Situācija Latvijas reģiona laukos augustā.

Šogad augusts ir mēnesis, kurā aktīvi notiek graudaugu kulšana, laika apstākļi ir labvēlīgi, bez nokrišņiem, kas ražas novākšanu padara vieglāku un efektīvāku. Diemžēl daļā Latvijas ziemāji bija sakrituši veldrē, izteiktāk Kurzemē un Zemgalē, kas tomēr apgrūtināja ražas novākšanu. Augustā sākusies arī ziemas rapša sēja, vairumā Latvijas reģionos ir ilgstošs sausums, kas liek bažīties, vai rapsis sadīgs vienmērīgi un labi. 

Sēlijas reģionā aktīvi notiek ražas vākšana, lielākā daļa lauku jau novākti, arī vasarāji straujiem soļiem gatavojas un būs vācami. Aktīvi notiek arī ziemas rapša sēja, bet sausums traucē tiem dīgt. Sausums ļoti ietekmējis arī slimību attīstību gan augļu dārzos, gan arī dārzeņu laukos. Kartupeļu laukos, kur novērota lakstu puve, šobrīd laksti strauji nokalst, bet novērots, ka tur, kur tika lietoti augu aizsardzības līdzekļi, kartupeļu laksti ir zaļāki. Kartupeļos joprojām sastopamas kartupeļu lapgrauža vaboles un jaunie kāpuri, kas var radīt nelielus postījumus laukos, kur laksti vēl ir zaļi. Burkānos nedaudz novērota burkānu brūnplankumainība, bet šobrīd tā apstājusies sausuma dēļ, līdzīgi arī biešu laukos, kur sastopama biešu lapu sīkplankumainība, bet tā  šajā karstajā laikā tālāk neattīstās.  

FOTO: I.Liepiņa, kartupeļu lapgrauža kāpurs

 

Kurzemē  ražas vākšana iet uz beigām, bet laiks ir saspringts, jo vienlaikus jāpaspēj iesēt ziemas rapsis, kā rezultātā šogad var novērot, ka rapsis tiek sēts rugainē, tā ieekonomējot laiku. Dažās vietās Kurzemē ziemas rapsis jau sadīdzis, bet vēl nav novērotas slimības vai kaitēkļi. Kartupeļu stādījumos, līdzīgi kā Sēlijā, kur tika veikti augu aizsardzības pasākumi, laksti vēl ir zaļi, bet kur nē, - slimību ietekmē laksti ātrāk nokalst. Novērojamas arī kartupeļu lapgrauža jaunās vaboles, kas aktīvi barojas uz kartupeļu lakstiem. Šogad krūmmellenēs un dzērvenēs kaitīgie organismi nav novēroti un ogu raža ir ļoti laba. To nevar teikt par ābeļu dārziem, atsevišķos dārzos raža maza, ir liela ābeļu kraupja izplatība, kas šobrīd arī nedaudz samazinājusies sauso un karsto laika apstākļu dēļ. 

FOTO: I. Bēme, ābeļu kraupis

 

Arī Vidzemē graudaugu kulšana rit pilnā sparā, tāpat apsēti arī pirmie ziemas rapša lauki, ar nepacietību tiek gaidīti nokrišņi, jo arī Vidzemē rapša dīgšanu nelabvēlīgi ietekmē sausie laika apstākļi. Kāpostu laukos  jūtami daudz sausplankumainība, kas sausuma ietekmē nedaudz apstājusies. Kartupeļu stādījumos kartupeļu lakstu puve novērota nedaudz, turpretī kartupeļu lapu sausplankumainība gan ievērojami vairāk, un tas arī ir laukos, kuros nav veikti augu aizsardzības pasākumi. 

FOTO: I.Bēme, krustziežu sausplankumainība

 

Zemgalē situācija neatšķiras no pārējiem Latvijas reģioniem, notiek aktīvi kulšanas un ziemas rapša sējas darbi, ilgstošs sausums, kas ietekmējis slimību attīstību. 

Latgalē tiek kulti rudzi, ziemas rapsis, tritikāle, gatavojas arī vasaras mieži un auzas. Tiek sēts arī ziemas rapsis, bet sausuma dēļ tas vēl nav sadīdzis. Šogad pirmās lakstu puves pazīmes kartupeļu laukos novērotas ap Jāņiem, pēc tam augusta sākumā uznāca lietus, un puve strauji attīstījās un bija sastopama daudz. Kartupeļu lapgrauža vaboles vairāk novērotas mazdārziņos, vēl joprojām nelielā izplatībā uz laukiem redzami kāpuri. Ābeļu dārzos sastopams arī ābeļu kraupis, bet daudz šogad augļu parastā puve, kas samazinās ražu. 

FOTO: I.Liepiņa, kartupeļu lakstu puve

 

Arī Pierīgas reģionā lielākā daļa lauku ir novākti, tiek kultas arī auzas un zirņi, vasaras kviešiem gan vēl nedaudz jāgatavojas. Tiek sēts ziemas rapsis, bet arī šajā reģionā rapša dīgšanu apgrūtina sausums, saimnieki ar nepacietību gaida lietu. Smiltsērkšķos novērotas ļoti daudz smiltsērkšķu raibspārnmušas, - gan uz līmes vairoga pieaugušas mušas, gan jau var vērot, kā kāpuri sabojājuši ogas. Kartupeļu laukos šogad krietni vairāk novērojama kartupeļu lapu sausplankumainība, kas sekmē ātrāku lakstu nokalšanu. Saimnieki arī sastapās ar kartupeļu lapgraužu vaboļu ierobžošanas problēmām, - tās arī šogad bija daudz. Joprojām, kur kartupeļu laksti vēl zaļi, uz katra laksta var novērot no 2 līdz pat 10 vabolēm. Burkānu, kāpostu un biešu laukos šobrīd nevar sūdzēties par lielām problēmām, kaitēkļi un slimības ir maz sastopamas. 

FOTO: B.Cīrule, smiltsērkšķu raibspārnmušas kāpura bojātas ogas

 

Informāciju par šī brīža kaitīgo organismu novērojumu rezultātiem visā Latvijas teritorijā var atrast VAAD kaitīgo organismu novērojumu kartē.

Informāciju sagatavoja:
Valsts augu aizsardzības dienests
Integrētā augu aizsardzības daļa
Lielvārdes iela 36, Rīga, LV-1006


© Valsts augu aizsardzības dienests, 2014. Visas tiesības paturētas.