Prognozes

Septembra pirmās nedēļas kaitnieku Tops

 Rudens tuvošanās ir nepārprotami jūtama, gaiss kļūst aizvien vēsāks un dienas īsākas. Aizvadītā nedēļa bija lietavām bagāta, kas veicinājis dažādu kaitīgo organismu izplatību, īpaši krustziežu sausās puves izplatību un pelēkās puves izplatību kāpostu stādījumos, kā arī kartupeļu lakstu puves izplatību, kas sastopama ar 17% vidējo izplatību. Kartupeļu un citu dārzeņu ražas vākšana daudzviet ir sākusies, tādēļ, lai izvairītos no slimību un kaitēkļu attīstības dārzeņu glabāšanas laikā noliktavā, svarīgi atcerēties noliktavā ienest tikai veselus dārzeņus.

FOTO: D. Ozoliņa, kāpostu balteņu kāpuru bojāts kāposts

Kurzemes pusē šonedēļ ar 29% vidējo izplatību sastopami smiltsērkšķu raibspārnmušu kāpuri. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šogad raibspārnmušas ir sastopamas mazāk. Gados, kad raibspārnmušu izplatība ir liela, raža var tikt būtiski samazināta, tādēļ sezonas laikā jāveic kaitēkļa monitorings, izkarinot dzeltenos līmes vairogus.

FOTO: VAAD, Nelieli raibspārnmušu kāpuru radīti bojājumi

Savlaicīgi iesētajos laukos ziemas rapši attīstījuši otro lapu pāri (AS 13), vēlāk sētie tikko parādījušies virs augsnes (AS 09). Rapša neīstā miltrasa uz jaunajiem sējumiem sastopama ar 4% izplatību, pagaidām Kurzemes, Latgales un Dienvidvidzemes reģionos. Lielākā izplatība Kurzemes reģionā, kur neīstā miltrasa rapšos novērota ar 8% izplatību. Jaunās zaļās rapšu lapas labi garšo mīkstgliemežiem un alotājmušām, tomēr to izplatība ir pavisam neliela, 4%.

FOTO: M. Bērziņa, rapšu neīstā miltrasa

Kāpostu stādījumos šonedēļ sastopama pelēkā puve, kā arī krustziešu sausā puve, kas sastopama ar 8% izplatību. Krustziešu sausās puves ierosinātāja sporas augā iekļūst caur mehāniskiem ievainojumiem, tādēļ kaitēkļu bojātie augi uzglabāsies sliktāk. Krustziešu sausās puves izplatību veicina gaisa temperatūra līdz +15ºC, paaugstināts gaisa mitrums, lietus, vējš un gaisa trūkums sakņu zonā.

FOTO: D. Ozoliņa, pelēkās puves inficēts kāposts

Kartupeļu stādījumos, kas vēl nav novākti, sastopama kartupeļu lakstu puve ar 17% vidējo izplatību. Slimības pārnese no lakstiem uz bumbuļiem notiek ar nokrišņu palīdzību. Sporas tiek ieskalotas augsnē, kur inficē bumbuļus, saīsina to uzglabāšanas laiku un kvalitāti. Pēc kartupeļu ievietošanas noliktavā, ieteicams tos ik pa laikam pāršķirot un izvākt bojātos.

Augļu dārzos ābeļu un bumbieru augļi inficēti ar augļu parasto puvi 6%, bet uz ābelēm kraupis sastopams ar 9% izplatību. Arī augļu ražu vācot, jāizvairās augļus mehāniski bojāt, jo tas sekmē dažādu puvju izplatību.

FOTO: I. Bēme, ābeļu kraupis

Informāciju par šī brīža kaitīgo organismu novērojumu rezultātiem visā Latvijas teritorijā var atrast VAAD kaitīgo organismu novērojumu kartē.

Informāciju sagatavoja:
Valsts augu aizsardzības dienests
Integrētā augu aizsardzības daļa
Lielvārdes iela 36, Rīga, LV-1006
Tālrunis: 26419389, 67550951