Augļaugu slimību un kaitēkļu attīstības prognoze Sēlijas reģionam 2022. gadā

Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) reģionālo nodaļu prognožu jomas speciālisti izvērtējuši iepriekšējā gada sezonas augļu koku un ogulāju  slimību un kaitēkļu novērojumu rezultātus un, ņemot vērā tos un iespējamos laika apstākļus šī gada veģetācijas periodā, prognozējuši būtiskāko slimību un kaitēkļu attīstību 2022. gada sezonai.

 Vēss, ar nelieliem siltuma periodiem, laiks 2021. gada pavasarī kavēja strauju kaitēkļu savairošanos. Vēsi laikapstākļi neveicināja arī slimību izplatīšanos reģiona augļaugu dārzos. Vairāk nekā citus gadus iepriekšējā sezonā bija novērojamas laputis, un atsevišķos stādījumos - arī salnas sprīžmeša postīgā darbība. Savukārt slimību slodze, līdzīgi kā iepriekšējās sezonās, pieauga vasaras otrajā pusē. Infekcijas avota daudzums, veiktie profilaktiskie pasākumi, kā arī kaitīgo organismu ierobežošana katrā dārzā ir atšķirīgi, tāpēc arī šogad kaitēkļu un slimību postīgums katrā konkrētā stādījumā būs atšķirīgs.

ĀBELES, BUMBIERES

 SLIMĪBAS

Ābeļu kraupis (Venturia inaequalis) un bumbieru kraupis (Venturia pyrina)

Ābeļu un bumbieru dārzos izplatīta un katru gadu sastopama slimība. Mēreni silts un mitrs laiks vasaras sākumā sekmē primāro kraupja inficēšanos. Vēlāk slimības izplatība un attīstība uz lapām un augļiem turpinās ābeļu un bumbieru vainagā. Pēdējo divu gadu laikā pirmās kraupja pazīmes uz lapām apsekotajos ābeļu stādījumos tika novērotas ziedēšanas nobeiguma un augļu attīstības sākumā (AS 67 – 71). Jūnija otrajā pusē augļu attīstības laikā (AS 74 – 75) slimības pazīmes tika novērotas arī uz augļiem. Līdzīgi kā citus gadus straujāka slimības izplatība bija veģetācijas beigās, kad apsekotajos dārzos tā sasniedza 10 – 16%. Savukārt uz bumbieru augļiem kraupja pirmās pazīmes parādījās augļu attīstības sākumstadijās (AS 71 – 72) jūnija sākumā. Vasaras otrajā pusē slimības izplatība un attīstība bumbieru stādījumos pieauga 12 – 32%. Dārzos novērojama atšķirīga šķirņu izturība pret kraupi. Tāpēc arī šogad kraupja izplatība veģetācijas periodā būs atkarīga, galvenokārt, no pērnā gada inficēto lapu un augļu daudzuma, un to sadalīšanās ātruma katrā konkrētā ābeļu un bumbieru stādījumā. Kraupja postīgums jaunajā sezonā būs ievērojami mazāks dārzos, kur augļkokiem ir nodrošināti labi augšanas apstākļi (vainaga retināšana, sabalansēts mēslojums, mitruma nodrošinājums), kā arī audzēšanai izvēlētas pret kraupi izturīgākas šķirnes.

Ābeļu miltrasa (Podosphaera leucotricha)

Reģiona apsekotajos ābeļu stādījumos maz izplatīta un reti novērojama slimība. Ābeļu miltrasas parādīšanos sekmē karsti un sausi laikapstākļi veģetācijas periodā. Biežāk sastopama sabiezinātos un noēnotos ābeļdārzos. Postošāka ir kokaudzētavās un jaunajos ābeļdārzos. Ābeļu miltrasas ierobežošana parasti nav nepieciešama. Taču slimības inficētos dzinumus labāk izgriezt un iznīcināt, jo tie būs kā infekcijas avots nākošajā sezonā, turklāt slimie dzinumi arī sliktāk pārziemo. Arī šogad karsts un sauss laiks var veicināt ābeļu miltrasas izplatību kādā no reģiona ābeļdārziem.

Bumbieru-kadiķu rūsa (Gymnosporangium sabinae)

Slimība bumbieru stādījumos sastopama katru sezonu. Bojā lapas un dzinumus. Inficēšanos veicina vēss, lietains un vējains laiks pavasarī. Līdzīgi kā 2020. gadā, arī iepriekšējā sezonā bumbieru – kadiķu rūsas pirmās pazīmes uz lapām novērotas augļu attīstības laikā (AS 74). Un tās izplatība apsekotajos dārzos pieauga līdz augļu gatavošanās sākumam. Jaunajā sezonā bumbieru – kadiķu rūsas izplatības mazināšanai pavasarī jāpārbauda tuvumā augošie kadiķi (saimniekaugs), slimie zari jāizgriež un jāsadedzina.

FOTO: I.Liepiņa

 

Bumbieru lapu baltplankumainība (Mycosphaerella pyri)

Arī bumbieru lapu baltplankumainība uz bumbieru lapām ir bieži sastopama. Slimības izplatību un attīstību ietekmē laika apstākļi, silts (+21 – 27°C), lietains un vējains laiks veģetācijas periodā, kā arī iepriekšējā gada inficēto lapu daudzums dārzā. 2021. gadā, līdzīgi kā 2020. gadā, pirmās lapu baltplankumainības pazīmes uz lapām apsekotajos stādījumos tika novērotas augļu briešanas laikā. Slimības pazīmes būs sastopamas arī šogad, dārzos, kur lapu baltplankumainība bija novērota iepriekšējā gadā, un tās izplatība un attīstība katrā konkrētā stādījumā būs atšķirīga. Savukārt, veicinot ātrāku nobirušo lapu sadalīšanos vai inficēto lapu iestrādāšanu augsnē, var mazināt slimības nozīmību jaunajā sezonā.

KAITĒKĻI

Ābeļu ziedu smecernieks (Anthonomus pomorum)

Katru pavasari reģiona ābeļu un bumbieru dārzos novērojams kaitēklis. Ābeļu ziedu smecernieku vaboles ziedpumpuru izvirzīšanās laikā pārojas un dēj olas. Vēlāk kaitēkļa kāpuri bojā ziedpumpurus, izgraužot zieda daļas. Ābeļu ziedu smecernieka parādīšanos pavasarī konstatē, veicot zaru kratījumus trīcpiltuvē. Apsekotajos augļkoku dārzos smecernieka vaboļu skaits pēdējo divu gadu laikā bija neliels, to aktivitāti kavēja mainīgie laikapstākļi pavasarī. Taču ar nelielu izplatību 2 – 4% kaitēkļa kāpuru bojājumi (neizplaukušie ziedpumpuri) ziedēšanas nobeigumā bija sastopami visos stādījumos. Ābeļu un bumbieru dārzos, kur iepriekšējā sezonā novēroti nozīmīgi šī kaitēkļa bojājumi, to skaitliskai mazināšanai agri pavasarī var aplikt ap stumbriem gofrētas ķeramjostas, kuras pēc augļkoku ziedēšanas noņem. Domājot par jauno sezonu, ķeramjostas stādījumos var izmantot arī vasaras otrajā pusē, kad smecernieka vaboles uzmeklē ziemošanas vietas, vēlāk rudenī tās kopā ar pielipušajiem kaitēkļiem noņem un sadedzina. Arī šogad, ja ziedpumpuru veidošanās laikā būs silts laiks, ābeļu ziedu smecernieks stādījumos būs sastopams un lielākus bojājumus radīs dārzos, kur augļkoku ziedēšana būs vājāka.

Ābolu tinējs (Cydia pomonella)

Katru gadu arī ābolu tinējs ir sastopams reģiona ābeļdārzos. Kaitēkļa kāpuri atsevišķos gados var būtiski ietekmēt augļu kvalitāti. Ābolu tinēja lidošanas intensitāti novēro, augļudārzos jau pirms ziedēšanas izvietojot feromonslazdus. 2021. gadā apsekotajos ābeļdārzos pirmie ābolu tinēji slazdos ielidoja jūnija sākumā ābeļu ziedēšanas nobeigumā (AS 67). Notverto tauriņu skaits feromonslazdos gan ziedēšanas, kā arī vēlāk, augļu attīstības laikā, bija neliels - vidēji 1 – 3 īpatņi. Ar nelielu izplatību augļu attīstības laikā tika novēroti arī ābolu tinēja kāpuru bojājumi. Arī šogad ābolu tinēja lidošanas intensitāte būs atkarīga no laikapstākļiem vasaras sākumā. Kaitēkļa kaitniecisko darbību dārzos var mazināt regulāra bojāto un zemē nobirušo augļu savākšana, vecās mizas un ķērpju notīrīšana no stumbriem, kā arī apdobju rušināšana. Ābolu tinēju izķeršanai var izmantot gofrētās ķeramjostas, kuras jūnija beigās, jūlija sākumā apliek ap augļkoku stumbriem un rudenī - pēc ražas novākšanas, noņem un sadedzina.

Bumbieru lapu blusiņa (Cacopsylla pyri)

Bumbieru lapblusiņa bojā tikai bumbieru lapas, jaunos dzinumus un augļus. Savairojoties masveidā, var radīt nozīmīgu kaitējumu arī nākamā gada ražai. Ar nelielu izplatību, atsevišķos reģiona apsekotajos dārzos, lapblusiņas uz dzinumiem sastopamas katru sezonu. Daļa lapblusiņu iet bojā ziemošanas laikā, nelielu daļu iznīcina to dabīgie ienaidnieki (plēsīgās blaktis, mārītes, zeltactiņas u.c.). Bumbieru lapu blusiņas izplatību dārzā var ierobežot, veicot vecās mizas un sūnu notīrīšanu no stumbriem. Stādījuma kopšana un izretināts vainags arī mazinās kaitēkļa klātbūtni uz augļkokiem.

Laputis (Aphididae)

Ar nelielu izplatību laputis reģiona augļu dārzos ir sastopamas katru sezonu. Bojā pumpurus, lapas un jaunos dzinumus. Laputu bojātās lapas deformējas, ziedi un daļa bojāto augļu nobirst zemē. Augļkokos palikušie augļi izaug mazi un kroplīgi, dzinumi vājāk attīstās un ziemā var apsalt. Atsevišķos gados laputis var savairoties masveidā. Nozīmīgu kaitējumu var radīt jaunajiem stādījumiem. Iepriekšējā gadā atsevišķos apsekotajos ābeļu stādījumos laputis novērotas ar lielāku izplatību nekā citus gadus.

KAULEŅKOKI

 SLIMĪBAS

Kauleņkoku lapbire (Blumeriella jaapii)

Ķiršu stādījumos bieži novērojama slimība. Vairāk izplatīta skābo ķiršu dārzos, bet var bojāt arī saldos ķiršus, plūmes un aprikozes. Kauleņkoku lapbire var inficēt arī kauleņkoku augļus un dzinumus. Silts, mitrs laiks pavasarī, kauleņkoku ziedēšanas laikā, arī šogad veicinās slimības izplatību un attīstību. Galvenais infekcijas avots ir inficētās lapas, tāpēc ātrāk parādīsies un postīgāka būs stādījumos, kur iepriekšējā gadā nav veikta bojāto lapu izvākšana vai veicināta to ātrāka satrūdēšana (iestrādāšana augsnē). Izturīgu šķirņu izvēle, kā arī inficēto zaro izgriešana, mazinās kauleņkoku lapbires izplatību dārzos.

Kauleņkoku pelēkā puve (ķiršu mēris) (Monilinia laxa)

Ķiršu stādījumos izplatīta un postīga slimība. Nereti var bojāt arī plūmes. Tāpat kā kauleņkoku lapbires, tā arī kauleņkoku pelēkās puves inficēšanās kritiskais periods ir kauleņkoku ziedēšanas laiks. Novērojama arī atšķirīga šķirņu izturība pret kauleņkoku pelēko puvi. Vēss, mitrs laiks pavasarī ziedēšanas laikā, kā arī pērnā gadā augļkoku vainagos neizgrieztie zari ar nokaltušo ziedu un augļu atliekām (infekcijas avots) sekmēs slimības attīstību un izplatību kauleņkoku stādījumos arī 2022. gadā.

Kauleņkoku sausplankumainība (cauršautās lapas) (Stigmina carpophilus)

Bieži sastopama slimība, kas bojā visu kauleņkoku lapas. Kauleņkoku sausplankumainības pazīmes dažkārt var novērot arī uz dzinumiem un augļiem. Lielāku postīgumu var radīt ilgstoši nekoptos dārzos (var ietekmēt ražību un ziemcietību). Reģionā pēdējo divu gadu laikā pirmās slimības pazīmes apsekotajos stādījumos tika novērotas augļu attīstības laikā. Mēreni siti un mitri laikapstākļi pavasarī arī šogad veicinās sausplankumainības attīstību, un uz kauleņkoku lapām veģetācijas periodā slimība būs sastopama. Savukārt profilaktiskie pasākumi (nobirušo lapu savākšana vai iestrādāšana augsnē, kā arī bojāto zaru izgriešana un iznīcināšana) slimības postīgumu kauleņkoku dārzos mazinās.

Plūmju rūsa (Tranzschella pruni spinosae)

Bojā plūmju lapas, un tās izplatība pa gadiem ir atšķirīga. Retāk plūmju rūsa tiek novērota bioloģiskajos dārzos. Slimības attīstību vairāk ietekmē laika apstākļi vasaras otrajā pusē un infekcijas avotu klātbūtne stādījumā. Iepriekšējā gadā reģiona apsekotajos dārzos plūmju rūsa nav novērota. Profilaktiskie pasākumi (inficēto lapu savākšana un iznīcināšana, kā arī dzelteno vizbulīšu un zeltstarīšu (starpsaimnieks) augšanas ierobežošana stādījumā un tā apkārtnē) mazinās šīs slimības izplatību plūmju dārzos arī šajā sezonā.

KAITĒKĻI

Ķiršu – madaru laputs (Myzus cerasi)

Dažādās attīstības stadijās reģiona dārzos kaitēklis sastopams katru gadu. Visas sezonas garumā ķiršu – madaru laputs bojājumi (sačokurotās lapas dzinumu galos) vairāk tiek novēroti saldo ķiršu stādījumos, bet var bojāt arī skābos ķiršus (lapas deformējas mazāk). Lielāku kaitējumu, sevišķi jaunajiem kociņiem, var nodarīt masveida savairošanās gadījumā, - tad nelietojamas kļūst arī ķiršu ogas. Grūti ierobežot, jo laputis barojas lapu apakšpusē. Bieži reģiona apsekotajos dārzos laputu kolonijas ir sastopamas uz ķiršu lapām augļu attīstības sākumā. Kaitēkļa ierobežošanai stipri bojātos jaunos dzinumus kopā ar kaitēkļiem nogriež un iznīcina. Laputu kaitniecisko darbību jaunajā sezonā mazinās arī dārza tuvumā augošo madaru ierobežošana, jo spārnotās laputu mātītes rudenī no madarām lido uz viengadīgajiem ķiršu dzinumiem, kur dēj ziemojošās olas.

FOTO: I.Bēme

 

Eiropas ķiršu muša (ķiršu raibspārnmuša) (Rhagoletis cerasi)

Ķiršu mušas kāpuri vairāk bojā saldos ķiršus, un to postīgā darbība atsevišķos stādījumos var radīt nozīmīgus ražas zudumus un ietekmēt ogu kvalitāti. Intensīva mušas lidošana un olu dēšana notiek siltā, sausā laikā pēc ķiršu ziedēšanas. Ja jūnijā ir vēss un lietains laiks, kaitēkļa lidošana tiek traucēta un mušas pirms olu dēšanas var aiziet bojā. Ķiršu mušas izlidošana būs apgrūtināta pārmitrās un mālainās augsnēs. Pārāk sakaltusi augsne traucēs arī jauno kāpuru iekūņošanos, kas, savukārt, mazinās ķiršu mušas populācijas daudzumu stādījumā. Taču kaitēkļa kūniņas augsnē var saglabāties vairākus gadus. Reģionā ķiršus vairāk audzē nelielās platībās un ķiršu mušas bojājumi novēroti atsevišķos apsekotajos dārzos. Taču šī kaitēkļa konstatēšanai un ierobežošanai ķiršu lapotnē, no maija vidus (augļkoku ziedēšanas laikā) līdz pat jūlija beigām, var izlikt dzeltenos līmes vairogus. Apdobju rušināšana un savlaicīga nobirušo ogu savākšana, kā arī sausseržu, savvaļas ķiršu un ievu ierobežošana dārza tuvumā ievērojami mazinās ķiršu mušas kaitniecisko darbību stādījumā.

Plūmju augļu tinējs (Cydia funebrana)

Plūmju stādījumos bieži sastopams kaitēklis. Plūmju augļu tinējs var bojāt arī ķiršus, aprikozes un persikus. Kaitēkļa kāpuri bojā jau palielus, gandrīz gatavus augļus. Apsekotajos dārzos 2021. gadā pirmie plūmju tinēji izvietotajos feromonslazdos ielidoja augļkoku ziedēšanas beigās, maija pirmajā pusē. To lidošana turpinājās arī augļu attīstības un gatavošanās laikā jūnijā un jūlijā. Taču feromonslazdos notverto tauriņu skaits (1 – 2) pēdējo divu gadu laikā bija mazāks, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Arī kaitēkļa kāpuru pirmie bojājumi (dzintarveidīgie sveķi uz augļiem), līdzīgi kā 2020. gadā, tika novēroti augļu attīstības beigu stadijās (75 – 79) jūnija beigās. Plūmju tinēji būs sastopami dārzos arī šajā sezonā, un to lidošanas intensitāte būs lielāka, ja ziedēšanas laikā būs vērojams silts un sauss laiks. Ziemo augļkoku mizas plaisās un zemsedzē, tāpēc kaitēkļa ierobežošanai var noderēt gofrēto ķeramjostu aplikšana ap augļkoku stumbriem jūnija beigās. Rudenī tās kopā ar kaitēkļiem noņem un sadedzina. Savukārt bojāto augļu savākšana un izvākšana no dārza mazinās plūmju augļu tinēja sastopamību un izplatību jaunajā sezonā.

Gaišā plūmju zāģlapsene (Hoplocampa flava) un tumšā plūmju zāģlapsene (Hoplocampa minuta)

Zāģlapsenes bojā plūmes, ķiršus un aprikozes. Reģiona plūmju dārzos sastopamas katru gadu un atsevišķos gados kaitēkļa kāpuri var radīt nozīmīgus bojājumus. Daļa kāpuru var aiziet bojā arī pavasara salnās. Zāģlapseņu masveida savairošanās iespējama arī pēc mitriem gadiem. Iepriekšējā gadā, pirms plūmju ziedēšanas uz augļkokos izliktajiem baltajiem līmes vairogiem, līdzīgi kā 2020. gadā, saskaitītas 1 – 2 zāģlapsenes. Ar nelielu izplatību (2 – 4%) augļu attīstības laikā (AS 73 – 79) reģiona apsekotajos dārzos tika novēroti kaitēkļa kāpuru bojātie augļi. Zāģlapseņu pievilināšanai un ierobežošanai plūmju stādījumos ziedēšanas laikā var izkārt traukus ar rūgstošo šķidrumu. Plūmju zāģlapsenes kāpuri kokonos pārziemo augsnē, tāpēc dārzos, kur bojātie augļi tiek savākti un iznīcināti, kaitēkļa postīgums būs ievērojami mazāks.

AVENES, ZEMENES

 SLIMĪBAS

Aveņu iedegas (Elsinoe veneta)

Ir uzskatāma par ekonomiski nozīmīgu slimību. Atsevišķos reģiona aveņu stādījumos iedegas novērotas katru sezonu. Uz jaunajiem avenāju dzinumiem biežāk parādās vasaras sākumā. Aveņu iedegas apsekotajos stādījumos novērojamas mazāk nekā avenāju dzinumu mizas plaisāšana. Šogad iedegas būs vairāk sastopamas ieņēmīgo šķirņu sabiezinātos un nekoptos aveņu stādījumos, savukārt silts, lietains un vējains laiks sekmēs slimības izplatību. Inficētie dzinumi ir galvenais infekcijas avots, tāpēc redzami bojāto, kā arī noražojošo, dzinumu izgriešana, inficēto lapu savākšana un apdobju mulčēšana mazinās iedegu izplatību uz jaunajiem aveņu dzinumiem dārzā jaunajā sezonā. Savukārt, ierīkojot jaunos aveņu stādījumus, lielāka uzmanība jāpievērš audzēšanai paredzētās šķirnes izvēlei, kā arī augu biezībai stādījumā.

Avenāju dzinumu mizas plaisāšana (Didymella applanata)

Vasaras aveņu stādījumos izplatīta un bieži sastopama slimība. Līdzīgi kā iedegas, arī avenāju dzinumu mizas plaisāšanas izplatību un attīstību veģetācijas periodā veicina silti un biežiem nokrišņiem bagāti laikapstākļi, kā arī inficēto dzinumu un lapu klātbūtne stādījumā. Biežāk apsekotajos reģiona aveņu dārzos straujāka slimības izplatība tiek novērota ogu gatavošanās laikā, vasaras otrajā pusē. Avenāju mizas plaisāšanas pazīmes uz dzinumiem būs sastopamas arī šajā sezonā, un ātrāk tā parādīsies stādījumos, kur netiek veikta savlaicīga noražojošo un stipri inficēto dzinumu izgriešana un izvākšana. Mazāk postīga tā būs nesabiezinātos, no nezālēm tīros, pareizi mēslotos un pret šo slimību izturīgāko aveņu šķirņu dārzos.

Pelēkā puve (Botrytis cinerea)

Aveņu un zemeņu stādījumos sastopama katru gadu. Avenēm pelēkā puve vairāk bojā ogas, retāk dzinumus. Savukārt, zemenēm inficē pumpurus, ziedkopas un ogas, retāk tā bojā lapas. Sabiezinātos un pārmēslotos stādījumos, kur pieļauta novēlota vai nekvalitatīva ogu vākšana (bojāto ogu atstāšana laukā), pelēkā puve var radīt nozīmīgus ražas zudumus. Atšķirīga ir arī šķirņu izturība pret šo slimību. 2021. gadā pelēkās puves pazīmes apsekotajos laukos novērotas, kad pirmajām ogām izveidojies raksturīgais krāsojums, un tās izplatība un attīstība zemeņu un aveņu laukos palielinājās pēc galvenās ražas (AS 87 – 89) novākšanas. Mēreni silts un ilgstoši mitrs laiks zemeņu ziedēšanas un ogu nogatavošanās laikā arī 2022. gadā būs labvēlīgs slimības izplatībai gan zemeņu, gan aveņu stādījumos. Infekcijas avots ir augu atliekas un augu izcelsmes mulča, tāpēc postīgāka pelēkā puve būs vecākos stādījumos, kur atstātas pērnā gada inficētās augu atliekas un lapas, kā arī mulčēšanai izmantotie salmi.

Zemeņu lapu baltplankumainība (Mycosphaerella fragariae)

Reģionā zemeņu laukos bieži novērojama slimība. Vairāk ir sastopama vecākos zemeņu stādījumos. Pirmās zemeņu lapu baltplankumainības pazīmes apsekotajos laukos 2021. gadā nedaudz ātrāk kā iepriekšējās sezonās tika novērotas ogu nogatavošanās laikā (AS 81). Arī 2022. gadā stādījumos, kur pēc ražas novākšanas atstātas vecās, inficētās lapas, slimība mitrā laikā parādīsies. Postīgāka tā būs veco, nekopto un pret šo slimību neizturīgāko šķirņu zemeņu laukos. Vesela stādāmā materiāla un izturīgu šķirņu izvēle mazinās slimības sastopamību arī jaunajos zemeņu stādījumos.

 Zemeņu lapu brūnplankumainība (Diplocarpon earliana)

Katru gadu arī lapu brūnplankumainība ir izplatīta, un reģiona zemeņu stādījumos sastopama slimība katru sezonu. Atsevišķos gados var būt postīga. Inficēšanos veicina silts un mitrs laiks ziedēšanas laikā. Iepriekšējā gadā brūnplankumainības pazīmes reģiona apsekotajos zemeņu stādījumos tika novērotas nedaudz vēlāk nekā baltplankumainība. Slimības izplatība un attīstība pieauga pēc galvenās ražas līdz jauno lapu veidošanās sākumam, un, salīdzinot ar baltplankumainību, bija nedaudz lielāka. Zemeņu lapu brūnplankumainība, tāpat kā lapu baltplankumainība, vairāk sastopama vecākos, sabiezinātos stādījumos, un piemērotos laikapstākļos slimības attīstību un izplatību arī šogad ietekmēs infekcijas daudzums katrā konkrētā zemeņu laukā.

KAITĒKĻI

Aveņu ziedu smecernieks (Anthonomus rubi)

Bojā avenes un zemenes, un stādījumos sastopams ik gadu. Savairojoties masveidā, var būtiski samazināt ogu ražu. Iepriekšējā gadā smecernieku vabolītes apsekotajos zemeņu laukos tika novērotas maija beigās, ziedkopu attīstības laikā. Aveņu ziedpumpuru atdalīšanās laikā tās bija sastopamas arī aveņu stādījumos. Katru gadu ziedēšanas nobeigumā, reģiona zemeņu un aveņu laukos, ir novērojami kaitēkļa kāpuru bojājumi (neatvērušies un sažuvušie ziedi). Aveņu smecernieks ziemo augsnes virskārtā vai zemsedzē, tāpēc arī šogad kaitēklis būs sastopams un vairāk apdraudēs vecākus stādījumus, it sevišķi tad, ja kaitnieciskā darbība tika novērota iepriekšējā gadā. Svarīgi arī jaunos aveņu un zemeņu laukus ierīkot tālāk no jau esošajiem stādījumiem. Par kaitēkļa ierobežošanas nepieciešamību, izvērtējot riskus, lemj katrā konkrētā laukā. Agri pavasarī kaitēkļa konstatēšanai, kā arī izķeršanai, starp augiem var izvietot dzeltenos līmes vairogus. Ja zemenes tiek audzētas nelielās platībās, ziedu smecernieku bojātos ziedpumpurus var nolasīt, neļaujot kaitēklim turpināt savu attīstību laukā. Augsnes irdināšana rudenī un pavasarī, mulčēšana un nezāļu ierobežošana stādījumā, kā arī lapu nopļaušana pēc ražas novākšanas, nedaudz mazinās smecernieku darbību jaunajā sezonā.

Avenāju vabole (Byturus tomentosus)

Avenāju ziedpumpuru attīstības laikā arī avenāju vabole ir bieži novērojams kaitēklis, kas ziedkopās nereti sastopams kopā ar ziedu smecernieku. Lielāku postīgumu nodara kaitēkļa kāpuri, kas iesākumā bojā ziedus, bet vēlāk, ogu nogatavošanās laikā, arī ogas. Kaitēkļa bojājumu rezultātā attīstās sīkākas ogas, izmainās to forma un pasliktinās ogu kvalitāte (garša). Mitros laikapstākļos nereti tās ir arī pelēkās puves inficētas. Lielākā daļa bojāto ogu kopā ar kāpuriem priekšlaicīgi nobirst zemē. Reģiona apsekotajos aveņu stādījumos 2021. gadā vaboles parādījās avenāju ziedkopu attīstības laikā (AS 55), jūnija sākumā. Savukārt ogu nogatavošanās laikā ar nelielu izplatību ogās tika novēroti arī kaitēkļa kāpuri. Zemsedzē pārziemojušās vaboles arī šogad biežāk sastopamas un postīgākas būs vecākos un nekoptos stādījumos. Silts un sauss laiks vasaras sākumā palielinās kaitēkļa aktivitāti. Avenāju vaboles konstatēšanai, un daļēji arī skaitliskai samazināšanai, pirms ziedpumpuru izvirzīšanās aveņu dārzos var izvietot baltos līmes vairogus.

Dārza vabole (Phyllopertha horticola)

Stādījumos bieži sastopamas ir arī dārza vaboles. Katru sezonu ar nelielu izplatību tās novērotas apsekotajos reģiona dārzos, bet kaitēkļu radītie bojājumi būtisku postīgumu nerada. Biežāk vaboļu maznozīmīgi bojājumi ir vērojami uz augu lapām, bet kaitēklis var bojāt arī pumpurus un jaunos augļaizmetņus. Lielāku kaitējumu, it sevišķi jaunajiem stādījumiem, var nodarīt dārza vaboļu kāpuri, kas bojās augu saknes.

Zemeņu ērce (Phytonemus pallidus)

Katru gadu atsevišķos apsekotajos reģiona zemeņu laukos ir sastopami zemeņu ērces bojātie ceri. Biežāk kaitēkļa bojājumi novērojami sabiezinātos, nezāļainos stādījumos, kur zemenes audzētas ilgākus gadus. Mēreni siltā vasarā tās var strauji savairoties masveidā. Kaitēkļu novājinātie augi sliktāk pārziemo, un tas var būtiski ietekmēt arī nākamā gada ražu. Zemeņu ērci ierobežot ir ļoti grūti, tāpēc ļoti svarīgi, ierīkojot jaunu zemeņu lauku, izmantot veselus un neinficētus stādus. Gan iegādājoties, gan ņemot stādus no ražojošajiem stādījumiem, aizdomīgos labāk iznīcināt. Atšķirīga ir arī šķirņu izturība pret šo kaitēkli. Ērces izplatību stādījumā var mazināt, neaudzējot tās vienā vietā ilgāk par trīs gadiem, kā arī jaunos ogu laukus ierīkojot tālāk no jau esošajiem invadētiem stādījumiem. Kaitēkļa izplatību daļēji var ierobežot arī veco lapu nopļaušana un izvākšana no stādījuma. Taču, ņemot vērā pēdējo vasaru laikapstākļus (ilgstoši sauss un karsts laiks), daudzviet tās pēc ražas novākšanas netiek nopļautas. Arī rūpīga zemeņu stādījumu apsekošana un bojāto ceru izņemšana no lauka nedaudz mazinās ērču klātbūtni turpmāk. Zemeņu laukos, kur ērces bojājumi novēroti iepriekšējā gadā, arī šogad pārziemojušās ērces turpinās savu attīstību un bojās augus. Savukārt, jaunos stādījumus vairāk apdraudēs, ja stādīšanai tiks izmantoti ērču invadēti stādi.

Zemeņu lapgrauzis (Galerucella tenella)

Ar nelielu izplatību uz zemeņu un aveņu lapām arī zemeņu lapgrauzis sastopams katru gadu. Parasti apsekotajos stādījumos kaitēkļa bojājumi ir maznozīmīgi. Sākumā lapas bojā lapgraužu vaboles (izgrauž caurumus), vēlāk lapu apakšpusē barojas arī kaitēkļa kāpuri. Pēdējo gadu laikā zemeņu lapgrauzis biežāk stādījumos tika novērots zemeņu ziedēšanas laikā, savukārt, kāpuru bojājumi novēroti ogu nogatavošanās sākumā. Kaitēklis pārziemo augsnes virskārtā, tāpēc arī šajā sezonā zemeņu lapgrauzis būs sastopams stādījumos, kur kaitēkļa aktīva darbība tika novērota iepriekšējā gadā. Nezāļu ierobežošana un augsnes irdināšana agri pavasarī, kā arī bojāto lapu savākšana pēc ražas novākšanas, kaitēkļa izplatību mazinās.

 
FOTO: M.Bērziņa

 

Lauka maijvabole (Melolontha melolontha)

Katru sezonu maijvaboļu kaitnieciskā darbība ir atšķirīga. Pieaugušās vaboles grauž lapas, bet dažāda vecumu kāpuri bojā augu saknes. Postīgāki maijvaboļu kāpuri ir jaunajos zemeņu stādījumos, kur nereti var iznīcināt lielāko daļu jaunstādu. Tāpēc ļoti svarīgi pirms zemeņu stādīšanas rūpīgi apskatīt kāpuru sastopamību paredzētajā vietā. Ja uz 1m2 ir vairāk nekā 2 maijvaboļu kāpuru, tad zemenes tādā vietā labāk nestādīt. Jauno stādījumu ierīkošanai paredzēto lauku atstāj melnajā papuvē un veic regulāru augsnes rušināšanu. Taču arī šie pasākumi neizslēdz kāpuru klātbūtni augsnē. Ja kaitēklis bojā augus jau ierīkotajā stādījumā, tad kāpuru pievilināšanai starp zemenēm var stādīt salātus, vai augsnē (vadziņās) var salikt sagrieztus sakņaugus. Pēc pāris dienām tos kopā ar kāpuriem savāc un iznīcina. Arī šogad maijvaboļu kāpuri turpinās bojāt augu saknes stādījumos, kur to postījumi tika novēroti iepriekšējā gadā.

 

Ar monitoringa datiem iespējams iepazītiesVAAD tīmekļvietnē

Informāciju sagatavoja:

Inese Liepiņa
Valsts augu aizsardzības dienesta
Zemgales reģionālās nodaļas
vecākā inspektore
e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
tel. 26388265

 


© Valsts augu aizsardzības dienests, 2014. Visas tiesības paturētas.