Informācija lēmuma pieņemšanai par AAL lietošanu
Kaitīguma sliekšņi
Kaitēkļu un slimību sastopamība katru gadu atšķiras ne tikai atsevišķos reģionos, bet arī atsevišķos laukos. Tādēļ būtisks ir regulārs lauku monitorings un visiem pieejami zinātniski pamatoti kaitīguma sliekšņi, kuri palīdzētu zemniekiem pieņemt lēmumu par pamatotu augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanu aktuālas nepieciešamības gadījumos.
Kaitīguma slieksnis ir tāds kaitēkļu daudzums vai kultūrauga bojājumu pakāpe, kas turpmākās attīstības gaitā nodara ekonomiski nozīmīgus zaudējumus. Kritiskais slieksnis nav konstants lielums, bet dažādos apstākļos tas ir mainīgs. Piemēram, ābeļu ziedu smecernieka kritiskais slieksnis mainās atkarībā no paredzamās ziedēšanas intensitātes, krustziežu spīduļa kritiskais slieksnis mainās atkarībā no rapša attīstītības stadijas u.c.
Foto: Kartupeļu lapgrauža kāpurs. I. Liepiņa Foto: Ābeļu zaļo laputu kolonija. V. Graube
Kritiskos sliekšņus, kas ir apkopoti tabulā „Kaitīguma sliekšņi kaitēkļiem Latvijā” izmantojami papildinformācijai. To nosaka Ministru kabineta 2009.gada 15. septembra noteikumu Nr.1056 "Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības un kontroles kārtība" 4.3 3 punkts.
Lai lemtu par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu:
- vispirms precīzi jākonstatē kaitēkļa suga, īpatņu skaits (izplatība, attīstība) un nodarīto bojājumu pakāpi;
- pēc tam ir jāizvērtē kultūrauga attīstības stadija (jo kaitīguma slieksnis mainās līdz ar kultūrauga attīstības stadiju), augšanas un attīstības stāvoklis (stipri un veselīgi augi strauji aug un attīstās), laika apstākļu prognoze tuvākajām dienām (vai tiek prognozēti labvēlīgi laika apstākļi konkrētā kaitēkļa attīstībai), dabisko ienaidnieku sastāvs un populācijas lielums, kā arī sava iepriekšējo gadu pieredze.
Foto: Spradži. L. Šostaka Foto: Ābeļziedu smecernieks. L. Būcēna
Vairums kaitēkļu pārziemo augsnē, tāpēc kaitēkļu izplatības iespējas ir lielākas, ja netiek ievērota augu maiņa – t.i., to pašu kultūraugu atkārtoti audzē vienā un tajā pašā laukā vairākus gadus pēc kārtas. Daudzi kaitēkļi nav aktīvi lidotāji, tāpēc tie atlidos no tuvāk esošā lauka, kur iepriekšējā gadā audzis tas pats kultūraugs.
Jāatceras, ka kultūraugu kaitēkļu savairošanās gaitai ir periodisks raksturs. Dažas sugas savairojas masveidā tikai atsevišķos laukos, kam par iemeslu visbiežāk ir pielietotā agrotehnika. Kaitēkļu masveida savairošanās bieži ir saistīta ar temperatūras režīmu un nokrišņiem, no kuriem būtiskāko lomu spēlē temperatūra. Kukaiņi ir aukstasiņu dzīvnieki, kuru ķermeņa temperatūra mainās līdz ar apkārtējās vides temperatūru, tāpēc mēdz būt tā, ka, sasniedzot zināmu temperatūru, kaitēklis jau iznāk no ziemošanas vietām, bet kultūraugs vēl nav sasniedzis to attīstības stadiju, kad kaitēklis var radīt tam būtiskus bojājumus. Var būt arī otrādi: kad kaitēklis no ziemošanas vietām iznāk vēlāk, bet kultūraugs jau ir sasniedzis tādu attīstības stadiju, kad kaitēklis vairs nevar radīt ražas zudumus, piem., ja spīdulis invadē rapša lauku, kad rapsis jau ir sasniedzis ziedēšanas sākuma stadiju (AS 60).
Foto: Krustziežu spīdulis. I. Bēme Foto: Pupu laputu kolonija. M. Bērziņa
No temperatūras ir atkarīgs kukaiņu attīstības ātrums un mirstība: augstākā temperatūrā kukaiņu attīstība norisinās ātrāk un to aktivitāte ir lielāka, jo organisma vielmaiņa notiek straujāk, līdz ar to siltā sezonā var attīstīties vairāk paaudzes. Augstākā temperatūrā kukaiņi arī barojas intensīvāk un sadēj vairāk olu nekā, ja ir vēsi laika apstākļi.
Ja kritiskais slieksnis ir sasniegts un jāpieņem lēmums par augu aizsardzības pasākumu veikšanu, ir jāizvērtē, vai tuvākajās dienās tiek prognozēti konkrētā kaitēkļa izplatībai un attīstībai labvēlīgi laika apstākļi. Kukaiņu un ērču attīstībai labvēlīgi apstākļi ir sauss un silts laiks, tāpēc šādos apstākļos kultūraugus jānovēro biežāk. Ja tiek prognozēti nelabvēlīgi (auksti un mitri) laika apstākļi, ar AAL smidzināšanu var nogaidīt. Piemēram, pēkšņas salnas vai spēcīgas lietusgāzes var iznīcināt kukaiņus, īpaši laputis u.c. sīkus kukaiņus. Pēc šāda perioda lauks ir jāapskata atkārtoti, jo, visdrīzāk, smidzinājums vairs nav nepieciešams.
Novērtējot kaitēkļu izplatību, uzmanība ir jāpievērš lauka malām un jānovērtē kaitēkļu daudzums gan laukmalē, gan dziļāk laukā, jo kailgliemeži, laputis, spradži, spīduļi, u.c. kukaiņi ienāk laukā tieši no laukmalām, grāvmalām, mežmalām, bet dziļāk laukā ir sastopami niecīgā skaitā. Prakse rāda, ka bieži vien pietiek ar insekticīda smidzinājumu tikai pa lauka perimetru vai kādā lauka daļā, kur kritiskais slieksnis jau ir sasniegts, bet pārējā laukā vēl nē.
Jāatceras, ka, veicot vienlaidu smidzinājumu ar neselektīviem insekticīdiem (piemēram, sintētiskajiem piretroīdiem), tiek iznīcināti arī visi tajā brīdī laukā esošie derīgie kukaiņi (mārītes, zeltactiņas, skrejvaboles, ziedmušas, spožlapsenes, tumšlapsenes u.c.). Pat būdami nelielā skaitā, derīgie kukaiņi palīdz cīnīties ar nelielu kaitēkļu invāziju laukā.
VAAD Augu Aizsardzības departamenta Integrētās Augu aizsardzības daļa izsaka pateicību darba grupas dalībniekiem: Dārzkopības Institūta, SIA Latvijas Augu Aizsardzības Pētniecības centra, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, biedrības „Latvijas Dārznieks”, SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra, SIA Integrētās Audzēšanas Skolas, SIA AKPC un SIA Bayer CropScience pārstāvjiem, kas ieguldīja savu laiku un zināšanas dienesta apkopoto Latvijā pieejamo kaitīguma sliekšņu pārskatīšanā un pielāgošanā šī brīža agroklimatiskajai situācijai Latvijas lauksaimniecībā.
Informāciju sagatavoja:
Augu aizsardzības departaments
Integrētās augu aizsardzības daļa
Tālrunis: 67185478, 67550951