Prognozes

Laukaugu slimību un kaitēkļu attīstības un izplatības prognoze Kurzemes reģionam 2024. gadam

2023. gadā Kurzemes pusē graudaugiem un rapšiem veģetācija atjaunojās marta otrajā pusē. Noturīga sniega sega nebija jau no februāra, tomēr īslaicīgs sniegs uzsniga gan februārī, gan martā, bet aprīlī turpinājās neliels sals diennakts tumšajā laikā. Aprīļa otrajā pusē vairākas dienas ar vasarīgu siltumu, kultūraugi strauji attīstījās, plauka lapas. Maijā turpinājās krasas diennakts temperatūras svārstības, jūnija sākumā dažos rītos salna jau robežojas ar salu, no kura cieta kultūraugi. Lietus nelija līdz jūnija vidum. Šo apstākļu kopums arī ietekmēja laukaugu kaitīgo organismu izplatību un attīstību. Šajā, 2024. gada pavasarī, sniegs nokusa un ledus upēs izgāja janvāra beigās, zeme atkusa februāra vidū, un drīz vien arī bija vērojama graudaugu un rapšu lēna veģetācijas atjaunošanās atsevišķās vietās. Liekais ūdens no sējumiem diezgan ātri pazuda – februāris bija siltāks par vidējo klimatisko normu un marta pirmā puse bija saulaina, ar negatīvām temperatūrām naktīs. Kaitīgie organismi šogad attīstīsies, tikai attīstības intensitāte primāri būs atkarīga no laika apstākļiem, (mitrums sēņu ierosinātām slimībām, sausums un saulains laiks kaitēkļiem) protams, neizslēdzot citu apstākļu ietekmi.

LABĪBAS SLIMĪBAS

GRAUDZĀĻU MILTRASA (Blumeria graminis)

Graudzāļu miltrasa inficē visas labības, arī savvaļas graudzāļu sugas. Pazīmes atrodamas uz visām augu virszemes daļām – stiebriem, lapām un vārpām. Slimības ierosinātāji saglabājas augu atliekās un pabiru asnos. Sekundārā infekcija tālāk izplatās no inficētajām augu daļām. Slimības attīstībai optimālā temperatūra ir (+16-20°C), raksturīgi, ka sporu dīgšanai nav vajadzīgs pilienveida mitrums. Miltrasas attīstību veicina nezāļains un sabiezināts sējums. 2023. gada pavasarī pirmās jaunās miltrasas pazīmes uz ziemas kviešu lapām konstatētas aprīļa beigās, augu divu mezglu attīstības stadijā (AS 32), bet vasaras kviešos karoglapas maksts uzbriešanas laikā (AS 45) jūnija vidū. Maijā miltrasa atsevišķos laukos attīstījās uz kviešu stiebriem tuvu augsnei. Inficētas vārpas netika novērotas, jo miltrasas attīstībai pārsvarā bija nelabvēlīgi apstākļi. 2023. gada rudenī apsekotajos ziemāju sējumos miltrasas infekcijas pazīmes nebija. 2024. gada sezonā miltrasas izplatība un attīstība, būs atkarīga no iepriekš uzskaitīto, slimības attīstībai labvēlīgo faktoru kopuma.

VĀRPU PLĒKŠŅU PLANKUMAINĪBA (Parastagonospora nodorum)

Slimības pazīmes vērojamas kviešiem, rudziem, tritikālei un miežiem. Izplatītākas tās ir ziemas un vasaras kviešu, kā arī tritikāles sējumos. Slimības agrīna attīstība uz vārpām var izraisīt būtisku 1000 graudu masas samazināšanos. 2023. gada sezonā pirmās pazīmes uz vasaras miežu, kā arī ziemas un vasaras kviešu vārpām novērotas piengatavības attīstības fāzē, graudu veidošanās sākumā (AS 71 - 77), bet laika apstākļi nebija labvēlīgi slimības izplatībai. Ierosinātājs saglabājas augu atliekās, pabiru asnos un sēklās. Tādēļ atkārtotajos sējumos, ja tie bija inficēti, tad 2024. gada sezonā vārpas agrāk inficēsies ar vārpu plēkšņu plankumainību, iespējams, graudu veidošanās sākumā. Ja pieturēsies slimības attīstībai labvēlīgs lietains laiks, tad attīstības intensitāte būs lielāka un iespējami ražas zudumi.

BRŪNĀ RŪSA (Puccinia recondita)

Inficē kviešus, tritikāli un rudzus. Ierosinātāji saglabājas uz augu atliekām, bet jaunā infekcija iespējama arī no nezālēm – rūsas starpsaimniekiem – vēršmēlēm, aitenēm un pabiru asniem. Rūsas pustulas uz lapām atrodamas gan vēlā rudenī, gan agrā pavasarī, jo attīstība iespējama (+2-35°C). Tas nozīmē, ka lēna rūsas attīstība iespējama arī siltajās ziemās. Attīstības sākumā nepieciešams brīvs mitrums, kas, pieturoties gaisa temperatūrai līdz (+20°C), izraisa strauju brūnās rūsas pazīmju veidošanos. 2023. gada vasarā Kurzemes reģionā brūnā rūsa uz graudaugu lapām netika novērota.  Arī 2023. gada rudenī uz ziemāju lapām brūnās rūsas pazīmes neatrada. 2024. gada sezonā iespējamie infekcijas riski pastāv, iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, kā arī platībās, kurās ziemāji iesēti atkārtoti.

DZELTENĀ RŪSA (Puccinia striiformis)

Inficē kviešus, rudzus, tritikāli, miežus un savvaļas graudzāles. Infekcija izplatās no inficētiem augiem, iespējama arī no augu atliekām un sēklām. Sporu dīgšana iespējama no (0°C), tādēļ tās pazīmes dažkārt atrodamas jau aprīļa otrajā pusē, graudaugu cerošanas laikā (AS 21 - 29). 2023. gada vasarā vasaras kviešu sējumos slimība sāka izplatīties jūnija otrajā pusē, agrajā piengatavībā (AS 71). Miežu, ziemas kviešu un rudzu sējumos dzeltenā rūsa netika konstatēta. 2024. gada sezonā slimības pazīmes būs sastopamas graudaugu sējumos, kuros no iepriekšējiem gadiem uzkrājies pietiekošs infekcijas fons. Slimību ierosinošās sporas ar lietus šļakstiem pārvietojas no auga uz augu, bet ar vēja palīdzību pārlido lielus attālumus, inficējot sējumus valdošā vēja virzienā. Attīstībai optimālā temperatūra ir vasarās raksturīgā (+10-18°C) kopā ar nokrišņiem. Iestājoties karstumam un sausumam, dzeltenās rūsas attīstība apstājas – tas bija vērojams 2021. gada vasarā, bet arī augu lapas, slimības un laika apstākļu ietekmē, priekšlaicīgi nokalta, būtiski samazinot ražu.

 STIEBRZĀĻU GREDZENPLANKUMAINĪBA (Rhynchosprium sp.)

Slimība inficē rudzu, tritikāles, kā arī ziemas un vasaras miežu lapas. Ierosinātāji saglabājas augu atliekās, pabiru asnos, sēklās un savvaļas graudzālēs. No minētajiem infekcijas avotiem slimības ierosinātāji visātrāk inficēs lapas mitrā laikā un gaisa temperatūrā (+10 -18°C). Arī pēc primārās infekcijas parādīšanās, sekundārā infekcija no stiebrzāļu gredzenplankumainības plankumiem, straujāk izplatīsies uz veselajām lapām vēsākā un mitrākā laikā. Visbiežāk veģetācijas periodā tā atrodama uz ziemas miežu lapām, bet 2023. gadā tikai jūnija vidū, agrās piengatavības attīstības stadijas (AS 71). Rudzu sējumos, pirmās pazīmes apsekotajos laukos konstatētas maija sākumā, attīstītas karoglapas stadijā (AS 39), bet vasaras miežu sējumos tā tiek konstatēta samērā reti. 2023. gada rudenī iesētajos ziemājos, slimības pazīmes dažviet, pirmo pazīmju līmenī. 2024. gada pavasarī un vasarā gredzenplankumainība, iespējams, inficēs graudaugu lapas, bet izplatības un attīstības intensitāte būs atkarīga no augu maiņas, infekcijas fona un laika apstākļiem.

KVIEŠU LAPU PELĒKPLANKUMAINĪBA (Zymoseptoria tritici)

Kviešu lapu pelēkplankumainība inficē un turpina attīstību uz kviešu un tritikāles lapām. Infekcijas ierosinātāji saglabājas augu atliekās, dzīvos augos, arī sēklās. Slimības pirmās pazīmes novērojamas rudenī uz augu apakšējām lapām. 2023. gada rudenī iesētajos ziemas kviešu laukos infekcijas pazīmes bija vērojamas vidējā līmenī, bet jāņem vērā, ka slimība spēj lēnām attīstīties arī siltās ziemās. Inficēšanās iespējama jau (+5° C) temperatūrā, optimālā temperatūra attīstībai ir (+20°C), bet ierosinātāji vairs nespēj dīgt (+35°C) karstumā. Pavasarī, pēc sniega nokušanas, vai bezsniega ziemās arī janvārī, februārī un martā uz lapām labi saskatāmas rudens infekcijas pazīmes. Veģetācijai atjaunojoties, jauno slimības pazīmju attīstība uz lapām atkarīga no nokrišņu daudzuma un intensitātes. Jebkurā temperatūrā attīstībai nepieciešams daudz mitruma. Saulainā, sausā un vējainā laikā inficētās lapas sakaltīs un pelēkplankumainības izplatība būs minimāla. 2023. gadā pirmās jaunās infekcijas pazīmes atrastas maija pirmajā pusē, stiebrošanas sākumā (AS 31). 2024. gadā, iestājoties slimības attīstībai labvēlīgiem apstākļiem, pelēkplankumainību ierosinošās sporas izplatīsies uz kviešu lapām.

KVIEŠU LAPU DZELTENPLANKUMAINĪBA (Pyrenophora tritici-repentis)

Slimība inficē kviešu, tritikāles un rudzu lapas. Kā viena no izplatītākajām lapu slimībām vislielākos ražas zudumus tā izraisa kviešiem. Infekcija saglabājas augu atliekās, kas ir ļoti svarīgi atkārtotiem sējumiem. Primārai infekcijai pietiek ar mitrumu un nedaudz siltāku gaisa temperatūru par (+10°C). Vasaras kviešos dzeltenplankumainības pirmās pazīmes uz lapām gadu no gada sāk parādīties aizvien agrākā augu attīstības stadijā – cerošanas beigās – stiebrošanas sākumā. Ziemas kviešos 2023. gadā pirmās slimības pazīmes atrastas maija vidū, stiebrošanas attīstības stadijā (AS 32), bet vasaras kviešu sējumā stiebrošanas attīstības stadijā (AS 32) jūnija sākumā. Dažkārt dzeltenplankumainības pazīmes uz kviešu lapām atrastas arī rudens pusē, bet 2023. gada rudenī tās nebija, jo neiestājās slimības attīstību provocējoši laika apstākļi. 2024. gada sezonā slimība sējumos noteikti izplatīsies, bet izplatības un attīstības intensitāte būs cieši saistīta ar konkrētā lauka infekcijas fonu, laika apstākļiem un agrotehniku.

KVIEŠU PUTOŠĀ MELNPLAUKA (Ustilago tritici)

Kviešu sējumos teorētiski sastopama graudaugu slimība. Kurzemes pusē pēdējos gados nav konstatēta. Slimības ierosinātājs saglabājas graudos dīgļa daļā. Ja sējai izmanto kodinātu sēklas materiālu, tad infekcija iespējama tikai no inficētiem un sadīgušiem, iepriekšējā gada ražas zudumiem. Lielāka iespēja, ka melnplaukas infekcija spēs attīstīties, ir, ja gaisa mitrums kviešu ziedēšanas (AS 65) laikā, būs 55 -85%, gaisa temperatūra (+22 - 27°C).

MIEŽU LAPU TĪKLPLANKUMAINĪBA (Pyrenophora teres)

Inficē gan vasaras, gan ziemas miežus. Infekcijas ierosinātāji saglabājas sēklas materiālā, augu atliekās, bet veģetācijas periodā infekcijas avots ir slimās lapas. Tīklplankumainības infekcijas pirmās pazīmes vasaras miežos, līdzīgi kā pēdējos gados, bija atrodamas trīs lapu līdz cerošanas sākuma attīstības stadijā (AS 13-21). Tomēr šajā laikā parasti nav novērota tālāka slimības attīstība ar postošām sekām. Noteicošais faktors attīstībai ir augsts gaisa relatīvais mitrums, un gaisa temperatūra līdz (+20°C). Straujāka un stipri postošāka tīklplankumainības attīstība vasaras miežu sējumos mēdz būt stiebrošanas beigās un vārpas veidošanās laikā (AS 39-49), bet pērn tāda nenotika. 2023. gada maija sākumā ziemas miežiem stiebrojot (AS 32) bija vērojamas pirmās pazīmes, vēlāk slimības izplatību kavēja karstums un sausums. 2024. gada sezonā slimība attīstīsies, jo ne visa izsētā sēkla tiek kvalitatīvi kodināta, netiek ievērota vēlamā augu maiņas secība un, slimības ierobežošanai piemērota, augsnes apstrādes tehnoloģija.

Foto: Miežu lapu tīklplankumainība. I. Bēme

MIEŽU PUNDURRŪSA (Puccinia hordei)

Inficē gan vasaras, gan ziemas miežus. Uz vasaras miežu lapām Kurzemes pusē pēdējos gados reti atrodama. Rudenī pundurrūsas ierosinātāji saglabājas pabiru asnos, inficēto augu lapās. 2023. gada veģetācijas periodā rūsas izplatību nekonstatēja. 2024. gada pavasarī slimība turpinās attīstību, pavisam tā nav pazudusi, un, iespējams, ar vēja palīdzību inficēs arī vasaras miežu sējumus, kā arī, 2024. gada rudenī sētos ziemas miežu sējumus.

MIEŽU PUTOŠĀ MELNPLAUKA (Ustilago nuda)

Sastopama vasaras miežu sējumos. Slimības ierosinātājs saglabājas grauda dīgļa daļā – inficēti graudi var tikt iesēti, un tie var saglabāties no iepriekšējā gada ražas. Melnplaukas inficēti augi sastopami salīdzinoši reti, tomēr tie katru gadu atrodami. 2023. gada vasarā agrās piengatavības (AS 73) laikā. Lielāka iespējamība, ka 2024. gadā melnplaukas infekcija attīstīsies, ir, ja gaisa mitrums miežu ziedēšanas laikā būs >80%, gaisa temperatūra ap (+20°C), būs iesēta nekodināta sēkla.

AUZU LAPU BRŪNPLANKUMAINĪBA (Helminthosporium avenae)

Inficē auzas. Sastopama bieži, un pēdējās sezonās dažkārt sasniedz ekonomiski nozīmīgu izplatību un slimības attīstību. 2023. gada vasarā brūnplankumainību, kā visas sēņu ierosinātās slimības, negatīvi ietekmēja karstums un mitruma trūkums augu attīstības sākumā, jo inficēšanās ir iespējama, ja gaisa temperatūra nokrišņiem bagātās dienās ir ap (+20°C). Pirmās pazīmes atrastas jūnija beigās, vārpošanas vidū (AS 55). Slimības nozīmība pieaug, ja infekcija sāk izplatīties karoglapas (AS 39) stadijā vai agrāk. Kurzemes pusē bieži novērots, ka slimības pirmās pazīmes uz lapām parādās stiebrošanas laikā (AS 31-37), bet ārējo apstākļu ietekmē nenotiek tālākā attīstība. 2024. gadā, auzu platībām turpinot palielināties, pieaugs arī slimības izplatības un ekonomiskās nozīmības risks, jo slimības ierosinātāji saglabājas augu atliekās un sēklās.

AUZU VAINAGRŪSA (Puccinia coronifera)

Inficē auzas, slimības pazīmes parasti novērojamas uz lapām, retāk uz skarām. Graudu kvalitāti negatīvi ietekmē infekcija līdz ziedēšanai un tās laikā (AS 61 - 69). 2023. gadā  vainagrūsas pazīmes Kurzemes apsekotajos sējumos neatrada, bet tādēļ slimība nav izmirusi. 2024. gadā vainagrūsas izplatības iespēja būs lielāka atkārtotos sējumos, vai iepriekš inficēto platību tuvumā. Inficēšanās notiek no augu atliekām. Optimālā temperatūra attīstībai ir (+18-21°C) un brīvs ūdens uz auzu lapām. Ievērojamāka izplatība parasti vērojama vasaras otrajā pusē graudu briešanas laikā tad lapu fotosintezējošās virsmas samazināšanās vairs tik būtiski neietekmē ražas iznākumu nekā veģetācijas pirmajā pusē.

AUZU PUTOŠĀ MELNPLAUKA (Ustilago avenae)

Atsevišķos Kurzemes puses sējumos slimības bojāti augi atrodami katrā sezonā. 2023. gadā auzu ziedēšanas laikā (AS 65) melnplauka bija vairākos sējumos. Infekcijas avots, visticamāk, inficēts un nekodināts sēklas materiāls. Attīstībai piemērotas karstas vasaras, jo optimālā attīstības temperatūra ir (+22- 25°C), bet tā iespējama arī augstākā temperatūrā nekā (+30°C). 2024. gada vasarā melnplauka būs atrodama auzu sējumos, kuros izsēta nekodināta, inficēta sēkla, jo sporas saglabājas aiz grauda plēksnēm.

LABĪBAS KAITĒKĻI

LABĪBU SPRADZIS (Phyllotreta vittula)

Augu attīstības sākumā visām vasarāju graudaugu sugām var nodarīt nopietnus bojājumus. Kaitīgā stadija ir spradžu pieaugušie īpatņi – sīkas vabolītes. Arī ziemāju sējumos rudenī mēdz būt atsevišķi, augu attīstību neietekmējoši, bojājumi. Ziemāju sējumos daži īpatņi turpina baroties arī pavasarī un vasarā, bet Kurzemes reģionā tie nav būtiski. Svarīgi pievērst uzmanību kaitēkļa klātbūtnei vasarāju labību sējumos, jo spradžu barošanās var negatīvi ietekmēt augu attīstību. Sevišķi, ja 2024. gada pavasarī, labībām dīgstot (AS 10), laika apstākļi ilgāku laiku pieturēsies sausi un karsti. Lietainā un vēsā laikā bojājumi būs nebūtiski, jo augi straujāk attīstīsies, bet spradžiem nepatiks.

RUDZU TRIPSIS (Limothrips denticornis)

Bojājumus izdara pārziemojušie pieaugušie īpatņi un to kāpuri vēl pirms graudaugu vārpošanas.  Darbības rezultātā veidojas gaišas, diegveida vārpas. Nozīmīgākie bojājumi parasti ir rudzu vārpām, bet pēdējos gados kaitēkļa izplatība palielinās arī kviešu un miežu laukos. Izplatība šajā sezonā būs atkarīga no augsnē pārziemojušo īpatņu daudzuma katrā konkrētā sējumā, to, savukārt, ietekmē augsnes apstrādes tehnoloģija. Sausi laika apstākļi vasarā un rudenī veicina tripšu otrās, ziemojošās paaudzes attīstību, šī paaudze ķersies pie postījumu veikšanas 2024. gada pavasarī.

IEVU-AUZU LAPUTS (Rhopalosiphon padi)

Laputis barojas, sūcot graudaugu sulu no to lapām, stiebriem un arī vārpām. Pārziemo olu stadijā pie ievu vai citu kokaugu pumpuriem. Daļa no tām ziemā aiziet bojā, bet no pārziemojušām olām pavasarī šķiļas kāpuri. Maijā, pieturoties siltam un sausam laikam, laputīm strauji attīstītās vairākas paaudzes. Tādēļ atsevišķiem sējumiem 2024. gada veģetācijas periodā nav izslēgts apdraudējums no pārliekas ievu-auzu laputu invāzijas, tomēr tas nebūs masveidīgs.

 LABĪBU SARKANAIS UN LABĪBU ZILAIS LAPGRAUZIS (Oulema melanopus, Lema cynella)

Lapgraužu pieaugušās vaboles un to kāpuri bojā visas labību sugas, svītrveidā izgraužot lapas virsējo plātni. Nopietni bojājumi netiek novēroti uz ziemāju labību lapām. 2023. gada veģetācijas periodā pirmie pieaugušie īpatņi konstatēti maija otrajā pusē, bet pirmie, izšķīlušies un baroties uzsākušie kāpuri, atrasti jūnija vidū. Lapgraužu kāpuru masveida bojājumi tiek novēroti dažos pēdējos gados. Vairākos vasaras kviešu un vasaras miežu sējumos, lapgraužiem būtiski savairojoties un barojoties, lapu plātnes sakalst un aiziet bojā, būtiski samazinot auga fotosintezējošo virsmu. Ja 2024. gada maija beigās – jūnija sākumā pieturēsies karsts un sauss laiks, tad ir iespējama kaitēkļa pārlieka savairošanās atsevišķās lauka vietās vai visā sējumā.

RAPŠA SLIMĪBAS

KRUSTZIEŽU SAUSPLANKUMAINĪBA (Alternaria brassicae, A. Brassicicola)

Diezgan bieži sastopama slimība rapšu sējumos, kura attīstās gan uz kultūraugu lapām un pāksteņiem, gan krustziežu nezālēm. Ierosinātāji saglabājas augu atliekās, pēcpļaujas dīgstos un sēklās. Lielāka slimības izplatība uz pāksteņiem būs vērojama, ja ziedēšanas un sēklu nogatavošanās laikā gaisa temperatūra būs (+17-25°C) robežās, un uz lapām būs pilienveida mitrums sporu dīgšanai. 2023. gada vasarā slimības izplatība uz pāksteņiem bija vērojama jūlija sākumā, sākot nogatavoties sēklām (AS 80), bet neizraisot ražas zudumus. 2023. gada rudenī iesēto rapšu laukos pirmās slimības pazīmes uz lapām bija tikai atsevišķos sējumos. 2024. gadā krustziežu sausplankumainības pazīmes būs novērojamas, gan pārziemojušos rapšu sējumos, gan vasaras rapsī, gan rudenī sētos laukos 2024. gada ražai. Iespēja, ka slimība izplatīsies postoši ir maz ticama, jo to nepieļauj sējumos pielietotās audzēšanas tehnoloģijas.

RAPŠA NEĪSTĀ MILTRASA (Peronospora brassicae)

Izplatītāka ziemas rapša sējumos sējas gada rudenī, bet sastopama arī vasaras rapša sējumos, visbiežāk, sākot ar ziedēšanu (AS 61). Ziemas rapsī pirmās pazīmes jāmeklē rudenī drīz pēc sadīgšanas – dīgļlapu un pirmās īstās lapas attīstības stadijā (AS 10-12). Slimības ierosinātāji saglabājas augsnē, arī augu atliekās un dzīvos augos. Neīstās miltrasas klātbūtne rudeņos tiek konstatēta lielākajā daļā apsekoto lauku, un 2023. gada rudens nebija izņēmums. Tomēr nav novērots, ka augi aizietu bojā slimības ietekmē. Izplatība 2024. gada sezonā būs lielāka, ja laika apstākļi pieturēsies mitri, miglaini, vējaini, uz augu lapām ilgi turēsies rasa un gaiss sasils (+10-15°C), kā arī netiks ievērota augu maiņa.

KRUSTZIEŽU SAUSĀ PUVE (Leptosphaeria maculans)

Sausā puve inficē gan ziemas, gan vasaras rapsi. Tā novērojama uz lapām un stublājiem. Slimības ierosinātājs saglabājas augu atliekās, tas ziemo arī inficētajos augos un pavasarī turpina izplatīties. Piemērotāks sausās puves attīstībai ir lietains laiks, paaugstināts gaisa mitrums un gaisa temperatūra līdz (+15°C). 2023. gada rudenī minimālas slimības pazīmes uz lapām konstatētas tikai dažos no apsekotajiem laukiem, līdz ar to 2024. gada pavasarī, augu attīstībai turpinoties, masveida infekcija, visticamāk, nebūs novērojama.

BALTĀ PUVE (Sclerotinia sclerotiorum) 

Baltās puves pazīmes novērojamas gan ziemas, gan vasaras rapsim. Tās ierosinātājs spēj inficēt arī citus krustziežu, tauriņziežu, čemurziežu, kurvjziežu un citu dzimtu augus – kā kultūraugus, tā nezāles. Ierosinātājs pārziemo augu atliekās un uz inficētajiem augiem, augsnē tas saglabā dzīvotspēju 4 gadus un ilgāk. Slimībai būs lielāka iespēja inficēt rapšus, atkārtotā sējumā, ja tas pēdējo 4 gadu laikā bijis stipri inficēts. Kā infekcijas attīstību veicinošs papildu faktors ņemams vērā nokrišņu daudzums pirms augu ziedēšanas, arī kultūraugu biezība un nezāļainība. Baltās puves sklerociju daudzums, kas paliks uz lauka, un kalpos kā jaunas infekcijas avots, viegli konstatējams, aplūkojot pēcpļaujas atliekas. Slimības masveida izplatība Kurzemes reģionā pēdējos gados nav novērota, bet atsevišķi slimi augi vai to laukumi, bija atrodami vairākos sējumos. 2024. gadā augu infekcija iespējama, jo tā atkarīga no iepriekš minēto faktoru kopuma, kuri izvērtējami katru gadu un katrā iesētajā laukā atsevišķi.

RAPŠA KAITĒKĻI

GLIEMEŽI (Gastropoda)

Gliemeži rapsi nopietni apdraud dīgšanas fāzes beigu un lapu attīstības sākuma stadijās (AS 08 - 11), kad augi, gliemežu barošanās rezultātā aiziet bojā. Pieturoties lietainam, miglainam laikam, vairākos iepriekšējos rudeņos it kā nesadīgušu augu laukumi pēc rapša sējas bija vērojami visā Kurzemes teritorijā, atsevišķās vietās tādi bija arī 2023. gada rudenī. Arī 2024. gada rudenī gliemeži bojās ziemas rapša dīgstus, lielāka iespēja to postījumiem ir tiešās sējas laukos, arī sējumos, kuri robežojas ar gliemežu dabīgajām dzīves vietām. Lapu attīstības vēlākajās stadijās (AS 12-19), ja laiks mitrs, gliemeži, turpinot baroties, bojā lapas, bet augi, ja pārziemo, tad izdzīvo.

Foto: Gliemezis. I. Liepiņa

SPRADŽI (Phyllotreta sp.)

Spradži barojas ar rapšu lapām un citiem krustziežu dzimtas kultūraugiem, arī nezālēm. Pieaugušie īpatņi izgrauž lapās piltuvveida robus, ja lapu plātnes mazas, kaitēkļu daudz, tad vasaras rapša sējums var aiziet bojā. Kurzemes reģionā spradžu bojājumi sastopami katrā pavasarī, vairāk gar lauku malām. Retāk novērots, ka sējums iznīkst, jo vairumā gadu nav spradžu darbībai piemērotu laika apstākļu – ilgstoša karstuma un sausuma pavasarī. 2024. gada pavasarī spradži rapša sējumos parādīsies, jo to pārziemošanai grāvmalās un laukmalās ir piemēroti apstākļi – ziemošanas vietas kādu laiku sedza mērena sniega kārta, bet kailsals bija īslaicīgs. Sniegam nokūstot, un temperatūrai paaugstinoties, virs (+10°C) tie masveidā pārvietosies meklēt barību - dīgstošos vasaras rapšus.

KRUSTZIEŽU SPĪDULIS (Meligethes aeneus)

Bieži masveidā sastopamais un, atbilstošos laika apstākļos, arī ražas zudumus radošais, kaitēklis rapšu sējumos. 2023. gada pavasarī pirmie īpatņi tika atrasti aprīļa vidū, rapša ziedkopu veidošanās laikā (AS 50). Pēdējos gados laika apstākļi spīduļu izplatības intensitātē ievieš korekcijas par labu rapsim – pavasaris ir nosacīti auksts, rapsis strauji aug, ziedkopas attīstās, bet spīduļi vēl masveidā neizplatās. Iestājoties kaitēkļiem pieņemamam siltumam, rapsis jau zied un spīduļi darbojas kā apputeksnētāji. Jūnijā, kad ziedkopas ir izveidojušās vasaras rapsim, spīduļi barojas un bojā to ziedkopas, bieži būtiski samazinot sēklu ražu. 2024. gada pavasarī spīduļu invāzija būs, jo ziemošanas apstākļi ir labvēlīgi, bet postījumu apjomi būs atkarīgi no laika apstākļu un rapšu attīstības sakritībām. Spīduļi iznāk no ziemošanas vietām augsnes virskārtā un no slēptuvēm zem augu atliekām, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz (+9°C).

STUBLĀJA SMECERNIEKS (Ceutorhynchus sp.)

Stublāju smecernieki rapšu sējumos parasti atrodami agrāk nekā krustziežu spīduļi. Tie ir pietiekami salizturīgi, lai neaizietu bojā arī pavasara sniegotajos aukstuma periodos. Sējumos sastopami 5 dažādi smecernieki, kuri izraisa līdzīgus bojājumus  no stublājos un lapu kātos iedētajām oliņām izšķiļas kāpuri, un turpina baroties, tos izalojot. Jūnija vidū kāpuri barošanās vietas pamet, lai iekūņotos augsnē līdz nākamajam pavasarim. Bojājumi pievilina sēņu slimību ierosinātājus, bet bojātie augi kalst, neveido iespējamo ražas apjomu. Kurzemes novados smecernieki sastopami katru pavasari, 2023. gadā pirmie īpatņi atrasti aprīļa sākumā, kad augiem izveidojusies lapu rozete (AS 19). 2024. gada pavasarī smecernieki iznāks no ziemošanas vietām augsnē iepriekšējā gada rapšu laukos, un invāzija būs atkarīga no augu maiņas un lauka atrašanās vietas. Ja turpināsies pavasarīgie laika apstākļi, tad uzsākt kaitēkļu novērošanu, un, līdz ar to lemt par ierobežošanas pasākumiem, šopavasar nebūs par agru.

KRUSTZIEŽU PĀKSTEŅU PANGODIŅŠ (Dasineura brassicae)

Kaitēkļi pamet ziemošanas vietas zemsedzē rapša ziedēšanas laikā (AS 61 – 65). Veidojoties pirmajiem pāksteņiem, tajos drīz vien pangodiņi iedēj oliņas, bet izšķīlušies kāpuri barojas ar veidoties sākušajām rapšu sēklām. Pāksteņos sēklas priekšlaikus nogatavojas, pākstis atveras un sēklas izbirst. Pangodiņu bojājumi bieži vērojami kopā ar krustziežu sēklu smecernieka bojājumiem – vienā pākstī izšķiļas abu kaitēkļu sugu kāpuri. Šādas bojātas pākstis vērojamas katru gadu – sējumos, kuros kaitēkļi netiek ierobežoti ar agrotehniskajiem vai ķīmiskajiem paņēmieniem. 2024. gada sezona nebūs izņēmums.

KRUSTZIEŽU ALOTĀJMUŠA (Phytomyza rufipes)

Alotājmušas klātbūtne visvieglāk pamanāma rudenī, kad ziemas rapši sasnieguši aptuveni otrā lapu pāra attīstības stadiju (AS 13). Pagaidām Kurzemes reģionā alotājmušu kāpuri nav nosaucami par ekonomiski nozīmīgiem kaitēkļiem. 2023. gada rudenī alotājmušas kāpuru maza un vidēja izplatība bija vērojama gandrīz visos apsekotajos laukos, jo bija attīstībai piemēroti laika apstākļi. Alotājmušu kāpuru darbības sekas pamanāmas arī vasarā uz rapšu lapām, bet salīdzinoši sīko alojumu un lielās lapu masas dēļ nav nozīmīgas. 2024. gada rudenī alotājmušas kāpuri barosies rapšu lapās, jo miera periodā augsnē pupārijos esošiem kāpuriem ir pietiekami labi apstākļi ziemošanai.

PĀKŠAUGU SLIMĪBAS

PUPU KONCENTRISKĀ PLANKUMAINĪBA (Didymella fabae)

Inficē lauka pupu stublājus, lapas un pākstis. Ierosinātāji saglabājas gan augu atliekās, gan sēklas materiālā. Kurzemes reģionā masveidā sastopama retāk nekā pupu brūnplankumainība, bet infekcijas pazīmes līdz lapu nokalšanai parasti atrodamas lielākā daļā apsekoto sējumu. 2023. gada sezonā slimības attīstībai laika apstākļi nebija sevišķi labvēlīgi. 2024. gadā koncentriskās plankumainības izplatība būs atkarīga no mitruma apstākļiem – paaugstinātā mitrumā tā attīstīsies agrāk ar lielāku slimības attīstības pakāpi. Augi saslims agrāk, ja tiks iesēts inficēts sēklas materiāls.

PUPU BRŪNPLANKUMAINĪBA (Botrytis fabae)

Inficē lauka pupu stublājus un lapas. Ierosinātāji saglabājas augsnē un sēklās. 2023. gadā pirmās pazīmes uz lapām novērotas jūlijā, kad pākstis zaļas un pupas piepilda pākstis (AS 80).  Bieži izplatīta slimība, tā var iznīcināt auga lapas pākstu veidošanās laikā. 2024. gada sezonā slimība būs izplatītāka laukos, kuros iesēs inficētu sēklas materiālu, nebūs ievērota augu maiņa, pieturoties mitram laikam un (+15- 22°C) temperatūrai.

PUPU RŪSA (Uromyces viciae-fabae)

Inficē lauka pupu stublājus, lapas un lapu kātus. Ierosinātāji saglabājas augu atliekās. 2023. gadā apsekotajos sējumos, pupu rūsa Kurzemē netika atrasta – slimības attīstībai bija nepiemēroti laika apstākļi. Attīstībai nepieciešami mēreni mitrs un silts, bet ne karsts laiks - gaisa temperatūra ap (+20°C), kā vidējā Latvijas vasarā. 2024. gada sezonā slimība izplatīsies, bet, kā liecina iepriekšējo gadu novērojumi , jūlija beigās ,augusta sākumā.

PĀKŠAUGU KAITĒKĻI

ZIRŅU SVĪTRAINAIS SMECERNIEKS (Sitona lineatus)

Kaitēklis bieži novērojams visos Kurzemes reģiona tauriņziežu sējumos. Vaboles no lapu malas izgrauž pusapaļus robus – šādi robotas lapas katrā pavasarī kādā no apsekotajiem sējumiem konstatētas 100% lauka pupu vai zirņu augiem. Kaitēklis nopietnākus bojājumus rada lapu attīstības fāzes sākuma stadijās (AS 10-14), sevišķi siltā un sausā laikā. Mitrākos un nosacīti vēsākos laika apstākļos augi straujāk attīstās, kaitēkļu aktivitāte ir zemāka un bojājumi nav tik izteikti. 2024. gada pavasarī noteikti būs vērojama kaitēkļa darbība kā zirņu, tā lauka pupu sējumos, bet bojājumu intensitāte būs atkarīga no kaitēkļu daudzuma sējumā un laika apstākļiem.

TUMŠAIS ZIRŅU TINĒJS (Cydia nigricana)

Bojā zirņu graudus. Zirņu tinēja pieaugušā stadija ir tauriņš, bet kaitīgā kāpurs. 2024. gada pavasarī kokonos pārziemojušie kāpuri iekūņosies, pēc tam jūnijā izlidos tauriņi. Izlidot būs kam, jo 2023. gada vasarā feromonu slazdos ielidoja simtiem pieaugušo kaitēkļu. Izplatības intensitāte būs atkarīga no sējumu izvietojuma, pārziemojušo īpatņu blīvuma un laika apstākļiem oliņu dēšanas periodā - pirms zirņu ziedēšanas un ziedēšanas laikā vēsos, vējainos un lietainos apstākļos tie būs mazaktīvāki nekā siltā bezvēja laikā.

PUPU SĒKLGRAUZIS (Bruchus rufimanus)

Kaitīgākā stadija kāpuri, kuri izgrauž pupu iekšieni, nereti pazeminot dīgtspēju. Kurzemes reģiona pupu sējumos izplatīts kaitēklis. Pieaugušie īpatņi postošo darbību uzsāk pupu ziedēšanas laikā (AS 61-69), barojoties ar ziedputekšņiem, un turpina pākstu veidošanās laikā, dējot oliņas uz pākstīm. 2024. gada sezonā liela daļa sēklgrauža vaboļu būs pārziemojušas augsnē, daļu kaitēkļu iesēs pavasarī kopā ar invadētu sēklas materiālu. Kaitēkļa populācijas attīstība noteikti turpināsies. Attīstību ietekmēs laika apstākļi – piemēram, lietainā laikā oliņu būs mazāk, bet lielā karstumā daļa uz pākstīm sadēto oliņu ies bojā.

Foto: Pupu sēklgrauzis. I. Liepiņa

PUPU LAPUTS (Aphis fabae)

Bojā pupas, bietes, vīķus. Laputis sūc augu sulu no pupu lapām un stublājiem, dažkārt kaitēklis barojas arī uz pākstīm. Vairākus gadus Kurzemes reģionā lauka pupu sējumos ekonomiski nozīmīga laputu invāzija netika konstatēta. 2023. gadā kaitēkļi bija sastopami jau jūnija sākumā vairākos lauka pupu sējumos, ziedpumpuru veidošanās laikā (AS 51). Protams pupu sējumos piemājas dārzos kaitēkļi ir vērojami katru gadu. 2024. gadā kaitēkļa attīstība, līdz ar to arī augu bojājumi iespējami, sākot ar jūnija pirmajām dienām.

Māra Bērziņa
Valsts augu aizsardzības dienesta
Kurzemes reģionālās nodaļas
vecākā inspektore,
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt., 29492627