Prognozes

Dārzeņu slimību un kaitēkļu attīstības, un izplatības prognoze Latgales reģionam 2024. gadam

Dārzeņu slimību un kaitēkļu attīstības, un izplatības prognoze Latgales reģionam 2024. gadam

Aizvadītais gads dārzeņu audzētājiem bija izaicinājumu pilns. Īpaši jau pavasaris, kad mitrums, aukstums un sala periods maijā aizkavēja dārzeņu sēšanu un stādīšanu. Augsne bija pārlieku auksta un daudzu sēklu dīgšana ievērojami aizkavējās. Arī sausais jūnija mēnesis nepavisam nepatika tikko izdīgušajām sēkliņām un asniņiem. Tas gan bija pavisam tīkams kaitēkļiem, kam parasti sausums un siltums ir veicinošs faktors izplatībai un savas sugas atražošanai. Jūlijā beidzot parādījās lietus mākoņi, kas atviegloja kultūraugu augšanu, bet siltumā un mitrumā, savukārt attīstās sēņu izraisītās slimības. Kopumā gan jāsaka, ka dažādo kaitīgo organismu izplatības intensitāte kultūraugos bija zemāka kā citos gados.

Arī šogad dažādie kaitēkļi un slimības nekur nebūs pazudušas. Ietekmi varētu atstāt stiprā sala periods ziemā, pavasara kailsala periods. Bet tomēr noteicošie būs laika apstākļi sezonas laikā, kas var izrādīties ļoti atbilstoši vai arī nepatīkami kādām kaitīgo organismu sugām, tas ietekmēs to izplatību. Protams, nozīme ir arī saimniekošanas prasmēm, savu lauku īpatnību pārzināšanai, kvalitatīvai sēklas izvēlei, augsekas ievērošanai, sējumu un stādījumu kopšanai un mēslošanai, nepieciešamības gadījumā piemērotu augu aizsardzības līdzekļu lietošanai, lai ierobežotu kaitīgo organismu izplatību un sekmētu kvalitatīvas ražas ieguvi.

Kartupeļu slimības

KARTUPEĻU LAKSTU PUVE (Phytophthora infestans)

Kartupeļu lakstu puve ir vispostīgākā kartupeļu slimība, kas ir ļoti plaši izplatīta un mitros, lietainos laikapstākļos var radīt lielus ražas zudumus. Slimība izplatās, galvenokārt ar inficētu sēklas materiālu. 2023. gadā lakstu puve novērota ar mazāku intensitāti un vēlāk kā citus gadus. Jūnija mēneša sausuma periods aizkavēja slimības parādīšanos. Slimības pazīmes parādījās tikai jūlija otrajā pusē, sākoties lietainākam laika periodam. Bija daudzi lauki, kuros veicot fungicīdu smidzinājumus, slimība visas sezonas laikā tā arī neparādījās. Parasti inficēšanās notiek, gaisam iesilstot līdz (+12°C), bet visstraujāk slimība attīstās pietiekoša mitruma apstākļos, kad temperatūra ir virs (+15°C). Slimība inficē kartupeļu lapas, stublājus, vēlāk veģetācijas perioda beigās lakstu puve pāriet uz bumbuļiem. Slimība pārziemo uz bumbuļiem gan noliktavā, gan augsnē. Stādījumos vērojama atšķirīga šķirņu izturība pret lakstu puvi. Jaunajā sezonā svarīgi pirms stādīšanas sēklas materiālu rūpīgi šķirot, atlasot slimības bojātos bumbuļus. Lielāks infekcijas risks būs saimniecībās, kuras stādīs savu sēklu, īpaši, ja pagājušajā sezonā lakstu puve bija skārusi stādījumu. Augu maiņas ievērošana laukos ir svarīgs nosacījums slimības ierobežošanā.

KARTUPEĻU LAPU SAUSPLANKUMAINĪBA (Alternaria solani)

Kartupeļu lapu sausplankumainība ik gadu ir izplatīta slimība, kuras ietekmē bojātās auga lapas augšanas laikā nobrūnē, priekšlaicīgi nokalst, tad slimība pāriet uz lakstiem, kas arī nokalst. Dažreiz skar arī bumbuļus, veidojot plankumus uz to mizas. Parasti slimība pārziemo augu atliekās. Stādījumos, kur nav izmantots kvalitatīvs sēklas materiāls, šī slimība ir bieži sastopama. Īpaši postīga ir karstās un sausās vasarās. Kartupeļu lapu sausplankumainība aizvadītajā sezonā reģionā novērota jūnija vidū, kad bija karsts un sauss laika periods, kartupeļu sānu dzinumu veidošanās periodā (AS 22). Slimība attīstījās lēnām, jo jūlijā iestājās lietaināks laiks, mitruma periods nesekmēja slimības izplatību. Slimība bija novērojama daudzos laukos, tās intensitāte rudens pusē sasniedza līdz 20% izplatību. Nākamajā sezonā infekcijas attīstībā un izplatībā noteicošais faktors būs laikapstākļi. Slimības attīstību veicina gaisa temperatūra (+20-25°C) un mitrums (rasa naktīs vai lietus). Slimības izplatību samazina izturīgu šķirņu audzēšana, augu maiņas ievērošana, optimālo mēslojuma devu lietošana stādījumā.

KARTUPEĻU MELNKĀJA (Erwinia carotovora subsp. atroseptica)

Reģionā slimība novērota agrā kartupeļu attīstības stadijā, sāndzinumu veidošanās periodā (AS 23) jūnija otrajā pusē. Kopumā slimība novērota atsevišķos stādījumos, ar nelielu izplatību visas sezonas laikā. Lai arī jūlijā apstākļi bija atbilstoši slimības izplatībai (mitrums, gaisa temperatūra (+18-20°C), stādījumos tā parādījās maz. Slimība bojā kartupeļu stublājus un bumbuļus. Agras saslimšanas gadījumā bumbuļi nemaz neattīstās, radot ievērojamus ražas zudumus. Inficēšanās ar slimību notiek gan kartupeļu stādīšanas laikā, gan ražas vākšanas un uzglabāšanas laikā. Slimības ierosinātāji var saglabāties sēklas materiālā, arī augu atliekās un augsnē, tāpēc slimība sagaidāma arī šajā sezonā. Vērojama dažāda šķirņu izturība pret slimību.

Kartupeļu kaitēkļi

KARTUPEĻU LAPGRAUZIS (Leptinotarsa decemlineata)

Kartupeļu lapgrauzis stādījumos sastopams ik gadu. Pēdējos gados, laikapstākļiem kļūstot arvien karstākiem, kaitēkli un tā bojājumus var novērot arvien biežāk. Kāpuri un vaboles barojas ar kartupeļu lapām, izgraužot tajās robus, stipras invāzijas gadījumos tās nograužot pilnīgi. Lielākus postījumus lapgrauži nodara mazdārziņos. Silts un sauss laiks labvēlīgi ietekmē kartupeļu lapgraužu attīstību. 2023. gadā vēl pirms kartupeļu stādīšanas, apjukušās vaboles jau rāpoja pa augsnes virskārtu. Kartupeļu stādījumos lapgrauža vaboles novērotas jūnija sākumā sānu dzinumu veidošanās laikā (AS 22-31). Turpmāk lapgrauzis dažādās attīstības stadijās bija novērojams visu sezonu, attīstījās vairākas paaudzes. Lai arī saimnieki veica profilaktiskos insekticīdu smidzinājumus, sezonas laikā kartupeļu lapgrauža vaboles un kāpuri konstatēti visos apsekotajos stādījumos, bet to nodarītie postījumi nebija nozīmīgi. To gan nevar teikt par mazdārziņu īpašniekiem, kuriem nav pieejami efektīvi insekticīdi. Pieaugušas lapgraužu vaboles uz lauka novērojamas līdz pat septembrim, olas - no jūnija vidus līdz augusta sākumam, bet kāpuri - no jūnija līdz septembra sākumam. Vaboles ziemo augsnē līdz 1m dziļumā un pavasarī, iestājoties siltam laikam, izlien no ziemošanas vietām un sāk baroties ar kartupeļu lakstiem. Normālai lapgraužu attīstībai nepieciešams sauss laiks ar gaisa vidējo temperatūru virs (+16°C). Prognozējams, ka šogad lapgraužu varētu būt daudz.

Foto: Kartupeļu lapgrauža olas. I. Liepiņa

Foto: Kartupeļu lapgrauža olas. I. Liepiņa

SPRAKŠĶI (Agriotes spp.)

Kaitēkļa attīstībai no olas līdz vabolei paiet 4-6 gadi. Tie barojas ar visu, kam vien tiek klāt. Katru sezonu ražas novākšanas laikā atsevišķos apsekotajos kartupeļu stādījumos novēroti kaitēkļa bojāti bumbuļi. Kāpuri var radīt nozīmīgus bojājumus un ietekmēt kartupeļu ražas kvalitāti. Mitrums augsnē labvēlīgi ietekmē kāpuru attīstību, bet pārlieka mitruma gadījumā kāpuri var aiziet bojā. Pirmajās attīstības stadijās kāpuri barojas ar augsnē esošām trūdvielām, tikai vēlākās attīstības stadijās tie bojā kartupeļus. Dārzeņu audzēšanai izvēlas no daudzgadīgām nezālēm tīrus laukus, kas samazina kaitēkļu daudzumu. Sprakšķiem ir arī dabiskie ienaidnieki, kas samazina to skaitu.

LAUKA MAIJVABOLE (Melolontha melolontha)

Kaitēkļa kāpuru attīstība augsnē notiek 5 gadus. Kaitīgāki kāpuri ir to vēlākās attīstības stadijās. Lauka maijvaboļu kāpuri bojā kartupeļu bumbuļus, izgraužot tajos dziļus dobumus. Savairojoties masveidā tie var radīt nozīmīgu kaitējumu ražai un bumbuļu kvalitātei. 2023. gadā maijvaboles kāpuru bojājumi novēroti atsevišķos kartupeļu stādījumos, ar nelielu intensitāti. Dziļa augsnes aršana, rušināšana, pieaugušo vaboļu, kāpuru savākšana un to likvidēšana ierobežos kaitēkļa bojājumus, kā arī tā izplatību nākamajā gadā. Arī šogad dažādu paaudžu maijvaboļu kāpuri, kas ziemo augsnē, būs sastopami un radīs bojājumus, vairāk atkārtoti audzētos kartupeļu laukos.

Burkānu slimības

BURKĀNU LAPU SAUSPLANKUMAINĪBA (Alternaria dauci)

Katru gadu burkāni inficējas ar šo slimību, tomēr postīga tā ir tikai atsevišķos gados. Pastiprināta inficēšanās notiek, ja gaiss ir mitrs un silts (+17-30°C) un mitruma uzkrāšanās uz lapām notiek ilgāk par 4 stundām. Slimības pazīmes vispirms var novērot uz vecākajām auga lapām. Parasti tā parādās uz burkānu lapām saknes briešanas stadijās (AS 43- 47). Stipras infekcijas gadījumā sausplankumainība izplatās arī uz auga stublājiem, tā var samazināt ražu. Arī aizvadītajā sezonā bija atbilstoši laika apstākļi slimības izplatībai, kad pēc ilga sausuma jūlijā sākās pirmais lietus periods. Lapu sausplankumainība novērota jau jūnija beigās lapu attīstības stadijās (AS 19) izplatības pakāpe 2%. Sezonas laikā slimības intensitāte pieauga un sakņu novākšanas laikā tā sasniedza 6% izplatību. Izturīgu hibrīdu audzēšana, sēklas kodināšana, optimālo audzēšanas apstākļu nodrošināšana un pareiza papildmēslošana mazina infekcijas izplatību sējumos. 

BURKĀNU LAPU BRŪNPLANKUMAINĪBA (Cercospora carotae) 

Slimības attīstībai nepieciešams mitrums uz lapām ilgāk par 12 stundām, gaisa temperatūra (+23-28°C). Pie atbilstošiem apstākļiem inficēšanās ar slimību notiek dažu dienu laikā. Slimība vairāk novērojama sējumos, kur netiek ievērota augseka, jo slimības ierosinātāji saglabājas augu atliekās un augsnē. 2023. gadā reģiona monitoringa laukos slimība novērota no augusta vidus (AS 47) sasniedzot 2% izplatību, arī vēlāk slimības izplatība sējumos bija neliela. Kodināta sēklas materiāla izmantošana, augu sekas ievērošana, savlaicīga nezāļu ierobežošana, optimālo audzēšanas apstākļu nodrošināšana mazina slimības izplatību. Jo agrīnākā kultūrauga attīstības stadijā notiek inficēšanās, jo vairāk tā ietekmē sakņu veidošanos.

Burkānu kaitēkļi

BURKĀNU LAPU BLUSIŅA (Trioza apicalis)

2023. gada pavasarī burkāni dīga lēni, to ietekmēja maija vēsais laiks un pārmēru sausais un siltais laiks jūnijā. Reģionā pirmie lapu blusiņu kāpuru bojājumi novēroti jūnija vidū lapu attīstības stadijā (AS 13). Kaitēklis sastopams, kad gaiss iesilst līdz (+16°C). Mātītes oliņas dēj visu vasaru, sākot no maija beigām līdz augustam. Kaitēkļa darbība ietekmē augu augšanu, būtiski maina burkānu produkcijas kvalitāti, pasliktina saknes garšas īpašības. Jo siltāks kļūst gaiss, jo ātrāk notiek olu attīstība. Pie (+23°C) oliņas attīstās 5 dienu laikā, bet pie (+16°C) 14 dienu laikā. Jūlijā, sākoties vēsākam laikam, kaitēkļa bojājumi sējumos samazinājās. Kaitēkļu ierobežošanai ieteicams lietot kodinātas sēklas, tas ierobežo sākotnējo kaitēkļu savairošanos sējumā. Kaitēklis pārziemo uz skujkokiem un burkānu augu atliekām uz lauka, tāpēc kaitēkļa izplatības ierobežošanai, svarīgi ievērot augu maiņu un sējumus ieteicams ierīkot tālāk no skuju kokiem. Kaitēkļa novērošanai var lietot dzeltenos līmes vairogus.

BURKĀNU MUŠA (Psila rosae)

2023. gadā kaitēklis novērots nelielā daudzumā. Muša pārziemo augsnē un no ziemošanas vietām, atkarībā no laikapstākļiem izlido no maija sākuma līdz jūnija sākumam. Kad augsne ilgstoši bijusi ap(+12°C) silta, mātītes dēj olas pie augu saknēm. Olu dēšana ilgst 30-50 dienas. Burkānu sakņu veidošanās laikā (AS 41) jūnija beigās, jūlija sākumā var redzēt pirmos kāpuru bojājumus. Kaitēkļu kāpuri bojā burkānu saknes, zem mizas izēdot ejas. Atsevišķos sējumos  kaitēkļi var radīt nozīmīgus bojājumus, ietekmējot ražas kvalitāti. Šogad burkānu muša var savairoties laukos, kur atkārtoti tiek sēti burkāni. Lai ierobežotu mušas izplatību, svarīga rindstarpu rušināšana un augsnes pieraušana pie burkānu sakņu kakla. Lauka malās jāierobežo koki un krūmi, regulāri jāveic nezāļu ravēšana. Vēlīna burkānu sēja vai agro sējumu apklāšana ar agrotīklu aizsargā sējumus no mušas vairošanās. Kaitēkļu novērošanai var lietot dzeltenos līmes vairogus.

Foto: Burkānu mušas radīts bojājums. M. Bērziņa

Foto: Burkānu mušas radīts bojājums. M. Bērziņa

Sīpolu un ķiploku slimības

SĪPOLU KAKLA PUVE (Botryotinia sguamosa)

Slimība uz lauka pārsvarā novērojama veģetācijas perioda beigās. Slimības izplatību veicina vēss (+12-24°C) un ilgstoši mitrs laiks, paaugstināts augsnes mitrums sīpolu nobriešanas un novākšanas laikā. Ierosinātājs saglabājas augu atliekās un augsnē. Slimība vairāk novērojama sabiezinātos stādījumos, kad sīpoli sasnieguši vākšanas gatavību (AS 49). Ik gadu jau uz lauka ar nelielu izplatību novērotas sīpolu kakla puves bojātas sīpolu galviņas. Glabāšanas laikā noliktavās slimība ir nozīmīgākais sīpolu sapūšanas iemesls. Bojātie sīpoli inficē veselos, glabāšanas vietā veidojas puves perēkļi. Slimība straujāk izplatās, ja noliktavās ievietoti nepietiekami labi apžāvēti sīpoli. Sīpolu kakla puves izplatību stādījumā mazina vesela stādāmā materiāla izmantošana, arī izturīgāku šķirņu izvēle, sīpolu audzēšanai piemērotas vietas izvēle. 

SĪPOLU NEĪSTĀ MILTRASA (Peronospora destructor) 

Slimība sīpolu stādījumos parādās gandrīz katru gadu, taču tās izplatību lielā mērā nosaka laikapstākļi. Slimības attīstībai labvēlīgos laikapstākļos (mitrs, lietains, vējains, mēreni silts laiks (+15-22°C), arī pārmērīgs augsnes mitrums) neīstā miltrasa var parādīties jau loku veidošanās laikā (AS 15-19), bet pārsvarā tā parādās vēlākās sīpolu attīstības stadijās. Pie agrīnas inficēšanās var radīt ievērojamus ražas zudumus un ietekmēt tās kvalitāti. Slimība vairāk bojā sīpolu virszemes daļas, bet stipras infekcijas gadījumā var inficēties arī pats sīpols. Aizvadītajā sezonā novērotajos stādījumos neīstā miltrasa konstatēta vēlu, kad ražai vācamie sīpoli gandrīz nogatavojušies (AS 48- 49) un ar nelielu izplatību. Slimības izplatību veicina pārmērīgs augsnes un gaisa mitrums, nezāļains stādījums, kur ilgstoši saglabājas rasa, augu atkārtota audzēšana iepriekšējā gada laukā, kur augu atliekās saglabājušies slimības ierosinātāji.

Sīpolu kaitēkļi 

SĪPOLU MUŠA (Delia antigua)

Reģionā sīpolu lauku novērojumos sīpoli ar mušu kāpuriem vai to bojājumiem aizvadītajā gadā atrasti, bet ne ar lielu intensitāti. Sīpolu mušas izlido agri pavasarī, barojas un gaida piemērotus laikapstākļus olu dēšanai. Labprātāk, izvēlas citu kaitēkļu vai slimību bojātus augus, kas izdala asu smaku un pievilina mātītes. Kaitēkļa attīstībai labvēlīgi laikapstākļi olu dēšanas periodā ir (+13-29°C) un pietiekami mitra augsne. Sausa vai pārlieku mitra augsne nelabvēlīgi ietekmē olu attīstību. Olu dēšana ilgst pat pusotru mēnesi. Bojājumi vairāk iespējami platībās, kur netiek ievērota augu maiņa, jo mušas kāpuri bojā arī ķiplokus, puravus. Savairojoties masveidā, kaitēklis var radīt ievērojamus bojājumus un samazināt ražu. Augu maiņas ievērošana, kodināta sēklas materiāla izmantošana, sīpolu agra izstādīšana mazinās kaitēkļa klātbūtni. Izliekot dzeltenos līmes vairogus, iespējams noteikt sīpolu mušu izlidošanas laiku un daļēji ierobežot kaitēkļa izplatību.

SĪPOLU LAKSTU PUSKODE (Acrolepiopsis assectella) 

Sīpolu stādījumos lakstu puskode ir bieži sastopams kaitēklis. Bojā sīpolu lokus, arī ķiploku un puravu lakstus. Kāpuri izgrauž loku iekšējos audus, veidojot līkumotas ejas. Lielāku kaitējumu rada siltās un sausās vasarās. Aizvadītajā gadā apsekotajos stādījumos sīpolu lakstu puskodes kāpuru bojājumi, ar nelielu izplatību un maznozīmīgiem bojājumiem, novēroti lapu attīstības stadijās (AS 13-19) no jūnija sākumā līdz vidum. Augu sekas ievērošana, augiem optimālu augšanas apstākļu nodrošināšana, iespējami agra sīpolu stādīšana, nelielās platībās bojāto augu izraušana un iznīcināšana mazina sīpolu lakstu puskodes izplatību.

Kāpostu slimības

KRUSTZIEŽU SAUSPLANKUMAINĪBA (Alternaria brassicae)

Visbiežāk sastopamā slimība kāpostaugu stādījumos. Veģetācijas periodā parasti būtiskus zaudējumus nenodara, bet stipras inficēšanās gadījumā slimība turpina attīstīties uzglabāšanas laikā noliktavās. Optimāli apstākļi slimības attīstībai ir gaisa temperatūra (+20-25°C), uz lapām ilgstoši saglabājies pilienveida mitrums, slimība vairāk bojā ārējās un vecākās lapas. Aizvadītajā gadā sausplankumainība reģionā parādījās augusta vidū galviņu veidošanās periodā (AS 45) ar 2% izplatību. Līdz kāpostu novākšanas laikam (AS 49) slimības izplatība nedaudz pieauga, bet kopumā slimība aizvadītajā gadā bija mazāk novērojama kā citus gadus un ar zemāku intensitāti. Slimības izplatību stādījumā mazina vesela sēklas materiāla izmantošana, augu maiņa un savlaicīga nezāļu ierobežošana. Liela nozīme ir arī meteoroloģiskajiem apstākļiem sezonā.

KRUSTZIEŽU SAUSĀ PUVE (Phoma lingam)

2023. gadā sausā puve stādījumos netika novērota. Optimāli apstākļi slimības izplatībai - paaugstināts gaisa mitrums, gaisa temperatūra līdz (+15°C), skābekļa trūkums sakņu zonā, vējš, nekopti, nezāļaini stādījumi. Slimības izplatību ierobežo augu atlieku iestrāde augsnē, augu maiņa, vesels stādāmais materiāls, nezāļu ierobežošana, izturīgu šķirņu audzēšana.

KRUSTZIEŽU NEĪSTĀ MILTRASA (Peronospora parasitica)

Slimība iepriekšējā sezonā bija maz izplatīta un kāpostu stādījumos nenodarīja lielus postījumus, jo laika apstākļi nebija labvēlīgi slimības attīstībai – augsts gaisa mitrums, zema gaisa temperatūra (+8-12°C). Slimību samazina arī izturīgu šķirņu stādīšana un augsekas ievērošana.

PELĒKĀ PUVE (Botrytis cinerea)

Izplatītākā puve kāpostaugu stādījumos. Augšanas laikā, visbiežāk rudenī, uz galviņām veidojas pūstošu audu plankumi. Bojājumi turpinās ziemas periodā kāpostu uzglabāšanas vietās. Slimības attīstībai labvēlīgi apstākļi ir paaugstināts mitrums, gaisa temperatūras no (+3-31°C), attīstību veicina  arī visi mehāniska rakstura bojājumi uz augiem. Slimības ierosinātājs saglabājas uz augu atliekām, augsnē. Pelēkai puvei ir daudz saimniekaugu, tajā skaitā arī nezāles. Reģionā puve novērota augusta beigās galviņu briešanas stadijā (AS 45), bet ar nelielu izplatību. Slimība vairāk izplatījās septembra beigās, oktobra sākumā. Puves ierobežošanai augu augšanas laikā jānodrošina optimāli augšanas apstākļi, aizsardzība pret kaitēkļiem. Glabātavā ievietojamas tikai veselas galviņas, pēc iespējas jāuztur optimāli glabāšanas apstākļi.

KRUSTZIEŽU FUZARIĀLĀ PUVE (Fusarium oxysporum f.sp. conglutinans)

Slimība izraisa galviņu pūšanu jau lauka apstākļos. Infekcijas avoti saglabājas augsnē daudzus gadus, tāpēc atkārtota kāpostaugu stādīšana vienā laukā pieļaujama ne biežāk kā pēc 5 gadiem. Slimības attīstību veicina silta un mitra augsne, gaisa temperatūra virs (+27°C). Negatīvi ietekmē arī sabiezināti stādījumi vai nekopti, nezāļaini lauki. Reģionā slimība novērota vēlāk kā citus gadus, tikai septembra beigās galviņu briešanas periodā (AS 49).

Kāpostu kaitēkļi

KĀPOSTU BALTENIS (Pieris brassicae)

Kāpostu baltenis ir izplatīts stādījumos ik gadu. Kāpostu balteņi pavasarī, attīstības sākumā, barojas uz savvaļas krustziežu nezālēm, pēc tam uz kultivētiem krustziežiem. Bīstamāki ir kaitēkļa postījumi vasaras otrajā pusē, kad olas tiek dētas uz briestošajām galviņām un bojājumi pasliktina ražas kvalitāti. Nelabvēlīga kāpostu balteņa attīstībai ir gaisa temperatūra virs (+26°C) un relatīvais gaisa mitrums zem 60%. Pirmie balteņu taureņi kāpostu stādījumos aizvadītajā sezonā novēroti jūnija vidū lapu attīstības stadijās (AS 15). Kāpostaugu stādījumos visu sezonu tie lidoja ļoti daudz, bet pirmie olu dējumi novēroti vien jūlija beigās, galviņu veidošanās sākumā (AS 41), kāpuri novēroti augusta beigās (AS 45). Kopumā kaitēklis sezonas laikā nesavairojās un neradīja nozīmīgus ražas zudumus. Šogad ziema bija silta, ar atsevišķiem aukstuma un kailsala periodiem, kas varētu ietekmēt balteņu izdzīvošanu ziemas periodā (temperatūra zem (-20°C) samazina kaitēkļu izplatību). Laikapstākļi sezonas laikā arī ietekmēs to postījumus, tomēr var prognozēt balteņu parādīšanos arī šogad. Kaitēkļa izplatību mazina krustziežu dzimtas nezāļu ierobežošana stādījumā un lauka malās.

SPRADŽI (Phyllotreta spp.)

Kāpostu stādījumos spradži sastopami katru gadu. Masveida savairošanās raksturīga siltos un sausos pavasaros, vairāk cieš vēlāk stādītie kāposti. Sevišķi lielus kaitējumus var nodarīt jauniem augiem, apgraužot lapas un augšanas pumpuru tā, ka augi aiziet bojā. Spradžu barošanās novērojama maija beigās un jūnija sākumā. Aizvadītais gads ar auksto maija mēnesi ietekmēja arī šos kaitēkļus un tie novēroti krietni mazāk kā siltos un sausos pavasaros. 2023. gadā reģionā spradžu bojājumi konstatēti vien jūnija vidū četru īsto lapu stadijā (AS 14) un to bija maz. Spradži barojas uz visiem savvaļas un kultivētiem krustziežu dzimtas augiem. Kaitēkļi pārziemo nezālēs, tādēļ tos vairāk var novērot stādījumos, kuru tuvumā ir daudz nezāļainu vietu vai ziedošu nezāļu. Kaitēkļu samazināšanai ieteicama rindstarpu irdināšana un stādījuma laistīšana sausā laikā, jo mitrumā spradži kļūst mazkustīgi.

KĀPOSTU PŪCĪTE (Mamestra brassicae)

Kāpostu pūcīte ir postīga visām krustziežu kultūrām vasaras otrajā pusē, tā bojā arī salātus, bietes, zirņus un citas kultūras. Kaitēkļa izplatība mazāka nekā kāpostu balteņiem, bet nodarītie bojājumi ir postīgāki. Jo vecāki kļūst kāpuri, jo tie kļūst ēdelīgāki. Kāpuri izgrauž caurumus lapās un galviņās līdz kacenam, piesārņojot tos ar ekskrementiem. Bojājumu vietās sākās puves attīstība. Kaitēkļa taureņi izlido jau maijā un lido visu vasaru, aktīvāki tie ir vakaros un naktīs. Aizvadītajā gadā stādījumā imago novērots jūlija vidū galviņas veidošanās sākumā (AS 41), pēc apmēram 14 dienām novēroti kāpostu pūcītes kāpuri. Kāpuru postījumi 2023. gadā novēroti vairāk kā citos gados. Kaitēkļa ierobežošanai nepieciešama augsnes apstrāde rudenī un pavasarī, nezāļu apkarošana laukos un to tuvumā.

KĀPOSTU CEKULKODE (Plutella maculipennis)

Pēdējos gados plaši izplatīts kaitēklis. Kaitēkļa kāpuri ir postīgi visām krustziežu kultūrām, īpaši masveida savairošanās gadījumā radot ražas zudumus. Kaitēkļa attīstībai labvēlīgas ir sausas un karstas vasaras. Aizvadītās sezonas sākums bija ar zemām gaisa temperatūrām, kas ietekmēja kaitēkļa vairošanos, līdz ar to sezonas laikā cekulkodes novērotas krietni mazāk, kā iepriekšējos gados. Reģionā cekulkodes novērotas jūnija vidū, kad kāpostiem attīstījušās piecas lapas (AS 15). Kaitēklis intensīvi barojās un bojāja kāpostu augšanas pumpuru. Kode, dažādās attīstības stadijās, bija novērojama visu vasaru. Maksimālais tauriņu skaits, kas feromonu slazdā ielidoja 1 nedēļas laikā- 34. Intensīva lidošana turpinājās gandrīz visu jūlija mēnesi. Jaunajā sezonā, ja kāpuru šķilšanās laikā temperatūra būs virs (+20°C), tie var ātrāk izšķilties un sākt bojāt kāpostaugus. Cekulkožu savairošanās visbīstamākā ir kāpostaugu attīstības sākumā, jo kāpuri var bojāt augšanas pumpuru tā neļaujot veidoties galviņai. Kaitēklis barojas arī rapšu laukos, uz savvaļas nezālēm, kur aizvadītajā gadā kaitēklis novērots vairāk kā kāpostu stādījumos. Kaitēkli ierobežo nezāļu iznīcināšana, lauku uzaršana rudenī. Šajā sezonā jāseko līdzi kaitēkļa attīstībai, kontrolei lietojami dzeltenie līmes vairogi.

Foto: Kāpost cekulkode un kāpurs

Foto: Pieaugusi kāpostu cekulkode un kāpurs

KĀPOSTU LAPUTS (Brrevicoryne brassicae)

Laputis ir kaitēkļi, kas ļoti strauji vairojas. Labvēlīgos laika apstākļos sezonas laikā var attīstīties līdz pat 10 kaitēkļu paaudzēm. Pavasarī pirmās paaudzes attīstās uz savvaļas krustziežu nezālēm, pēc tam pārlido uz kultūraugiem. Olas pavasarī šķiļas, kad gaisa temperatūra (+7°C). Kaitēkļi sūc augu šūnsulu un veicina inficēšanos ar dažādu sēņu un baktēriju izraisītām slimībām. 2023. gadā laputis kāpostu stādījumos parādījās jūlija otrajā pusē galviņu attīstības sākuma periodā AS (41). Atsevišķos kāpostu laukos kaitēkļu bija daudz, bet citos vien uz atsevišķiem augiem nelielās kolonijās vai pat atsevišķi īpatņi, bet kopumā aizvadītajā sezonā laputis bija biežāk sastopamas kā citos gados. Kaitēkļi bija novērojami līdz pat rudenim. Kad gaisa temperatūra samazinās zem (+14°C), laputis pārtrauc olu dēšanu uz savvaļas krustziežiem un kāpostaugu atliekām. Kaitēkļu izplatību ierobežo krustziežu nezāļu ierobežošana lauku tuvumā, augu atlieku savākšana un iestrāde augsnē rudenī.

Galda biešu slimības

 BIEŠU LAPU SĪKPLANKUMAINĪBA (Cercospora beticola)

Slimība ir ļoti plaši izplatīta un postīga. Stipras infekcijas rezultātā var nokalst augu lapas, inficējas arī lapu kāti, samazinoties auga asimilējošai virsmai, raža nepieaug, īpaši samazinās cukura daudzums bietē. Sīkplankumainība saglabājas sēklās un augu atliekās uz lauka. Slimības attīstībai optimālā temperatūra (+25°C) un paaugstināts gaisa mitrums. Sīkplankumainība  2023. gada sezonā pirmo reizi novērota jūnija beigās lapu attīstības stadijās (AS 15), izplatība 6%. Jūlijā, kad parādījās mitrums, lietaino laika apstākļu ietekmē izplatība līdz rudenim pieauga, bet tomēr slimības izplatība bija ievērojami mazāka kā citos gados. 2024. gadā slimība var attīstīties, ja relatīvais gaisa mitrums būs lielāks par 70% un vidējā gaisa temperatūra augstāka par (+15°C). Slimības ierobežošanai rudenī pēc ražas novākšanas no lauka būtu jānovāc augu atliekas un jāveic augsnes uzaršana, jāievēro augseka.

BIEŠU JOSLAINĀ PLANKUMAINĪBA (Pleospora betae)

Slimība attīstās, galvenokārt uz auga vecākajām lapām. Veģetācijas perioda otrajā pusē var inficēties biešu sakņu kakls, izraisot sauso puvi. Slimības attīstību veicina augsta gaisa temperatūra un sausi laikapstākļi. Pazīmes izteiktāk novērojamas vasaras beigās. Novērojumu laukos 2023. gadā slimība netika konstatēta. Lai arī jūlija mēnesis bija silts un lietains, augusts reģionā iegadījās sauss, kas iekavēja slimības izplatību. Slimības ierosinātājs pārziemo uz augu atliekām un sēklām, tādēļ svarīgi ievērot augseku un iegādāties kvalitatīvu sēklu. Slimības ierobežošanai jāievēro augu maiņa, jālieto kodināta sēkla, pēc ražas novākšanas jāiestrādā augu atliekas augsnē vai jāizvāc no lauka.

Galda biešu kaitēkļi

 BIEŠU SPRADZIS (Chaetocnema concinna)

 Viens no nozīmīgākajiem kaitēkļiem, kas bieži savairojas masveidā. Kaitēklis satopams ik gadu. Īpaši postīgs, ja biešu dīgšanas laikā iestājas silts un sauss laiks. Maijā, kad gaisa temperatūra sasniedz (+6-9°C), vaboles atstāj ziemošanas vietas, uzmeklē piemērotus barības augus (balandas un sūreņu dzimtas augus), grauž to lapas. Kad paliek siltāks (+18-20°C) mātītes dēj olas. Aukstajā un sausajā 2023. gada pavasarī, kad bietes dīga samērā slikti, to attīstība aizkavējās, reģionā biešu spradža bojājumi novēroti vien maija beigās biešu dīgļlapu parādīšanās attīstības stadijā (AS 10), kaitēkļa izplatība neliela. Spradži bojā biešu augus no uzdīgšanas līdz 4-5 lapu attīstības fāzei. Vaboles pārziemo mežmalās, krūmājos, grāvmalās, zem augu atliekām. Kaitēkļu ierobežošanas pasākumi ir sēšana labi sagatavotā un vispusīgi mēslotā augsnē, optimālu sējas laiku ievērošana, augsnes irdināšana, nezāļu iznīcināšana un nepieciešamības gadījumā arī insekticīdu izmantošana.

Informāciju sagatavoja:
Valda Meijere
Valsts augu aizsardzības dienesta
Latgales reģionālās nodaļas
vecākā inspektore
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.29479068


© Valsts augu aizsardzības dienests, 2014. Visas tiesības paturētas.