Prognozes

Dārzeņu slimību un kaitēkļu attīstības un izplatības prognoze 2025. gadam Latgales reģionam

Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) reģionālo nodaļu prognožu jomas speciālisti izvērtējuši iepriekšējā gada sezonas dārzeņu slimību un kaitēkļu novērojumu rezultātus un, ņemot vērā tos un iespējamos laika apstākļus šī gada veģetācijas periodā, prognozējuši būtiskāko slimību un kaitēkļu attīstību 2025. gada sezonai.

Aizvadītā gada maija mēneša pirmā puse sagādāja Latgales puses zemniekiem kārtējo nepatīkamo pavasari un ar pāris kārtīga sala naktīm pamatīgi iekavēja dārzeņu sēju un stādīšanu. Daudzviet tikai jūnija sākumā saimnieki stādīja kartupeļus un pamatīgi kreņķējās – vai kas līdz rudenim vispār izaugs. Nākamo mēnešu laika apstākļi tomēr iekavēto panāca un rudens pusē par ražām sūdzēties nevarēja. Kā vienmēr, kaitīgie organismi, kas katrai kultūraugu sugai atšķirīgi, bija daudz elastīgāki un veiksmīgi piemērojās laikapstākļu situācijām, lai saglabātu arī savu sugu nākamajiem gadiem. Aizvadītā sezona bija raksturīga ar krietnu kukaiņu sugu daudzumu kultūraugos, bet, pietrūkstot mitrumam, sēņu slimību izplatība bija ievērojami mazāka. Daudz lapgraužu postījumu kartupeļu stādījumos, gandrīz tikpat daudz lauku ar lakstu puves bojājumiem, ne tik daudz kā varēja pieļaut bija balteņu un cekulkožu kāpostu stādījumos. Negaidīti, bet sīpolu ražas kvalitāte bija ievērojami zemāka kā citos gados, bija ļoti daudz puves bojājumu ražas apjomā. Arī šajā gadā liela ietekme uz dārzeņu attīstību un ražu būs klimatiskiem apstākļiem un dažādu kaitīgo organismu klātbūtnei stādījumos. Protams, nevar nenovērtēt arī dārzeņu audzētāju pieredzi, zināšanas, prasmes un savu lauku īpatnību pārzināšanu.

Kartupeļu slimības un kaitēkļi

Kartupeļu lakstu puve Phytophthora infestans

Vispostīgākā un ļoti plaši izplatīta kartupeļu slimība, kas mitros, lietainos laika apstākļos var radīt lielus ražas zudumus. Slimība izplatās galvenokārt ar inficētu sēklas materiālu. Aizvadītajā gadā lakstu puve pārsvarā novērota mazdārziņos jūlija mēnesī. Jūlija vidū, vietām, kur parādījās lietus mākoņi, pēc laiciņa parādījās kartupeļu lakstu puves infekcijas pazīmes. Veicot fungicīdu smidzinājumus, bija lauki, kuros slimība visas sezonas laikā tā arī neparādījās. Jūlija beigās, kad notika kartupeļu bumbuļu intensīva veidošanās un tie bija sasnieguši 70-90% no paredzamās masas. Parasti inficēšanās notiek, gaisam iesilstot līdz +12 grādiem, bet slimība visstraujāk attīstās virs +15 grādiem un pietiekoša mitruma apstākļos. Slimība inficē kartupeļu lapas, stublājus, vēlāk veģetācijas perioda beigās lakstu puve pāriet uz bumbuļiem. Slimība pārziemo uz bumbuļiem gan noliktavā, gan augsnē. Stādījumos vērojama atšķirīga šķirņu izturība pret lakstu puvi. Jaunajā sezonā svarīgi pirms stādīšanas sēklas materiālu rūpīgi šķirot, atlasot slimības bojātos bumbuļus. Lielāks infekcijas risks saimniecībās, kuras stādīs savu sēklu, īpaši, ja pagājušajā sezonā lakstu puve bija skārusi stādījumu. Augu maiņas ievērošana laukos ir svarīgs nosacījums slimības ierobežošanā.

Kartupeļu lapu sausplankumainība Alternaria solani

Kartupeļu lapu sausplankumainības bojātās auga lapas nobrūnē, priekšlaicīgi nokalst, tad slimība pāriet uz lakstiem, kas tāpat nokalst. Dažreiz skar arī bumbuļus, ierosinot plankumus uz to mizas. Parasti slimība pārziemo augu atliekās. Stādījumos, kur nav izmantots kvalitatīvs sēklas materiāls, šī slimība ir bieži sastopama. Īpaši postīga ir karstās un sausās vasarās. Kartupeļu lapu sausplankumainība aizvadītajā sezonā reģionā novērota jūlija sākumā augu saskaršanās vagās sākumā (AS 32), un sezonas laikā bija novērojama visos laukos. Nākamajā sezonā infekcijas attīstībā un izplatībā noteicošais faktors būs laika apstākļi. Slimības attīstību veicina gaisa temperatūra +20-25 grādi un mitrums (rasa naktīs vai lietus). Slimības izplatību samazina izturīgu šķirņu audzēšana, augu maiņas ievērošana, optimālo mēslojuma devu lietošana stādījumā.

Kartupeļu melnkāja Erwinia carotovora subsp. atroseptica

Reģionā slimība monitoringa laukos aizvadītajā gadā nav novērota. Ļoti ticams, ka kādos kartupeļu laukos reģionā slimība tomēr novērota ar nelielu izplatību. Jūlija mēnesis bija atbilstošs slimības izplatībai (mitrums, gaisa temperatūra ap +18-20 grādiem), bet stādījumos tā tomēr neparādījās. Slimība bojā kartupeļu stublājus un bumbuļus. Agras saslimšanas gadījumā bumbuļi nemaz neattīstās, radot ievērojamus ražas zudumus. Inficēšanās ar slimību notiek gan kartupeļu stādīšanas laikā, gan ražas vākšanas un uzglabāšanas laikā, slimības ierosinātāji var saglabāties sēklas materiālā. Slimības ierosinātāji saglabājas arī augu atliekās un augsnē, līdz ar to slimība sagaidāma arī šajā sezonā. Vērojama dažāda šķirņu izturība pret slimību.

Kartupeļu lapgrauzis Leptinotarsa decemlineata

Kartupeļu lapgrauzis kartupeļu stādījumos sastopams katru gadu. Kāpuri un vaboles barojas ar kartupeļu lapām, izgraužot tajās robus, stipras invāzijas gadījumos tās nograužot pilnīgi. Lielākus postījumus nodara mazdārziņos. Silts un sauss laiks labvēlīgi ietekmē kartupeļu lapgraužu attīstību. Aizvadītajā gadā kartupeļu stādījumos lapgrauzis dažādās attīstības stadijās bija novērojams visu sezonu, attīstījās vairākas paaudzes. Lapgrauža olas stādījumos konstatētas jūnija sākumā dzinumu veidošanās laikā (AS 15). Pirmās vaboles bija redzamas rāpojam pa augsni vēl tad, kad kartupeļi nemaz nebija iestādīti, jo reģionā aprīļa beigas un maija sākums iegadījās ar vēsu un aukstu laiku un kartupeļu stādīšana notika vēlāk kā ierasts. Lai arī saimnieki veica profilaktiskos insekticīdu smidzinājumus, sezonas laikā kartupeļu lapgrauža vaboles un kāpuri konstatēti visos apsekotajos stādījumos, bet to nodarītie postījumi nebija nozīmīgi. Pieaugušas lapgraužu vaboles uz lauka novērojamas līdz pat septembrim, olas - no jūnija vidus līdz augusta sākumam, bet kāpuri - no jūnija līdz septembra sākumam.  Vaboles ziemo augsnē līdz 1m dziļumā un pavasarī, iestājoties siltam laikam, izlien no ziemošanas vietām un sāk baroties ar kartupeļu lakstiem. Normālai lapgraužu attīstībai nepieciešams sauss laiks ar gaisa vidējo temperatūru virs +16 grādiem. Prognozējams, ka šogad lapgraužu varētu būt daudz.

Sprakšķi Agriotes spp.

Kaitēkļa attīstībai no olas līdz vabolei paiet 5 gadi. Katru sezonu ražas novākšanas laikā atsevišķos apsekotajos kartupeļu stādījumos novēroti kaitēkļa bojāti bumbuļi. Kāpuri var radīt nozīmīgus bojājumus un ietekmēt kartupeļu ražas kvalitāti. Mitrums augsnē labvēlīgi ietekmē kāpuru attīstību, bet pārlieka mitruma gadījumā kāpuri var aiziet bojā. Pirmajās attīstības stadijās kāpuri barojas ar augsnē esošām trūdvielām, tikai vēlākās attīstības stadijās tie bojā kartupeļus. To audzēšanai izvēlas no daudzgadīgām nezālēm tīrus laukus, kas samazina kaitēkļu daudzumu.

Foto. Sprakšķa kāpurs. Māra Bērziņa.

Lauka maijvabole Melolontha melolontha

Kaitēkļa kāpuru attīstība augsnē notiek 5 gadus. Kaitīgāki tie ir vēlākās attīstības stadijās. Lauka maijvaboļu kāpuri bojā kartupeļu bumbuļus, izgraužot tajos dziļus dobumus. Savairojoties masveidā var radīt nozīmīgu kaitējumu ražai un bumbuļu kvalitātei. Aizvadītajā sezonā maijvaboles kāpuru bojājumi novēroti atsevišķos kartupeļu stādījumos un ar nelielu intensitāti. Dziļa augsnes aršana un rušināšana, pieaugušo vaboļu un kāpuru savākšana un likvidēšana ierobežos kaitēkļa bojājumus un izplatību nākamajā gadā. Arī šogad dažādu paaudžu maijvaboļu kāpuri, kas ziemo augsnē, būs sastopami un radīs bojājumus, vairāk atkārtoti audzētos kartupeļu laukos.

 

Burkānu slimības un kaitēkļi

Burkānu lapu sausplankumainība Alternaria dauci

Katru gadu burkāni inficējas ar šo slimību, tomēr postīga tā ir tikai atsevišķos gados. Pastiprināta inficēšanās notiek, ja gaiss ir mitrs un silts (+17-30 grādi) un notiek mitruma uzkrāšanās uz lapām ilgāk par 4 stundām. Slimības pazīmes vispirms var novērot uz vecākajām auga lapām. Parasti tā parādās uz burkānu lapām saknes briešanas stadijās (AS 43–47). Stipras infekcijas gadījumā izplatās arī uz auga stublājiem un var samazināt ražu. Lai arī aizvadītajā sezonā bija atbilstoši laika apstākļi slimības izplatībai, sausplankumainība novērota no augusta sākuma (AS 43). Izturīgu hibrīdu audzēšana, sēklas kodināšana, optimālo audzēšanas apstākļu nodrošināšana un pareiza papildmēslošana mazina infekcijas izplatību sējumos.

Foto. Burkānu lapu sausplankumainība. Inese Liepiņa.

Burkānu lapu brūnplankumainība Cercospora carotae

Slimības attīstībai nepieciešams mitrums uz lapām ilgāk par 12 stundām, gaisa temperatūra +23-28 grādi. Pie atbilstošiem apstākļiem inficēšanās ar slimību notiek dažu dienu laikā. Slimība vairāk novērojama sējumos, kur netiek ievērota augseka, jo slimības ierosinātāji saglabājas augu atliekās un augsnē. Aizvadītajā gadā reģiona monitoringa laukos slimība novērota no augusta vidus (AS 45), arī vēlāk slimības izplatība sējumos bija neliela. Kodināta sēklas materiāla izmantošana, augu sekas ievērošana, savlaicīga nezāļu ierobežošana, optimālo audzēšanas apstākļu nodrošināšana mazina slimības izplatību. Jo agrīnākā kultūrauga attīstības stadijā notiek inficēšanās, jo vairāk tā ietekmē sakņu veidošanos.

Burkānu lapu blusiņa Trioza apicalis

Aizvadītajā gada pavasarī burkāni dīga lēni, to ietekmēja pavasara salnas, bet pēc tam sausais un siltais laiks. Reģionā pirmie lapu blusiņu kāpuru bojājumi novēroti jūnija vidū lapu attīstības stadijā (AS 13). Kaitēklis sastopams, kad gaiss iesilst līdz +16 grādiem. Mātītes olas dēj visu vasaru, sākot no maija beigām līdz augustam. Kaitēkļa darbība ietekmē augu augšanu, būtiski maina burkānu produkcijas kvalitāti, pasliktina saknes garšu. Jo siltāks kļūst gaiss, jo ātrāk notiek olu attīstība. Pie +23 grādiem ola attīstās 5 dienu laikā, bet +16 grādiem attīstās 14 dienu laikā. Jūlijā, sākoties vēsākam laikam, kaitēkļa bojājumi sējumos samazinājās. Kaitēkļu ierobežošanai ieteicams lietot kodinātas sēklas, kas ierobežo sākotnējo kaitēkļu savairošanos sējumā. Kaitēklis pārziemo uz skujkokiem un burkānu augu atliekām uz lauka, tāpēc kaitēkļa izplatības ierobežošanai, svarīgi ievērot augu maiņu un sējumus ieteicams ierīkot tālāk no skuju kokiem. Kaitēkļa novērošanai var lietot dzeltenos līmes vairogus.

Burkānu muša Psila rosae

Kā katru gadu, arī aizvadītajā sezonā kaitēklis novērots burkānu sējumos. Kaitēklis pārziemo augsnē un no ziemošanas vietām izlido no maija sākuma līdz jūnija sākumam, atkarībā no laika apstākļiem. Kad augsne ilgstoši bijusi +12 grādiem silta, mātītes dēj olas pie augu saknēm. Olu dēšana ilgst 30-50 dienas. Burkānu sakņu veidošanās laikā (AS 41) jūnija beigās, jūlija sākumā var redzēt pirmos kāpuru bojājumus. Kaitēkļu kāpuri bojā burkānu saknes, zem mizas izēdot ejas. Atsevišķos sējumos var radīt nozīmīgus bojājumus, ietekmējot ražas kvalitāti. Šajā gadā burkānu muša var savairoties sējumos, kur atkārtoti tiek sēti burkāni. Lai ierobežotu mušas izplatību, svarīga rindstarpu rušināšana un augsnes pieraušana pie burkānu sakņu kakla. Lauka malās jāierobežo koki un krūmi, regulāri jāveic nezāļu ravēšana. Vēlīna burkānu sēja vai agro sējumu apklāšana ar agrotīklu aizsargā sējumus no mušas vairošanās. Novērošanai var lietot dzeltenos līmes vairogus.

 

Sīpolu slimības un kaitēkļi

Sīpolu kakla puve Botryotinia sguamosa

Slimība uz lauka pārsvarā novērojama veģetācijas perioda beigās. Slimības izplatību veicina vēss (+12-24 grādi) un ilgstoši mitrs laiks, paaugstināts augsnes mitrums sīpolu nobriešanas un novākšanas laikā. Aizvadītajā sezonā tieši šādus laika apstākļus sagaidījām sīpolu vākšanas laikā, līdz ar to sīpolu uzglabāšana bija problemātiska. Ierosinātājs saglabājas augu atliekās un augsnē. Slimība vairāk novērojama sabiezinātos stādījumos, kad sīpoli sasnieguši vākšanas gatavību (AS 49). Ik gadu jau uz lauka ar nelielu izplatību novērotas sīpolu kakla puves bojātas sīpolu galviņas. Glabāšanas laikā noliktavās tā ir nozīmīgākais sīpolu sapūšanas iemesls. Bojātie sīpoli inficē veselos, glabāšanas vietā veidojas puves perēkļi. Slimība straujāk izplatās, ja noliktavās ievietoti nepietiekami labi apžāvēti sīpoli. Sīpolu kakla puves izplatību stādījumā mazina vesela stādāmā materiāla izmantošana, arī izturīgāku šķirņu izvēle, sīpolu audzēšanai piemērotas vietas izvēle.

Sīpolu neīstā miltrasa Peronospora destructor

Slimība sīpolu stādījumos parādās gandrīz katru gadu, taču tās izplatību lielā mērā nosaka laika apstākļi. Slimības attīstībai labvēlīgos laika apstākļos (mitrs, lietains, vējains, mēreni silts laiks +15-22 grādi, arī pārmērīgs augsnes mitrums) neīstā miltrasa var parādīties jau loku veidošanās laikā (AS 15-19), bet pārsvarā tā parādās vēlākās sīpolu attīstības stadijās. Pie agrīnas inficēšanās var radīt ievērojamus ražas zudumus un ietekmēt ražas kvalitāti. Slimība vairāk bojā sīpolu virszemes daļas, bet stipras infekcijas gadījumā var inficēties arī pats sīpols. Aizvadītajā sezonā novērotajos stādījumos neīstā miltrasa konstatēta vēlu, kad ražai vācamie sīpoli gandrīz nogatavojušies (AS 48-49) ar nelielu izplatību. Slimības izplatību veicina pārmērīgs augsnes un gaisa mitrums, nezāļains stādījums, kur ilgstoši saglabājas rasa, augu atkārtota audzēšana iepriekšējā gada laukā, kur augu atliekās saglabājušies slimības ierosinātāji.

Sīpolu muša Delia antigua

Reģionā novērojumos sīpoli ar mušu kāpuriem vai to bojājumiem aizvadītajā gadā atrasti maz. Kaitēkļa mušas izlido agri pavasarī, barojas un gaida piemērotus laika apstākļus olu dēšanai. Labprātāk izvēlas citu kaitēkļu vai slimību bojātus augus, kas izdala asu smaku un pievilina mātītes. Kaitēkļa attīstībai labvēlīgi laika apstākļi olu dēšanas periodā ir +13-29 grādi un pietiekami mitra augsne. Sausa vai pārlieku mitra augsne nelabvēlīgi ietekmē olu attīstību. Olu dēšana ilgst pat pusotru mēnesi. Bojājumi vairāk iespējami platībās, kur netiek ievērota augu maiņa, jo mušas kāpuri bojā arī ķiplokus, puravus. Savairojoties masveidā, var radīt ievērojamus bojājumus un samazināt ražu. Augu maiņas ievērošana, kodināta sēklas materiāla izmantošana, sīpolu agra izstādīšana mazinās kaitēkļa klātbūtni. Izliekot dzeltenos līmes vairogus, iespējams noteikt sīpolu mušu izlidošanas laiku un daļēji ierobežot kaitēkļa izplatību.

Foto. Sīpolu mušas kāpurs. Inga Bēme.

Sīpolu lakstu puskode Acrolepiopsis assectella

Sīpolu stādījumos sīpolu lakstu puskode ir bieži sastopams kaitēklis. Bojā sīpolu lokus, arī ķiplokus un puravus. Kāpuri izgrauž loku iekšējos audus, veidojot līkumotas ejas. Lielāku kaitējumu rada siltās un sausās vasarās. Aizvadītajā gadā sīpolu lakstu puskodes kāpuru bojājumi ar nelielu izplatību un maznozīmīgiem bojājumiem apsekotajos stādījumos novēroti lapu attīstības stadijās (AS 13-19) jūnija sākumā. Augu sekas ievērošana, augiem optimālu augšanas apstākļu nodrošināšana, iespējami agra sīpolu stādīšana, nelielās platībās bojāto augu izraušana un iznīcināšana mazina sīpolu lakstu puskodes izplatību.

 

Kāpostu slimības un kaitēkļi

Krustziežu sausplankumainība Alternaria brassicae

Visbiežāk sastopamā slimība kāpostaugu stādījumos. Veģetācijas periodā parasti būtiskus zaudējumus nenodara, bet stipras inficēšanās gadījumā slimība turpina attīstīties uzglabāšanas laikā noliktavās. Optimāli apstākļi slimības attīstībai ir gaisa temperatūra +20-25 grādi, uz lapām ilgstoši saglabājas pilienveida mitrums. Vairāk bojā ārējās, vecākās lapas. Aizvadītajā gadā sausplankumainība reģionā parādījās samērā agri - jau jūlija vidū (AS 42). Līdz kāpostu novākšanas laikam (AS 49) slimības izplatība nedaudz pieauga. Slimības izplatību stādījumā mazina vesela sēklas materiāla izmantošana, augu maiņa un savlaicīga nezāļu ierobežošana.

Krustziežu sausā puve Phoma lingam

Aizvadītajā sezonā sausā puve stādījumos netika novērota. Optimāli apstākļi slimības izplatībai - paaugstināts gaisa mitrums, gaisa temperatūra līdz +15 grādi, skābekļa trūkums sakņu zonā, vējš, nekopti, nezāļaini stādījumi. Slimības izplatību ierobežo augu atlieku iestrāde augsnē, augu maiņa, vesels stādāmais materiāls, nezāļu ierobežošana, izturīgu šķirņu audzēšana.

Krustziežu neīstā miltrasa Peronospora parasitica

Slimība aizvadītajā sezonā bija maz izplatīta un kāpostu stādījumos nenodarīja lielus postījumus, jo laika apstākļi nebija labvēlīgi slimības attīstībai – augsts gaisa mitrums, zemas gaisa temperatūras +8-12 grādi. Slimību samazina izturīgu šķirņu stādīšana, augsekas ievērošana.

Pelēkā puve Botrytis cinerea

Izplatītākā puve kāpostaugu stādījumos. Augšanas laikā, biežāk rudenī, uz galviņām veidojas pūstošu audu plankumi. Bojājumi turpinās ziemas periodā kāpostu uzglabāšanas vietās. Slimības attīstība notiek ļoti plašā temperatūras diapazonā no +3–31 grādiem, tai vajadzīgs mitrums, attīstību veicina visi mehāniska rakstura bojājumi uz augiem. Slimības ierosinātājs saglabājas uz augu atliekām, augsnē. Pelēkai puvei ir daudz saimniekaugu, tajā skaitā arī nezāles. Reģionā puve novērota augusta otrajā pusē galviņu briešanas stadijā (AS 45), bet ar nelielu izpaltību. Slimības ierobežošanai augu augšanas laikā jānodrošina optimāli augšanas apstākļi, aizsardzība pret kaitēkļiem. Glabātavā ievietojamas tikai veselas galviņas, pēc iespējas jāuztur optimāli glabāšanas apstākļi.

Krustziežu fuziriārā puve Fusarium oxysporum f.sp. conglutinans

Slimība izraisa galviņu pūšanu jau lauka apstākļos. Infekcijas avoti saglabājas augsnē daudzus gadus, tāpēc atkārtota kāpostaugu stādīšana vienā laukā pieļaujama ne biežāk kā pēc 5 gadiem. Slimības attīstību veicina silta un mitra augsne, gaisa temperatūrā virs +27 grādiem. Negatīvi ietekmē arī sabiezināti stādījumi vai nekopti, nezāļaini lauki. Reģionā slimība novērota ļoti maz, vien septembra otrajā pusē un uz atsevišķiem augiem.

Kāpostu baltenis Pieris brassicae

Kāpostu baltenis izplatīts stādījumos katru gadu. Kāpostu balteņi attīstības sākumā pavasarī barojas uz savvaļas krustziežu nezālēm, pēc tam uz kultivētiem krustziežiem. Bīstamāki ir kaitēkļa postījumi vasaras otrajā pusē, kad olas tiek dētas uz briestošajām galviņām un bojājumi pasliktina ražas kvalitāti. Nelabvēlīga kāpostu balteņa attīstībai ir gaisa temperatūra virs +26 grādiem un relatīvais gaisa mitrums zem 60%. Jūlija un augusta mēneši bija silti un sausi, tāpēc pirmie balteņi kāpostu stādījumos aizvadītajā sezonā novēroti augusta otrajā pusē (AS 45). Kaitēklis sezonas turpinājumā nesavairojās un neradīja nozīmīgus ražas zudumus. Pieaugušie balteņi stādījumos bija redzami daudz, bet kāpuri parādījās samērā vēlu un to bija maz. Šogad ziema bija silta, tas veicināja balteņu izdzīvošanu (temperatūra zem -20 grādiem samazina kaitēkļu izplatību). Laika apstākļi sezonas laikā arī ietekmēs to postījumus, tomēr var prognozēt balteņu parādīšanos arī šajā gadā. Kaitēkļa izplatību mazina krustziežu dzimtas nezāļu ierobežošana stādījumā un lauka malās.

Spradži Phyllotreta sp.

Kāpostu stādījumos spradži sastopami katru gadu. Masveida savairošanās raksturīga siltos un sausos pavasaros, vairāk cieš vēlāk stādītie kāposti. Sevišķi lielus kaitējumus var nodarīt jauniem augiem, apgraužot lapas un augšanas pumpuru tā, ka augi aiziet bojā. Spradžu barošanās novērojama maija beigās un jūnija sākumā. Aizvadītajā gadā reģionā spradžu bojājumi konstatēti jūnija sākumā trīs īsto lapu stadijā (AS 13), bet kaitēkļu sastopamība bija zema. Spradži barojas uz visiem savvaļas un kultivētiem krustziežu dzimtas augiem. Kaitēkļi pārziemo nezālēs, tādēļ tos vairāk var novērot stādījumos, kuru tuvumā ir daudz nezāļainu vietu vai ziedošu nezāļu. Kaitēkļu samazināšanai ieteicama rindstarpu irdināšana un stādījuma laistīšana sausā laikā, jo mitrumā spradži kļūst mazkustīgi.

Kāpostu cekulkode Plutella maculipennis

Pēdējos gados plaši izplatīts kaitēklis. Kaitēkļa kāpuri ir postīgi visām krustziežu kultūrām, īpaši masveida savairošanās gadījumā radot ražas zudumus. Kaitēkļa attīstībai labvēlīgas ir sausas un karstas vasaras. Aizvadītā sezonā jūnija vidus līdz jūlija sākums bija pārsteidzošs ar šī kaitēkļa masveidīgu klātesamību kāpostu stādījumos. Tomēr kādā brīdī kaitēkļu skaits krasi samazinājās.  Reģionā cekulkodes novērotas jūnija pirmajā dekādē, kad kāpostiem attīstījušās tikai sešas lapas (AS 16). Kode intensīvi barojās un bojāja kāpostu augšanas pumpuru. Kode, dažādās attīstības stadijās, bija novērojama visu vasaru. Maksimālais tauriņu skaits, kas feromonu slazdā ielidoja 1 nedēļas laikā, ir 123. Intensīva lidošana turpinājās gandrīz visu jūlija mēnesi. Jaunajā sezonā, ja kāpuru šķilšanās laikā temperatūra būs virs +20 grādiem, tie var ātrāk izšķilties un ātrāk sākt bojāt kāpostaugus. Cekulkožu savairošanās visbīstamākā ir kāpostaugu attīstības sākumā, jo kāpuri var bojāt augšanas pumpuru un neļauj veidoties galviņai. Kaitēklis barojas arī rapšu laukos, uz savvaļas nezālēm. Kaitēkli ierobežo nezāļu iznīcināšana, lauku aršana rudenī. Šajā sezonā jāseko līdzi kaitēkļa attīstībai, kontrolei lietojami dzeltenie līmes vairogi.

Foto. Kāpostu cekulkodes kāpurs. Inese Liepiņa.

Kāpostu pūcīte Mamestra brassicae

Kāpostu pūcīte ir postīga visām krustziežu kultūrām vasaras otrajā pusē, tā bojā arī salātus, bietes, zirņus un citas kultūras. Kaitēkļa izplatība mazāka nekā kāpostu balteņiem, bet nodarītie bojājumi ir postīgāki. Jo vecāki kļūst kāpuri, jo tie kļūst ēdelīgāki. Kāpuri izgrauž caurumus lapās un galviņās līdz kacenam, piesārņojot tos ar ekskrementiem. Bojājumu vietās sākās puves attīstība. Kaitēkļa taureņi izlido jau maijā un lido visu vasaru, aktīvāki tie ir vakaros un naktīs. Aizvadītajā gadā stādījumā imago novērots jūlija sākumā galviņas veidošanās sākumā (AS 41), pēc apmēram 14 dienā novēroti kāpostu pūcītes kāpuri. Kāpuru postījumi aizvadītajā gadā novēroti vairāk kā citos gados. Kaitēkļa ierobežošanai nepieciešama augsnes apstrāde rudenī un pavasarī, nezāļu apkarošana laukos un to tuvumā.

 

Kāpostu laputis Brrevicoryne brassicae

Laputis ir kaitēkļi, kas ļoti strauji vairojas. Labvēlīgos laika apstākļos sezonas laikā var attīstīties līdz pat 10 kaitēkļu paaudzēm. Pavasarī pirmās paaudzes attīstās uz savvaļas krustziežu nezālēm, pēc tam pārlido uz kultūraugiem. Olas pavasarī šķiļas, kad gaisa temperatūra ap +7 grādiem. Kaitēkļi sūc augu šūnsulu un veicina inficēšanos ar dažādu sēņu un baktēriju izraisītām slimībām.Pēdējos divos gados šis kaitēklis kāpostu stādījumos sastopams ļoti daudz, pat uz katra auga. Aizvadītajā sezonā laputis kāpostu stādījumos parādījās jūnija vidū pusē lapu attīstības laikā AS (16). Kāpostu laukos kaitēkļu izplatība dažāda. Atsevišķos laukos kaitēkļu bija daudz, bet citos vien uz atsevišķiem augiem nelielās kolonijās vai pat atsevišķi īpatņi, bet kopumā aizvadītajā sezonā laputis bija biežāk sastopamas kā citos gados. Kaitēkļi bija novērojami līdz pat rudenim. Kad gaisa temperatūra samazinās zem +14℃, laputis pārtrauc ziemas olu dēšanu uz savvaļas krustziežiem un kāpostaugu atliekām. Kaitēkļu izplatību ierobežo krustziežu nezāļu ierobežošana lauku tuvumā, augu atlieku savākšana un iestrāde augsnē rudenī.

 

Galda biešu slimības un kaitēkļi

Biešu lapu sīkplankumainība Cercospora beticola

Slimība ļoti plaši izplatīta un postīga. Stipras infekcijas rezultātā var nokalst augu lapas, inficējas arī lapu kāti, samazinoties auga asimilējošai virsmai, raža nepieaug, īpaši samazinās cukura daudzums bietē. Sīkplankumainība saglabājas sēklās un augu atliekās uz lauka. Slimības attīstībai optimālā temperatūra +25 grādi un paaugstināts gaisa mitrums. Sīkplankumainība sezonā pirmo reizi novērota jūnija sākumā (AS 17). Jūlija otrajā pusē, parādoties mitrumam uz lapām, slimības izplatība līdz rudenim pieauga, augu lapas sāka nokalst. Nākamajā gadā slimība var attīstīties, ja relatīvais gaisa mitrums būs lielāks par 70% un vidējā gaisa temperatūra augstāka par +15 grādiem. Slimības ierobežošanai rudenī pēc ražas novākšanas no lauka būtu jānovāc augu atliekas un jāveic augsnes uzaršana, jāievēro augseka.

Biešu joslainā plankumainība Pleospora betae

Slimība attīstās galvenokārt uz auga vecākajām lapām. Veģetācijas perioda otrajā pusē var inficēties biešu sakņu kakls, izraisot sauso puvi. Slimības attīstību veicina augsta gaisa temperatūra un sausi laika apstākļi. Pazīmes izteiktāk novērojamas vasaras beigās. Aizvadītajā gadā slimība nav novērota. Slimības ierosinātājs pārziemo uz augu atliekām un sēklām, tādēļ svarīgi ievērot augseku un iegādāties kvalitatīvu sēklu. Slimības ierobežošanai jāievēro augu maiņa, jālieto kodināta sēkla, pēc ražas novākšanas jāiestrādā augu atliekas augsnē vai jāizvāc no lauka.

Biešu spradzis Chaetocnema concinna

Viens no nozīmīgākajiem kaitēkļiem, kas bieži savairojas masveidā. Kaitēklis satopams katru gadu. Īpaši postīgs, ja biešu dīgšanas laikā iestājas silts un sauss laiks. Maijā, kad gaisa temperatūra sasniedz +6-9 grādus, vaboles atstāj ziemošanas vietas, uzmeklē piemērotus barības augus (balandas un sūreņu dzimtas augus), grauž to lapas. Kad paliek siltāks (18-20 grādi) mātītes dēj olas. Aizvadītā gada pavasarī, kad sala periodu nomainīja siltums un sausums, reģionā biešu spradža bojājumi novēroti maija vidū biešu dīgļlapu parādīšanās attīstības stadijā (AS 9), kaitēkļa izplatība neliela, bet lapu attīstības laikā izplatība pieauga. Spradži bojā biešu augus no uzdīgšanas līdz 4-5 lapu attīstības fāzei. Vaboles pārziemo mežmalās, krūmājos, grāvmalās, zem augu atliekām. Kaitēkļu ierobežošanas pasākumi ir sēšana labi sagatavotā un vispusīgi mēslotā augsnē, optimālu sējas laiku ievērošana, augsnes irdināšana, nezāļu iznīcināšana un nepieciešamības gadījumā arī insekticīdu izmantošana.

Foto. Spradža bojājums. Laura Graube.

Informāciju sagatavoja:

Valda Meijere
VAAD Latgales reģionālās nodaļas
vecākā inspektore
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.    tālr. 29479068