz ar to arī vasarā bumbieru lapu blusiņas dārzos bija izplatītas mazāk nekā iepriekšējā gadā. Pirmie īpatņi bumbieru dārzos parādījās aprīļa pēdējā dekādē, bumbieru ziedpumpuru zaļā konusa attīstības stadijā (AS 53). 2022. gada vasarā vairāk kaitēklis būs dārzos, kuros tā izplatība jau novērota iepriekšējos gados. Pārziemo pieaugušās blusiņas, slēptuves uzmeklējot zemsedzē, sūnās uz stumbriem un mizas plaisās. Bargs un ilgstošs sals var būtiski ietekmēt populācijas izdzīvošanu, bet aizvadītā ziema Kurzemes novados nebūs negatīvi ietekmējusi bumbieru lapu blusiņu ziemošanu.

Laputis (Aphididae)

Laputu koloniju izplatība uz lapām un jaunajiem dzinumiem visbīstamākā ir kokaudzētavās, bet to masveida klātbūtne nav vēlama arī ražojošos stādījumos. 2021. gadā laputis daudzos dārzos sāka izplatīties maija pēdējā dekādē, ābeļu ziedēšanas sākumā (AS 61). Ziedēšanas un augļaizmetņu veidošanās laikā laputis neatgriezeniski sabojā augļaizmetņus – augļi veidojas kropli. 2022. gada pavasarī, pumpuru plaukšanas laikā, no pārziemojušām oliņām, kuras atrodas uz zariem, šķilsies pirmie kāpuri. Pēc tam tās, attīstoties 8 – 12 paaudzēm, barosies augļu koku vainagos. Laputu izplatību būtiski samazina to dabīgo ienaidnieku klātbūtne dārzā.


FOTO: M.Bērziņa

 

KAULEŅKOKI

 SLIMĪBAS

Kauleņkoku lapbire (Blumeriella jaapii)

Slimība izplatītāka skābo ķiršu stādījumos. Pirmās pazīmes vērojamas jūlijā, kad ogas tikko sārtojas (AS 81). 2021. gada vasaras karstie mēneši slimības izplatību neveicināja, bet, sākoties augusta lietavām, tā izplatījās. 2022. gada sezonā slimības ierosinātāji agrāk inficēs lapas lietainā laikā, sevišķi dārzos, kuros pērnās, inficētās un nesatrunējušās lapas atradīsies apdobēs.

Kauleņkoku pelēkā puve (ķiršu mēris) (Monilinia laxa)

Salīdzinoši bieži novērojama slimība, kura inficē gan ķiršus, gan plūmes. Mazāk izplatīta sausos laika apstākļos. Slimības izplatību veicina jebkura bojātā zara atstāšana vainagā. Ja 2022. gada maijā, kauleņu ziedēšanas laikā, būs lietains laiks un gaisa temperatūra svārstīsies no +5 – 15°C, tad koku vainagos būs vērojami zari ar sakaltušiem, bet nenobirušiem ziediem, lapām un arī augļaizmetņiem. Tie kalpos kā infekcijas avots.

Kauleņkoku sausplankumainība (cauršautās lapas) (Wilsonomyces carpophilus)

Kurzemes reģiona plūmju un ķiršu stādījumos bieži sastopama slimība, kuras pazīmes novērojamas galvenokārt uz lapām, bet iespējamas arī uz jaunajiem dzinumiem un augļiem. Izplatītāka plūmju stādījumos, bieži vien slimības pazīmes iespējams identificēt 100% lapu. Ierosinātāji saglabājas dzinumos un pumpuros. Pirmās pazīmes 2021. gadā konstatētas jūnija vidū, augļu otrās nobires laikā (AS 73). Ja 2022. gada vasarā ilgstoši pieturēsies lietains laiks, slimība būs izplatītāka ar lielāku attīstību. Slimības izplatību veicinās arī sveķojošas brūcītes un mehāniski zaru bojājumi.

Plūmju rūsa (Tranzschelia pruni-spinosa)

Apsekotajos plūmju stādījumos diezgan reti sastopama slimība. Parasti pazīmes vērojamas augustā uz atsevišķu koku lapām. Ja infekcija spēcīga, lapas var priekšlaikus nobirt. 2022. gada sezonā slimības pazīmes būs vērojamas dārzos, kuros aug rūsas inficēti dzeltenie vizbuļi, arī stādījumos, kur rūsa uz plūmju lapām bija novērota iepriekšējos gados. Veģetācijas perioda otrajā pusē, sevišķi mitrā un vējainā laikā, infekcija no slimajām lapām izplatās uz veselajām. Septembrī var novērot, ka infekcija izplatījusies uz lielāko daļu lapu.

KAITĒKĻI

Ķiršu – madaru laputs (Myzus cerasi)

Kurzemes reģionā plaši izplatīts kaitēklis, kura lielākās kolonijas parasti sastopamas uz saldajiem ķiršiem, bet atsevišķas vērojamas arī skābo ķiršu stādījumos. 2021. gadā pirmās kolonijas tika pamanītas maija beigās ziedēšanas beigu – augļu veidošanās sākuma attīstības stadijā (AS 69 – 75). 2022. gada sezonā lielāka izplatība, attīstoties 6 – 8 paaudzēm, būs vērojama dārzos, kuros kaitēklis bija izplatīts iepriekšējā sezonā, jo laputis pārziemo oliņu stadijā uz ķiršu zariem. Sevišķi labvēlīgos attīstības apstākļos ķiršu – madaru laputis, strauji vairojoties, sabojā ne tikai lapu un jauno dzinumu attīstību, bet arī ogu ražu, jo kaitēkļu saldie izdalījumi rada labvēlīgu vidi kvēpsarmes sēnes attīstībai.

Eiropas ķiršu muša (ķiršu raibspārnmuša) (Rhagoletis cerasi)

Pieaugušo mušu izlidošanas laiks un intensitāte lielā mērā atkarīga no nokrišņu daudzuma ķiršu ziedēšanas beigās. Pieaugušiem īpatņiem (mušām) grūtāk, vai pat neiespējami, būs izlidot no ziemošanas vietām augsnē, ja augsne būs sakaltusi vai pārmitra. Ja 2022. gada maija beigās – jūnija sākumā augsne būs mušu izlidošanai atbilstoša, tad ķiršu koku vainagos dosies no kūniņām izkūņojušās ķiršu mušas. Drīz vien tās uzsāks oliņu dēšanu aiz jauno augļu mizas, un izšķīlušies kāpuri dosies kauliņa virzienā baroties pusgatavās ogās. Līdz ar to ogas kļūs nederīgas patēriņam. Līdzšinējā ziema kaitēkļa pārziemošanu nebūs negatīvi ietekmējusi.

Plūmju augļu tinējs (Cydia funebrana)

Ļoti plaši izplatīts kaitēklis, kurš sastopams visos plūmju stādījumos. Pirmie pieaugušie īpatņi (tauriņi) izlido maija beigās – jūnija sākumā (pirmie īpatņi dažkārt arī maija sākumā). 2021. gadā tas notika maija vidū, plūmju pilnzieda attīstības stadijā (AS 65). To izplatība dārzā ar dažādu intensitātes pakāpi parasti turpinās līdz augustam vai ilgāk. Ierobežošana ir apgrūtināta garā lidošanas laika dēļ. Arī 2022. gada sezonā būs sastopams visos plūmju stādījumos, jo ziemas laika apstākļi ziemojošos kāpurus kokonos zemsedzē un koku mizas plaisās nebūs ietekmējuši.

Gaišā plūmju zāģlapsene (Hoplocampa flava) un tumšā plūmju zāģlapsene (Hoplocampa minuta)

Kaitēkļi plaši izplatīti plūmju stādījumos, dažreiz tie darbojas kā sava veida ražas normētāji, jo plūmes mēdz augļaizmetņus veidot pārbagāti. Kaitēkļa pieaugušie īpatņi sāk lidot plūmju ziedēšanas laikā – tas gan atkarīgs no šķirnes un pa gadiem mainīgo laika apstākļu ietekmē. 2022. gadā zāģlapsenes būs sastopamas, jo kokonos esošie kāpuri augsnē būs pārziemojuši. Bojājumu nozīmība būs atkarīga no ziedēšanas intensitātes un laika apstākļiem tauriņu izlidošanas laikā.

AVENES, ZEMENES

 SLIMĪBAS

Aveņu iedegas (Elsinoe veneta)

Aveņu stādījumos sastopama slimība, kura biežāk novērojama mazās platībās. Agrāk un ātrāk tā izplatās siltā un mitrā laikā stādījumā, kurā infekcija saglabājusies no iepriekšējiem gadiem. Minētie faktori kopā ar konkrētās šķirnes īpašībām, attiecībā uz minēto slimību, arī būs noteicošie iedegu izplatībai 2022. gada vasarā.

Pelēkā puve (Botrytis cinerea)

Lietainās vasarās bieži sastopama slimība, kura bojā avenēm un zemenēm gan ziedus un jaunos dzinumus, gan ogas. Ražas vākšanas laikā, bojātām ogām paliekot stādījumā, rodas pelēkās puves infekcijas perēkļi, no kuriem inficējas veselās ogas, jo ne avenes, ne zemenes nenogatavojas vienlaicīgi. 2022. gada sezonā nozīmīga būs aveņu stādījuma fitosanitārā tīrība, bet slimības attīstību kopumā veicinās bieži nokrišņi.

Avenāju dzinumu mizas plaisāšana (Didymella applanata)

Slimības pazīmes atrodamas gandrīz visos aveņu stādījumos. 2022. gadā slimības izplatība un attīstība būs atkarīga no stādīšanas, mēslošanas un kopšanas paradumiem un iespējām. Nozīmīga ir infekcijas avotu klātbūtne, jo ierosinātāji saglabājas gan slimajās lapās, gan stublājos. Ilgstoši lietaini laika apstākļi vasarā veicinās arvien jaunu slimības pazīmju rašanos.

Zemeņu lapu baltplankumainība (Mycosphaerella fragariae)

Slimības pazīmes biežāk novērojamas vecākos stādījumos, jo infekcijas ierosinātājs saglabājas lapās un lapu kātos. 2022. gada sezonā slimības izplatība būs novērojama stādījumos, kuros jau iestādīti inficēti stādi, iestādītas slimības ieņēmīgas šķirnes un kuros iepriekšējos gados netika izvāktas vecās lapas. Baltplankumainības attīstību veicinās bieži nokrišņi.

FOTO: M.Bērziņa

 

Zemeņu lapu brūnplankumainība (Diplocarpon earliana)

Slimība inficē lapas, lapu kātus un dažreiz novērojama uz kauslapām ziedēšanas laikā. 2022. gadā biežāk būs izplatīta vecākos stādījumos, kuros inficētās lapas rudenī palikušas zemeņu dobēs. Brūnplankumainības attīstību pastiprinās nokrišņi un gaisa temperatūra no +15 – 25°C.

KAITĒKĻI

Aveņu ziedu smecernieks (Anthonomus rubi)

Kaitēklis bojā zemenes un avenes. 2022. gada pavasarī no augsnes virskārtas vai zemsedzes iznāks pārziemojušās vaboles, lai turpinātu attīstību. Pirmie bojājumi aizgrauztu ziedkātiņu un neatplaukušu ziedu veidā būs vērojami zemeņu stādījumos, bet vēlāk jūnijā - aveņu stādījumos.

Avenāju vabole (Byturus tomentosus)

Kaitīgā stadija ir avenāju vaboles kāpuri, kuri bojā gan ziedus, gan ogas. Dabā bieži sastopama, bet aveņu audzēšanas saimniecībās kaitēkļa izplatība atkarīga no pielietotās agrotehnikas. 2022. gada ziemā vaboles augsnē būs pārziemojušas, un aveņu audzētājiem jārēķinās, ka kaitēklis maijā un jūnijā turpinās attīstības ciklu.

Dārza vabole (Phyllopertha horticola)

Kurzemes reģiona dārzos, parkos un piemājas zālājos bieži sastopamas vaboles. Atšķirībā no maijvabolēm un sprakšķu vabolēm, to attīstība no olas līdz pieaugušam īpatnim notiek viena gada laikā. Katrā jūnijā īslaicīgi novērota vaboļu barošanās ar augļu koku un ogulāju lapām un augļaizmetņiem, bet tā nav ekonomiski nozīmīga. Savukārt kāpuri līdz vēlam rudenim barojas ar zālaugu saknēm, augsnē pārziemo un pavasarī turpat iekūņojās. Uzmeklējot kāpurus augsnes virskārtā, ar tiem labprāt barojas vārnveidīgie putni un eži. 2022. gadā vaboles noteikti jūnijā izlidos un turpinās attīstību, jo augsne Kurzemē nebija dziļi sasalusi.

Zemeņu ērce (Phytonemus pallidus)

Zemeņu ērce ir plaši izplatīta, bet ekonomiskais nozīmīgums ir lielā mērā atkarīgs no laika apstākļiem. Gaisa temperatūrā zemākā par +16°C to aktivitāte kļūst zemāka, un arī lielā karstumā kaitēkļi pārstāj attīstīties. Blīvāka ērču izplatība novērota vecākos, kā arī sliktāk koptos stādījumos, jo pieaugušās ērces pārziemo pie lapu kātu pamatnes. Ja augi ir stipri ērču novājināti, tie aukstās ziemās var nepārziemot. 2022. gada sezonā ērces turpinās izplatīties, jo arī Kurzemē bija izveidojusies pietiekama sniega sega, lai pārziemotu gan augi, gan ērces, un pavasarī kaitēkļi turpinātu postošo darbību.

Lauka maijvabole (Melolontha melolontha)

Maijvaboļu kaitīgā stadija ir kāpuri, kuri, visu vasaru barojoties, nograuž zemenāju saknes. Viens kāpurs ar zemenāju saknēm barojas vismaz 4 gadus, tādēļ augi ies bojā pakāpeniski. Cīņa ar maijvabolēm jāuzsāk, iepazīstoties ar to attīstības ciklu, novērtējot pieaugušo vaboļu klātbūtni tuvākā apkārtnē un pirms zemeņu stādīšanas rūpīgi pārbaudot zemeņu audzēšanai atvēlētās augsnes piesārņojumu ar kāpuriem. Augsne no maijvaboļu kāpuriem ir jāatbrīvo pirms zemeņu stādīšanas – tas ir diezgan neiespējami, bet, iestādot augus kāpuru invadētā platībā, stādi, visticamāk, ies bojā.

Ar monitoringa datiem iespējams iepazīties VAAD tīmekļvietnē

Informāciju sagatavoja:

Māra Bērziņa
Valsts augu aizsardzības dienesta
Kurzemes reģionālās nodaļas
vecākā inspektore
e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
tel. 29492627

© Valsts augu aizsardzības dienests, 2014. Visas tiesības paturētas.