Prognozes

Augļaugu slimību un kaitēkļu attīstības un izplatības prognoze Zemgales reģionam 2024. gadam

Augļaugu slimību un kaitēkļu attīstības un izplatības prognoze Zemgales reģionam 2024. gadam

 Pavasara tuvošanos ar gaisa temperatūrām virs klimatiskās normas var manīt jau februāra beigās un marta sākumā. Tas veicina augļkoku un ogulāju pumpuru strauju briešanu un gatavošanos jaunajai veģetācijas sezonai. Jācer, ka laika apstākļi šajā pavasarī būs krietni labvēlīgāki augļkokiem un pēc agra, un silta pavasara nesekos spējš aukstuma vilnis, kas nosaldēs plaukt sākušos pumpurus un ziedus.

Ābeļu un bumbieru slimības

Ābeļu kraupis (Venturia inaequalis)

Slimība ir novērojama katru gadu, arī 2023. gadā bija novērojami kraupja sporu izraisītās slimības bojājumi. Var prognozēt ka arī šogad, augļudārzos, būs novērojama kraupja infekcija. Tas, cik strauja būs tās attīstība un izplatīšanās, lielā mērā būs atkarīgs no laikapstākļiem, lietotajiem AAL un, protams, arī šķirnes.

Parastā augļu puve (Monilinia fructigena)

Kā ik gadu, arī 2023. gadā parastā augļu puve bija novērojama uz dažādiem augļu kokiem. Tā kā laika apstākļi bija labvēlīgi kaitēkļu attīstībai un izplatībai, tad puves attīstība, lielā daļā gadījumu, bija sākusies vietās, kur augļiem bija novērojams kaitēkļa, vai mehāniski iegūts bojājums. Arī šogad augļudārzos būs novērojama parastā augļu puve, un tās izplatība lielā mērā būs atkarīga no tā, cik labvēlīgi būs slimības attīstībai nepieciešamie apstākļi. 

Bumbieru - kadiķu rūsa (Gymnosporangium sabinae)

Pagājušajā gadā bumbieru - kadiķu rūsa bija konstatēta visos novērotajos dārzos, bet tās izplatība bija neliela. Ikgadējie novērojumi liek secināt, ka šī slimība būs sastopama arī turpmāk un 2024. gads nebūs izņēmums. 

Ābeļu un bumbieru kaitēkļi  

Ābeļu ziedu smecernieks (Anthonomus pomorum)

Pagājušajā gadā veiktajos novērojumos, smecernieka bojājumi bija konstatēti ļoti maz, tāpēc būtisku kaitējumu potenciālajai augļu ražai nenodarīja. Tā kā iepriekšējos divos gados nebija novērojama šī kaitēkļa masveida savairošanās, pastāv iespēja, ka šogad ābeļu ziedu smecernieks nenodarīs būtisku kaitējumu augļu kokiem.

Ābolu tinējs (Cydia pomonella)

2023. gadā veiktajos novērojumos tika konstatēta šī kaitēkļa klātbūtne, laikapstākļi bija labvēlīgi tinēju attīstībai, tāpēc to klātbūtne augļu dārzos samazināja plānotās ražas kvalitāti. Ābolu tinēju izlidošana bija novērojama līdz augusta sākumam. Protams, arī šogad ābolu tinējs būs sastopams augļu dārzos, bet to daudzums būs atkarīgs no laikapstākļiem un augļu koku kopšanas pasākumiem.

Ābeļu tīklkode (Yponomeuta malinellus)

2023.gadā apstākļi bija labvēlīgi šī kaitēkļa attīstībai. Augļudārzos, kuros neizmanto AAL, bija novērojama ābeļu tīklkodes savairošanās. Noteikti arī 2024. gadā ābeļdārzos varēs sastapties ar šo kaitēkli un tā radītajiem bojājumiem, kas ir īpaši pamanāmi.

Bumbieru lapu blusiņa (Cacopsylla pyri)

Iepriekšējā gadā veiktajos novērojumos tika konstatēta šī kaitēkļa klātbūtne. Var prognozēt, ka bumbieru lapu blusiņas un to nodarītos bojājumus varēs novērot arī šogad, bet to izplatība būs atkarīga no dažādiem apstākļiem.

Ābolu zāģlapsene (Hoplocampa testudinea)

Zāģlapsenes nelielo izplatību pagājušogad varētu būt ietekmējuši laika apstākļi un augļudārzos lietotie augu aizsardzības līdzekļi. Noteikti, ka arī 2024. gadā varēs novērot zāģlapseņu radītos bojājumus, bet to izplatība būs atkarīga no laika apstākļiem un augļu dārza kopšanas pasākumiem.

Pīlādžu tīklkode (Argyresthia conjugella)

2023. gadā pīlādžu tīklkodes pieaugušie īpatņi feromonu slazdos tika novēroti nedaudz un īsu laika posmu, tādējādi arī bija maz šī kaitēkļa bojātu ābolu. Var prognozēt, ka arī šogad šis kaitēklis un tā radītie bojājumi būs novērojami augļu dārzos. Pareiza augu aizsardzības līdzekļa lietošana samazinās kaitēkļa iespēju bojāt augļus.

Ābeļu lapu blusiņa (Psylla mali)

Ābeļu lapu blusiņas izplatību un lielāku savairošanos 2023.gadā varēja novērot tajos augļudārzos, kur to izplatība bija vērojama jau iepriekšējos gados. Laikapstākļi bija labvēlīgi šī kaitēkļa attīstībai. Lielāka kaitēkļa savairošanās bija novērojama uz atsevišķu šķirņu ābelēm. Ņemot vērā pagājušā un vēl iepriekšējo gadu situāciju, domājams, ka arī šogad būs augļudārzi, kur šis kaitēklis būs sastopams.

Foto: Ābeļu lapu blusiņa. D. Ozoliņa 

Foto: Ābeļu lapu blusiņa. D. Ozoliņa

Kauleņkoku slimības

Kauleņkoku lapbire (Blumeriella jaapii)

Vasaras otrajā pusē  lapbire ir bieži novērojama slimība, pieturoties tās attīstībai labvēlīgiem apstākļiem, var būt arī postoša. 2023. gadā veiktajos novērojumos tika konstatēta neliela šīs slimības izplatība. Var prognozēt, ka arī šogad ķiršu lapbire tiks novērota, bet tās izplatība būs atkarīga no dažādiem faktoriem, no stādījuma kopšanas, mēslošanas, laikapstākļiem u.c.

Kauleņkoku pelēkā puve (ķiršu mēris) (Monilinia laxa)

Kiršu stādījumos, kuros tika veikti novērojumi, 2023. gadā šī slimība netika konstatēta, bet šī postošā slimība bija izplatījusies piemājas dārzos un skāra arī citu sugu kauleņkokus. Lai izvairītos no šīs slimības izplatīšanās, ir jāstāda pret šo slimību izturīgas šķirnes. Pastāv iespēja, ka 2024. gadā nāksies sastapties ar šīs slimības izraisītajiem bojājumiem, bet tās izplatība daudz būs atkarīga no ārējiem faktoriem, kopšanas un meteoroloģiskajiem apstākļiem.

Kauleņkoku sausplankumainība (cauršautās lapas) (Wilsonomyces carpophilus)

2023. gadā augļu dārzos nedaudz bija novērojamas kauleņkoku sauspalnkumainības pazīmes. Plūmju dārzā šī slimība bija izplatīta vairāk, bet varēja novērot, ka ne visas plūmju šķirnes ir vienādi ieņēmīgas pret šo slimību. Var prognozēt ka arī šogad būs novērojama kauleņkoku sausplankumainība. Lai izvairītos no šīs slimības izraisītajām sekām, kas ietekmē ražas kvalitāti, vajadzētu izvēlēties izturīgas šķirnes.

Kauleņkoku kaitēkļi

Ķiršu - madaru laputs (Myzus cerasi)

Pagājušais gads, bija ļoti labvēlīgs šī kaitēkļa attīstībai un izplatībai. Īpaši strauji, jau no vasaras sākuma, tas savairojās saldajos ķiršos. Nedaudz vēlāk laputu kolonijas bija novērojamas arī skābajos ķiršos. Ja netika veikti kaitēkļa ierobežošanas pasākumi, tad ogu raža kļuva nelietojama. Ja būs kaitēkļa attīstībai labvēlīgi apstākļi, tad ķiršu laputu savairošanās būs vērojama arī šogad. Ikgadējie novērojumi liecina, ka ir šķirnes, uz kurām šī kaitēkļa savairošanās ir novērojama biežāk un vairāk.

Eiropas ķiršu muša (ķiršu raibspārnmuša) (Rhagoletis cerasi)

Pēdējos gados novērotajos ķiršu dārzos, šis kaitēklis ir konstatēts regulāri. Izņēmums nebija arī 2023. gads, jo laika apstākļi bija labvēlīgi ķiršu mušu attīstībai. Diezgan droši var prognozēt, ka ar šo ķiršu ogu kaitēkli nāksies sastapties arī 2024. gadā.

Plūmju augļu tinējs (Cydia funebrana)

Plūmju stādījumos izvietotajos feromonu slazdos šis kaitēklis tiek  noķerts ik gadu. Tāpat tiek novēroti kāpuru bojājumi, plūmju gatavošanas periodā. Domājams, ka tāda pati situācija būs arī šogad. Lai nodrošinātu kvalitatīvas ražas iegūšanu ir jāveic tinēja ierobežošanas pasākumi. 

Gaišā plūmju zāģlapsene (Hoplocampa flava) un Tumšā plūmju zāģlapsene (Hoplocampa minuta)

Zāģlapseņu kāpuru bojājumi, izgrauztas plūmes, nedaudz tika konstatētas pagājušajā gadā veiktajos novērojumos. Šī kaitēkļa izraisītie bojājumi, samazina plūmju ražu, jo bojātie augļi priekšlaicīgi nobirst. Var sagaidīt, ka arī šogad būs novērojami plūmju zāģlapsenes bojājumi. To izplatība būs atkarīga no dažādiem faktoriem- AAL lietošanas, stādījuma kopšanas un laika apstākļiem.

Aveņu un zemeņu slimības

Avenāju mizas plaisāšana (Didymella applanata)

2023. gadā veiktajos novērojumos bija konstatēta neliela šīs slimības izplatība. Stipras infekcijas gadījumā, jaunie, bojātie, dzinumi atmirst. Arī 2024.gadā avenāju stādījumos šī slimība būs sastopama, taču regulāri kopšanas pasākumi, sabalansēts mēslojums un izturīgu šķirņu audzēšana varētu samazināt riskus infekcijas izplatībai. Lielāks risks šīs slimības izplatībai ir mazdārziņos un sabiezinātos stādījumos.

Pelēkā puve (Botrytis cinerea)

Pelēkā puve pagājušajā gadā nedaudz skāra gan zemenes, gan rudens avenes ražošanas perioda beigu daļā. Esot slimības attīstībai, labvēlīgiem apstākļiem, pelēkās puves radītie zaudējumi var būt ievērojami. Atkarībā no laikapstākļiem, arī 2024. gadā pelēkā puve varētu būt sastopama, galvenokārt, zemeņu un rudens aveņu stādījumos. Nesabiezināti, labi kopti stādījumi, sabalansēts mēslojums un izturīgas šķirnes, varētu novērst šīs slimības izplatīšanos.

Foto: Pelēkā puve uz zemenēm. I. Bēme

Foto: Pelēkā puve uz zemenēm. I. Bēme

Aveņu rūsa (Phragmidium rubi - ideai)

Pagājušajā gadā stādījumos, šī slimība netika novērota. Stādījumos, kur šī slimība ir izplatījusies, visticamāk, tā būs sastopama arī šovasar. Lai ierobežotu slimības izplatīšanos, nepieciešams savlaicīgi savākt inficētās lapas un tūlīt pēc ražas novākšanas izgriezt noražojušos dzinumus.

Zemeņu lapu brūnplankumainība (Diplocarpon earliana)

Pagājušajā gadā novērotajā zemeņu laukā bija neliela šīs slimības izplatība vecākos, pēdējo gadu ražojošos, stādījumos. Var prognozēt, ka neliela brūnplankumainības izplatība būs novērojama arī šogad. Stipras infekcijas izplatības gadījumā, tas var ietekmēt ogu ražas kvalitāti un kvantitāti.

Aveņu un zemeņu kaitēkļi

Aveņu ziedu smecernieks (Anthonomus rubi)

Iepriekšējā gadā, aveņu un zemeņu stādījumos veiktajos novērojumos nelielā skaitā tika konstatēta smecernieka klātbūtne. Kaitēklis ir sastopams ik gadu, bet labvēlīgos attīstības apstākļos var savairoties masveidā un būtiski ietekmēt plānotās ražas lielumu. Lai to ierobežotu, var lietot tam paredzētos augu aizsardzības līdzekļus.

Avenāju vabole (Byturus tomentosus)

2023. gadā veiktajos novērojumos tika konstatēta pavisam neliela šīs vaboles klātbūtne, kas neradīja kaitējumu ražai. Masveidīga šī kaitēkļa savairošanās netika novērota. Avenāju vabole sastopama katru gadu, tāpēc var prognozēt, ka arī 2024. gadā aveņu stādījumos  tā būs novērojama.

Informāciju sagatavoja:
Daiga Ozoliņa
Valsts augu aizsardzības dienesta
Zemgales reģionālās nodaļas
vecākā inspektore
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt., 26418042

 


© Valsts augu aizsardzības dienests, 2014. Visas tiesības paturētas.