Prognozes

Siltais laiks veicina kaitēkļu izplatību un attīstību

Svētku laikā daba neietur pārtraukumus,  ogas turpina gatavoties, siena vālotāji turpina griezties, kultūraugiem kaitīgo organismu skaits pieaug, nedodot atpūtas brīžus lauksaimniekiem. Pēdējās nedēļas laikā nokrišņi bijuši reti, laiks bijis karsts, kas sekmējis dažādu kaitēkļu attīstību un izplatību. Siltajā laikā uz dažādu sugu augiem strauji izplatās laputis.

FOTO: VAAD, Laputis ābeļu zarā

Laputis ir vieni no visplašāk izplatītajiem kaitēkļiem pasaulē, kas katru gadu nodara mazāku vai lielāku kaitējumu atkarībā no to invāzijas pakāpes. Šos kaitniekus  grūti ierobežot to straujās attīstības dēļ, tomēr laputu ierobežošana ir būtiska, sevišķi gados, kad tās izplatās masveidā, jo to radītie bojājumi ietekmē gan ražas apjomu, gan kvalitāti, kā arī augi var pat iet bojā, ja laputu  attīstībai ir labvēlīgi laika apstākļi un tās savairojas masveidā.

Laputis bojā augus trīs veidos. Pirmkārt, tās izsūc auga šūnsulu, līdz ar to bojātās auga daļas deformējas un augs var iet bojā. Otrkārt, laputis, sūcot augu šūnsulu, producē saldus izdalījumus, ko īpaši iecienījušas skudras, kā arī melnā kvēpsarmes sēne (ģintis, kas veido kvēpsarmi: Capnodium, Fumago, Scorias, Antennariella, Aureobasidium, un Limacinula). Kvēpsarme augiem pārklāj lapas, tādēļ samazinās fotosintezējošā virsma un augs novājinās. Nereti kvēpsarme veidojas arī uz augļiem un dārzeņiem, kurus invadējušas laputis, tādā gadījumā tirgum produkcija ir nepievilcīga un jāiegulda papildus resursi kvēpsarmes noņemšanā. Treškārt, laputis ir dažādu vīrusslimību pārnēsātāji, tādēļ svarīgi laputis ierobežot laicīgi.

Laputu ierobežošana ir ilgs un grūts process, - to straujās attīstības dēļ parasti aizsardzības pasākumus jāveic visas sezonas garumā. Laputīm ir daudz dabisko ienaidnieku, piemēram, putni, parazītiskie plēvspārņi, mārītes, ziedmušas, zeltactiņas, kuras nepieciešams piesaistīt dārzam, lai tie dabiski ierobežotu laputu izplatību. Tomēr ir gadījumi, kad dabiskie ienaidnieki nespēj tikt galā ar laputu lielo daudzumu. Dažkārt augļu kokiem invadēts pat vesels zars, šādā gadījumā zaru var nozāģēt un laputis iznīcināt, bet lielās platībās var lietot augu aizsardzības līdzekļus, kas atrodami Latvijas augu aizsardzības līdzekļu reģistrā ŠEIT

Šobrīd ar 14% izplatību laputis sastopamas ābeļu stādījumos, protams, novērojami arī citi kaitēkļi, kuru attīstību veicinājis ilgstoši sausais un siltais laiks. Ābeļu lapu blusiņas sastopamas vidēji ar 17% izplatību, bet ābeļu tīklkodes ar 5% vidējo izplatību.

Šobrīd visiem ābeļu audzētājiem rūpīgi jāseko līdzi ābolu tinēju attīstībai, jo sākusies to olu šķilšanās. Ābolu tinēja attīstības prognozei sekot līdzi var ŠEIT. Ābolu tinēju kāpuri pēc šķilšanās iegraužas ābolos un turpina grauzties sēklu kameru virzienā. Lai ābolu tinējus ierobežotu, sistemātiski jāsavāc kritušie augļi un jālikvidē tie. Jūlijā ap koku stumbriem jāapliek ķeramās jostas, vēlāk, aptuveni novembrī, tās noņem un kopā ar kaitēkļiem sadedzina. Vēlu rudenī ieteicams arī notīrīt koku stumbrus no sūnām, ķērpjiem, vecām mizas plēksnēm un citām kaitēkļu ziemošanai piemērotām vietām. Svarīga ir arī dabisko ienaidnieku, piemēram, plēsīgo blakšu, zeltactiņu, spīļastu, putnu, plēsīgo posmkāju, sikspārņu piesaistīšana dārzam. Lielās platībās stipras invāzijas gadījumā var apsvērt insekticīdu lietošanu, tomēr svarīgi atcerēties par dažādu augu aizsardzības līdzekļu drošu lietošanu. Pirms lietot insekticīdu, nepieciešams monitorēt ne tikai kaitēkļus, bet arī derīgos kukaiņus, kā arī, lai nekaitētu dienā lidojošajiem kukaiņiem, tai skaitā bitēm un citiem apputeksnētājiem, insekticīds jālieto nakts laikā (22.00-5.00).

FOTO: VAAD, Ābolu tinēja tauriņi feromonu lamatās

Arī uz plūmēm un ķiršos ar vidēji 9% izplatību novērotas laputis. Kopš maija pēdējās nedēļas laputu izplatība ir divkāršojusies un, turpinoties labvēlīgiem laika apstākļiem, laputu populācija uz augiem tikai palielināsies.

FOTO. I. Bēme, Ķiršu-madaru laputis

Lauku pupu sējumos šonedēļ aktuāli pupu sēklgrauži, kuri uzsākuši olu dēšanu uz jaunajām pākstīm. Tie valsts teritorijā sastopami ar 7% izplatību.

FOTO: M. Bērziņa, Pupu sēklgrauža olas uz pākstīm

Kāpostu stādījumos ar 24% izplatību sastopamas kāpostu cekulkodes. Bīstami ir kāpostu cekulkožu kāpuru 2-3 paaudze, kas parasti parādās jūnija beigās, jūlijā. Pēdējos gados cekulkodes savairojas masveidā, radot nozīmīgus bojājumus kāpostaugu audzētājiem.

FOTO: E. Freimane, Kāpostu cekulkodes imago

Vasaras miežu sējumos šobrīd turpina attīstīties miežu lapu tīklplankumainība, kas šobrīd novērota ar 35% izplatību. Vasaras rapšu laukos aizvien bojājumus turpina nodarīt krustziežu spīduļi, kuru izplatība 22%.

Informāciju par šī brīža kaitīgo organismu novērojumu rezultātiem visā Latvijas teritorijā var atrast VAAD kaitīgo organismu novērojumu kartē.

Informāciju sagatavoja:
Valsts augu aizsardzības dienests
Integrētā augu aizsardzības daļa
Lielvārdes iela 36, Rīga, LV-1006
Tālrunis: 26419389, 67550951