Prognozes

BRĪDINĀJUMS – plūmju dārzos sāk izlidot plūmju augļu tinēja tauriņi

Vēršam uzmanību uz to, ka, plūmju dārzos (AS 67-69) Kurzemē feromonu slazdā ir ielidojuši pirmie plūmju augļu tinēja (Cydia funebrana) tauriņi. Atgriežoties vasarīgiem laikapstākļiem, kaitēklis turpinās izplatīties, tāpēc VAAD aicina dārzkopjus apsekot izliktos feromonu slazdus un lemt par augu aizsardzības pasākumu veikšanu.

 

FOTO: Plūmju tinēja kāpurs. L. Būcēna

Bojājumi - kāpuri iegraužas vēl negatavās plūmēs un turpina baroties kauliņa tuvumā. Ejas pildītas ar ekskrementiem. Apskatot augļus veģetācijas periodā, redzams, ka no ejām iztek dzintarveidīgi sveķi un sacietē. Daļa invadēto augļu priekšlaicīgi birst, sāk pūt vai sažūst.

Bioloģija - bojā plūmes, retāk arī ķiršus un aprikozes. Kaitīgā stadija ir kāpuri. Ziemo pieauguši kāpuri kokonos koka mizas plaisās un zemsedzē. Tauriņi izlido siltos vakaros un naktī, īpaši aktīvi siltās un mierīgās naktīs. Mātītes dēj olas nedēļu pēc izlidošanas uz auglīšiem, retāk uz lapām. Pēc nedēļas izšķiļas kāpuri un iegraužas augļos.

Ierobežošana - Plūmju ziedēšanas laikā, lai konstatētu tauriņu klātbūtni dārzā, koku vainagos jāizvieto slazdus ar plūmju tinēja dzimumferomona dispenseriem, kurās ielidos un pielips tinēju tēviņi. Regulāri jāsavāc bojātie un kritušie augļi kopā ar kaitēkļa kāpuriem.

FOTO: Plūmju tinēja tauriņi feromonu slazdā. VAAD

Tauriņu lidošanas laikā 1 - 2 reizes var izlaist trihogrammas. Dārzam jāpievilina dabiskie ienaidnieki - putni, plēsīgās blaktis, plēvspārņi, spīļastes. Tauriņu lidošanas un kāpuru masveida šķilšanās laikā var veikt smidzinājumu ar reģistrētu insekticīdu.

Šajā laikā būtu jāizkarina arī baltie līmes vairogi plūmju zāģlapseņu (gaišā plūmju zāģlapsene Hoplocampa flava un tumšā plūmju zāģlapsene Hoplocampa minuta) izlidošanas laika noteikšanai, īpaši tajos dārzos, kur pagājušajā gadā tika novēroti zāģlapseņu kāpuru radīti bojājumi.

 

FOTO: Līmes vairogs plūmju zāģlapsenes konstatēšanai. I. Bēme

Bioloģija - bojā plūmes. Kaitīgā stadija ir kāpuri. Ziemo kāpuri kokonos augsnē, aptuveni 10 - 15 cm dziļumā. Izlido plūmju ziedēšanas laikā. Visu ziedēšanas laiku gaišā plūmju zāģlapsene dēj olas ziedkausiņa augšējā daļā, un tumšā plūmju zāģlapsene dēj olas zieda kauslapiņās.

Bojājumi - kāpuri plūmēm izgrauž kauliņus. Katrā bojātā auglī var neatrasties kāpurs, jo viens kāpurs sabojā 3 - 5 augļus. Ja kauliņš jau kļuvis ciets, tad kāpuri barojas arī ar mīkstajiem audiem. Bojātās plūmes priekšlaicīgi nobirst, virspusē redzami apaļi caurumi, bet tie nesveķojas.

 

FOTO: Plūmju zāģlapsenes kāpuru radīts bojājums. L. Būcēna

Ierobežošana - pieaugušos īpatņus var pievilināt maija beigās dārzā izkarot traukus, kuros ir rūgstoši šķidrumi. Uz 1 ha jāizliek 4 - 5 šādi trauki. Kad plūmītes aizmetušās, bojātie auglīši jāsavāc un jāiznīcina kopā ar kāpuriem.

Dārzos, kur iepriekšējos gados ir bijuši konstatēti nevienādā mizgrauža (Xyleborus dispar) radīti bojājumi, jāpārbauda izliktie līmes vairogi. Kaitēklis ir bīstamas ar to, ka stipras invāzijas gadījumā, var nokalst daļa koka vai aiziet bojā viss koks.

FOTO: Nevienādā mizgrauža vaboles uz caurspīdīgā līmes vairoga. I. Liepiņa

Ierobežošana - lidošanas laikā var daļēji izķert ar sarkanas krāsas traukā ielietu etanolu (atšķaidītu ar ūdeni 1: 1). Uz hektāra izvieto 8 – 10 traukus, šķidrumu regulāri atjauno. Stādījumā var izlikt astoņas krusteniskās sarkanās līmes lamatas vai astoņas caurspīdīgas līmes lamatas ar 200 - 300 ml 50% etanola šķīduma uz 1 ha. Lai ierobežotu šī bīstamā kaitēkļa izplatību, ļoti svarīgi ir nekavējoši izgriezt un iznīcināt invadētos zarus un kokus.

Informāciju par šī brīža kaitīgo organismu novērojumu rezultātiem visā Latvijas teritorijā var atrast VAAD kaitīgo organismu novērojumu KARTĒ.

VAAD karte “Kultūraugu novērojumi kaitīgo organismu konstatēšanai”

Atsākoties vasarīgi siltam laikam, turpinās izplatīties kaitēkļi. VAAD aicina dārzkopjus rūpīgi un regulāri apsekot savus dārzus un, nepieciešamības gadījumā, lemt par augu aizsardzības pasākumu veikšanu.

Reģistrētos augu aizsardzības līdzekļus var apskatīt augu aizsardzības līdzekļu datu bāzē ŠEIT.

Informāciju sagatavoja:
VAAD Integrētās augu aizsardzības daļa

 

 

 


© Valsts augu aizsardzības dienests, 2014. Visas tiesības paturētas.