Prognozes

Dārzeņu slimību un kaitēkļu attīstības un izplatības prognoze 2025. gadam Zemgales reģionam

Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) reģionālo nodaļu prognožu jomas speciālisti izvērtējuši iepriekšējā gada sezonas dārzeņu slimību un kaitēkļu novērojumu rezultātus un, ņemot vērā tos un iespējamos laika apstākļus šī gada veģetācijas periodā, prognozējuši būtiskāko slimību un kaitēkļu attīstību 2025. gada sezonai.

Kartupeļu slimības un kaitēkļi

Kartupeļu lakstu puve Phytophthora infestans

Slimība sastopama katru gadu, bet īpaši postoša ir siltās, mitrās un lietainās vasarās. 2024. gadā kartupeļu lakstu puves pazīmes bija novērojamas visos aplūkotajos laukos, tomēr pateicoties sausajiem laika apstākļiem vasaras sākumā, tā sāka izplatīties vēlāk, veģetācijas perioda otrā pusē. Dažos laukos šī slimība no lapām pārgāja uz stublāju. Kārtējo reizi pierādījās, ka lakstu puves attīstība ir lielā mērā atkarīga no audzējamās šķirnes ieņēmības pret šo slimību. Var prognozēt, ka arī šajā gadā kartupeļu lakstu puve būs novērojama, bet tās attīstība būs atkarīga no laika apstākļiem veģetācijas sezonā un audzējamās šķirnes.

Foto. Kartupeļu lakstu puve. Māra Bērziņa.

Kartupeļu lapu sausplankumainība Alternaria solani

Pagājušajā gadā sausplankumainība tika konstatēta visos novērotajos kartupeļu stādījumos, tomēr nenotika strauja tās attīstība, ko varēja ietekmēt piemērota AAL lietošana. Infekcijas attīstībai labvēlīgos apstākļos tā var ļoti būtiski samazināt bumbuļu ražu. Var prognozēt, ka arī šogad šī slimība būs novērojama, bet tas cik strauji tā attīstīsies būs atkarīgs no laika apstākļiem un audzējamās šķirnes izturības pret šo slimību.

Melnais kraupis, rizoktonioze Rhizoctonia solani

Plaši sastopama slimība, kas stipras infekcijas gadījumā, var samazināt bumbuļu ražu un kvalitāti. Novērojama katru gadu. Lai ierobežotu slimības izplatību, stādīšanai vajadzētu izmantot veselu stādāmo materiālu, kam bumbuļi ir bez sklerocijiem. Arī pagājušajā gadā novērotajos laukos tika konstatētas šīs slimības pazīmes, bet izplatība bija neliela. Domājams, ka arī 2025. gadā rizoktonioze kartupeļu laukos būs sastopama. Slimības izplatība būs atkarīga no izmantotā sēklas materiāla kvalitātes.

Kartupeļu lapgrauzis Leptinotarsa decemlineata

Kaitēklis novērojams katru gadu, bet atsevišķos gados, tas var savairoties masveidā. Lielas invāzijas gadījumā, lapgrauži var noēst visu lapu virsmu, atstājot tikai stublājus. Savairošanās gadījumā var lietot reģistrētos augus aizsardzības līdzekļus, bet nelielās platībās var kaitēkli nolasīt ar rokām. 2024. gadā apstākļi bija labvēlīgi lai notiktu kaitēkļa savairošanās, tāpēc vajadzēja veikt pasākumus tā ierobežošanai. Arī šogad, kā jau katru gadu, lapgrauzis būs sastopams. Lielāka šī kaitēkļa izplatība varētu būt novērojama atkārtotos stādījumos un atsevišķām šķirnēm, kuras šim kaitēklim šķiet garšīgākas.

Sprakšķi (drātstārpi) Agriotes spp.

Bieži sastopams kaitēklis, galvenokārt slikti iekoptos laukos. Ir novērojams katru gadu. Biežāk var sastapt nezāļainos stādījumos un lauka malās, kas robežojas ar vārpatu un citām daudzgadīgajām stiebrzālēm. Iekoptos un no nezālēm tīros kartupeļu laukos, tas sastopams maz un reti. 

Burkānu slimības un kaitēkļi

Burkānu lapu sausplankumainība Alternari dauci

Bieži sastopama slimība, bet pārsvarā tā straujāk sāk izplatīties rudens sākumā, neilgi pirms ražas novākšanas. Slimības rezultātā atmirst burkānu lapas. Novērojama katru gadu, bet audzējot pret sausplankumainību izturīgas šķirnes, infekcijas izplatība ir neliela un neietekmē ražas lielumu. Reģistrēto AAL lietošana novērš sausplankumainības attīstību un to izmanto saimniecības, kur ražas novākšana notiek mehanizēti. Var prognozēt, ka atsevišķos sējumos šī slimība būs sastopama arī 2025. gadā.

Burkānu muša Psila rosae

Kaitēklis novērojams katru gadu. Ja tā izplatība netiek ierobežota, tad var radīt būtiskus zaudējumus ražas kvalitātei. Svarīgi ir ievērot augu maiņu. Arī 2024. gads nebija izņēmums un bija novērojami burkānu mušas kāpuru radītie bojājumi. Šis kaitēklis biežāk ir sastopams un lielākus bojājumus nodara mazdārziņos, kur netiek lietoti AAL. Visticamāk, ka arī šajā gadā būs novērojama gan burkānu muša, gan tās kāpuru radītie bojājumi.

Foto. Burkānu mušas kāpura bojājums. Inese Liepiņa.

Burkānu lapu blusiņa Trioza apicalis

Šī kaitēkļa radītos bojājumus, sačokurojušās lapiņas, var novērot katru gadu. Nelieli lapu blusiņas bojājumi tika novēroti arī 2024. gadā. Ja sējumā ir konstatēti burkānu lapu blusiņas bojājumi, tad savlaicīgi un pareizi lietojot AAL, to izplatību var sekmīgi ierobežot. Lapu blusiņas savairošanās gadījumā burkāni ļoti atpaliek augšanā un būtiski samazinās to kvalitāte. Diezgan droši var paredzēt, ka arī šogad, burkānu attīstības sākuma posmā, būs novērojami lapu blusiņas radītie bojājumi.

Sīpolu slimības un kaitēkļi

Sīpolu neīstā miltrasa Perenospora destructor

Ļoti bieži sastopama slimība, kas bija novērojama arī pagājušajā gadā. Agrīna inficēšanās ar šo slimību, var novest pie lieliem ražas zudumiem. Domājams, ka arī  2025. gadā neīstā miltrasa būs sastopama un lielākus zaudējumus šī slimība var nodarīt platībās, kur netiek lietoti augu aizsardzības līdzekļi.

Sīpolu pamatnes puve

Slimība bija novērojama pagājušajā. gadā apsekotajos stādījumos, bet tās izplatība bija neliela. Inficētajiem sīpoliem sāk dzeltēt loki un izraujot sīpolu, var redzēt puvi kas skar sakņu rajonu. Pārsvarā tiek izplatīta ar inficētu stādāmo materiālu. Slimība būs sastopama arī 2025. gadā, bet tās izplatība būs atkarīga no izmantotā stādāmā materiāla kvalitātes, veiktajiem agrotehniskajiem pasākumiem.

Tripši

Tripši sīpolu stādījumos ir sastopami katru gadu. Bieži var novērot lielu šī kaitēkļa invāziju. Ja kaitēkļa savairošanās nav masveidīga, tad sīpolu augšanas periodā to klātbūtni var pat nepamanīt. Ražas uzglabāšanas laikā tripši sūc auga sulu un virsējās sīpola zvīņas sāk sažūt. Kaitēklis bija sastopams pagājušajā gadā un var prognozēt, ka būs novērojams arī šogad.

Kāpostu slimības un kaitēkļi

Krustziežu sausplankumainība Alternaria brassicae

Slimība ir sastopama katru gadu, un bija novērojama arī 2024. gadā. Visbiežāk sausplankumainības pazīmes redzamas uz apakšējām lapām, veģetācijas perioda beigu posmā. Slimības attīstībai labvēlīgos apstākļos, infekcija var radīt lielus zaudējumus galviņu uzglabāšanas laikā, jo bojātās galviņas var sākt pūt. Var prognozēt, ka arī šogad šī slimība būs sastopama.

Pelēkā puve Botrytis cinerea

Ļoti plaši izplatīta slimība, kas galviņas inficē augšanas laikā, bet strauji izplatās uzglabāšanas periodā. Šī slimība ir sastopama katru gadu, straujāk attīstās siltos un mitros apstākļos. Arī pagājušajā gadā bija novērojami pelēkās puves radītie bojājumi. Būs novērojama arī šogad, bet infekcijas attīstība būs atkarīga no laika apstākļiem, stādījuma kopšanas un ražas novākšanas apstākļiem.

Spradži  Phyllotreta sp.

Nelieli šī kaitēkļa bojājumi bija novērojami 2024. gadā apsekotajos stādījumos. Spradžu attīstībai labvēlīgos apstākļos, var nodarīt kaitējumu dēstiem pēc to izstādīšanas uz lauka. Visticamāk, spradži un to radītie bojājumi būs novērojami arī šogad, īpaši ja būs sauss un saulains laiks.

Kāpostu baltenis Pieris brassicae

2024. gadā varēja novērot gan lidojošus tauriņus, gan kāpurus. Pagājušajā gadā apstākļi bija labvēlīgi kāpostu balteņu attīstībai. Kāpostu baltenis būs sastopams arī šogad. Lielāka šī kaitēkļa savairošanās iespējama stādījumos, kur netiek izmantoti AAL. Savlaicīgi neveicot kaitēkļa ierobežošanas pasākumus, galviņu kvalitāte un ražas lielums strauji samazinās.

Foto. Kāpostu balteņa kāpuri. Māra Bērziņa.

Kāpostu cekulkode Plutella maculipennis

Kaitēklis ir novērojams katru gadu un pēdējos gados tas savairojas masveidā. Pagājušais, 2024. gads, bija šī kaitēkļa attīstībai labvēlīgs, tāpēc kāpostu stādījumos šis kaitēklis bija sastopams diezgan lielā skaitā. Ja būs cekulkodes attīstībai labvēlīgi apstākļi, tad, kārtējo reizi, varam sagaidīt to masveida savairošanos. Ja netiek veikti šī kaitēkļa ierobežošanas pasākumi, tad to radītie bojājumi būtiski samazina ražas kvalitāti, vai pat raža kļūst nederīga realizācijai.

Rāceņu baltenis Pieris rapae

2024. gadā, bija novērojama neliela šī kaitēkļa izplatība un līdz ar to arī netika nodarīts jūtams kaitējums kāpostiem, jo atšķirībā no kāpostu balteņa, šie kāpuri bojā arī kāposta galviņu. Var paredzēt, ka arī šogad šis kaitēklis būs sastopams, bet tā izplatības apmēri un attīstības intensitāte būs tieši atkarīga no laika apstākļiem un AAL lietošanas.

Laputis Aphididae

Pagājušajā gadā apsekotajos kāpostu stādījumos tika novērota masveidīga šī kaitēkļa savairošanas, ko sekmēja tam piemēroti, labvēlīgi laika apstākļi. Lai saglabātu kvalitatīvu ražu, nācās veikt atkārtotus laputu ierobežošanas pasākumus. Ņemot vērā klimata izmaiņas, var prognozēt, ka arī šajā, 2025. gadā, laputis būs sastopamas kuplā skaitā, un to ierobežošana būs sava veida izaicinājums.

Informāciju sagatavoja:

Daiga Ozoliņa
VAAD Zemgales reģionālās nodaļas
vecākā inspektore
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.     tālr. 26418042