Prognozes

Laukaugu slimību un kaitēkļu attīstības un izplatības prognoze Zemgales reģionam 2024. gadam

Labības slimības

SĀRTAIS SNIEGA PELĒJUMS UN PELĒKAIS SNIEGA PELĒJUMS (Fusarium nivale, Typhula spp.)

2023. gada pavasarī nebija novērojami plaši sniega pelējuma bojājumi. Sniega pelējuma attīstību ietekmē kultūrauga šķirnes izvēle, kā arī graudaugu attīstības fāze rudenī, pirms miera perioda iestāšanās. Šajā ziemā bieza sniega kārta mijās ar stipru salu, atkušņiem un lietu, tādējādi vietām tīrumi kļuva pārmitri un tas, lokāli, var ietekmēt sniega pelējumu attīstīšanos ziemāju laukos.

VĀRPU PLĒKŠŅU PLANKUMAINĪBA (Parastagonospora nodorum)

2023. gadā slimība tika konstatēta, tomēr, pateicoties samērā sausajiem laikapstākļiem, inficēšanās pakāpe bija zema. Var prognozēt ka arī 2024. gadā, šī slimība būs sastopama graudaugu sējumos, tomēr tās attīstības intensitāte un izplatīšanās lielā mērā būs atkarīga no laika apstākļiem graudaugu veģetācijas beigu periodā. Tāpat slimības attīstību varētu ietekmēt audzējamā šķirne un lietotie augu aizsardzības līdzekļi.

GRAUDZĀĻU MILTRASA (Blumeris graminis)

2023. gadā novērotajos laukos netika novērota miltrasas izplatība, tas varētu būt saistīts ar samērā sausajiem laikapstākļiem. Var prognozēt ka miltrasa būs novērojama arī 2024. gada sējumos, bet tās izplatība un attīstība būs atkarīga gan no laikapstākļiem, gan sējumu stāvokļa. Lielāks miltrasas attīstības risks būs sabiezinātos, ziemošanas periodā novārdzinātos sējumos, kā arī sējumos, kuros tiek lietotas paaugstinātas slāpekļa mēslojuma devas. Tāpat inficēšanos ar miltrasu ietekmē audzēšanai izvēlētās šķirnes izturība pret šo slimību.

MIEŽU PUNDURRŪSA (Puccinia hordei)

2023. gadā novērotajos vasaras miežu sējumos netika novērota šīs slimības attīstība, to varēja sekmēt netipiski sausie laikapstākļi. 2024. gadā pastāv risks miežu sējumos novērot pundurrūsu, tas, lielā mērā, būs atkarīgs no laikapstākļiem graudaugu augšanas periodā, lietotajiem augu aizsardzības līdzekļiem un inficēšanās iespējas no iepriekšējā gada augu atliekām. Augstāks inficēšanās risks ir atkārtotos sējumos un šķirnēm, kuras nav izturīgas pret šo slimību.

DZELTENĀ RŪSA (Puccinia striiformis)

Pagājušajā gadā, novērotajos kviešu laukos, netika konstatēta dzeltenās rūsas infekcija. Lai ierobežotu strauju dzeltenās rūsas izplatību, kas var ievērojami samazināt plānotās graudaugu ražas kvantitāti un kvalitāti, jālieto atbilstoši fungicīdi. Ja būs slimības attīstībai labvēlīgi apstākļi, tad šajā gadā dzeltenā rūsa būs sastopama, bet pārsvarā atsevišķu šķirņu sējumos.

PUTOŠĀ MELNPLAUKA (Ustilago nuda; Ustilago avenae)

Pagājušajā gadā putošā melnplauka tika novērota atsevišķos vasaras miežu sējumos, tās izplatība bija neliela. Neskatoties uz to, ka sēšanai tiek izmantots ar kodni apstrādāts sēklas materiāls, putošā melnplauka ir sastopama katru gadu. Arī 2024. gadā atsevišķos sējumos pastāv risks inficēties ar putošo melnplauku. Lai no tā izvairītos, vajadzētu sēt kvalitatīvi nokodinātu sēklu, kodināšanai izmantojot kodni, kura spēj ierobežot šīs slimības attīstību, kā arī izvēlēties pret slimību izturīgas šķirnes.

STIEBRZĀĻU GREDZENPLANKUMAINĪBA (Rhynchosporium spp.)

2023. gadā veiktajos novērojumos gredzenplankumainība tika konstatēta ziemas miežu sējumā. Slimības attīstībai nelabvēlīgu apstākļu dēļ, tā strauji neizplatījās. Ņemot vērā iepriekšējos gados novēroto, jāsecina, ka kā jau katru gadu, arī šogad pastāv ļoti liela iespējamība šīs slimības attīstībai. Samazināt inficēšanās risku var ievērojot augu maiņu un kvalitatīvi iestrādājot augsnē augu atliekas. Līdz šim veiktie novērojumi liecina, ka šīs slimības izplatība ir neliela.

KVIEŠU LAPU DZELTENPLANKUMAINĪBA (Pyrenophora tritici-repentis)

Pagājušajā gadā veiktajos novērojumos, slimības pazīmes tika novērota visos kviešu sējumos. Slimības izplatība laukos bija ļoti atšķirīga, ko varēja ietekmēt lokālie laikapstākļi, pielietotie AAL un audzētās šķirnes izturība pret šo patogēnu. Kviešu lapu dzeltenplankumainība ir plaši izplatīta un sastopama katru gadu, tāpēc var prognozēt, ka no šīs slimības izplatības nevarēs izvairīties arī 2024. gadā. Slimības attīstībai labvēlīgos apstākļos, augsts gaisa mitrums un optimāla (+20-28°C) temperatūra, dzeltenplankumainība var būt postoša. Slimības izraisītājs saglabājas uz ražas paliekām. Augu maiņas ievērošana, kvalitatīva ražas atlieku un pabiru iestrāde augsnē, samazina inficēšanās risku.

KVIEŠU LAPU PELĒKPLANKUMAINĪBA (Zymoseptoria tritici)

2023. gada pavasarī slimības bojājumi tika novēroti visos novērojumu laukos. Sākotnējā inficēšanās bija notikusi rudenī, no ražas atliekām un pabirām, ar ūdens pilienu palīdzību nokļūstot uz jaunajām lapām. Šīs slimības straujai attīstībai un izplatībai ir nepieciešams mitrs, lietains laiks. Pagājušajā gadā, vasaras vidū, pelēkplankumainība, apsekotajos laukos, netika novērota. Slimības izplatīšanos sējumos ietekmē audzētās šķirnes īpašības un lietotie AAL. Var prognozēt, ka arī 2024. gada pavasarī šī slimība būs sastopama kā rudens infekcijas, kas saglabājas uz auga lapām. Tās izplatība un attīstība būs atkarīga no mitruma apstākļiem kultūrauga augšanas laikā, un lietotajiem augu aizsardzības līdzekļiem.

Foto: Kviešu lapu pelēkplankumainība. I. Liepiņa

MIEŽU LAPU TĪKLPLANKUMAINĪBA (Pyrenophora teres)

Iepriekšējā gadā, atsevišķos laukos, tīklplankumainības pirmās pazīmes tika novērotas cerošanas fāzē un stiebrošanas sākuma fāzēs. Pārsvarā miežu lapu tīklplankumainību novēro sējumos, kur aug šīs slimības ieņēmīgas šķirnes. Inficēšanās ar šo slimību ir iespējama, ja vairākas dienas pēc kārtas saglabājas ļoti augsts gaisa mitrums, bet iepriekšējais gads bija ļoti sauss, kas neveicināja tīklplankumainības attīstību un izplatīšanos. Var prognozēt, ka arī 2024. gadā atsevišķos sējumos būs novērojama šī slimība, ja būs tīklplankumainības attīstībai un izplatībai labvēlīgi apstākļi. Ierobežot to var sējot izturīgas šķirnes un lietojot atbilstošus augu aizsardzības līdzekļus.

Labību kaitēkļi

LAPUTIS

2023. gadā novērotajos sējumos tika konstatēta neliela, epizodiska šī kaitēkļa klātbūtne. Var prognozēt, ka arī šajā, 2024. gadā, kaitēkļa attīstībai labvēlīgos apstākļos, labību sējumos laputis būs sastopamas.

LABĪBU SPRADZIS (Phyllotreta vittula)

Kā jau katru gadu, arī pērn, šis kaitēklis tika novērots vasarāju graudaugu sējumos līdz kultūrauga cerošanas stadijai.  Kaitēkļa izplatība nebija liela un tādējādi to klātbūtne lielus bojājumus kultūraugiem nenodarīja. Noteikti arī šajā gadā, vasarāju sējumos to dīgšanas periodā, būs novērojami gan spradža radītie bojājumi, gan arī pats kaitēklis, tomēr tā nodarītais kaitējums, visticamāk, būs nebūtisks.

LABĪBU SARKANAIS UN LABĪBU ZILAIS LAPGRAUZIS (Oulema melanopus; Lema cyanella)

2023. gadā lapgrauži bija sastopami visos novērotajos graudaugu sējumos, tomēr nozīmīgs kaitējums kultūraugiem netika nodarīts. Visticamāk, ka lapgrauži labību laukos būs sastopami arī šogad, bet to izplatība būs atkarīga no laikapstākļiem veģetācijas periodā. Pēdējos gados šis kaitēklis tiek konstatēts katru gadu, bet tā masveida savairošanās, kas varētu būtiski ietekmēt potenciālo graudaugu ražu, nav novērota.

Rapša slimības

KRUSTZIEŽU SAUSPLANKUMAINĪBA (Alternaria brassicae, A. brassicicola)

Slimība bija sastopama 2023. gadā veiktajos novērojumos. Izplatība bija neliela, galvenokārt uz apakšējām lapām stublāja pagarināšanās fāzē. Atsevišķos laukos bija novērojama neliela slimības izplatība uz pāksteņiem. Silti un mitri laikapstākļi rapšu augšanas periodā var veicināt slimības attīstību šogad. Augu maiņas ievērošana un piemērotu augu aizsardzības līdzekļu lietošana var samazināt slimības attīstības risku.

BALTĀ PUVE (Sclerotinia sclerotiorum)

2023. gadā novērotajos rapša sējumos tika konstatēta neliela baltās puves izplatība. Slimības attīstībai labvēlīgos apstākļos lielāks inficēšanās risks ir laukos, kur ir sabiezināts sējums, liela nezāļainība, nav ievērota augu seka, kā arī lietotas palielinātas slāpekļa mēslojuma devas. Var prognozēt, ka arī 2024. gadā baltā puve būs novērojama, bet tās izplatība būs atkarīga no vairākiem blakus faktoriem.

KRUSTZIEŽU SAUSĀ PUVE (Leptosphaeria maculans)

Pagājušajā gadā veiktajos novērojumos slimība tika konstatēta uz atsevišķiem augiem. Rudenī veiktie fungicīdu smidzinājumi ir samazinājuši šīs slimības izplatību. Lielāks risks šīs slimības attīstībai ir sējumos, kur nav veikts rudens fungicīda- augšanas regulatora smidzinājums un nav ievērota augu maiņa. Pastāv iespēja, ka arī šogad, atsevišķos laukos, uz atsevišķiem augiem, varēs novērot sausās puves pazīmes.

RAPŠA NEĪSTĀ MILTRASA (Perenospora brassicae)

Pagājušajā gadā veiktajos novērojumos neīstā miltrasa tika konstatēta pavisam nedaudz. Tam par iemeslu varētu būt slimības attīstībai nelabvēlīgie laikapstākļi. Neīstās miltrasas izplatība 2024. gadā varētu būt atkarīga no gaisa mitruma daudzuma un temperatūras. Šīs slimības izplatību veicina mitrs, miglains laiks. Ir iespējams, ka mitra rudens gadījumā uz jaunajām rapša lapām, būs novērojamas neīstās miltrasas pazīmes.

Rapša kaitēkļi

KRUSTZIEŽU ALOTĀJMUŠA (Phytomyza rufipes)

2023. gadā novērojumu laukos, rapša rozetes stadijā, tika konstatēti nelieli kaitēkļa radītie bojājumi. Kaitēklis ir sastopams katru gadu, tomēr ekonomiski nozīmīgu kaitējumu tas nenodara. Tāpēc, var prognozēt, ka arī 2024. gada sezonā varēs novērot krustziežu alotājmušas kāpuru nodarītos bojājumus.

SPRADŽI (Phyllotreta spp.)

Tā kā lauksaimnieki aizvien retāk audzēšanai izvēlas vasaras rapsi, tad arī spradža nodarītais kaitējums ir krietni mazāks. Aizvien biežāk un vairāk, rapša sējumos, tiek novēroti krustziežu stublāja spradži. Masveida savairošanās gadījumā, ja savlaicīgi netiek lietots atbilstošs insekticīds, spradži var nodarītu būtiskus ekonomiskos zaudējumus. Var prognozēt, ka arī 2024. gadā, rapša sējumos būs novērojami spradži, un to radītie bojājumi.

KRUSTZIEŽU SPĪDULIS (Meligethes aeneus)

Pagājušajā gadā šis kaitēklis bija sastopams visos novērotajos rapša laukos, un var prognozēt, ka arī šogad krustziežu spīdulis būs sastopams sējumos. Svarīgi ir nenokavēt kaitēkļa barošanās sākumu uz ziedpumpuriem un savlaicīgi veikt nepieciešamos ierobežošanas pasākumus. Kaitēklim savairojoties masveidā, tas nodara lielus bojājumus ziedkopām un tādējādi tiek būtiski samazināta iespējamā sēklu raža.

KRUSTZIEŽU STUBLĀJU SMECERNIEKS (Ceutorhynchus sp.)

2023. gada pavasarī, jau aprīļa vidū, visos rapša laukos, kur tika veikti novērojumi, bija sastopams stublāju smecernieks. Apstākļi bija labvēlīgi to pārziemošanai un attīstībai. Ar katru gadu stublāja smecernieki ir sastopami aizvien vairāk un biežāk. Lai novērstu šī kaitēkļa radītos zaudējumus, savlaicīgi ir jāveic piemērota augu aizsardzības līdzekļa smidzinājums. Var droši paredzēt, ka arī šī gada pavasarī, kad saule būs sasildījusi augsnes virskārtu, stublāju smecernieks būs sastopams ziemas rapša sējumos. Vasaras otrajā pusē varēs novērot šī kaitēkļa jauno paaudzi un to nodarīto kaitējumu rapša stublājos.

Foto: Krustziežu stublāju smecernieks. D. Ozoliņa

KRUSTZIEŽU SĒKLU SMECERNIEKS (Ceutorhynchus obstrictus)

2023. gadā šis kaitēklis un tā radītie bojājumi bija sastopami visos novērotajos laukos. Sēklu smecernieka izplatība pieaug aizvien vairāk un tā nodarītie bojājumi kļūs ekonomiski nozīmīgāki. Var prognozēt, ka arī šogad rapšu sējumos, būs novērojama pieaugušo īpatņu rosība, rapša pāksteņos būs novērojami sēklu smecernieka nodarītie bojājumi.

KRUSTZIEŽU PĀKSTEŅU PANGODIŅŠ (Dasineura brassicae)

Pagājušajā gadā tika konstatēti pāksteņu pangodiņa radītie bojājumi, tomēr to izplatība bija neliela. Pāksteņu pangodiņš ir sastopams ik gadu, tāpēc ir pamats prognozēt, ka arī 2024. gadā rapša sējumos to varēs sastapt un novērot tā radītos bojājumus. Attīstībai labvēlīgos apstākļos, šis kaitēklis var savairoties masveidā. Masveida savairošanās gadījumā, lai nezaudētu lielu daļu potenciālās sēklas ražas, jālieto reģistrētie augu aizsardzības līdzekļi. 

Pākšaugu slimības

PUPU KONCENTRISKĀ PLANKUMAINĪBA (Didymella fabae)

2023. gadā netika novērota intensīva pupu inficēšanās ar šo slimību. Ja 2024. gada vasarā, būs infekcijas attīstībai labvēlīgi apstākļi, ilgstošā periodā paaugstināts gaisa mitrums, tad ir liela iespējamība šīs slimības izplatībai. Arī ar patogēnu inficēts sēklas materiāls rada papildus risku slimības attīstībai.

PUPU BRŪNPLANKUMAINĪBA (Botrytis fabae)

Pagājušajā gadā veiktajos novērojumos tika konstatēta inficēšanās ar brūnplankumainību. Slimības attīstība un izplatīšanās ir atkarīga no gaisa mitruma, jo optimāli patogēna attīstībai ir nepieciešams augsts gaisa mitrums (90%). Ja 2024. gadā būs brūnplankumainības attīstībai labvēlīgi apstākļi, tad varam prognozēt šīs slimības attīstību un izplatīšanos. Augstāks slimības attīstības risks būs laukos, kur iesēts inficēts sēklas materiāls, un nav ievērota augu optimālā biezība.

PUPU RŪSA (Uromyces viciae-fabae)

2023. gadā apsekotajos laukos šīs slimības pazīmes netika novērotas. Var prognozēt, ka šogad atsevišķos laukos varēs novērot šo slimību, ja būs tās attīstībai tam labvēlīgi apstākļi.

ZIRŅU ĪSTĀ MILTRASA (Erysiphe pisi)

Iepriekšējā gadā veiktajos novērojumos īstā miltrasa netika konstatēta. To varēja ietekmēt ilgstošais sausums un sējumos lietie AAL. Ja šogad būs patogēna attīstībai labvēlīgi apstākļi, tad pastāv iespēja šīs slimības attīstībai. Lielāka iespēja miltrasas attīstībai ir sabiezinātos sējumos un šķirnēm, kuras ir neizturīgas pret šo patogēnu.

Pākšaugu kaitēkļi

ZIRŅU SVĪTRAINAIS SMECERNIEKS (Sitona lineatus)

Iepriekšējos gados, šis kaitēklis bija sastopams visos novērotajos pākšaugu laukos. Lai ierobežotu kaitēkļa masveida savairošanos un novērstu ražas zudumus, var veikt atļautos ierobežošanas pasākumus. Var prognozēt, ka arī šogad kaitēkli un tā radītos bojājumus varēs novērot pākšaugu sējumos.

ZIRŅU TUMŠAIS TINĒJS (Cydia nigricana)

Zirņu tumšais tinējs tika noķerts visos  2023. gadā novērotajos zirņu sējumos. Pagājušā gada sausie un siltie laikapstākļi bija labvēlīgi šī kaitēkļa attīstībai. Visticamāk, ka arī 2024. gadā varēs novērot šī kaitēkļa klātbūtni zirņu laukos, bet to izplatība un attīstība būs atkarīga no meteoroloģiskajiem apstākļiem, sējumu kopšanas un veiktajiem kaitēkļa ierobežošanas pasākumiem.

PUPU LAPUTS (Aphis fabae)

Pupu laputs iepriekš tika konstatēta visos novērotajos laukos, uz atsevišķiem augiem. Lai arī laikapstākļi bija labvēlīgi kaitēkļa attīstībai, tomēr masveida savairošanās netika novērota. Var prognozēt, ka šis kaitēklis būs sastopams arī 2024. gadā. Tā izplatība būs atkarīga no laikapstākļiem. Pupu laputu masveida savairošanās gadījumos, to ierobežošanai izmanto reģistrētos augu aizsardzības līdzekļus.

PUPU SĒKLGRAUZIS (Bruchus rufimanus)

Kaitēklis konstatēts visos 2023. gadā novērotajos pupu laukos, netika konstatēta kaitēkļa masveida savairošanās. Varētu būt, ka to ietekmē  augu aizsardzības līdzekļu lietošana. Kā ik gadu pirmie īpatņi bija sastopami pupu agrīnajās attīstības stadijās. Diezgan droši var prognozēt, ka arī 2024. gadā, lauku pupu sējumos būs sastopams pupu sēklgrauzis un tā radītie bojājumi. 

Informāciju sagatavoja:
Daiga Ozoliņa
Valsts augu aizsardzības dienesta
Zemgales reģionālās nodaļas
vecākā inspektore
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt., 26418042