Prognozes
Laukaugu slimību un kaitēkļu attīstības un izplatības prognoze Vidzemes reģionam 2024. gadam
GRAUDZĀĻU SLIMĪBAS
GRAUDZĀĻU MILTRASA (Blumeria graminis)
Slimību attīstību un izplatību, galvenokārt veicina sabiezināts sējums un augstas slāpekļa normas. Iepriekšējā sezonā apsekotajos sējumos slimība netika novērota. Jaunajā sezonā būs sējumi, kur daļa slimības ierosinātāju būs saglabājušies uz augu atliekām. Laukos, kur graudu izsējas normas būs lielas un N devas netiks kontrolētas, pieturoties mitriem laikapstākļiem, iespējama miltrasas parādīšanās, arī sējumos, kuros būs liels nezāļu īpatsvars, īpaši ložņu vārpata un sārņaugi. Galvenais noteikums ir savlaicīgi atklāt pirmās slimības pazīmes.
VĀRPU PLĒKŠŅU PLANKUMAINĪBA (Parastagonospora nodorum)
Šajā sezonā vārpas ar vārpu plēkšņu plankumanības pazīmēm apsekotajos laukos netika atrastas. Vadoties pēc iepriekšējās sezonas, paredzams, ka tajos laukos, kur infekcija bija, tā būs arī šajā sezonā, jo sēne spēj izdzīvot pat 2 gadus. Lietains periods stiebrošanas laikā un inficēts sēklas materiāls būs priekšnoteikumi slimības izplatībai. Visstraujāk slimība attīstīsies novājinātos un kukaiņu bojātos augos.
BRŪNĀ RŪSA (Puccinia recondita)
Brūnā rūsa iepriekšējā sezonā apsekotajos laukos netika atrasta. Mēdz būt bīstama atsevišķos gados. Galvenais infekcijas avots ir inficēti ziemāju, pabiru asni, augu atliekas. Slimības veicinoši faktori ir slimības ieņēmīgu šķirņu audzēšana, mitri laikapstākļi.
DZELTENĀ RŪSA (Puccinia striformis)
Iepriekšējā sezonā augi ar dzeltenās rūsas pazīmēm netika atrasti. Slimību veicinās labvēlīga gaisa temperatūra, sporu dīgšanai sākot no (+7°C). Pabiru asni, augu atliekas, sēklas materiāls, sadīguši ziemāji, būs infekcijas avoti.
STIEBRZĀĻU GREDZENPLANKUMAINĪBA (Phynchosprium spp.)
Biežāk novērota rudzu sējumos, bīstamāka ziemas miežos. Ziemas rudzu, ziemas miežu sējumos augi ar slimības pazīmēm netika atrasti. Slimības postīgums būs atkarīgs no šķirnes ieņēmības un meteoroloģiskajiem apstākļiem. Biežs lietus stipri kaitēs, jo ar lietus šļakatu palīdzību slimība strauji izplatās. Paaugstinātas slāpekļa devas arī var veicināt slimības attīstību.
KVIEŠU LAPU PELĒKPLANKUMAINĪBA (Zymoseptoria tritici)
Iepriekš biežāk bija sastopama laukos, kur tika audzēti kvieši pēc kviešiem un netika ievērota augseka. Pēdējos gados strauja izplatība nav novērota. Tikai vienā no apsekotajiem sējumiem tika atrasta 5% bojāta lapas virsma. Pozitīva ietekme uz slimības ierobežošanu ir kodinātas sēklas izsēja. Graudzālēs un augu atliekās slimības ierosinātāji saglabājas 2 gadus. Ja sezonā lietains laiks sakritīs ar periodu, kad notiks intensīva stiebrošana, tas būs kritiskais periods slimības izplatībai. Protams svarīga ir augu sekas ievērošana.
KVIEŠU LAPU DZELTENPLANKUMAINĪBA (Pyrenophora tritici-repentis)
Viena no visbiežāk izplatītākajām slimībām. Pirmās slimības pazīmes vasaras kviešos 2023. gadā parādījās ziedēšanas beigās. Ziemas kviešos uz lapām simptomi novēroti akotu veidošanās sākumā. Ne visos novērotajos laukos konstatēta kviešu lapu dzeltenplankumainība. Lapas bojājumu raksturs salīdzinoši neliels,1% robežās. Ja saimniecība piemēros bezaršanas tehnoloģiju, ja tikai daļēji iestrādās vai atstātas virspusē augu atliekas, tas būs paaugstināts infekcijas avots mitros laika apstākļos. Tāpat vasaras klimatiskie laikapstākļi, bieži lietus periodi, būs noteicošie lapu slimības attīstībai.
KVIEŠU PUTOŠĀ MELNPLAUKA (Ustilago tritici)
Ar kviešu putošās melnplaukas pazīmēm slimi augi sezonas laikā netika konstatēti. Rūpīga sēklas materiāla tīrīšana pirms kīmiskās apstrādes, sēklas kodināšana ar sistēmas preparātiem, jo slimība saglabājas grauda iekšienē, pasargās no postošās slimības.
MIEŽU LAPU TĪKLPLANKUMAINĪBA (Pyrenophora teres)
Novērota gandrīz visos apsekotajos ziemas miežu sējumos. Pirmās slimības pazīmes novērotas trīs lapu stadijā, robežās no (1-5 %) no lapas virsmas. Vasaras miežos pirmās slimības pazīmes parādījās stiebrošanas sākumā,(1%) no lapas virsmas. Sezonas laikā nevienā no apsekotajiem laukiem slimības strauja izplatīšanās netika novērota. Ja sezonā būs mitri laika apstākļi, miežu lapu tīklplankumainības infekcija parādīsies agrāk. Paaugstināts N daudzums, nekodināts sēklas materiāls, ir viens no priekšnosacījumiem slimības ierosināšanai. Savlaicīgi konstatējot slimības pirmos simptomus, slimību varēs ierobežot veicot savlaicīgus miglojumus, bet ne simtprocentīgi apturēt.
MIEŽU PUTOŠĀ MELNPLAUKA (Ustilago nuda)
Sezonā apsekotajos sējumos slimības bojāti augi netika novēroti. Saimniecības izvēlas audzēt slimību izturīgas šķirnes. Pamatojoties uz to, ka regulāri tiek veikti ierobežošanas pasākumi (kodināšana), slimība var tikt pilnībā apturēta. Riska faktors pastāv saimniecībās, kuras nekodina sēklas materiālu. Vēss, mākoņains un mitrs laiks būs veicinošie slimības izplatības faktori.
Foto: Putošā melnplauka miežos
AUZU LAPU BRŪNPLANKUMAINĪBA (Helminthosporium avenae)
Sastopama atsevišķos reģionā apsekotajos auzu sējumos. Pirmie slimību simptomi tika novēroti stiebrošanas stadijā. Bojātās lapas virsma inficēta 1% robežās. Infekcijas izplatība novērota vairākos novērojumu laukos. Pirmās infekcijas pazīmes tika novērotas bioloģiskās saimniecības sējumā. Iepriekšējās sezonās pierādījās, ka saimniecībā, kurā netiek ievērota augu seka, slimības izplatība ir salīdzinoši augsta. Sējot auzas atkāŗtoti, vienā tīrumā, palielinās iespēja slimības izplatībai, jo tā jau būs augu atliekās. Neliels daudzums infekcijas var uzglabāties sēklas materiālā.
AUZU VAINAGRŪSA (Pucciniacoronifera)
Slimības izplatība apsekotajos laukos netika konstatēta. Kvalitatīvs sēklas materiāls būs garants slimības ierobežošanā. Jāņem vērā, ka šai slimībai starpniekaugs ir pabērzs. Būtiskus kaitējumus parasti nenodara.
GRAUDZĀĻU KAITĒKĻI
LABĪBU SPRADZIS (Phyllotreta vittula)
Labības spradža bojājumi sezonā apsekotajos laukos netika novēroti. Būs vietas sējumos, kur labību spradzis parādīsies arī 2024. gada sezonā, bet tā kā būtiskus kaitējumus nenodara, tad nebūs bīstami. Ja iepriekšējā sezonā spradža bojājumi uz lapām konstatēti, regulāri jāseko sējuma stāvoklim. Savairošanos sekmēs silts un sauss laiks.
RUDZU TRIPSIS (Limothrips denticornis)
Atsevišķos laukos sastopams katru gadu, vairāk novērots uz augiem tīruma malās. Pirmie īpatņi parādījās pirmā mezgla stadijā, atrasto kaitēkļu skaits uz auga - 2 īpatņi. Savlaicīgi apkarojot kaitēkli, sējumos būs mazāk redzamas diegveida bālās vārpas. Laika apstākļi -silts un sauss laiks būs noteicoši labvēlīgai kaitēkļu izplatībai. Arī nekvalitatīva augsnes apstrāde.
IEVU-AUZU LAPUTS (Rhopalosiphon padi)
Ievu auzu laputs no apsekotajām kultūrām tika atrastas uz auzām, agrās piengatavības stadijā. Procentuāli tikai 1% robežās. Var secināt, ka kaitēkļa izplatības dinamika ir interesanta, kaut par cēloņiem grūti spriest. Jāseko rādītajiem jaunajā sezonā. Pagaidām nekas neliecina, ka kaitīgo organismu skaits strauji palielināsies.
LABĪBU SARKANAIS UN LABĪBU ZILAIS LAPGRAUZIS (Qulema melanopus, Lema cynella)
Regulāri katru sezonu labību laukos kāpuri bojā lapas. Reģionā vieni no biežāk sastaptajiem labību kaitēkļiem. Pirmie lapgrauži uz labībām konstatēti jau divu lapu attīstības stadijā. Lapgraužu kāpuru bojājumu raksturs apsekotajos laukos salīdzinoši neliels (1%-5%) robežās. Ja sezonā būs vēss un lietains laiks, kaitēkļu skaits būs neliels.
RAPŠA SLIMĪBAS
KRUSTZIEŽU SAUSPLANKUMAINĪBA (Alternaria brassicae,A.Brassicicola)
Sastopama katru gadu kādā no apsekotajām platībām. Pirmās slimības pazīmes gan ziemas, gan vasaras rapsim novērotas uz pāksteņiem, nogatavošanās sākuma fāzē. Slimības attīstības pakāpe salīdzinoši neliela, līdz 1% robežās. Vairāk novērota uz pāksteņiem, mazāk uz stublājiem. Ja gaisa temperatūra un mitrums būs paaugstināti, liela iespēja, ka slimība parādīsies, jo tai būs radīti labvēlīgi apstākļi. Ievērojot augu seku, tiks samazināts infekcijas risks.
RAPŠA NEĪSTĀ MILTRASA (Perenospora brassicae)
Biežāk novērota rudenī uz ziemas rapša sējumiem. Pirmās slimības pazīmes parādījās trīs lapu fāzē. Bojājumu īpatsvars 5% no lapas virsmas. Būtiskus kaitējumus apsekotajos laukos nenodara. Rudens lietavas un liels vējš sezonas laikā būs priekšnoteikums slimības izplatībai. Sējas laikam un atrašanās vietai būs izšķiroša nozīme rapša dīgstu infekcijā ar neīsto miltrasu.
KRUSTZIEŽU SAUSĀ PUVE (Leptosphaeria maculans)
Sezonā apsekotajos rapša sējumos netika novērota. Ja sezonā būs ilgs, silts un mitrs laiks, tad iespējama izplatība. Augsnes kvalitatīva apstrāde, slimību neieņēmīgas šķirnes audzēšana būs priekšnoteikumi slimības ierobežošanai.
BALTĀ PUVE (Sclerotinia sclerotiorum)
Katru sezonu kādā no apsekotajiem rapša sējumiem tiek atrasts inficēts augs. Reģionā sezonas laikā būtiska izplatība netika konstatēta, katrā apsekotajā laukā vien pāris augi, bet infekcija skāra visu augu. Novērota tendence, slimībai strauji samazināties. Slimības atjaunošanos atkal noteiks laikapstākļi, šoreiz pavasaris, ja būs sauss un vēss sklerociji nedīgs vai dīgs slikti, līdz ar to neveidosies sporas. Pareiza augseka, izvairīšanās no tīrumiem, kur uzkrājas liekais mitrums, būs priekšnoteikumi slimības ierobežošanai.
RAPŠA KAITĒKĻI
GLIEMEŽI (Gasttropoda)
Bojātos augus vairāk var novērot lauka malās. Iepriekšējās sezonas laikapstākļi nebija piemēroti straujai gliemežu izplatībai. Bojāti augi novēroti salīdzinoši maz. Izplatību šogad ietekmēs laikapstākļi, pieturoties siltam un mitram laikam tiks veicināta gliemežu savairošanās. No lauku atrašanās vietas būs atkarīgs, vai gliemeži parādīsies sējuma tuvumā. Ja lauka tuvumā būs mitras un nesakoptas vietas, droši varēs apgalvot, ka drīzumā gliemeži būs klāt. Papildus veicinošs faktors gliemežu pieaugumam būs rapša tiešā sēja, neveicot augsnes apvēršanu.
SPRADŽI (Phyllotreta sp.)
Viens no izplatītākajiem kaitēkļiem rapša sējumos. Tika konstatēts lielākajā daļā apsekotajos laukos. Bojājumi uz lapas virsmas atsevišķos laukos bija no (1%-25%). Joprojām daļa saimniecības lauku robežojas ar grāvjiem, mežmalām, kas ir spradžu ziemošanas vieta. Tas nozīmē, ja rapša lauki tiks izvietoti tuvumā, tad noteikti tie būs pārziemojuši un būs klāt.
KRUSTZIEŽU SPĪDULIS (Meligethes aeneus)
Reģionā tika konstatēts visos apsekotajos laukos. Interesants fakts, ka šajā sezonā gan vasaras, gan ziemas rapsī novērojumu reizē vidēji tika atrasti tikai 2 kaitnieki, kas ir salīdzinoši mazi nodarītie kaitējumi. Atšķīrās kaitēkļu parādīšanās laiks, novērots, ka pirmie īpatņi parādījās jau trīs lapu attīstības fāzē. Svarīgi savlaicīgi atrast pirmos spīduļus un uzsākt apkarošanu. Ar katru sezonu palielinās to sējumu platības, kurās spīduļi parādās aizvien agrāk. Ir tendence strauji samazināties vasaras rapša platībām. Patreiz šķirnes izvēle būs viena no iespējām kaitēkļa izplatības ierobežošanai, kā arī augu sekas ievērošana.
KRUSTZIEŽU ALOTĀJMUŠA (Phytomyza rufipes)
Pagājušajā sezonā novērota atsevišķos laukos un vietās. Vasaras rapsī parādījās pāksteņu attīstības stadijā, bojājot augiem lapas virsmu pat 25% apmērā. Septembra sākumā uz ziemas rapša četru lapu stadijā redzami pirmie kāpuri. Bojājumu pakāpe neliela, līdz 5% no auga lapas virsmas. Kādā no reģiona laukiem noteikti tiks atrasti alotājmušas kāpuru bojāti augi. Kaitēklis izdara maznozīmīgus bojājumus un tādēļ arī netiek speciāli apkarots. Laukos būtu nepieciešama augsnes dziļaršana rudenī.
PĀKŠAUGU SLIMĪBAS
PUPU KONCENTRISKĀ PLANKUMAINĪBA (Didymella fabae)
Iepriekšējā sezonā atrasti pāris augi ar slimības pazīmēm uz lapām. Slimība bija sastopama apsekotajā laukā, tās infekcija nebija lielāka par 1% no lapas virsmas. Tomēr neskatoties uz iepriekšminēto, slimības riski pastāv gan augsnē uz augu atliekām, gan arī sēklas materiālā.
PUPU BRŪNPLANKUMAINĪBA (Botrytis fabae)
Apsekotajos laukos slimība parādījās kad jau 10% pākstu bija izveidojušās. Sējumā uz vairākām auga lapām tika novērota neliela slimības izplatība. Slimības infekcija skāra (1%- 5%) no lapas virsmas. Sezonas laikā slimo augu skaits nepalielinājās. Slimības ierosinātāja sēne saglabājas sēklā un tas nozīmē, ka iesējot pupas tīrumā, izsēsim arī infekciju. Ja šī sezona būs mitra, tad slimības attīstībai būs labvēlīgi apstākļi. Labvēlīgāks rezultāts būs, ja tiks veikta pareiza augsnes apstrāde.
PUPU RŪSA (Uromyces viciae-fabae)
Pupu rūsa apsekotajos sējumos šajā sezonā netika atrasta. Ja sezonā būs slimības attīstībai labvēlīgs relatīvais gaisa mitrums 90% un gaisa temperatūra līdz (+22°C), slimība progresēs. Pareiza augu seka un aršana samazinās slimības izplatību.
PĀKŠAUGU KAITĒKĻI
ZIRŅU SVĪTRAINAIS SMECERNIEKS (Sitona lineatus)
Maija vidū, zirņiem un pupām parādoties pirmajām lapām, varēja saskatīt pirmos lapu bojājumus. Bojājumu lielums nepārsniedza 5% robežu no lapas virsmas. Pupu sējumā tika uzskaitīti gan pieaugušie īpatņi, gan to bojājumi. Bojāto augu un lapu intensitāte bija ar tendenci palielināties. Kaitēklis novērojams ik sezonu un katrā apsekotajā laukā. Izplatības intensitāte un bojājumu raksturs būs atkarīgs no laikapstākļiem. Ja sauss un silts laiks būs dīgstu parādīšanās laikā, bojājumu būs daudz. Zirņu īpatsvars sējumu platībās strauji samazinās, tāpēc nepastāv iespēja kaitīgā organisma masveida izplatībai.
ZIRŅU TUMŠAIS TINĒJS (Cydia nigricana)
Sējumā, kur bija izlikti feramonu slazdi, tika noķerti 12 tauriņi. Pirmie īpatņi parādījās ziedēšanas beigās. Vēlāk pārbaudot pākstis, kāpuri un to bojājumi tika atrasti vienā no apsekotajiem sējumiem. Otrs lauks tika novākts un nebija iespēja pārliecināties par kāpuru esamību. Sezonā bija labvēlīgi laikapstākļi kaitēkļa izplatībai. Daļa kaitēkļu parādīsies, ja būs sekmīgi pārziemojuši. Ja jūnija beigās, jūlijā būs siltas un bezvējainas naktis, tauriņi intensīvi izlidos un dēs daudz olu. Tāpēc labāk izvēlēties agrīnākas šķirnes.
Foto: Zirņu tumšais tinējs. I. Liepiņa
PUPU SĒKLGRAUZIS (Bruchus rufimanus)
Īpaša uzmanība pievērsta iepriekšējās sezonās. Novērotajā laukā netika atrasti pieaugušie īpatņi. Sējumos, kur pielietoti AAL apkarošanai kaitēklis nav konstatēts. Apskatot pākstis, augustā-septembrī paši kāpuri netika konstatēti. Pāris pākstīs atrasti tikai kāpuru bojājumi. Ja netiks ievērota augseka, sēts invadēts sēklas materiāls, vaboles turpinās izplatīties.
PUPU LAPUTS (Aphis fabae)
Reģionā apsekotajos laukos sezonā netika atrastas. Nebūtisks kaitēklis saimniecību sējumos. Liela savairošanās nav paredzama.
Informāciju sagatavoja:
Anita Maija Plukse
Valsts augu aizsardzības dienesta
Vidzemes reģionālās nodaļas
vecākā inspektore
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt., 26398296