Dārzeņu slimību un kaitēkļu attīstības prognoze Pierīgas reģionam 2023. gadā
VAAD reģionālo nodaļu prognožu jomas speciālisti izvērtējuši iepriekšējā gada sezonas dārzeņu slimību un kaitēkļu novērojumu rezultātus un, ņemot vērā tos un iespējamos laika apstākļus šī gada veģetācijas periodā, prognozējuši būtiskāko slimību un kaitēkļu attīstību 2023. gada sezonai.
Katra sezona ir pilnīgi atšķirīga, šī sezona noteikti nebūs izņēmums. Kā jau katru gadu, arī šogad visu noteiks laikapstākļi, gan ziemas laikapstākļi, kas ietekmē kaitēkļa pārziemošanu labvēlīgi vai nelabvēlīgi, gan arī laikapstākļi pavasarī. Ja pavasarī būs silts un saulains, tad jaunos kultūraugus negatīvi ietekmēs kaitēkļi, ja laikapstākļi pavasarī būs sausi un karsti, augiem būs grūtāk attīstīties, tie būs vājāki, bet, ja laikapstākļi būs bagāti ar nokrišņiem, 2023. gada sezonā vairāk attīstīsies dažādas slimības.
KARTUPEĻI
SLIMĪBAS
Kartupeļu lakstu puve (Phytophthora infestans)
Slimība sastopama katru gadu, postīgums atkarīgs no laikapstākļiem. Slimība sāk attīstīties, kad ir mitrs laiks un gaisa temperatūra ir +12°C, postīga var būt, ja ir mitrs laiks un gaisa temperatūra +20°C. Ja gaisa temperatūra palielinās (+25°C), tad slimības attīstība kļūst lēnākam, bet, kad gaisa temperatūra sasniedz +28°C, slimības attīstība apstājas. Galvenais slimības infekcijas avots ir inficētie kartupeļu bumbuļi, arī zoosporas un oosporas, kuras saglabājas augsnē. Iepriekšējā sezonā Pierīgas reģionā apsekotajos kartupeļu laukos slimība tika konstatēta jūlija vidū, izplatība sezonas laikā nepārsniedza 6%. Nākamajā sezonā slimības izplatība un attīstība būs atkarīga no laikapstākļiem, ja tiek prognozēti lakstu puvei labvēlīgi apstākļi, jāpievērš uzmanība saviem laukiem, laicīgi jākonstatē slimības pirmās pazīmes, un jāveic ierobežošanas pasākumi.
Kartupeļu lapu sausplankumainība (Alternaria solani)
Kartupeļu lapu sausplankumainība pēdējos gadus ir postīgāka nekā kartupeļu lakstu puve. Ja vasara ir karsta un sausa, slimība var būt postīga. Galvenais slimības infekcijas avots ir inficēti bumbuļi. Kartupeļu lapu sausplankumainības attīstībai labvēlīga temperatūra ir +19 – 23°C, bet, kad gaisa temperatūra ir virs +27°C, tad attīstība apstājas. Iepriekšēja sezonā Pierīgas reģiona apsekotajos laukos slimība tika konstatēta jūlija sākumā, izplatība bija 4 – 10%. Ja 2023. gada vasara būs sausa un silta, slimības pazīmes noteikti būs novērojamas.
KAITĒKĻI
Kartupeļu lapgrauzis (Kolorado vabole) (Leptinotarsa decemlineata)
Izplatīts kaitēklis un kartupeļu laukos sastopams katru gadu. Attīstās vairākas paaudzes, gan vaboles, gan kāpuri. Kaitīgāki ir kāpuri, kuri, ja savairojas masveidā, var nopostīt visu kartupeļu lauku, bet lapas grauž, arī pieaugušas vaboles. 2022. gada sezonā kartupeļu lapgrauzis bija sastopams, gan vaboles, gan kāpuri, gan kaitēkļa oliņas. Pieaugušās vaboles bija sastopamas jūnija sākumā, sezonas laikā izplatība bija 6 – 10%, 1 – 5 vaboles uz auga. Vēlāk kāpuru izplatība sezonā izplatījās līdz 14%. Atsevišķos laukos bija vērojama liela kāpuru izplatība un nozīmīgi bojājumi. 2023. gada sezonā kaitēkļa aktivitāte būs atkarīga no laikapstākļiem un no tā, cik veiksmīgi būs pārziemojušas kaitēkļa vaboles.
FOTO: B. Cīrule
BURKĀNI
SLIMĪBAS
Burkānu lapu sausplankumainība (Alternaria dauci)
Iepriekšējā sezonā Pierīgas reģiona apsekotajos laukos netika novērota. Galvenais slimību veicinošais faktors ir liels gaisa mitrums un gaisa temperatūra +17 – 30°C. Slimības ierosinātājs saglabājas augsnē un augu atliekās, sporas izplatās ar vēju, lietus pilieniem un tehniku. Slimība parasti attīstās uz vecākām lapām, tāpēc svarīgi lauku novākt laicīgi, jo slimības skartās lapas var apgrūtināt ražas novākšanu.
Burkānu lapu brūnplankumainība (Cercospora carotae)
Burkānu lapu brūnplankumainības ir izplatīta burkānu slimība, ja ir labvēlīgi apstākļi, var bojāt lapas un ietekmēt kultūraugu attīstību un nobriešanu. 2022. gada sezonā Pierīgas reģiona apsekotajos laukos bija sastopama, izplatība bija neliela (4%). Nākamajā sezonā var būt sastopama laukos, kur burkāni sēti atkārtoti. Slimību veicinošie faktori ir palielināts gaisa mitrums un augsta gaisa temperatūra (+23 – 28°C).
FOTO: M. Bērziņa
KAITĒKĻI
Burkānu lapu blusiņa (Trioza apicalis)
Iepriekšējā sezonā Pierīgas reģiona apsekotajos laukos izplatība bija maza. Kaitīgā stadija ir kāpuri, kuri sūc augu sulu, rezultātā auga lapas deformējas un sačokurojas. Veģetācijas periodā augi atpaliek augšanā, burkānu garša kļūst rūgta, kas būtiski pasliktina ražas kvalitāti. Lai izvairītos no kaitēkļa bojājumiem, sējumi jāierīko tālāk no skujkokiem, jo tā ir vieta, kur pārziemo pieaugušie kaitēkļi, var izmantot sēklas materiālu, kas apstrādāts ar insekticīdu, tādā veidā daļēji ierobežot kaitēkļa sākotnējo savairošanos sējumā.
Burkānu muša (Psila rosae)
Kāpuri zem mizas izēd ejas saknes mīkstumā. Bojājumu vietās izveidojas brūni plankumi un svītras. Vecākie kāpuri ieurbjas burkānu saknes lejasdaļā un izraisa saknes sadalīšanos.Iepriekšējā sezonā Pierīgas reģiona apsekotajos laukos, šī kaitēkļa bojātas saknes netika atrastas. Ja nākamajā sezonā, laikā, kad izlido mušas, būs silts un saulains laiks, tad rudenī var tikt novērotas burkānu saknes, kuras ir stipri bojātas.
KĀPOSTI
SLIMĪBAS
Krustziežu sausplankumainība (Alternaria brassicae)
Iepriekšējā sezonā tika konstatēta vienā reģiona apsekotajā laukā. Izplatība sezonas laikā bija 10%. Veģetācijas periodā būtiskus zaudējumus nerada, bet, uzglabājot inficētus kāpostus, lielāks risks, ka bojātās lapas sāk pūt. Ja nākamajā sezonā jūlija beigās un augusta sākumā būs silts un lietains laiks, slimība var sākt izplatīties ātrāk, līdz ar to, pastāv risks, ka uzglabāšanas laikā samazināsies kāpostu galviņu kvalitāte.
FOTO: B. Cīrule
Pelēkā puve (Bortytis cinerea)
Pelēkās puves pazīmes iepriekšējā sezonā Pierīgas reģiona apsekotajā kāpostu laukā netika novērotas. Slimība var inficēt augus veģetācijas periodā, bet biežāk bojā ražu uzglabāšanas laikā. Optimālā gaisa temperatūra ir +20 – 25°C, bet patogēna micēlijs var attīstīties ļoti plašā temperatūras diapazonā (no – 3 līdz +31°C). Micēlijs, kas attīstās uz auga, izdala toksīnus, kas paātrina blakus esošo veselo lapu atmiršanu. Inficēšanos arī veicina visi mehāniskie bojājumi, sabiezināts un nezāļains stādījums.
KAITĒKĻI
Kāpostu cekulkode (Plutella maculipennis)
Pierīgas reģionā 2022. gada sezonā, vienā apsekotajā kāpostu laukā kaitēklis bija novērojams. Sezonā kaitēkļa izplatība nebija liela (2 – 6%), arī kaitēkļa kāpuru bojājumi nebija lieli. Jaunie kāpuri alo lapas virskārtu, vēlāk tie grauž arī lapas, bet atstāj neskartu virsējo lapas epidermu. Ir gadi, kad kaitēklis var radīt nozīmīgus bojājumus. Nākamajā sezonā, ja cekulkožu lidošanas un kāpuru šķilšanās laikā nelīs lietus un gaisa temperatūra būs virs +20°C, kaitēklis noteikti būs sastopams, un galviņkāpostos radīs bojājumus.
Kāpostu baltenis (Pieris brassicae)
Kāpostu balteņa kaitīgā stadija ir kāpuri, kas grauž kāpostu lapās robus, var tās nograuzt arī pilnībā. Piemājas dārzos kaitēklis sastopams vairāk, arī bojājumi ir lielāki. Pierīgas reģiona apsekotajā kāpostu laukā iepriekšējā sezonā tika novērots kāpostu baltenis un tā bojājumi, izplatība sezonā bija 4 – 6%. Nelabvēlīgi apstākļi kāpostu balteņa attīstībai ir gaisa temperatūra ap +26°C kopā ar nelielu gaisa mitrumu (60%). Ja ziemā gaisa temperatūra ir zem – 20°C, tas var samazināt kaitēkļa izplatību nākamajā gadā.
GALDA BIETES
SLIMĪBAS
Biešu lapu sīkplankumainība (Cercospora beticola)
2022. gada sezonā Pierīgas reģionā tika konstatēta, izplatība sezonā 2 – 6%. Slimība ir bīstama, ja augus inficē agrīnās stadijās, vecākiem augiem lielus ražas zudumus neizraisa. Veģetācijas periodā slimība izplatās ar konīdijām, kas tiek pārnēsātas ar vēja palīdzību. Postīgāka var būt siltās un mitrās vasarās. Slimības attīstībai optimālā gaisa temperatūra virs +15°C.
KAITĒKĻI
Biešu spradzis (Chaetocnema concinna)
Kaitēklis bojā bietes, griķus, rabarberus un skābenes. Spradži sastopami katru gadu. Pavasarī, kad gaisa temperatūra sasniedz +6 – 9°C, vaboles pamet savas ziemošanas vietas un uzmeklē piemērotus barības augus (ziemāju lauku malas, kur ir daudz nezāļu). Iepriekšējā sezonā spradža bojājumi nebija nozīmīgi. Ja pavasaris būs vēss, tad spradžu attīstība nebūs liela, bet, ja vaboles labi pārziemos un veģetācijas periodā nebūs pārāk karsts un sauss, kāpuru bojājumu būs vairāk.
FOTO: V. Graube
Biešu muša (Pegomya hyoscyami)
Bojā bietes un spinātus. Gadā attīstās vairākas paaudzes, bet bīstamāki ir pirmās mušu paaudzes bojājumi, kad augi vēl ir mazi. Daļa kaitēkļu pārziemo bijušā biešu laukā, bet daļa – arī ceļmalās un aizsargstādījumos. 2022. gada sezonā Pierīgas regiona aspekotajā biešu laukā, kaitēkļa bojājumi netika konstatēti. Nākamajā sezonā šī kaitēkļa izplatība būs atkarīga no piemērotiem laika apstākļiem maijā – ne pārāk augsta gaisa temperatūra un daudz nokrišņu
Ar monitoringa datiem iespējams iepazīties VAAD tīmekļvietnē
Informāciju sagatavoja: