Prognozes

Laukaugu slimību un kaitēkļu attīstības un izplatības prognoze Latgales reģionam 2024. gadam

Vēsais 2023. gada pavasaris nesekmēja kaitīgo organismu straujo izplatību reģiona laukaugu sējumos. Līdzīgi, kā iepriekšējā sezonā arī 2023. gadā pirmās slimības pazīmes tika novērotas stiebrošanas un vārpošanas laikā, straujāk labību laukos tās sāka izplatīties graudaugu ziedēšanas un piengatavības laikā. Vēsais laiks sezonas sākumā kavēja arī kaitēkļu aktivitāti, tomēr sezonas siltuma periodos to kaitnieciskā darbība bija vērojama nedaudz lielāka. Arī šogad kaitēkļu un slimību parādīšanos un izplatību reģiona graudaugu, rapšu un lauka pupu sējumos noteiks, galvenokārt laikapstākļi veģetācijas periodā. Siltums un mitrums sekmēs slimību attīstību un izplatību, savukārt ilgstoši sausā un karstā laikā, iespējama postīgāka kaitēkļu aktīvā darbība.

GRAUDZĀĻU SLIMĪBAS

GRAUDZĀĻU MILTRASA (Blumeria graminis)

 Inficē visas graudaugu sugu virszemes daļas (lapas, stiebrus un vārpas). Postīgāka tā ir kviešiem un miežiem, atsevišķos gados arī rudziem un tritikālei. Iepriekšējā sezonā, ar nelielu izplatību, atsevišķos apsekotajos ziemāju sējumos miltrasas pazīmes tika novērotas stiebrošanas laikā. Savukārt vasarāju sējumos, miltrasas izplatība, salīdzinot ar 2022. gadu, bija nedaudz lielāka un laukos biežāk bija sastopama vārpošanas un ziedēšanas laikā. Mēreni silti un mitri laikapstākļi (+16-20°C) arī šogad sekmēs graudzāļu miltrasas izplatību reģiona ziemāju un vasarāju sējumos. Postīgāka tā būs, ja inficēšanās notiks jau stiebrošanas laikā. Biežāk miltrasa būs sastopama nezāļainos, sabiezinātos un ar N pārbagātos sējumos. Slimības izplatību jaunajā sezonā noteiks arī audzēšanai izvēlētā šķirne.

VĀRPU PLĒKŠŅU PLANKUMAINĪBA (Parastagonospora nodorum)

Bieži novērojama kviešu, rudzu, tritikāles un miežu sējumos. Vārpu plēkšņu plankumainība bojā, galvenokārt vārpu plēksnes, ir labi saskatāma uz vārpām piengatavības laikā un vēlāk. Apsekotajos reģiona graudaugu sējumos 2023. gadā vārpu plēkšņu plankumainības pirmās pazīmes uz vārpām tika novērotas agrās dzeltengatavības laikā ziemāju laukos un agrās piengatavības laikā (AS 73) vasarāju sējumos. Ja inficēšanās notiek agrīnajās attīstības stadijās samazinās graudu skaits vārpās, ja pēc ziedēšanas samazinās 1000 graudu masa. Slimības attīstību veicina bieži nokrišņi graudaugu stiebrošanas un ziedēšanas laikā (AS 30-71). Arī 2024. gadā vārpu plēkšņu plankumainības attīstību un izplatību graudaugu sējumos sekmēs laikapstākļi. Slimības ierosinātājs augu atliekās saglabājas līdz 2 gadiem, daļēji sēklās un citās graudzālēs. Tāpēc vārpu plēkšņu plankumainība biežāk būs sastopama laukos, kur netiek ievērota augu maiņa, vai, ja veikta nekvalitatīva sēklu kodināšana.

Foto: Vārpu plēkšņu plankumainība. I. Bēme

BRŪNĀ RŪSA (Puccinia recondita)

Brūnās rūsas izplatība reģiona graudaugu sējumos ik gadu ir atšķirīga. Biežāk tā tiek novērota apsekotajos rudzu, retāk kviešu un tritikāles laukos. Nozīmīgāki ražas zudumi (veidojas sīkāki graudi) būs sējumos, kur inficēšanās notikusi agrīnajās attīstības stadijās (stiebrošanas laikā). Iepriekšējā sezonā ar nelielu izplatību brūnās rūsas pazīmes apsekotajos rudzu un ziemas kviešu sējumos tika novērotas piengatavības laikā. Mēreni silts (+15-20°C) laiks un pilienveida mitrums, kā arī audzēšanai izvēlētā šķirne arī šogad noteiks brūnās rūsas izplatību un attīstību reģiona graudaugu sējumos.

DZELTENĀ RŪSA (Puccinia striformis)

Katru sezonu atšķirīga ir arī dzeltenās rūsas sastopamība reģiona graudaugu sējumos. Biežāk novērojama un postīgāka tā ir kviešu sējumos. Ražas zudumi galvenokārt, būs atkarīgi no inficēšanās laika un attīstības pakāpes, jo agrāk notiek inficēšanās, jo lielāki ražas zudumi. Straujāku dzeltenās rūsas attīstību sekmē mitri un vēsi laikapstākļi, savukārt sauss un karsts laiks kavē tās tālāku attīstību un izplatību. Iepriekšējā sezonā dzeltenās rūsas pirmās pazīmes reģiona apsekotajos ziemāju graudaugu sējumos tika novērotas ziedēšanas sākumā, savukārt vasarāju sējumos tā parādījās pēc ziedēšanas jau piengatavības laikā. Slimības ierosinātāji saglabājas uz augu atliekām un sēklām. Dzeltenās un arī brūnās rūsas izplatību 2024. gadā mazinās pret šo slimību izturīgu šķirņu audzēšana.

STIEBRZĀĻU GREDZENPLANKUMAINĪBA (Phynchosprium spp.)

Inficē rudzus un tritikāli, bet postīgāka tā ir ziemas miežiem. Slimības attīstību veicina mitrs un vēss laiks vasaras sākumā. Inficēšanās agrākās attīstības stadijās samazina produktīvo vārpu un graudu skaitu. Reģionā gredzenplankumainība biežāk vērojama rudzu sējumos. Apsekotajos graudaugu laukos 2023. gadā stiebrzāļu gredzenplankumainības pazīmes rudzu sējumos biežāk tika novērotas ziedēšanas laikā. Arī šajā sezonā laikapstākļi un audzēšanai izvēlētā šķirne noteiks stiebrzāļu gredzenplankumainības izplatību reģiona graudaugu sējumos.

KVIEŠU LAPU PELĒKPLANKUMAINĪBA (Zymoseptoria tritici)

Katru gadu reģiona graudaugu sējumos sastopama labību slimība, kas bojā tikai lapas. Atsākoties veģetācijai lielākajā daļā apsekoto ziemāju sējumu tiek novērotas pelēkplankumainības rudens infekcijas pazīmes. Slimības attīstība atkarīga no mitruma un postīgāka tā būs, ja stiebrošanas laikā būs lietaini laikapstākļi (var samazināt graudu skaitu vārpās). Savukārt, ja inficēšanās notiek pēc ziedēšanas – 1000 graudu masu. Līdzīgi kā 2022. gadā, arī 2023 gadā lielāka kviešu lapu pelēkplankumainības izplatība reģiona laukos tika novērota ziedēšanas, kā arī vēlāk jau graudu veidošanās un piengatavības laikā. Savukārt reģiona apsekotajos vasaras kviešu sējumos, pirmās slimības pazīmes parādījās piengatavības attīstības stadijās. Vēlāk arī nogatavošanās laikā slimības attīstība un izplatība apsekotajos sējumos, pēdējo divu gadu laikā bija līdzīga. 2024. gadā kviešu lapu pelēkplankumainības sastopamība labību laukos būs atkarīga ne tikai no profilaktiskajiem pasākumiem (augu maiņa, neinficēts sēklas materiāls, augsnes apstrāde), bet lielā mērā arī no laikapstākļiem.

KVIEŠU LAPU DZELTENPLANKUMAINĪBA (Pyrenophora tritici-repentis)

Tāpat kā kviešu lapu pelēkplankumainība, tā arī dzeltenplankumainība bojā tikai lapas. Postīgāka un lielākus ražas zudumus rada kviešiem, bet inficē arī tritikāli un rudzus. Slimības attīstība atkarīga no laika apstākļiem un infekcijas avota daudzuma augšanas laikā. Primārās infekcijas avots ir augu atliekas, citas graudzāles un tuvumā esošie inficēto kviešu lauki. Postīgāka tā būs atkārtoti audzētos kviešu sējumos un laukos, kur veikta minimalizētā augsnes apstrāde. 2023. gadā apsekotajos reģiona ziemas kviešu sējumos,līdzīgi kā 2022. gadā, pirmās dzeltenplankumainības pazīmes tika novērotas stiebrošanas sākumstadijās (AS 30-32).  Savukārt vasaras kviešu laukos, dzeltenplankumainība tika novērota, vēlāk kā 2022. gadā, graudaugu ziedēšanas laikā. Iepriekšējā gadā slimības attīstība un izplatība ziemas un vasaras kviešu sējumos pieauga pēc graudaugu ziedēšanas jau piengatavības laikā. Iestājoties slimības attīstībai labvēlīgiem laika apstākļiem, kviešu lapu dzeltenplankumainības pazīmes uz lapām būs sastopamas arī šajā sezonā.

KVIEŠU PUTOŠĀ MELNPLAUKA (Ustilago tritici)

Kviešu sējumos tā sastopama reti. Reģiona apsekotajos laukos kviešu putošā melnplauka nav novērota. Kviešu putošās melnplaukas ierosinātājs saglabājas graudos dīgļa daļā, tāpēc vizuāli nevar atšķirt veselos graudus no inficētajiem. Jaunajā sezonā slimības izplatība kviešu sējumos ir iespējama, ja sējai tiks izmantota nekodināta, inficēta sēkla. Melnplaukas izplatību ietekmēs arī audzēšanai izvēlētā šķirne.

MIEŽU LAPU TĪKLPLANKUMAINĪBA(Pyrenophora teres)

Reģiona miežu sējumos slimība sastopama ik gadu. Nereti miežu lapu tīklplankumainības pazīmes tiek novērotas jau lapu attīstības laikā. Arī 2023. gadā uz miežu lapām slimības pazīmes bija sastopamas jau agrīnajās attīstības stadijās (AS 12), ar nelielu izplatību. Lielāka slimības izplatība un attīstība vasaras miežu sējumos bija vērojama piengatavības laikā (AS 73-77) jūnija beigās un jūlija sākumā. Savukārt apsekotajos ziemas miežu sējumos, tīklplankumainības izplatība 2023. gadā bija neliela (2-6%). Slimības ierosinātājs saglabājas augu atliekās un sēklās. Mēreni silti un mitri laikapstākļi sekmēs tīklplankumainības izplatību miežu sējumos arī šajā sezonā. Tāpēc ražas zudumi būs nozīmīgāki slimībai sējumos parādoties jau cerošanas laikā, ja inficēšanās notiks vēlāk, tad ražu tā ietekmēs mazāk. Tīklplankumainības postīgumu var mazināt augu maiņa, sēklu kodināšana, izturīgas šķirnes (šķirņu rezistence ir ļoti atšķirīga un nav ilgstoša).

MIEŽU PUNDURRŪSA (Puccinia hordei)

Slimība inficē miežus un savvaļas graudzāles. Ražas zudumi ir lielāki agras un spēcīgas inficēšanās gadījumā (veidojas sīkāki graudi). Savukārt alus miežu šķirnēm, var būt zemāka iesala kvalitāte. 2023. gadā reģiona  apsekotajos sējumos miežu pundurrūsas pazīmes netika novērotas. Arī 2024. gadā izturīgu šķirņu audzēšana mazinās miežu pundurrūsas izplatību reģiona miežu sējumos.

MIEŽU PUTOŠĀ MELNPLAUKA (Ustilago nuda)

Ar nelielu izplatību, atsevišķos miežu sējumos melnplauka ir sastopama katru sezonu. Pirmās slimības pazīmes, pēdējos divos gados novērotas jūnija otrajā pusē vārpošanas nobeiguma stadijās (AS 55-59). Slimības ierosinātājs saglabājas graudos dīgļa daļā, tāpēc tie vizuāli izskatās veseli. Arī šogad svarīga sēklas materiāla kodināšana, izturīgu šķirņu izvēle, kā arī agra sēja mazinās miežu putošās melnplaukas izplatību miežu laukos. 

AUZU LAPU BRŪNPLANKUMAINĪBA (Helminthosporium avenae)

Arī auzu lapu brūnplankumainības pirmās pazīmes pēdējos divos gados parādījās jau lapu attīstības stadijās. Straujāka slimības attīstība un izplatība sējumos 2023. gadā tika novērota piengatavības un dzeltengatavības laikā (AS 71-83), tas ir nedaudz vēlāk kā 2022. gada sezonā. Parasti auzu lapu brūnplankumainība nozīmīgus ražas zudumus nerada. Slimības ierosinātājs saglabājas augu atliekās un sēklās. Silti un mitri laikapstākļi arī šogad var sekmēt auzu lapu brūnplankumainības izplatību, auzu sējumos tā būs sastopama.

AUZU VAINAGRŪSA (Pucciniacoronifera)

Reģiona auzu sējumos vainagrūsa ir bieži sastopama slimība. Auzu vainagrūsas ierosinātājs saglabājas augu atliekās. Slimība var būtiski ietekmēt auzu graudu kvalitāti (samazinās vērtīgu aminoskābju daudzums graudos) tad, ja sējumos parādīsies līdz graudaugu ziedēšanai. Līdzīgi kā iepriekšējās sezonās arī 2023. gadā vainagrūsas izplatība un attīstība pieauga graudu veidošanās laikā. Slimības attīstībai labvēlīgi apstākļi ( mēreni silts (+18-21°C), mitrs laiks sekmēs auzu vainagrūsas izplatību un attīstību auzu laukos arī šajā sezonā. Slimības postīgums būs atkarīgs, galvenokārt no audzēšanai izvēlētās šķirnes.

GRAUDZĀĻU KAITĒKĻI

LABĪBU SPRADZIS (Phyllotreta vittula)

Kaitēkļa aktivitāte ik gadu ir mainīga un to sastopamība sējumos, galvenokārt atkarīga no laikapstākļiem pavasarī un vasaras sākumā. Savairojoties masveidā var radīt nopietnus bojājumus graudaugiem agrās augu attīstības stadijās. Labību spradzis reģiona apsekotajos vasarāju laukos, ar nelielu izplatību (2-4%), tika novērots lapu attīstības laikā (AS 11-12). Arī šajā sezonā kaitēklis parādīsies graudaugu sējumos un lielāku apdraudējumu radīs, ja augu attīstības sākumā iestāsies ilgstoši sauss un silts laiks.

RUDZU TRIPSIS (Limothrips denticornis)

Reģionā tripšu bojātās gaišās, diegveida vārpas vairāk novērotas rudzu sējumos. Taču kaitēklis var būt sastopams arī kviešu un miežu laukos. Ar nedaudz lielāku izplatību, kā iepriekšējos gados 2023. gadā reģiona apsekotajos rudzu sējumos kaitēklis bija sastopams stiebrošanas beigās, to skaits uz stiebra (2-4 tripšu īpatņi) bija lielāks salīdzinājumā ar 2022. gadu. Silti un sausi laikapstākļi būs piemēroti kaitēkļa aktīvai darbībai arī šogad. Tripšu ierobežošana būs atkarīga no stiebrošanas laikā veiktās kaitēkļu uzskaites, kad atverot lapu maksti tiek saskaitīti pieaugušie īpatņi. Rudzu tripša kaitīguma slieksnis, ja stiebrošanas sākumā (AS 30), atkarībā no lauka lieluma uz 100-200 stiebriem ir saskaitīti 1-3 īpatņi un stiebrošanas beigās (AS 39) uz viena stiebra 8-12 tripši.

IEVU-AUZU LAPUTS (Rhopalosiphon padi)

Ievu auzu laputis sastopamas uz graudaugiem un savvaļas graudzālēm. Gadā attīstās vairākas laputu paaudzes. Arī 2023. gadā graudaugu sējumos, ar nelielu izplatību, laputis bija sastopamas. Silts un sauss laiks sekmē laputu strauju savairošanos, kas var radīt apdraudējumu sējumiem graudaugu attīstības sākumā. Kaitīguma slieksnis ir ja uz viena stiebra pirms graudaugu stiebrošanas ir 5-10 laputis, bet dažreiz īpaši labvēlīgos laikapstākļos pat 2-3 laputis uz viena auga.

 LABĪBU SARKANAIS UN LABĪBU ZILAIS LAPGRAUZIS (Qulema melanopus,Lema cynella)

Labību lapgrauži savairojoties masveidā var radīt nozīmīgus bojājumus graudaugu sējumos. Līdzīgi kā citus gadus arī 2023. gadā ziemājos kaitēkļa vaboles parādījās stiebrošanas laikā. Savukārt vasarāju sējumos, tās tika novērotas jau lapu attīstības stadijās. Apsekotajos ziemas kviešu, miežu, tritikāles un rudzu sējumos pirmie lapgraužu kāpuri tika novēroti ziedēšanas stadijās. Savukārt vasarāju sējumos, lapgraužu kāpuru bojājumi iepriekšējā sezonā biežāk tika novēroti stiebrošanas beigās un graudaugu vārpošanas laikā. Labību lapgrauži arī šajā sezonā iestājoties siltiem un sausiem laikapstākļiem būs sastopami reģiona labību sējumos. Savukārt vēsi un mitri laikapstākļi, aizkavēs kaitēkļa masveida savairošanos un izplatību.

RAPŠA SLIMĪBAS

KRUSTZIEŽU SAUSPLANKUMAINĪBA (Alternaria brassicae,A.Brassicicola)

Slimības pazīmes reģiona apsekotajos sējumos uz rapšu lapām un pāksteņiem  tiek novērotas katru gadu. Krustziežu sausplankumainības izplatību sekmē silti, mitri un vējaini laikapstākļi rapšu ziedēšanas laikā. Lielāki ražas zudumi būs, ja slimība skars pāksteņus. Līdzīgi, kā citus gadus arī iepriekšējā sezonā sausplankumainības pazīmes ziemas rapšu laukos uz lapām bija sastopamas ziedēšanas beigās un pāksteņu attīstības laikā, savukārt uz pāksteņiem, sēklu nogatavošanās stadijās. Tāpat kā 2022. gadā arī 2023. gadā sausplankumainības pazīmes biežāk tika novērotas vasaras rapšu sējumos. Uz lapām ziedēšanas un pāksteņu attīstības sākumstadijās (2-6%), savukārt uz pāksteņiem, to attīstības beigās un sēklu gatavošanās laikā (4-8%). Laikapstākļi rapšu ziedēšanas laikā arī šogad noteiks krustziežu sausplankumainības parādīšanos un izplatību reģiona ziemas un vasaras rapšu laukos.

RAPŠA NEĪSTĀ MILTRASA (Perenospora brassicae )

Parasti slimība būtiskus ražas zudumus nerada. Biežāk pirmās slimības pazīmes parādās jau uz dīgļlapām, bet var būt sastopama arī uz stublājiem un pākstīm. Katru gadu, ar nelielu izplatību, rapša neīstā miltrasa tiek novērota reģiona apsekotajos ziemas (rudenī) un vasaras (pavasarī) rapšu sējumos lapu attīstības stadijās (AS 10-16). Mēreni silts, mitrs un vējains laiks veicinās neīstās miltrasas izplatību rapšu sējumos arī šajā sezonā. Postīgāka tā būs, ja inficēšanās notiks dīgšanas un lapu attīstības laikā.

KRUSTZIEŽU SAUSĀ PUVE (Leptosphaeria maculans)

Biežāk slimības pazīmes vērojamas uz rapšu lapām un stublājiem. Inficēšanos veicina silts un mitrs laiks.  Apsekotajos rapšu sējumos, ar nelielu izplatību (2-4%)  sausā puve 2023. gadā, tāpat, kā iepriekšējos divos gados, tika novērota pāksteņu attīstības beigās un sēklu gatavošanās sākumstadijās (AS 79-81). Savukārt rapšu nogatavošanās beigās un pilngatavības laikā, kad lielākais vairums pāksteņu gatavi un uzskaitē ko veic uz pēcpļaujas stublājiem pēc ražas novākšanas, slimības izplatība bija nedaudz lielāka (4-6%). Slimības ierosinātājs saglabājas augu atliekās, pārziemo un turpina savu attīstību sējumos jaunajā sezonā. Tāpēc arī 2024. gadā kādā no apsekotajiem rapšu laukiem sausā puve būs novērojama. Veģetācijai atsākoties ik pavasari slimības rudens infekcijas pazīmes rapšu sējumos ir atrodamas un labi saskatāmas.

BALTĀ PUVE (Sclerotinia sclerotiorum)

Slimības izplatība katru gadu ir nedaudz atšķirīga. Baltā puve sastopama arī citiem kultūraugiem, kā arī nezālēm. Slimības izplatību veicina silti, lietaini laikapstākļi rapšu ziedēšanas laikā. Reģiona rapšu sējumos pirmās slimības pazīmes  biežāk tiek novērotas pēc rapšu ziedēšanas pāksteņu attīstības beigās un sēklu nogatavošanās sākumā (AS 79-81). Līdzīgi, kā citus gadus arī 2023. gadā baltās puves izplatība reģiona apsekotajos ziemas un vasaras rapšu sējumos sēklu nogatavošanās laikā, un pēc ražas novākšanas uz pēcpļaujas stublājiem bija neliela (2-4%). Iestājoties slimības attīstībai labvēlīgajiem laika apstākļiem, baltā puve būs sastopama arī 2024. gadā un vairāk apdraudēs sējumus, kur netiek ievērota augu maiņa (ierosinātājs augsnē saglabājas 4 gadus un vairāk), kā arī nezāļainos, sabiezinātos un ar slāpekļa mēslojumu pārbagātos rapšu laukos. Lēmumu par baltās puves ierobežošanu pieņem izvērtējot katra konkrētā sējuma inficēšanās riskus sākot no rapšu ziedēšanas sākuma līdz ziedēšanas vidum (AS 63-65).

RAPŠA KAITĒKĻI

GLIEMEŽI (Gasttropoda)

Mitros laikapstākļos, savairojoties masveidā  tie var nodarīt nozīmīgu kaitējumu rapšu sējumiem dīgšanas un lapu attīstības laikā (AS 09-19). Biežāk gliemeži savairojas laukos pie aizaugušām zemes platībām, novadgrāvjiem, meža masīviem, kā arī laukos kur veikta minimalizētā augsnes apstrāde. Pēdējo gadu laikā apsekotajos reģiona rapšu sējumos gliemežu bojājumi, ar nelielu izplatību, tika novēroti vairāk lauku malās. Kaitēkļa ierobežošana rapšu sējumos nepieciešama reti un notiek tikai atsevišķos sējumos.

SPRADŽI (Phyllotneta spp.)

Bojājumus vasaras rapšu sējumiem var nodarīt arī masveidā savairojušies spradži. Kaitēkļa aktivitāte būs atkarīga, galvenokārt no laikapstākļiem pavasarī. Katru gadu spradžu izplatība vairāk novērota vasaras rapšu laukos lapu attīstības laikā ( AS 10-13). 2023. gadā, tāpat, kā iepriekšējā sezonā apsekotajos sējumos kaitēkļa izplatība un bojājumi bija nelieli, vien atsevišķos vasaras rapšu laukos spradžu izplatība bija (6-8%). Biežāk nozīmīgākie spradžu bojājumi vērojami uz dīgļlapām, bet augiem strauji augot kaitēkļa darbība uz lapām augu tālāko attīstību būtiski neietekmē. Silts un sauss laiks pavasarī arī šajā sezonā sekmēs spradžu parādīšanos un savairošanos rapšu laukos.

KRUSTZIEŽU SPĪDULIS (Meligethes aeneus)

Invadē krustziežu dzimtas augus. Rapšu sējumos kaitēklis ir sastopams katru sezonu. Krustziežu spīduļi kļūst aktīvi siltā un sausā laikā, kad sākumā parādās uz ziedošajiem augiem, bet vēlāk uzmeklē krustziežu dzimtas augus. Tāpēc rapšu sējumos tos var pamanīt uz ziedošām nezālēm vēl krietni pirms rapšu ziedēšanas, bieži jau ziedpumpuru veidošanās sākumā. 2023. gadā krustziežu spīduļa vaboles, ar nelielu izplatību, ziemas rapšu sējumos bija sastopamas jau pirms ziedpumpuru veidošanās sākuma. Vēsi laikapstākļi ziedkopu veidošanās sākumstadijās to aktivitāti nedaudz bremzēja. Siltuma periodi ziemas rapšu ziedkopu veidošanās beigās un ziedēšanas sākumā palielināja kaitēkļu aktivitāti un apsekotajos sējumos tie novēroti ar izplatību (4-12%, vidēji 1-4 vaboles uz ziedkopas), tā ir nedaudz zemāka salīdzinot ar 2022. gadu. Savukārt vasaras rapšu, ziedkopu veidošanās laikā un ziedēšanas sākumā  spīduļu izplatība sējumos bija vērojama lielāka (4-24%), tomēr salīdzinājumā ar 2022.gadu, tā bija nedaudz zemāka. Rapšu audzētājiem arī šogad būs regulāri jāapseko savi rapšu lauki, lai  nepieciešamības gadījumā, (ja apskatot 200 augus novēro 1-4 spīduļu vaboles) un ņemot vērā laikapstākļus, kā arī rapšu attīstības stadiju, varētu savlaicīgi veikt kaitēkļa ierobežošanu.

KRUSTZIEŽU PĀKSTEŅU PANGODIŅŠ (Dasineura brassicae)

Tāpat, kā krustziežu spīdulis, arī pāksteņu pangodiņš invadē krustziežu dzimtas augus. Bieži sastopams un ir viens no nozīmīgākajiem rapšu kaitēkļiem. Sējumos biežāk parādās rapšu ziedēšanas laikā, pangodiņa parādīšanos var noteikt izvietojot laukā dzeltenos līmes vairogus, feromonslazdus vai Moerikes dzeltenos ūdens ķeramos slazdus.  Pirmo pāksteņu attīstības laikā tiek dētas olas. Lielāku kaitējumu rada kāpuri, kas izēd jaunās sēklas un pāksteņu sieniņas. Kaitēkļu bojātās pākstis priekšlaicīgi nogatavojas un atveras jau pirms ražas novākšanas. Līdzīgi kā citus gadus arī 2023. gadā apsekotajos reģiona rapšu sējumos pāksteņu pangodiņa kāpuru bojājumi tika novēroti pāksteņu veidošanās un attīstības laikā (AS 71-79) ar izplatību (2-8%). Arī šajā sezonā pāksteņu pangodiņa bojājumi būs lielāki laukos kur netiek ievērota augu maiņa un veikta rudens aršana, jo kaitēklis ziemo augsnes virskārtā.

KRUSTZIEŽU SMECERNIEKI (Ceutorhynchus sp.)

Rapšu sējumos bieži sastopams kaitēklis ir krustziežu smecernieks. Stublāju smecernieka kāpuri barojas stublāju iekšpusē un lapu kātos. Ik gadu agri pavasarī  apsekotajos reģiona sējumos kaitēkļa pārvietošanās pa augiem tiek novērota jau rapšu sāndzinumu veidošanās un stublāja augšanas laikā. 2023. gadā ar izplatību (2-8%, vidēji 1-2 vaboles uz auga) krustziežu smecernieki bija sastopami arī ziedkopu veidošanās laikā. Savukārt pirmie smecernieku kāpuri, lapu kātos biežāk atrodami ziedēšanas sākumstadijās. Pēdējo divu gadu laikā smecernieku kāpuru bojājumi tika novēroti ar lielāku izplatību salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Nereti kaitēkļa bojātie augi tiek pakļauti lielākam inficēšanās riskam ar dažādām puvēm. Atsākoties augu veģetācijai smecernieku vaboles uz augiem būs sastopamas arī šogad un kāpuru bojājumi katrā rapšu sējumā būs atšķirīgi.

KRUSTZIEŽU ALOTĀJMUŠA (Phytomyza rufipes)

 Parasti kaitēklis nozīmīgus bojājumus nerada. Biežāk rapšu lapu attīstības laikā, ar nelielu izplatību, biežāk rapšu lapu attīstības laikā, krustziežu alotājmušas kāpuru bojājumi tiek novēroti ziemas rapšu sējumos rudenī.

PUPU SLIMĪBAS

PUPU KONCENTRISKĀ PLANKUMAINĪBA (Didymella fabae)

Inficē lauka pupu lapas, stublājus, pākstis un sēklas. Pupu koncentriskās plankumainības  ierosinātājs saglabājas augu atliekās un sēklas materiālā (var saglabāties pat vairākus gadus). Stipras vai agras inficēšanās gadījumā samazinās raža un sēklas kvalitāte (sīkas sēklas un zema dīgtspēja). 2023. gadā reģiona apsekotajos sējumos pupu koncentriskās plankumainības pirmās pazīmes tika novērotas nedaudz vēlāk salīdzinājumā ar iepriekšējiem diviem gadiem, pupu pākšu attīstības beigās (AS 79). Katru gadu sēklu nogatavošanās laikā koncentriskās plankumainības pazīmes ir atrodamas arī uz pākstīm. Silts laiks un nokrišņi arī šajā sezonā sekmēs pupu koncentriskās plankumainības izplatību. Atkārtotos sējumos, kā arī laukos kur iesētas inficētas sēklas slimības pazīmes parādīsies agrāk.

PUPU BRŪNPLANKUMAINĪBA (Botrytis fabae)

Reģiona pupu sējumos slimība novērojama ik gadu. Tāpat kā koncentriskā, tā arī pupu brūnplankumainība sastopama uz lapām, stublājiem un inficē arī pākstis un sēklas. Stipras inficēšanās gadījumā arī brūnplankumainība var ietekmēt ražu un sēklas kvalitāti. Pirmās slimības pazīmes apsekotajos pupu sējumos 2023. gadā tika novērotas nedaudz vēlāk salīdzinot ar iepriekšējiem diviem gadiem,-ziedēšanas beigās (AS 69). Pākstu attīstības un sēklu nogatavošanās laikā brūnplankumainības izplatība un attīstība uz lapām iepriekšējā sezonā bija nedaudz zemāka (2-10%) nekā 2022 gadā ( 6-18%). Vasaras otrajā pusē slimības pazīmes bija sastopamas arī uz pākstīm un stublājiem. Slimības ierosinātājs saglabājas augsnē un arī sēklās. Pupu laukā brūnplankumainība var nokļūt arī ar augsnes apstrādes tehniku (iepriekš apstrādājot inficēto lauku). Mēreni silts (+15-22°C ) un mitrs laiks sekmēs  slimības attīstību un izplatību lauka pupu sējumos arī 2024. gadā.  Postīgāka būs laukos kur sējai tiks izmantots inficēts sēklas materiāls.

PUPU RŪSA (Uromyces viciae-fabae)

Pupu rūsa pēdējo gadu laikā reģionā biežāk tiek novērota veģetācijas beigās. Arī iepriekšējā sezonā ar izplatību (2-6%) apsekotajos lauka pupu sējumos tā bija sastopama pākstu attīstības beigās un sēklu nogatavošanās sākumstadijās(AS 79-81). Slimības izplatība nedaudz pieauga vēlāk, jau pupu nogatavošanās laikā (AS 83-85) augustā, kad tika novērota (4-12%) apmērā, kas tomēr bija nedaudz mazāk salīdzinot ar 2022. gada sezonu (8-18%). Stipras inficēšanās gadījumā var ievērojami ietekmēt ražu. Slimības ierosinātājs saglabājas augu atliekās. Pupu rūsas attīstību sekmē mēreni silti un mitri laikapstākļi. Tāpēc arī šogad pupu rūsa būs vairāk sastopama atkārtotos lauka pupu sējumos un tās izplatību un attīstību reģiona laukos noteiks laikapstākļi veģetācijas otrajā pusē.

PĀKŠAUGU KAITĒKĻI

ZIRŅU SVĪTRAINAIS SMECERNIEKS (Sitona lineatus)

Kaitēkļa kaitnieciskā darbība tauriņziežu sējumos vērojama katru gadu. Smecernieku vaboles uz augiem sastopamas no augu sadīgšanas līdz pat pupu ziedēšanai. Pavasarī praktiski visos reģiona apsekotajos lauka pupu un zirņu sējumos, ar lielāku vai mazāku izplatību, kaitēkļa bojājumi (izrobotās lapu malas) tiek novēroti lapu attīstības laikā. Arī 2023. gadā smecernieku aktivitāte lielāka bija agrās pupu attīstības stadijās (AS 11-15). Lielāku apdraudējumu jaunajiem lauka pupu un zirņu sējumiem 2024. gada pavasarī svītrainais smecernieks radīs, ja pēc augu sadīgšanas iestāsies ilgstoši sauss un silts laiks. Savukārt, ja pavasaris būs vēss un mitrs kaitēkļa darbība būs mazāk postīga.

PUPU SĒKLGRAUZIS (Bruchus rufimanus)

Katru sezonu lauka pupu sējumos sastopams arī pupu sēklgrauzis. Pēdējo gadu laikā pirmās sēklgraužu vaboles reģiona laukos novērojamas jau lapu attīstības stadijās. Aktīvākas tās ir ziedkopu veidošanās laikā. Iepriekšējā gadā vēsi laikapstākļi kavēja sēklgraužu darbību un kaitēkļa sastopamība lauka pupu sējumos  ziedkopu veidošanās laikā (AS 50-55) nebija liela, (2-6 % ,vidēji 1-2 vaboles uz auga). Tomēr pupu ziedēšanas beigās uz jaunajām pirmā stāva pākstīm tika novērotas sēklgraužu  sadētās oliņas. Pākstu attīstības sākumā (AS 70) pākstīs tika novēroti arī pirmie sēklgraužu kāpuri. Līdzīgi kā citus gadus arī 2023.gadā kaitēkļa bojājumi pieauga sēklu nogatavošanās laikā, vienlaikus pākstīs bija novērojamas arī sēklgraužu kūniņas. Veģetācijas beigās, kad vairums pupas sausas un cietas, pupu pākstīs tiek novērotas arī sēklgraužu jaunās vabolītes. Kaitēkļa vaboles var pārziemot augsnes virskārtā, daļa kopā ar pupām pēc ražas novākšanas nokļūst noliktavā. Tāpēc jaunajā sezonā sējai izmantojot invadētu sēklas materiālu, kā arī pupu laukus ierīkojot tuvu iepriekšējā gada pupu laukiem sēklgraužu izplatība un radītie bojājumi būs nozīmīgāki.

PUPU LAPUTS (Aphis fabae)

Laputis barojas uz lapām un stublājiem sūcot augu sulu, kā arī pārnēsā vīrusslimības. Spēcīgas invāzijas gadījumā var samazināt ražu. Iepriekšējā gadā reģiona apsekotajos lauka pupu sējumos laputu izplatība bija neliela vien atsevišķos sējumos. Arī 2024. gadā laputu savairošanos lielā skaitā sekmēs silts un mitrs laiks vasaras sākumā, kā arī dabīgo ienaidnieku (ziedmušas, mārītes u.c ) attīstība. Savukārt agra pupu sēja, nezāļu ierobežošana, vēss un lietains laiks kaitēkļa masveida savairošanos traucēs. 

Foto: Laputis zirņos. I. Liepiņa

Informāciju sagatavoja:
Valda Meijere
Valsts augu aizsardzības dienesta
Latgales reģionālās nodaļas
vecākā inspektore
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt., 29479068