Augļaugu slimību un kaitēkļu attīstības prognoze Sēlijas reģionam 2023. gadā

Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) reģionālo nodaļu prognožu jomas speciālisti izvērtējuši iepriekšējā gada sezonas augļu koku un ogulāju  slimību un kaitēkļu novērojumu rezultātus un, ņemot vērā tos un iespējamos laika apstākļus šī gada veģetācijas periodā, prognozējuši būtiskāko slimību un kaitēkļu attīstību 2023. gada sezonai.

Pēdējo gadu vēsie un ļoti mainīgie laikapstākļi pavasarī nesekmēja kaitēkļu lielo aktivitāti un masveida savairošanos arī 2022. gadā. Vēss laiks neveicināja arī slimību straujo izplatību reģiona augļu dārzos. Līdzīgi kā 2021. gadā, tā arī 2022. gada sezonā lielāku kaitējumu dārzos radīja sprīžmešu kaitnieciskā darbība. Savukārt slimību izplatība, līdzīgi kā iepriekšējos gados, pieauga vasaras otrajā pusē. Infekcijas avota daudzums, veiktie profilaktiskie pasākumi, kā arī kaitīgo organismu ierobežošana katrā augļu dārzā ir atšķirīga, tāpēc arī šogad kaitēkļu un slimību postīgums katrā konkrētā stādījumā būs atšķirīgs.

ĀBELES, BUMBIERES

SLIMĪBAS

Ābeļu kraupis (Venturia inaequalis), Bumbieru kraupis (Venturia pyrina)

Ābeļu un bumbieru stādījumos slimība sastopama katru gadu. Mēreni silts un mitrs laiks vasaras sākumā sekmē primāro kraupja inficēšanos. Vēlāk slimības izplatība un attīstība uz lapām un augļiem turpinās ābeļu un bumbieru vainagā. Iepriekšējā sezonā pirmās kraupja pazīmes uz lapām apsekotajos ābeļu stādījumos tika novērotas ziedēšanas nobeiguma un augļu attīstības sākumā (AS 67 – 72). Augļu attīstības sākumstadijās kraupja pazīmes parādījās arī uz ābolu un bumbieru augļiem. Līdzīgi kā citus gadus, straujāka slimības izplatība bija vērojama veģetācijas beigās, kad apsekotajos dārzos tā sasniedza 10 – 18%. Arī 2022. gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā, lielāka slimības izplatība tika novērota bumbieru dārzos 14 – 20%. Arī šogad kraupja izplatība veģetācijas periodā būs atkarīga galvenokārt no pērnā gada inficēto lapu un augļu daudzuma un to sadalīšanās ātruma katrā konkrētā ābeļu un bumbieru stādījumā. Dārzos vērojama atšķirīga šķirņu izturība pret kraupi. Tāpēc slimības postīgums jaunajā sezonā būs ievērojami mazāks dārzos, kur augļkokiem ir nodrošināti labi augšanas apstākļi (vainaga retināšana, sabalansēts mēslojums, mitruma nodrošinājums), kā arī audzēšanai izvēlētas pret kraupi izturīgākas šķirnes.

FOTO: I. Liepiņa

Ābeļu miltrasa (Podosphaera leucotricha)

Reģiona apsekotajos ābeļu stādījumos maz izplatīta un retāk novērojama slimība. Ābeļu miltrasas parādīšanos sekmē karsti un sausi laikapstākļi veģetācijas periodā. Biežāk sastopama sabiezinātos un noēnotos ābeļdārzos. Postošāka ir kokaudzētavās un jaunajos ābeļdārzos. Ābeļu miltrasas ierobežošana parasti nav nepieciešama. Taču slimības inficētos dzinumus labāk izgriezt un iznīcināt, jo tie būs kā infekcijas avots nākošajā sezonā, turklāt slimie dzinumi arī sliktāk pārziemo. Arī šogad karsts, sauss laiks var veicināt ābeļu miltrasas izplatību kādā no reģiona ābeļdārziem.

Bumbieru – kadiķu rūsa (Gymnosporangium sabinae)

Bojā lapas un dzinumus, un novērojama katru sezonu. Līdzīgi kā citus gadus, arī iepriekšējā gadā bumbieru – kadiķu rūsas pirmās pazīmes uz lapām bumbieru stādījumos tika novērotas augļu attīstības laikā (AS 74). Rūsas izplatība apsekotajos dārzos pieauga līdz augļu gatavošanās sākumam. Vēss, lietains un vējains laiks sekmēs rūsas parādīšanos dārzos arī 2023. gadā un slimības pazīmes uz lapām būs novērojamas arī šajā sezonā. Rūsas izplatības mazināšanai pavasarī jāpārbauda tuvumā augošie kadiķi (saimniekaugs), slimie zari jāizgriež un jāsadedzina.

Bumbieru lapu baltplankumainība (Mycosphaerella pyri)

Uz bumbieru lapām ir bieži sastopama slimība. Tās izplatību un attīstību galvenokārt ietekmē laika apstākļi, silts (+21 – 27°C), lietains un vējains laiks veģetācijas periodā, kā arī iepriekšējā gada inficēto lapu daudzums dārzā. Pēdējās divas sezonas pirmās lapu baltplankumainības pazīmes uz lapām apsekotajos stādījumos tika novērotas augļu briešanas laikā. Slimības pazīmes būs sastopamas arī šogad, dārzos, kur lapu baltplankumainība bija novērota iepriekšējā gadā un tās izplatība un attīstība katrā konkrētā stādījumā būs atšķirīga. Savukārt, veicinot ātrāku nobirušo lapu sadalīšanos vai inficēto lapu iestrādāšanu augsnē, var mazināt slimības nozīmību jaunajā sezonā.

KAITĒKĻI

Ābeļu ziedu smecernieks (Anthonomus pomorum)

Pēdējo gadu vēsie laikapstākļi pavasarī kavēja kaitēkļa aktivitāti un apsekotajos reģiona augļkoku dārzos smecernieka vaboļu skaits bija neliels. Ābeļu ziedu smecernieku vaboles ziedpumpuru izvirzīšanās laikā pārojas un dēj olas. Vēlāk kaitēkļa kāpuri bojā ziedpumpurus, izgraužot zieda daļas. Smecernieku parādīšanos pavasarī konstatē veicot zaru kratījumus trīcpiltuvē. Iepriekšējā gadā, līdzīgi kā citus gadus, trīcpiltuvē iekrita 1 – 2 vaboles. Tāpat kā iepriekšējās sezonās, arī kāpuru bojājumi (neizplaukušie ziedpumpuri) ar nelielu izplatību ābeļu stādījumos bija novērojami ziedēšanas nobeigumā. Dārzos, kur iepriekšējā gadā novēroti nozīmīgi šī kaitēkļa bojājumi, to skaitliskai mazināšanai agri pavasarī var aplikt ap stumbriem gofrētas ķeramjostas, kuras pēc augļkoku ziedēšanas noņem un iznīcina. Tāpat var rīkoties arī vasaras otrajā pusē, kad smecernieka vaboles uzmeklē ziemošanas vietas, vēlāk rudenī tās kopā ar pielipušajiem kaitēkļiem noņem un sadedzina. Arī šogad, ja ziedpumpuru veidošanās laikā būs silts laiks, ābeļu ziedu smecernieks stādījumos būs sastopams un lielākus bojājumus radīs dārzos, kur augļkoku ziedēšana būs vājāka.

Ābolu tinējs (Cydia pomonella)

Reģiona ābeļdārzos arī ābolu tinējs ir sastopams katru gadu. Kaitēkļa kāpuri atsevišķos gados var būtiski ietekmēt augļu kvalitāti. Ābolu tinēja lidošanas intensitātes novērošanai augļu dārzos jau pirms ziedēšanas var izvietot feromona slazdus. 2022. un arī 2021. gadā apsekotajos ābeļdārzos pirmie ābolu tinēji slazdos ielidoja jūnija sākumā ābeļu ziedēšanas nobeigumā (AS 67). Notverto tauriņu skaits feromonu slazdos gan ziedēšanas, kā arī vēlāk augļu attīstības laikā iepriekšējā sezonā bija neliels, vidēji 1 – 3 īpatņi, tikai vienā dārzā feromonu slazdā ielidoja 12 tauriņi. Katru gadu augļu attīstības laikā tiek novēroti arī ābolu tinēja kāpuru bojājumi. Šogad ābolu tinēja lidošanas intensitāte būs atkarīga galvenokārt no laikapstākļiem vasaras sākumā. Savukārt regulāra bojāto un zemē nobirušo augļu savākšana, vecās mizas un ķērpju notīrīšana no stumbriem, kā arī apdobju rušināšana, ievērojami mazinās kaitēkļa kaitniecisko darbību dārzos. Tāpat kā ziedu smecernieku, tā arī ābolu tinēju izķeršanai var izmantot gofrētās ķeramjostas, kuras jūnija beigās, jūlija sākumā apliek ap augļkoku stumbriem un rudenī – pēc ražas novākšanas noņem un sadedzina.

Bumbieru lapu blusiņa (Cacopsylla pyri)

Bojā tikai bumbieru lapas, jaunos dzinumus un augļus. Savairojoties masveidā, var radīt nozīmīgu kaitējumu arī nākošā gada ražai. Ar nelielu izplatību reģiona apsekotajos dārzos lapblusiņas uz dzinumiem sastopamas katru sezonu. Daļa lapblusiņu iet bojā ziemošanas laikā, nelielu daļu iznīcina to dabīgie ienaidnieki (plēsīgās blaktis, mārītes, zeltactiņas). Stādījumu kopšana, vainaga retināšana, vecās mizas un sūnu notīrīšana no stumbriem arī nākošajā sezonā var būtiski mazināt kaitēkļa izplatību augļu dārzā.

Laputis (Aphididae)

Arī laputis reģiona augļu dārzos ir sastopamas katru sezonu. Bojā pumpurus, lapas un jaunos dzinumus. Laputu bojātās lapas deformējas, ziedi un daļa bojāto augļu nobirst zemē. Augļkokos palikušie augļi izaug mazi un kroplīgi, dzinumi vājāk attīstās un ziemā var apsalt. Atsevišķos gados laputis var savairoties masveidā. Nozīmīgu kaitējumu var radīt jaunajiem stādījumiem. Iepriekšējā gadā apsekotajos ābeļu stādījumos laputis novērotas ar mazāku izplatību kā citus gadus.

KAULEŅKOKI

SLIMĪBAS

Kauleņkoku lapbire (Blumeriella jaapii)

Bieži novērojama un vairāk izplatīta skābo ķiršu dārzos, bet var bojāt arī saldos ķiršus, plūmes un aprikozes. Kauleņkoku lapbire var inficēt arī kauleņkoku augļus un dzinumus. Silts un mitrs laiks pavasarī kauleņkoku ziedēšanas laikā arī šogad sekmēs slimības izplatību un attīstību ķiršu un plūmju stādījumos. Galvenais infekcijas avots ir inficētās lapas, tāpēc ātrāk parādīsies un postīgāka būs dārzos, kur iepriekšējā gadā nav veikta bojāto lapu izvākšana vai veicināta to ātrāka satrūdēšana (iestrādāšana augsnē). Kauleņkoku lapbires izplatību mazinās arī inficēto zaru izgriešana, kā arī audzēšanai izvēlētā šķirne.

Kauleņkoku pelēkā puve (ķiršu mēris) (Monilinia laxa)

Ķiršu stādījumos izplatīta un postīga slimība. Nereti var bojāt arī plūmes. Tāpat kā kauleņkoku lapbires, tā arī kauleņkoku pelēkās puves inficēšanās kritiskais periods ir kauleņkoku ziedēšanas laiks. Novērojama arī atšķirīga šķirņu izturība pret kauleņkoku pelēko puvi. Vēss, mitrs laiks pavasarī ziedēšanas laikā, kā arī pērnā gadā augļkoku vainagos neizgrieztie zari ar nokaltušo ziedu un augļu atliekām (infekcijas avots), sekmēs slimības attīstību un izplatību kauleņkoku stādījumos arī 2023. gadā.

Kauleņkoku sausplankumainība (cauršautās lapas) (Stigmina carpophilus)

Bieži sastopama slimība, kas bojā visu kauleņkoku lapas, dažkārt var novērot arī uz dzinumiem un augļiem. Lielāku postīgumu var radīt ilgstoši nekoptos dārzos (var ietekmēt ražību un ziemcietību). Reģionā pirmās slimības pazīmes apsekotajos stādījumos biežāk tiek novērotas augļu attīstības laikā. Mēreni siti, mitri laikapstākļi pavasarī arī šogad sekmēs sausplankumainības parādīšanos un veģetācijas periodā slimības pazīmes uz lapām būs sastopamas. Savukārt profilaktiskie pasākumi (nobirušo lapu savākšana vai iestrādāšana augsnē, kā arī bojāto zaru izgriešana un iznīcināšana) slimības postīgumu kauleņkoku dārzos mazinās.

Plūmju rūsa (Tranzschella pruni spinosae)

Bojā plūmju lapas un tās izplatība pa gadiem ir atšķirīga. Retāk plūmju rūsa tiek novērota bioloģiskajos dārzos. Slimības attīstību vairāk ietekmē laika apstākļi vasaras otrajā pusē un infekcijas avotu klātbūtne stādījumā. Reģiona apsekotajos dārzos plūmju rūsa pēdējo divu gadu laikā nav novērota. Profilaktiskie pasākumi (inficēto lapu savākšana un iznīcināšana, kā arī dzelteno vizbulīšu un zeltstarīšu (starpsaimnieks) augšanas ierobežošana stādījumā un tā apkārtnē) mazinās šīs slimības izplatību plūmju dārzos arī šogad.

KAITĒKĻI

Ķiršu – madaru laputs (Myzus cerasi)

Dažādās attīstības stadijās reģiona dārzos kaitēklis sastopams katru gadu. Visas sezonas garumā ķiršu – madaru laputs bojājumi (sačokurotās lapas dzinumu galos) vairāk tiek novēroti saldo ķiršu stādījumos, bet var bojāt arī skābos ķiršus (lapas deformējas mazāk). Lielāku kaitējumu, sevišķi jaunajiem kociņiem, var nodarīt masveida savairošanās gadījumā, kad nelietojamas kļūst arī ķiršu ogas. Grūti ierobežot, jo laputis barojas lapu apakšpusē. Biežāk reģiona apsekotajos dārzos laputu kolonijas ir sastopamas uz ķiršu lapām augļu attīstības sākumā. Kaitēkļa ierobežošanai stipri bojātos jaunos dzinumus kopā ar kaitēkļiem nogriež un iznīcina. Laputu kaitniecisko darbību jaunajā sezonā mazinās arī dārza tuvumā augošo madaru ierobežošana, jo spārnotās laputu mātītes rudenī no madarām lido uz viengadīgajiem ķiršu dzinumiem, kur dēj ziemojošās olas.

Eiropas ķiršu muša (ķiršu raibspārnmuša) (Rhagoletis cerasi)

Ķiršu mušas kāpuri vairāk bojā saldos ķiršus un to postīgā darbība atsevišķos stādījumos var radīt nozīmīgus ražas zudumus un ietekmēt ogu kvalitāti. Intensīva mušas lidošana un olu dēšana notiek siltā, sausā laikā pēc ķiršu ziedēšanas. Ja jūnijā ir vēss un lietains laiks, kaitēkļa lidošana tiek traucēta un mušas pirms olu dēšanas var aiziet bojā. Ķiršu mušas izlidošana būs apgrūtināta pārmitrās un mālainās augsnēs. Pārāk sakaltusi augsne traucēs arī jauno kāpuru iekūņošanos, kas savukārt mazinās ķiršu mušas populācijas daudzumu stādījumā, taču kaitēkļa kūniņas augsnē var saglabāties vairākus gadus. Reģionā ķiršus vairāk audzē nelielās platībās un ķiršu mušas bojājumi novēroti vien atsevišķos apsekotajos dārzos. Taču šī kaitēkļa konstatēšanai un ierobežošanai ķiršu lapotnē, no maija vidus (augļkoku ziedēšanas laikā) līdz pat jūlija beigām var izlikt dzeltenos līmes vairogus. Apdobju rušināšana un savlaicīga nobirušo ogu savākšana, kā arī sausseržu, savvaļas ķiršu un ievu ierobežošana dārza tuvumā ievērojami mazinās ķiršu mušas kaitniecisko darbību stādījumā.

Plūmju augļu tinējs (Cydia funebrana)

Nozīmīgs kaitēklis plūmju stādījumos, bet var bojāt arī ķiršus, aprikozes un persikus. Apsekotajos dārzos pirmie plūmju tinēji izvietotajos feromona slazdos biežāk ielido augļkoku ziedēšanas beigās. Tinēju tauriņu lidošana turpinās arī augļu attīstības un gatavošanās laikā jūnijā un jūlijā. 2022. gadā feromona slazdos notverto tauriņu skaits (3 – 6) bija lielāks salīdzinājumā ar iepriekšējiem diviem gadiem. Plūmju tinēja kāpuri bojā jau palielus, gandrīz gatavus augļus. Pirmie kaitēkļa bojājumi (dzintarveidīgie sveķi uz augļiem), tāpat kā 2021. gadā tika novēroti augļu attīstības beigu stadijās (75 – 79). Arī šogad plūmju tinēju lidošana būs ievērojami lielāka, ja kauleņkoku ziedēšanas laikā iestāsies silts un sauss laiks. Nozīmīgus bojājumus radīs dārzos, kur jau iepriekšējā gadā bija vērojama lielāka kaitēkļa kaitnieciskā darbība. Ziemo augļkoku mizas plaisās un zemsedzē, tāpēc līdzīgi kā ābeļu stādījumos, kaitēkļa ierobežošanai var noderēt gofrēto ķeramjostu aplikšana ap augļkoku stumbriem jūnija beigās, kuras rudenī kopā ar kaitēkļiem noņem un sadedzina. Arī savlaicīga bojāto augļu savākšana un izvākšana no dārza mazinās plūmju augļu tinēja sastopamību un izplatību plūmju stādījumos jaunajā sezonā.

Gaišā plūmju zāģlapsene (Hoplocampa flava) tumšā plūmju zāģlapsene (Hoplocampa minuta)

Katru gadu kauleņkoku augļus bojā arī zāģlapsenes. Atsevišķos gados var savairoties masveidā un radīt nozīmīgus bojājumus. Pavasara salnās daļa kāpuru var aiziet bojā. Iepriekšējo divu gadu laikā pirms plūmju ziedēšanas uz augļkokos izliktajiem baltajiem līmes vairogiem saskaitītas 1 – 2 zāģlapsenes. Līdzīgi kā iepriekšējā sezonā, arī 2022. gadā kaitēkļa kāpuru bojājumi novēroti augļu attīstības laikā. Tomēr to izplatība apsekotajos dārzos nebija liela. Zāģlapseņu pievilināšanai un daļēji arī ierobežošanai, plūmju stādījumos ziedēšanas laikā var izkārt traukus ar rūgstošo šķidrumu. Augļdārzos, kur bojātie augļi tiek regulāri savākti un iznīcināti, jo plūmju zāģlapsenes kāpuri kokonos pārziemo augsnē, arī kaitēkļa postīgums 2023. gadā būs ievērojami mazāks.

FOTO: I. Liepiņa

AVENES, ZEMENES

SLIMĪBAS

Aveņu iedegas (Elsinoe veneta)

Ekonomiski nozīmīga slimība. Uz jaunajiem avenāju dzinumiem iedegas biežāk parādās vasaras sākumā un slimības izplatība turpinās arī veģetācijas perioda laikā. Galvenais infekcijas avots ir inficētie dzinumi un lapas. Tāpēc arī 2023. gadā aveņu iedegas ātrāk parādīsies un izplatīsies sabiezinātos un nekoptos stādījumos. Savukārt dārzos, kur tiek veikta noražojošo dzinumu izgriešana, inficēto lapu savākšana, apdobju mulčēšana, kā arī audzēšanai izvēlētas pret slimību izturīgākas šķirnes, iedegu izplatība būs ievērojami mazāka.

Avenāju dzinumu mizas plaisāšana (Didymella applanata)

Avenāju dzinumu mizas plaisāšanas, tāpat kā aveņu iedegu izplatību un attīstību veģetācijas periodā veicina silti, biežiem nokrišņiem bagāti laikapstākļi, kā arī inficēto dzinumu un lapu klātbūtne stādījumā. Tomēr biežāk reģiona apsekotajos dārzos sastopama avenāju mizas plaisāšana. Arī straujāka slimības izplatība biežāk tiek novērota ogu gatavošanās laikā, vasaras otrajā pusē. Līdzīgi kā iedegas, tā arī mizas plaisāšana šogad postīgāka būs sabiezinātos un nekoptos dārzos. Savukārt profilaktiskie pasākumi slimības izplatību mazinās.

Pelēkā puve (Botrytis cinerea)

Var izraisīt lielus ražas zudumus, it sevišķi tad, ja ziedēšanas un ogu nogatavošanās laikā iestāsies ilgstoši lietaini laikapstākļi. Avenēm pelēkā puve vairāk bojā ogas, retāk dzinumus. Zemenēm inficē pumpurus, ziedkopas un ogas, retāk tā bojā arī lapas. Sabiezinātos, pārmēslotos stādījumos, kur pieļauta novēlota vai nekvalitatīva ogu vākšana (bojāto ogu atstāšana laukā), pelēkā puve arī šogad var radīt nozīmīgus ražas zudumus. Atšķirīga ir arī šķirņu izturība pret šo slimību. 2022. gadā, tāpat kā 2021. gadā pelēkās puves pazīmes apsekotajos laukos novērotas, kad pirmajām ogām izveidojies raksturīgais krāsojums. Arī slimības izplatība un attīstība zemeņu un aveņu laukos pēdējo divu gadu laikā palielinājās pēc galvenās ražas (AS 87 – 89). Mēreni silts un ilgstoši mitrs laiks arī 2023. gadā būs labvēlīgs pelēkās puves izplatībai zemeņu un aveņu stādījumos. Infekcijas avots ir augu atliekas un augu izcelsmes mulča, tāpēc postīgāka pelēkā puve būs vecākos stādījumos, kur atstātas pērnā gada inficētās augu atliekas un lapas, kā arī mulčēšanai izmantotie salmi.

Zemeņu lapu baltplankumainība (Mycosphaerella fragariae)

Pirmās zemeņu lapu baltplankumainības pazīmes apsekotajos laukos 2022. gadā līdzīgi kā iepriekšējās sezonās, tika novērotas ogu nogatavošanās laikā. Stādījumos, kur pēc ražas novākšanas atstātas vecās, inficētās lapas, slimība mitrā laikā parādīsies arī šogad. Postīgāka tā būs vecāko zemeņu laukos. Savukārt vesela stādāmā materiāla un izturīgu šķirņu izvēle mazinās slimības izplatību jaunajos zemeņu stādījumos.

Zemeņu lapu brūnplankumainība (Diplocarpon earliana)

Arī lapu brūnplankumainība ir izplatīta un reģiona zemeņu stādījumos sastopama katru gadu. Inficēšanos veicina silts, mitrs laiks ziedēšanas laikā. Pēdējās divās sezonās apsekotajos laukos tā parādās nedaudz vēlāk nekā baltplankumainība. Tomēr salīdzinājumā ar baltplankumainību zemeņu lapu brūnplankumainības izplatība un attīstība pēc galvenās ražas līdz jauno lapu veidošanās sākumam arī 2022.gadā bija nedaudz lielāka. Zemeņu lapu brūnplankumainība, tāpat kā lapu baltplankumainība, vairāk sastopama vecākos, sabiezinātos stādījumos, un piemērotos laikapstākļos slimības attīstību un izplatību arī šogad ietekmēs infekcijas daudzums katrā konkrētā zemeņu laukā.

KAITĒKĻI

Aveņu ziedu smecernieks (Anthonomus rubi)

Nozīmīgs kaitēklis, kas reģiona zemeņu (ziedkopu attīstības laikā) un aveņu stādījumos, (ziedpumpuru atdalīšanās laikā) novērojams katru sezonu. Savairojoties masveidā (ja ir agrs un silts laiks pavasarī), var būtiski samazināt ogu ražu. Kaitēkļa bojājumi viegli atpazīstami ziedēšanas nobeigumā (neatvērušies un sažuvušie ziedi). Aveņu ziedu smecernieka vaboles ziemo augsnes virskārtā vai zemsedzē, tāpēc arī šogad kaitēklis būs postīgāks un vairāk apdraudēs vecākus stādījumus, it sevišķi tad, ja iepriekšējā sezonā smecernieka izplatība un radītie bojājumi bija nozīmīgi. Tikai veicot regulārus novērojumus, kā arī izvērtējot riskus katrā konkrētā stādījumā, pieņem lēmumu par kaitēkļa ierobežošanas nepieciešamību. Agri pavasarī kaitēkļa konstatēšanai, kā arī izķeršanai starp augiem var izvietot dzeltenos līmes vairogus. Ja zemenes tiek audzētas nelielās platībās, ziedu smecernieku bojātos ziedpumpurus var nolasīt, neļaujot kaitēklim turpināt savu attīstību laukā. Augsnes irdināšana rudenī un pavasarī, mulčēšana un nezāļu ierobežošana stādījumā, kā arī lapu nopļaušana pēc ražas novākšanas (ja nav iestājies ļoti karsts laiks), nedaudz mazinās smecernieku izplatību jaunajā sezonā. Savukārt jaunos stādījumus no kaitēkļa postīgās darbības pasargās tos, ierīkojot tālāk no jau esošajiem aveņu un zemeņu laukiem.

FOTO: I. Liepiņa

Avenāju vabole (Byturus tomentosus)

Reģiona apsekotajos aveņu stādījumos vaboles biežāk tiek novērotas avenāju ziedkopu attīstības laikā. Savukārt ogu nogatavošanās laikā ar nelielu izplatību ogās tiek novēroti arī kaitēkļa kāpuri. Lielāku postīgumu nodara kaitēkļa kāpuri, kas iesākumā bojā ziedus, bet vēlāk arī ogas. Bojājumu rezultātā izmainās ogu forma, tās ir sīkākas, kā arī pasliktinās ogu garša. Mitrā laikā tās vairāk pakļautas pelēkās puves infekcijai. Lielākā daļa bojāto ogu kopā ar kāpuriem priekšlaicīgi nobirst zemē. Tāpēc arī šogad zemsedzē pārziemojušās vaboles aktīvākas kļūs siltā un sausā laikā. Lielāka to kaitnieciskā darbība būs vērojama vecākos un nekoptos stādījumos. Kaitēkļa konstatēšanai un daļēji arī skaitliskai samazināšanai pirms ziedpumpuru izvirzīšanās aveņu dārzos var izvietot baltos līmes vairogus.

Dārza vabole (Phyllopertha horticola)

Biežāk vaboļu maznozīmīgi bojājumi reģiona apsekotajos dārzos ir vērojami uz augu lapām, bet kaitēklis var bojāt arī pumpurus un jaunos augļaizmetņus. Arī šajā sezonā dārza vaboles stādījumos būs sastopamas. Tomēr lielāku postīgumu kaitēkļa kāpuri var radīt jaunajiem stādījumiem, bojājot augu saknes.

Zemeņu ērce (Phytonemus pallidus)

Reģiona zemeņu laukos ērces bojātie ceri ir novērojami katru gadu. Biežāk sabiezinātos, nezāļainos stādījumos, kur zemenes audzētas jau vairākus gadus. Mēreni siltā vasarā ērces var strauji savairoties masveidā. Kaitēkļu novājinātie augi sliktāk pārziemo un tas var būtiski ietekmēs arī nākamā gada ražu. Zemeņu ērci ierobežot ir ļoti grūti, tāpēc ļoti svarīgi stādīšanai izmantot veselus un neinficētus stādus. Jaunus ogu laukus ierīkot tālāk no jau ražojošiem stādījumiem, kā arī neaudzēt zemenes vienā vietā ilgāk par trīs gadiem. Ērču izplatību daļēji var ierobežot arī veco lapu nopļaušana un izvākšana no stādījuma. Rūpīga zemeņu stādījumu apsekošana un bojāto ceru savlaicīga izņemšana no lauka nedaudz mazinās ērču kaitniecisko darbību. Tomēr, zemeņu laukos, kur ērces bojājumi novēroti iepriekšējā gadā, arī šogad pārziemojušās ērces turpinās savu attīstību un bojās augus. Savukārt jaunos stādījumus vairāk apdraudēs, ja stādīšanai tiks izmantoti ērču invadēti stādi.

Zemeņu lapgrauzis (Galerucella tenella)

Biežāk stādījumos parādās zemeņu ziedēšanas laikā, savukārt kāpuru bojājumi novēroti ogu nogatavošanās sākumā. Parasti apsekotajos stādījumos kaitēkļa bojājumi ir nelieli. Zemeņu lapgrauzis pārziemo augsnes virskārtā, tāpēc arī šajā sezonā zemeņu lapgrauzis būs sastopams stādījumos, kur kaitēkļa aktīva darbība tika novērota iepriekšējā gadā. Savukārt nezāļu ierobežošana un augsnes irdināšana agri pavasarī, kā arī bojāto lapu savākšana pēc ražas novākšanas kaitēkļa izplatību zemeņu laukos mazinās.

Lauka maijvabole (Melolontha melolontha)

Katru sezonu maijvaboļu kaitnieciskā darbība ir atšķirīga. Pieaugušās vaboles grauž lapas, savukārt dažāda vecumu kāpuri bojā augu saknes. Postīgāki maijvaboļu kāpuri ir jaunajos zemeņu stādījumos, kur nereti var iznīcināt lielāko daļu jaunstādu. Tāpēc ļoti svarīgi pirms zemeņu stādīšanas rūpīgi apskatīt kāpuru sastopamību paredzētajā vietā. Ja uz 1² ir vairāk kā 2 maijvaboļu kāpuri, tad zemenes tādā vietā labāk nestādīt. Jauno stādījumu ierīkošanai paredzēto lauku atstāj melnajā papuvē un veic regulāru augsnes rušināšanu. Taču arī šie pasākumi neizslēdz kāpuru klātbūtni augsnē. Ja kaitēklis bojā augus jau ierīkotajā stādījumā, tad kāpuru pievilināšanai starp zemenēm var stādīt salātus, vai augsnē (vadziņās) var salikt sagrieztus sakņaugus. Pēc pāris dienām tos kopā ar kāpuriem savāc un iznīcina. Tomēr arī šajā sezonā maijvaboļu kāpuru bojājumi būs novērojami un tie turpinās bojāt augu saknes stādījumos, kur to postījumi tika novēroti arī jau iepriekšējā gadā.

Ar monitoringa datiem iespējams iepazītiesVAAD tīmekļvietnē

Informāciju sagatavoja:

Inese Liepiņa

Valsts augu aizsardzības dienesta

Zemgales reģionālās nodaļas
vecākā inspektore

e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

tel. 26388265