Augļaugu slimību un kaitēkļu attīstības prognoze Pierīgas reģionam 2022. gadā

Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) reģionālo nodaļu prognožu jomas speciālisti izvērtējuši iepriekšējā gada sezonas augļu koku un ogulāju  slimību un kaitēkļu novērojumu rezultātus un, ņemot vērā tos un iespējamos laika apstākļus šī gada veģetācijas periodā, prognozējuši būtiskāko slimību un kaitēkļu attīstību 2022. gada sezonai.

Katrs gads augļkopjiem ir savādāks, jo slimību un kaitēkļu attīstību un izplatību ietekmē ne tikai paši saimnieki, bet dažādi apkārtējie faktori. Galvenokārt visus procesus ietekmē tieši laika apstākļi, - gan ziemas laika apstākļi, kas ietekmē kaitēkļu pārziemošanu, gan laika apstākļi, kādi ir veģetācijas atsākšanās sākumā un turpmākajā sezonā. 2022. gadā slimības un kaitēkļi noteikti būs sastopami. Ja laiks būs vēss, tas noteikti veicinās slimību izplatīšanos, bet ja silts un sauss, tas vairāk sekmēs dažādu kaitēkļu attīstību.

ĀBELES, BUMBIERES

 SLIMĪBAS

Ābeļu kraupis (Venturia inaequalis)

Slimība bojā lapas un augļus, bumbierēm arī dzinumus. Iepriekšējā sezonā Pierīgas reģionā ābeļu kraupis tika konstatēts ābelēm, pazīmes bija novērojamas gan uz lapām, gan augļiem. Vietām infekcija bija stipra, jo tika novērots, ka āboli ir kropli un arī saplaisājuši. Ja šie kraupja plankumi uz augļiem plīst, rodas lielāka iespēja inficēties ar dažādām puvēm. Slimību veicinošie apstākļi ir mitrs, miglains un lietains laiks, it īpaši maijā un jūnijā, ieņēmīgas šķirnes, kā arī nekopti augļu koku vainagi. Maija sākumā, kad gaisa temperatūra ir +15 – 17°C un ir mitri laika apstākļi, notiek primārā inficēšanās, kas ilgst no 3 nedēļām līdz pat vairākiem mēnešiem. Nākamajā sezonā  slimības attīstībai labvēlīgos laika apstākļos slimības izplatība būs augsta un augļu bojājumi būs novērojami. Lai iegūtu labāku un kvalitatīvāku ražu, sekojot līdzi brīdinājumiem par kraupja izplatību, būs nepieciešams lietot fungicīdu.

Ābeļu miltrasa (Podosphaera leucotricha)

Slimība parasti novērojama dārzos, kur tiek audzētas pret miltrasu ieņēmīgas šķirnes. Inficētās lapas bālē, deformējas, pārstāj augt. Dzinumu augšana palēninās vai pat apstājas, galotnes var atmirt. Slimības ierosinātājs pārziemo inficētajos dzinumos. Ja nākamajā sezonā būs silts un mitrs laiks ar pietiekamu gaisa mitrumu, slimība var tikt novērota.

Bumbieru – kadiķu rūsa (Gymnosporangium sabinae)

Slimība sastopama visā Latvijas teritorijā. Ja bumbieru – kadiķu rūsa konstatēta iepriekšējos gados, tad, atkarībā no laika apstākļiem, slimība var parādīties katru gadu. Slimību veicinošie faktori ir gaisa temperatūra pavasarī no +13 – 14°C, mitrums uz auga lapām vismaz piecas stundas un vējains laiks.

Parastā augļu puve (Monilinia fructigena)

Inficē ābeles un bumbieres. Inficēšanās notiek visas veģetācijas laikā. Iepriekšējā sezonā Pierīgas reģionā tika novērota ābeļu dārzos. Izplatība nebija liela. Ja nākamajā sezonā būs silts un mitrs laiks, parastā augļu puve būs sastopama. Lai izvairītos no slimības, jāveidot nesabiezināti stādījumi un jākopj vainagi, tādā veidā nodrošinot gaisa cirkulāciju un pietiekamu apgaismojumu, jālieto sabalansētas un optimālas mēslojuma devas, kā arī jaizvairās no augļu mehāniskas bojāšanas, jo puve mehāniksi bojātās vietās izplatīsies vairāk.

KAITĒKĻI

Ābeļu ziedu smecernieks (Anthonomus pomorum)

Sastopams katru gadu, atsevišķos gados var radīt lielu kaitējumu. Bojājumu rezultātā ziedpumpuri neizplaukst, tie nobrūnē un sakalst. Tādus pumpurus atverot, iekšā var redzēt sīkus smecernieka kāpurus. Ja laiks ir saulains, olu dēšana var būt intensīva, arī pie zemākām gaisa temperatūrām. Nākamajā sezonā kaitēkļa izplatība būs atkarīga no vaboļu pārziemošanas un labvēlīgiem laika apstākļiem.

FOTO: I.Bēme

 

Ābolu tinējs (Cydia pomonella)

Kaitīgā kaitēkļa stadija ir kāpurs. Sākumā kāpuri skeletē lapas, pēc tam iegraužas augļos. Pieaugušie kāpuri jūlija beigās atstāj augļus un meklē ziemošanas vietas. Kaitēkļa daudzums pavasarī būs atkarīgs no laika apstākļiem. Ābolu tinēja tauriņi aktīvāk lido, kad ir silti vakari un naktis, kā arī, ja ir sauss un bezlietus laiks. Ja ir aukstas ziemas, kad gaisa temperatūra ir zem -20°C, kā arī slapjas vasaras, šī kaitēkļa izplatība varētu tikt ierobežota.

Pīlādžu tīklkode (Argyresthia conjugella)

Iepriekšējā sezonā Pierīgas reģionā tika konstatēts ābeļu dārzā. Nākamajā sezonā kaitēkļa izplatība būs atkarīga no pārziemošanas, kā arī no laika apstākļiem olu dēšanas periodā. Ja sezonā kopumā laika apstākļi būs labvēlīgi, kaitēklis noteikti būs sastopams.

Laputis (Aphididae)

Laputis sūc sulu no lapām un jaunajiem dzinumiem. Bojātiem dzinumiem tiek traucēta attīstība, tie var arī apsalt. Kaitēklis būtiski var kaitēt tieši jaunajos stādījumos. Laputīm nepatīk krasas temperatūras svārstības un lietains laiks, tādēļ šādos laika apstākļos tās mazāk sastopamas. Ja laputis būs labi pārziemojušas, būs silta un saulaina vasara, tās var savairoties masveidā un attīstīt vairākas paaudzes.

Ābolu zāģlapsene (Hoplocampa testudinea)

Kāpuri bojā augļus. Bojātie augļi var nobirt. Ja nākamajā sezonā pēc ābeļu noziedēšanas būs silts un sauss laiks, tas būs labvēlīgs zāģlapseņu attīstībai. Kaitēkļus var ierobežot, ja regulāri savāc un iznīcina nobirušos ābolus.

Nevienādais mizgrauzis (Xyleborus dispar)

Kaitēklis bojā lapu kokus, arī ābeles, bumbieres, plūmes un ķiršus. Vaboles no savām ziemošanas vietām izlido agri pavasarī. Pēc tam meklē jaunos saimniekaugus, kuru stumbros un zaros grauzt jaunas ejas. Stipras invāzijas gadījumā kokiem ir rūgstošas sulas smarža, bojājumu dēļ var nokalst daļa koka vai aiziet bojā viss koks. Nākamajā sezonā kaitēkļa izplatību ietekmēs laika apstākļi, jo vaboles aktīvākas ir siltā un saulainā laikā.

AVENES, ZEMENES

 SLIMĪBAS

Pelēkā puve (Botrytis cinerea)

Ja stādījumos ir infekcijas klātbūtne, tad vēsos un mitros laika apstākļos slimība būs sastopama ziedēšanas un ogu nogatavošanās laikā. Ja šajā laikā ir ilgstoši lietus periodi, tad tas var izraisīt ļoti lielus ražas zudumus. Slimību veicinoši faktori ir sabiezināti stādījumi, mitri un vēsi laika apstākļi, lielas slāpekļa devas, novēlota ogu vākšana, nekvalitatīva ogu novākšana, stādījumā atstājot nenovāktas ogas, kas ražas laikā veido pelēkās puves perēkļus.

Avenāju dzinumu mizas plaisāšana (Didymella applanata)

Slimība izplatīta vasaras aveņu stādījumos, mazāk nozīmīga tā ir rudens avenēm. Pārziemo inficētajos atmirušajos audos. Agri pavasarī tiek inficēti apkārt esošie dzinumi. Vispirms tiek inficētas dzinumu lapas, uz stublājiem veidojas zilgani violeti vai sarkanīgi brūni plankumi. Stipri bojātie dzinumi nokalst. Slimības attīstību veicina ilgstošs lietus, lielas slāpekļa devas, nezāļu izplatība, sabiezināti sējumi un pret šo slimību ieņēmīgas šķirnes. Nākamajā sezonā slimības izplatība būs atkarīga no laika apstākļiem. Ja būs silts pavasaris, slimības izplatība būs lielāka.

FOTO: I.Liepiņa

 

Zemeņu lapu baltplankumainība (Mycosphaerella fragariae)

Slimība nav tik nozīmīga, lai radītu ekonomiskus zaudējumus, bet ir gadījumi, kad atsevišķos stādījumos un īpaši labvēlīgos apstākļus var būtiski bojāt ražu. Lai izvairītos no slimības, nepieciešams vesels stādāmais materiāls, jāaudzē pret šo slimību izturīgas šķirnes, jāizvairās no zemeņu audzēšanas vienā vietā ilgāk par 3 gadiem.

Zemeņu lapu brūnplankumainība (Diplocarpon earliana)

Slimība sastopama visā Latvijā, bet nozīmīgus ekonomiskus zaudējumus nerada, tikai atsevišķos laukos un arī ne katru gadu. Slimības attīstību veicina mitri laika asptākļi un gaisa temperatūra +15 – 25°C. Ja šī slimība konstatēta stādījumā, tad rudenī no lauka vajadzētu aizvākt vecās lapas.

KAITĒKĻI

Aveņu ziedu smecernieks (Anthonomus rubi)

Kaitēklis bojā avenes un zemenes. Jaunās vaboles izkūņojas jūnijā un jūlijā. Pieaugusī vabole iedēj olas ziedpumpuros. Bojāto pumpuru ziedlapiņas neatveras, pumpuri savīst un vēlāk nobirst. Nākamajā sezonā, ja olu dēšanas laikā būs silts un sauss laiks, aveņu ziedu smecernieks būs sastopams un bojājumi būs pamanāmi.

Avenāju vabole (Byturus tomentosus)

Bojā avenes. Kaitīgā stadija ir kāpuri, kas sākumā grauž ziedus, bet vēlāk barojas ar ogu ziedgultni. Bojātām ogām mainās forma, tās zaudē garšu, stipri inficētās vietās inficējas ar pelēko puvi. Ja nākamajā sezonā maija beigās un jūnijā būs silts laiks, tie būs labvēlīgi apstākļi, lai vaboles dētu olas, tiks bojāti vairāk ziedu un arī ogas.

Lauka maijvabole (Melolontha melolontha)

Lauka maijvaboļu kaitīgā stadija ir kāpuri, jo tie apgrauž zemeņu saknes. Nebūtu ieteicams zemenes stādīt vietā, kur jau augsnē ir sastopami šie kāpuri, jo tos ierobežot ir grūti. Kāpuri ar zemeņu saknēm var baroties 4 gadus, kas nozīmē, ka bojās zemenes ilgtermiņā nevis tikai vienu sezonu.

Dārza vabole (Phyllopertha horticola)

Dārza vabole grauž lapas, var apgrauzt arī aveņu lapas, bet postīgāki ir kāpuri. Nākamajā sezonā kaitēkļa izplatība būs atkarīga no laika apstākļiem un no tā, cik labvēlīgi būs bijuši vaboļu pārziemošanas apstākļi.

KAULEŅKOKI

 SLIMĪBAS

Kauleņkoku lapbire (Blumeriella jaapii)

Kauleņkoku lapbire ir viena no nozīmīgākajām slimībām un var būt postoša. Ķiršu lapu apakšpusē parādās plankumi, uz kuriem ir sīki, cieti, sarkanīgi sporu spilventiņi, rezultātā lapas dzeltē un nobirst. Kritiskais infekcijas periods ir maija pirmā puse, kad izplatās asku sporas. Izplatību veicina salīdzinoši augstas temperatūras, virs +15°C maija sākumā. Vieglāk un ātrāk slimība izplatīsies uz kokiem, kas iepriekšējā gadā bija novājināti, arī uz kokiem, kas cietuši salā, un uz slimību ieņēmīgiem šķirņu kokiem.

Kauleņkoku pelēkā puve (Monilinia laxa)

Stipras infekcijas gadījumā zari nobrūnē, novīst un sakalst ziedi un lapas. Vietām izdalās arī sveķi. Kritiskais periods infekcijai ir maija pirmā puse, kad ir ķiršu ziedēšanas laiks. Nepieciešams ilgstoši mitrs laiks un gaisa temperatūra +5 – 15°C. Lai no slimības izvairītos, nepieciešams audzēt pret šo slimību izturīgas šķirnes, un nekavējoties jāizgriež bojātie zari.

Kauleņkoku sausplankumainība (Wilsonomyces carpophilus)

Slimība bojā visu kauleņkoku lapas. Galvenais infekcijas avots ir inficēti dzinumi un pumpuri. Kad veidojas jaunās lapas un augļi, attīstās jauna infekcija. Slimības izplatību veicina gaisa temperatūra +15°C maija sākumā. Lai izvairītos no slimības, nepieciešams savākt un aizvākt nobirušās lapas, vai arī tās jāiestrādā augsnē. Jāizvairās mehāniski bojāt zarus, stirpi bojātos zarus nepieciešams izgriezt un iznīcināt.

KAITĒKĻI

Ķiršu – madaru laputs (Myzus cerasi)

Kaitēklis sūc šūnsulu no plaukstošiem pumpuriem, jaunajiem dzinumiem, vēlāk arī no lapām. Šī laputu suga ķiršiem ir ļoti kaitīga. Lielāku kaitējumu nodara saldajiem ķiršiem, jo rezultātā lapas stipri čokurojas, lapas un dzinumi pārstāj augt. Ja ir ļoti stipra laputu invāzija, ogas kļūst nelietojamas, jo tās klātas ar laputu izdalījumiem un bojā gājušiem īpatņiem. Lai ierobežotu kaitēkļu izplatību, nepieciešams stādījumu tuvumā ierobežot madaras un tām radniecīgus augus. Laputīm ir daudz dabisko ienaidnieku, kas arī palīdz ierobežot kaitēkļa izplatību (mārītes, zeltactiņas, ziedmušas).

Eiropas ķiršu muša (Rhagoletis cerasi)

Pirms olu dēšanas kaitēklis barojas ar ziedu nektāru, putekšņiem, augu sulu vai pūstošu materiālu. Olas sāk dēt, kad gaisa temperatūra ir vismaz +16°C. Nākamajā sezonā kaitēkļa izplatība būs atkarīga no laika apstākļiem, - ja jūnijā laika apstākļi būs vēsi un lietaini un gaisa temperatūra būs zem +15°C, mušas nelidos un var pat aiziet bojā pirms olu dēšanas.

Plūmju augļu tinējs (Cydia funebrana)

Kaitēklis bojā plūmes, retāk arī ķiršus, aprikozes un ābolus. Plūmju augļu tinēja kaitīgā stadija ir kāpurs. Visaktīvāk tinējs lido 2 nedēļas pēc plūmju ziedēšanas, mātītes dēj olas uz augļiem, kur vēlāk izšķiļas kāpuri un iegraužas augļos. Kaitēkļa bojājumu viegli var pamanīt, jo no ejām iztek dzintarveidīgi sveķi un sacietē. Invadētie augļi arī priekšlaicīgi nobirst, sāk pūt vai sažūst. Nākamajā sezonā, ja būs silts jūnijs, šī kaitēkļa tauriņu lidošana būs aktīva.

FOTO: I.Liepiņa

UPENES, JĀŅOGAS

 SLIMĪBAS

Ogulāju lapu sīkplankumainība (Mycosphaerella ribis)

Slimība izplatīta katru gadu upeņu, jāņogu un ērkšķogu stādījumos. Galvenais infekcijas avots ir inficētas lapas un dzinumi. Nākamajā sezonā slimības izplatība būs atkarīga no laika asptākļiem. Slimības izplatību veicina  mitri un vējaini laika apstākļi un mērens siltums (+20°C). Slimība parādīsies agrāk, ja ierosinātājs būs pārziemojis uz inficētajiem dzinumiem, bet vēlāk, - ja infekcija notiks no iepriekšējā gada nesavāktajām lapām.

Ogu krūmu kausiņrūsa (Puccinia ribesii – caricis)

Slimība inficē upenes, jāņogas un ērkšķogas. Lapas nobirst un rezultātā var samazināties raža. Slimības izplatību veicina silts un mitrs laiks, vējš un tuvumā esošās grīšļu audzes. Slimību var novērot uz lapām maija vidū un arī vēlāk. Nākamajā sezonā slimības izplatība būs atkarīga no laika apstākļiem. Slimība var parādīties ātrāk, ja rudenī no stādījuma netika izvāktas slimās lapas.

Ērkšķogulāju Amerikas miltrasa (Podosphaera mors – uvae)

Slimība vairāk novērojama piemājas dārzos. Sastopama ērkšķogām un upenēm. Ja slimības attīstībai ir labvēlīgi apstākļi, tā var ietekmēt līdz 30% ražas zudumus. Ērkšķogulāju Amerikas miltrasas attīstību ietekmē laika apstākļi, labāk attīstās, kad ir mitri un lietaini laika apstākļi, augsts relatīvais gaisa mitrums pavasarī (90 – 100%) un gaisa temperatūra +17 – 27°C. Karstos un sausos laika apstākļos slimības attīstība apstājas.

KAITĒKĻI

Upeņu pumpuru ērce (Eriophyes ribis)

Pumpurērces ir izplatīti kaitēkļi tieši upeņu stādījumos, bet bojā arī jāņogas. Pavasarī, kad briest pumpuri, ērces dēj olas, pumpuri uzbriest, neatplaukst, vēlāk nobrūnē un nobirst. Kaitēklis ir bīstams, jo pārnēsā arī upeņu virālās pildziedainības vīrusu, kas būtiski var samazināt ražu. Šo kaitēkli var ierobežot, izgriežot bojātos zarus vai stipras invāzijas gadījumā pat jāiznīcina viss krūms. Nākamajā sezonā šī kaitēkļa izplatība būs tieši atkarīga no profilaktiskajiem pasākumiem, kas veikti iepriekš.

Jāņogulāju stiklspārnis (Synanthedon tipuliformis)

Kaitēkļa kaitīgā stadija ir kāpurs, tas barojas zara serdes daļā. Rezultātā dzinumi sāk vīst, kamēr nokalst pilnībā. Ja tiek konstatēti bojāti zari, tie veģetācijas periodā regulāri jāizgriež un jāiznīcina. Ja zaru serdēs esošie kaitēkļi būs veiksmīgi pārziemojuši, tad arī nākamajā sezonā šis kaitēklis būs sastopams.

Sarkanpangu laputs (Dysaphis devecta)

Kaitēklis var savairoeties masveidā. Bojā jāņogas, retāk arī upenes. Kaitēkļa bojātās auga lapas viegli pamanāmas, jo bojājumu rezultātā lapas stipri deformējas, lapas paliek ar sarkanu nokrāsu. Laputīm labāk patīk silts un saulains laiks, bez lielām temperatūras svārstībām. Nākamajā sezonā laputu izplatība būs atkarīga arī no pārziemošanas.

Ar monitoringa datiem iespējams iepazīties VAAD tīmekļvietnē

Informāciju sagatavoja:

Beāte Cīrule
VAAD Integrētās augu aizsardzības daļas
vecākā inspektore
e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
tel. 26419389

© Valsts augu aizsardzības dienests, 2014. Visas tiesības paturētas.