Prognozes

Dārzeņu slimību un kaitēkļu attīstības, un izplatības prognoze 2024. gadam Zemgales reģionam

2023. gads Zemgales dārzeņu audzētājiem bija izaicinājumiem bagāts, sākot ar salu maija sākumā, turpinot ar sausumu vasaras pirmajā pusē un lietavām vasaras beigās. Jācer, ka šajā gadā laika apstākļi būs dārzeņu audzētājiem labvēlīgāki un nebūs jāsatraucas par to, vai varēs iegūt plānotās ražas.

Kartupeļu slimības

 Kartupeļu lakstu puve (Phytophthora infestans)

 Slimība sastopama katru gadu, bet īpaši postoša ir siltās, mitrās un lietainās vasarās. 2023. gadā kartupeļu lakstu puves pazīmes bija novērojamas visos apsekotajos laukos, tomēr pateicoties sausajiem laika apstākļiem vasaras sākumā, tā sāka izplatīties vēlāk, veģetācijas perioda otrajā pusē. Dažos laukos šī slimība no lapām pārgāja uz stublāju. Atkal pierādījās, ka lakstu puves attīstība ir lielā mērā atkarīga no audzējamās šķirnes ieņēmības pret šo slimību. Var prognozēt, ka arī šogad kartupeļu lakstu puve būs novērojama, bet tās attīstība būs atkarīga no laika apstākļiem veģetācijas sezonā un audzējamās šķirnes.

Kartupeļu lapu sausplankumainība (Alternaria solani)

 Pagājušajā gadā sausplankumainība tika konstatēta visos novērotajos kartupeļu stādījumos, tomēr strauja tās attīstība nenotika, to varēja ietekmēt piemērota AAL lietošana. Infekcijas attīstībai labvēlīgos apstākļos tā var ļoti būtiski samazināt bumbuļu ražu. Var prognozēt, ka arī šogad šī slimība būs novērojama, bet tas cik strauji tā attīstīsies būs atkarīgs no laika apstākļiem un audzējamās šķirnes izturības pret šo slimību.

Melnais kraupis, rizoktonioze (Rhizoctonia solani)

Plaši sastopama slimība, kas stipras infekcijas gadījumā, var samazināt bumbuļu ražu un kvalitāti. Novērojama katru gadu. Lai ierobežotu slimības izplatību, stādīšanai vajadzētu izmantot veselu stādāmo materiālu, kam bumbuļi ir bez sklerocijiem. Arī pagājušajā gadā novērotajos laukos tika konstatētas šīs slimības pazīmes, bet izplatība bija neliela. Domājams, ka arī 2024. gadā rizoktonioze kartupeļu laukos būs sastopama. Slimības izplatība būs atkarīga no izmantotā sēklas materiāla kvalitātes.

Foto: Melnais kraupis. A.M. Plukse

Kartupeļu kaitēkļi

Kartupeļu lapgrauzis (Leptinotarsa decemlineata)

Kaitēklis novērojams ik gadu, bet atsevišķos gados, tas var savairoties masveidā. Lielas invāzijas gadījumā, lapgrauži var noēst visu lapu virsmu, atstājot tikai stublājus. Savairošanās gadījumā var lietot reģistrētos augus aizsardzības līdzekļus, bet nelielās platībās kaitēklis jānolasa ar rokām. 2023. gadā apstākļi bija labvēlīgi, lai notiktu kaitēkļa masveida savairošanās. Arī šogad, kā ik gadu, lapgrauzis būs sastopams. Lielāka šī kaitēkļa izplatība varētu būt novērojama atkārtotos stādījumos un atsevišķām šķirnēm, kuras šim kaitēklim šķiet garšīgākas.

Sprakšķi (drātstārpi) (Agriotes spp.)

Bieži sastopams kaitēklis, galvenokārt slikti iekoptos laukos. Ir novērojams katru gadu. Biežāk sastopams nezāļainos stādījumos un lauka malās, kas robežojas ar vārpatu un citām daudzgadīgajām stiebrzālēm. Iekoptos un no nezālēm tīros kartupeļu laukos, tas sastopams reti. 

Burkānu slimības un kaitēkļi

Burkānu lapu sausplankumainība (Alternari dauci)

Bieži sastopama slimība, pārsvarā tā straujāk sāk izplatīties rudens sākumā, neilgi pirms ražas novākšanas. Slimības rezultātā atmirst burkānu lapas. Novērojama katru gadu, bet audzējot pret sausplankumainību izturīgas šķirnes, infekcijas izplatība ir neliela un neietekmē ražas lielumu. Reģistrēto AAL lietošana novērš sausplankumainības attīstību, to izmanto saimniecības, kur ražas novākšana notiek mehanizēti. Var prognozēt, ka atsevišķos sējumos šī slimība būs sastopama arī 2024. gadā.

Burkānu muša (Psila rosae)

Kaitēklis novērojams katru gadu. Ja tā izplatība netiek ierobežota, tad var radīt būtiskus zaudējumus ražas kvalitātei. Svarīgi ir ievērot augu maiņu. Arī 2023. gads nebija izņēmums un bija novērojami burkānu mušas kāpuru radītie bojājumi. Šis kaitēklis biežāk ir sastopams un lielākus bojājumus nodara mazdārziņos, kur netiek lietoti AAL. Visticamāk, ka arī šajā gadā būs novērojama gan burkānu muša, gan tās kāpuru radītie bojājumi.

Burkānu lapu blusiņa (Trioza apicalis)

Šī kaitēkļa radītos bojājumus, sačokurojušās lapiņas, var novērot katru gadu. Nelieli lapu blusiņas bojājumi tika novēroti arī 2023. gadā. Ja sējumā ir konstatēti burkānu lapu blusiņas bojājumi, tad savlaicīgi un pareizi lietojot AAL, to izplatību var sekmīgi ierobežot. Lapu blusiņas savairošanās gadījumā burkāni ļoti atpaliek augšanā kā arī būtiski samazinās to kvalitāte. Diezgan droši var paredzēt, ka arī šogad, burkānu attīstības sākuma posmā, būs novērojami lapu blusiņas radītie bojājumi.

Sīpolu slimības un kaitēkļi

 Sīpolu neīstā miltrasa (Perenospora destructor)

 Ļoti bieži sastopama slimība, kas bija novērojama arī pagājušajā gadā. Agrīna inficēšanās ar šo slimību, var novest pie lieliem ražas zudumiem. Domājams, ka arī  2024. gadā neīstā miltrasa būs sastopama, lielākus zaudējumus šī slimība var nodarīt platībās, kur netiek lietoti augu aizsardzības līdzekļi.

Sīpolu pamatnes puve

 Slimība bija novērojama pagājušajā gadā apsekotajos stādījumos, bet tās izplatība bija neliela. Inficētajiem sīpoliem sāk dzeltēt loki un izraujot sīpolu, var redzēt puvi sakņu rajonā. Pārsvarā tiek izplatīta ar inficētu stādāmo materiālu. Slimība būs sastopama arī 2024. gadā, bet tās izplatība būs atkarīga no izmantotā stādāmā materiāla kvalitātes, veiktajiem agrotehniskajiem pasākumiem.

Foto: Sīpolu pamatnes puve. I. Liepiņa

Tripši

 Tripši sīpolu stādījumos ir sastopami ik gadu. Bieži var novērot lielu šī kaitēkļa invāziju. Ja kaitēkļa savairošanās nav masveidīga, tad sīpolu augšanas periodā to klātbūtni var pat nepamanīt. Ražas uzglabāšanas laikā tripši sūc auga sulu, virsējās sīpola zvīņas sāk sažūt. Kaitēklis bija sastopams pagājušajā gadā un var prognozēt, ka būs novērojams arī šogad.

Kāpostu slimības un kaitēkļi

Krustziežu sausplankumainība (Alternaria brassicae)

Slimība ir sastopama katru gadu, un bija novērojama arī 2023. gadā. Visbiežāk sausplankumainības pazīmes redzamas uz apakšējām lapām, veģetācijas perioda beigu posmā. Slimības attīstībai labvēlīgos apstākļos, infekcija var radīt lielus zaudējumus galviņu uzglabāšanas laikā, jo bojātās galviņas var sākt pūt. Var prognozēt, ka arī šogad šī slimība būs sastopama.

Pelēkā puve (Botrytis cinerea)

Ļoti plaši izplatīta slimība, kas galviņas inficē augšanas laikā, bet strauji izplatās uzglabāšanas periodā. Šī slimība ir sastopama ik gadu, straujāk attīstās siltos un mitros apstākļos. Arī pagājušajā gadā bija novērojami pelēkās puves radītie bojājumi. Būs novērojama arī šogad, bet infekcijas attīstība būs atkarīga no laikapstākļiem, stādījuma kopšanas un ražas novākšanas apstākļiem.

Foto: Pelēkā puve. I. Liepiņa.

Spradži  (Phyllotreta spp.)

Nelieli šī kaitēkļa bojājumi bija novērojami 2023. gadā apsekotajos stādījumos. Spradžu attīstībai labvēlīgos apstākļos, var nodarīt kaitējumu dēstiem pēc to izstādīšanas uz lauka. Visticamāk, spradži un to radītie bojājumi būs novērojami arī šogad, īpaši ja būs sauss un saulains laiks.

Kāpostu baltenis (Pieris brassicae)

Pagājušajā gadā apstākļi bija labvēlīgi kāpostu balteņu attīstībai, bija novērojami gan lidojoši tauriņi, gan kāpuri.  Kāpostu baltenis būs sastopams arī šogad. Lielāka šī kaitēkļa savairošanās iespējama stādījumos, kur netiek izmantoti AAL. Savlaicīgi neveicot kaitēkļa ierobežošanas pasākumus, galviņu kvalitāte un ražas lielums strauji samazinās.

Kāpostu cekulkode (Plutella maculipennis)

 Kaitēklis pēdējos gados savairojas masveidā. Pagājušais gads, bija šī kaitēkļa attīstībai labvēlīgs, tāpēc kāpostu stādījumos šis kaitēklis bija sastopams diezgan lielā skaitā. Ja  2024.gadā būs cekulkodes attīstībai labvēlīgi apstākļi, tad atkal varam sagaidīt to masveida savairošanos. Ja netiek veikti šī kaitēkļa ierobežošanas pasākumi, tad to radītie bojājumi būtiski samazina ražas kvalitāti, vai pat raža kļūst nederīga realizācijai.

Rāceņu baltenis (Pieris rapae)

2023. gadā, bija novērojama neliela šī kaitēkļa izplatība un līdz ar to arī netika nodarīts jūtams kaitējums kāpostiem, jo atšķirībā no kāpostu balteņa kāpuriem, šie bojā arī kāposta galviņu. Var paredzēt, ka arī šogad šis kaitēklis būs sastopams, bet tā izplatības apmēri un attīstības intensitāte būs tieši atkarīga no laika apstākļiem un AAL lietošanas.

Informāciju sagatavoja:
Daiga Ozoliņa
Valsts augu aizsardzības dienesta
Zemgales reģionālās nodaļas
vecākā inspektore
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt., 26418042