Prognozes

Dārzeņu slimību un kaitēkļu attīstības un izplatības prognoze 2024. gadam Kurzemes reģionam

Dārzeņu slimību un kaitēkļu attīstības un izplatības prognoze 2024. gadam Kurzemes reģionam

Kaitīgo organismu izplatība dārzeņu sējumos ir ļoti cieši saistīta ar laika apstākļiem pavasarī. Iesētos vai pavasarī iestādītos kultūraugus, siltā saulainā laikā vienmēr kaitēkļi invadēs vairāk. Savukārt augi pārliekā Skarstumā un sausumā attīstīsies lēnāk, tādējādi kļūstot par kaitēkļu aktivitātēm piemērotu mērķi. Turpretī nokrišņiem bagātās sezonās virsroku pār kaitēkļu izplatību dārzeņu sējumos pārņems sēņu ierosinātās slimības. No dārzeņiem piederošo kaitīgo organismu klāsta iepriekšējā sezonā neviena suga nav pazudusi, nav konstatēts arī neviens jauns, līdz šim neredzēts, nekarantīnas kaitīgais organisms. 2024. gadā kaitīgo organismu izplatība būs atkarīga arī no augu maiņas, lauka apstrādes un pārziemojušo kaitēkļu blīvuma.

Kartupeļu slimības un kaitēkļi

Kartupeļu lakstu puve (Phytophtora infestans)

Inficē kartupeļu lapas, stublājus un bumbuļus. Ierosinātājs saglabājas inficētajos bumbuļos un augsnē. Slimības attīstība sākas mitrā laikā jau (+12°C) temperatūrā, bet vispostošāk tā attīstīsies mitrā laikā (+20°C). Lielākā karstumā (+28°C) lakstu puves attīstība apstājas vai arī attīstība sākas vēlu – kā tas notika 2022. gada vasarā. Tomēr slimības izplatības sākums vērojams katru gadu, parasti pirmās pazīmes meklējamas jūnija beigās, jūlija sākumā. 2023. gada vasarā labvēlīgie apstākļi izveidojās ap 10. jūliju. Iestājoties slimības attīstībai labvēlīgiem apstākļiem, ķīmiski neaizsargātos vai nepareizi aizsargātos stādījumos, augustā slimības izplatība bieži sasniedz 100%. Slimībai attīstoties, laksti iet bojā, bet slimības ierosinātāji, lietus ietekmē, inficē bumbuļus. No auga uz augu infekcija pārvietojas ar vēju. 2024. gadā slimība stādījumos attīstīsies, tikai no iepriekš minētajiem faktoriem ir atkarīgs lakstu puves attīstības sākums un intensitāte.

Kartupeļu lapu sausplankumainība (Alternaria saloni)

Lapu sausplankumainība ir izplatīta slimība kartupeļu stādījumos, tās pazīmes attīstās uz lapām (+19-23°C) temperatūrā. Ierosinātāji saglabājas augu atliekās un bumbuļos, bet siltajās ziemās arī augsnē. Pirmie vienmēr inficēsies stresa apstākļos augoši augi, dažkārt arī vīrusslimo ceru lapas. 2023. gada vasarā slimība izplatījās, sākot ar jūnija beigām, ziedkopu veidošanās - ziedēšanas laikā (AS 55-69). Gaisa temperatūrai pārsniedzot (+27°C), slimības attīstība apstājas. 2024. gadā slimība izplatīsies, bet izplatības intensitāte būs atkarīga no laika apstākļiem, augu maiņas un iestādītā sēklas materiāla kvalitātes konkrētajā laukā.

Foto: Kartupeļu lapu sausplankumainība. D. Ozoliņa

Foto: Kartupeļu lapu sausplankumainība. D. Ozoliņa

Kartupeļu melnkāja (Erwinia carotovora subsp. Atroseptica)

Inficē kartupeļus ražas vākšanas, pārvietošanas un stādīšanas laikā. Ierosinātājs ir baktērija, kura saglabājas augu atliekās, sēklas materiālā, ja laiks vēss arī augsnē. Atsevišķos stādījumos izplatīta katru vasaru. Ar melnkāju inficēti kartupeļu ceri būs atrodami arī 2024. gadā, jo ne viss stādāmais materiāls ir brīvs no infekcijas. Veģetācijas periodā slimības attīstībai piemērotāka mēreni silta gaisa temperatūra.

Kartupeļu lapgrauzis (Leptinotarsa decemlineata)

Kaitīgākā stadija ir kāpuri, kuri masveidā barojas ar kartupeļu lapām, nedaudz lapas grauž arī pieaugušās vaboles. Rudenī vaboles barojas ar virszemē esošiem bumbuļiem, tādējādi uzkrājot barības vielu rezerves izdzīvošanai ziemas periodā. 2024. gada maijā no augsnes iznāks pārziemojušie pieaugušie īpatņi (imago) un turpināsies attīstības cikls, ja kaitēkļa ziemošana, kā vienmēr, būs veiksmīga. Postošāku darbību varēs sagaidīt siltā un sausā laikā, vēsos, ilgstoši mitros laika apstākļos daļa kaitēkļa oliņu iet bojā, bet jaunie kāpuri cieš no infekcijām.

Sprakšķi (Agriotes spp)

Kaitēkļa attīstība ilgst 5 gadus, kaitīgākā stadija ir kāpuri, kuri savos pirmajos dzīves gados kartupeļus nebojā, bet pārtiek no sīkām saknītēm. Vēlāk tie mehāniski sabojā kartupeļu bumbuļus, izgraužot tievas, dziļas ejas. Lai nebūtu pārsteigumu 2024. gada kartupeļu ražā, tad pirms stādīšanas ieteicams pārliecināties par kāpuru klātbūtni, vairāk tie būs rudenī uzartos zālājos, ar vārpatu piesārņotos laukos, bet gadiem iekoptās aramzemēs, sprakšķu kāpuri augsnē tikpat kā nav. Kāpuru izplatība 2024. gada bumbuļu ražā būs atkarīga no kaitēkļu blīvuma konkrētā laukā, bet bojājumu pakāpe no kāpuru vecuma – vecāki un lielāki sprakšķu kāpuri rada nozīmīgākus bojājumus.

Foto: Sprakšķis. I. Bēme

Foto: Sprakšķis. I. Bēme

Lauka maijvabole (Melolontha melolontha)

   Kaitēkļa attīstība ilgst 4- 5 gadus, kaitīgākā stadija  ir kāpuri, tie dzīvo augsnē un kā polifāgs kaitēklis barojas arī ar kartupeļiem, tos izgraužot. Vietās, kurās Kurzemes reģionā maijvaboles gan kā pieaugušie īpatņi, gan kā kāpuri bija sastopami iepriekšējos gados, tās noteikti būs izplatītas arī 2024. gadā, jo maijvaboles masveidā apdzīvo konkrētas teritorijas, izvēloties tās pēc sev vien zināmiem kritērijiem. Piemēram, ja lauka malā augoša ozola, kļavas vai kastaņas vainagā vasarā novēroti pieaugušo vaboļu tūkstoši, tad nav pamata cerēt, ka tuvākās platībās augiem nekaitēs maijvaboļu kāpuri.

Burkānu slimības un kaitēkļi

Burkānu lapu sausplankumainība (tumšplankumainība) (Alternaria dauci)

Slimības pazīmes uz burkānu lakstiem novērojamas ik gadu. 2023. gadā pirmās pazīmes konstatētas augustā, burkānu sakņu briešanas laikā (AS 45). Arī 2024. gada sezonā, sevišķi atkārtotu sējumu platībās, no augsnes un augu atliekām vispirms inficēsies burkānu vecākās lapas. Slimība izplatītāka būs mazdārziņos, kuros mazāka iespēja ievērot augu maiņu. Ja 2024. gada jūlija beigās – augusta sākumā ilgstoši pieturēsies mitri laika apstākļi un gaisa temperatūra  būs (+17-30°C), tad sausplankumainības infekcijas izplatība būs intensīvāka, nekā sausā laikā.

Burkānu lapu brūnplankumainība (Cercospora carotae)

 Burkānu sējumos bieži sastopama slimība, kuras pazīmes var parādīties agrāk nekā sausplankumainība. Ierosinātāji saglabājas augu atliekās un augsnē, tādēļ slimības inficēti burkānu laksti biežāk novērojami atkārtotos sējumos. 2023. gada sezonā pirmās slimības pazīmes konstatētas augusta otrajā pusē burkānu saknes briešanas laikā (AS 47). 2024. gada sezonā slimība aktīvāk attīstīsies, ja lakstu aktīvas augšanas laikā būs augsts gaisa mitrums un gaisa temperatūra (+23-28°C).

Burkānu muša (Psila rosae)

Kaitēkļa izplatība biežāk novērota piemājas burkānu sējumos, komercplatībās burkānu mušas kāpuru invadētas saknes atrodamas reti. Ja 2024. gada sējumu izvietos tuvu iepriekšējā gada čemurziežu dzimtas augu laukam, kurā kaitēklis bija izplatījies, tad nelielos attālumos iespējami burkānu mušas pārlidojumi, un vēlāk kāpuru invāzija burkānu saknēs. Audzējot šķirnes, kurām pieres daļa neatrodas augsnes virspusē, kāpuru attīstība kļūst apgrūtināta.

Burkānu lapu blusiņa (Trioza apicalis)

Kaitēklis vairāk izplatīts nelielās burkānu sējumu platībās. Komercplatībās pēdējos gados nav novērota ekonomiski nozīmīga kaitēkļa savairošanās. 2024. gada sezonā kaitēklis būs sastopams atkārtotos sējumos, arī laukos, kuri robežojas ar eglēm, jo egles ir pieaugušo lapu blusiņu īpatņu ziemošanas vieta.

Foto: Burkānu lapu blusiņas radītie bojājumi. L. Bucena

Foto: Burkānu lapu blusiņas radītie bojājumi. L. Bucena

Laputis (Aphididae)

Dažkārt laputis var novērot burkānu sējumos gan uz burkānu saknēm, gan lapām augsnes tuvumā. Laputu izplatība nav uzskatāma par ekonomiski nozīmīgu parādību burkānu sējumos. 2024. gada sezonā tās, iespējams, būs atrodamas atkārtotos sējumos. Laputis ziemo, oliņu stadijā, augsnē, bargā, ilgstošā salā tās iet bojā, bet sals Kurzemes pusē šoziem bija īslaicīgs.

Kāpostu slimības un kaitēkļi 

Krustziežu sausplankumainība (Alternaria brassicae)

Slimības izplatība kāpostu stādījumos novērota ik gadu. Bojājumu nozīmība atkarīga no laika, kad novērotas pirmās pazīmes, turpmāko slimības attīstību noteiks laika apstākļi. Visbiežāk novērots, ka sausplankumainības izraisītie lapu bojājumi uz galviņkāpostu lapām sāk izplatīties augustā. Kāposti tad jau ir pietiekami lieli, lai slimība negatīvi neietekmētu galviņu briešanu. Intensīvāku izplatību 2024. gada sezonā veicinās lietains, vējains un silts laiks. Lielāka iespēja, ka slimība inficēs kāpostaugus, ir atkārtotos stādījumos, jo infekcijas ierosinātāji saglabājas augu atliekās.

Pelēkā puve (Bortytis cinerea)

Izplatītākā puve, kuras pirmās pazīmes katru rudeni vērojamas kāpostgalvu briešanas laikā. Bojājumi turpinās rudens – ziemas periodā kāpostu uzglabāšanas vietās. 2024. gadā pelēkā puve noteikti būs sastopama kāpostu stādījumos, jo tās attīstība notiek ļoti plašā temperatūras diapazonā no (+3-31°C). Attīstībai vajadzīgs mitrums, bet to veicina visi mehāniska rakstura bojājumi uz lauka.

Kāpostu baltenis (Pieris brassicae)

Kāpostu balteņa tauriņi pārziemo kūniņas attīstības stadijā. Ja ziemā ilgstoši būtu temperatūra zemāka par (-20°C), tad kūniņas nepārziemotu, bet Kurzemes reģionā tās, visticamāk, būs pārziemojušas, jo ziemā tik negatīvas gaisa temperatūras reģistrēja maz. 2023. gadā kāpuru invāzija komercstādījumos nebija nozīmīga, bet piemājas platībās, balteņu kāpuri aktīvi skeletēja gan galviņkāpostu, gan ziedkāpostu un brokoļu lapas. 2024. gadā ievērojamāka kāpuru izplatība kāpostu stādījumos, kā parasti, būs kaitēkļa otrās un trešās paaudzes attīstības laikā, vasaras otrajā pusē, tad, ja iestāsies piemēroti laika apstākļi – mēreni silts, mēreni mitrs, bez ilgstošām lietavām un stipriem vējiem.

Kāpostu cekulkode (Plutella maculipennis)

Jau vairākus gadus visos kāpostu stādījumos plaši izplatīts kaitēklis. Galviņkāpostu un ziedkāpostu platībās, kurās cekulkodes savairojas masveidā, tās rada ekonomiski nozīmīgus ražas zudumus. 2024. gada sezonā, līdzīgi kā iepriekšējos gados, cekulkožu nekontrolēta izplatība visbīstamākā var izrādīties kāpostaugu attīstības sākumā. Kaitēkļa kāpuri sabojā augšanas punktu, līdz ar to neattīstās galviņa. Vasarā kāpuri turpinās baroties arī ar vecākām lapām un satīklos ziedkāpostu galviņas, padarot tās nederīgas realizācijai. Kaitēkļa klātbūtne ir aktuāla visas vasaras garumā, jo veģetācijas periodā cekulkodēm veidojas vairākas paaudzes. 2023. gada sezonā pirmie cekulkožu pieaugušie īpatņi feromonu slazdā ielidoja maija beigās, bet pēdējie septembra pirmajā pusē. Rapšu sējumu un nezāļainu platību tuvums kāpostu stādījumam ir uzskatāms par papildus riska faktoru cekulkožu intensīvai izplatībai, jo daļa kaitēkļu tur pārziemo.

Sīpolu slimības un kaitēkļi 

Neīstā miltrasa (Peronospora destructor)

 Neīstā miltrasa sīpolu stādījumos ir izplatītākā slimība, kura ik gadu sabojā sīpolaugus. Parasti pirmās pazīmes uz lokiem tiek novērotas laikā, kad sīpoli vēl nav pilnīgi nobrieduši - jūlija pirmajās dienās. Ja 2024. gada sezonā jūnijā un jūlijā bieži iestāsies miglains un lietains laiks, veidosies pārmitra augsne un gaisa temperatūra pieturēsies tikai līdz (+20°C), tad minēto faktoru iedarbības rezultātā, slimība sāks izplatīties agrāk. Sevišķi agra tās attīstība būs iespējama nezāļainākos stādījumos un platībās, kurās sīpoli iestādīti atkārtoti - ierosinātāji saglabājas augu atliekās līdz to pilnīgai satrunēšanai. 

Sīpolu kakla puve (Botrytis spp.)

Mitros gados atsevišķi bojāti sīpoli sastopami jau pirms ražas vākšanas, parasti tas nav ekonomiski nozīmīgi. Slimība turpina attīstīties noliktavās, kurās galvenais sīpolu sapūšanas iemesls ir ar sīpolu kakla puvi bojātie sīpoli. No bojātā sīpola veidojas puves perēkļi, jo infekcija ātri pāriet no slimajiem uz veselajiem. 2024. gadā slimības bojājumi parādīsies uz lauka, ja sīpolu briešanas laikā būs ilgstoši slapjš laiks un gaisa temperatūra (+15-20°C).

Sīpolu muša (Delia antiqua)

Sīpolu mušas kāpuri bojā ne tikai sīpolus, bet arī ķiplokus, puravus, narcises un tulpes. Komercplatībās kāpuru bojāti sīpoli pēdējās sezonās nav sevišķi izplatīti. Vairāk tie ir novēroti mazdārziņos, kuros netiek ievērota augu maiņa. 2024. gadā kāpuru barošanās sīpolos būs novērojama, jo, lai arī augsne bija sasalusi, daļa kāpuru pupārijos būs pārziemojuši. Pavasarī izlidos mušas, kuras dēs olas un jūnijā šķilsies kāpuri.

Biešu slimības un kaitēkļi

 Biešu lapu sīkplankumainība (Cercospora beticola)

Galda biešu sējumos bieži sastopama slimība. Plankumi, kas veģetācijas periodā izveidojās uz lapām, attīstoties saplūst kopā, lapas dzeltē un priekšlaikus nokalst. Slimības ekonomiskais nozīmīgums ir atkarīgs no infekcijas sākšanās laika, un auga attīstības stadijas inficēšanās brīdī. Slimība mēdz būt postīgāka siltās, mitrās vasarās, kad vidējā gaisa temperatūra ir virs (+15°C). Ja 2024. gada vasarā būs atbilstoši laika apstākļi, bietes būs iesētas atkārtoti tajā pašā laukā, sējumā daudz balandu dzimtas nezāļu, platībai dots nesabalansēts mēslojums, tad biešu lapu sīkplankumainība uz lapām izplatīsies straujāk un var ietekmēt ražu.

Biešu spradzis (Chaetocnema concinna)

Biešu spradži par nopietnu draudu kļūst pavasaros, sevišķi, galda bietēm nelabvēlīgos augšanas apstākļos. Bietēm strauji augot un sasniedzot 4- 5 lapu attīstības stadiju, spradžu vaboļu bojājumi kļūs nebūtiski. Tāpat kā iepriekšējos gados, arī 2024. gadā kaitēkļiem attīstīsies viena paaudze, atbilstošos laika apstākļos, karstumā un sausumā, spradži biešu dīgstiem var radīt ievērojamus bojājumus.

Biešu muša (Pegomya hyoscyami)

 Kaitēklis katrā sezonā ir sastopams galda biešu sējumos, bet nav konstatēti ekonomiski nozīmīgi postījumi, jo kaitēklim jau daudzus gadus ir būtiski samazinājusies barības bāze. Izplatītāka biešu muša bija laikā, kad lielās platībās audzēja lopbarības bietes un cukurbietes. Biešu mušai gadā var attīsties 3 paaudzes, bet kaitīgākā sējumos ir pirmā paaudze, jo augiem ir salīdzinoši neliela lapu virsma, ja sausums ir ietekmējis biešu attīstību vai tas ir vēlais sējums. 2024. gada sezonā kaitēkļa attīstība un postījumi ir iespējamāki sējumos, kuri izvietoti tuvu iepriekšējā gada galda biešu platībām un nezāļainos laukos. Kaitēkļa attīstībai piemērotākie laika apstākļi ir pietiekami daudz nokrišņu, un ne pārāk augsta gaisa temperatūra, jo sausā un karstā laikā oliņas sažūst un kāpuri neizšķiļas.

Māra Bērziņa
Valsts augu aizsardzības dienesta
Kurzemes reģionālās nodaļas
vecākā inspektore,
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.29492627 


© Valsts augu aizsardzības dienests, 2014. Visas tiesības paturētas.