Prognozes
BRĪDINĀJUMS – ziemas kviešu sējumos konstatēta kviešu lapu dzeltenplankumainība un pelēkplankumainība
Ziemas kviešu sējumos stiebrošanas sakuma stadijā (AS 30) Vidzemē un Zemgalē ir konstatētas kviešu lapu dzeltenplankumainības izplatība un dažviet tā ir sasniegusi 12%. Savukārt, Latgalē ir konstatēta arī kviešu lapu pelēkplankumainība ar izplatību vidēji 2%, tāpēc Valsts augu aizsardzības dienests aicina lauksaimniekus apsekot kviešu laukus un lemt par augu aizsardzības pasākumu veikšanu.
FOTO: Kviešu lapu dzeltenplankumainības pazīmes, Ķekavas novads 23.04.2025. D. Ozoliņa
Abas slimība ir bīstamas ar to, ka augiem samazinās lapu fotosintezējošā virsma un ražas zudumi var sasniegt 30% līdz 50%.
Kviešu lapu dzeltenplankumainības (Pyrenophora tritici-repentis) slimības pazīmes: neliels tumši brūns plankumiņš, tā centrā balts punktiņš, vēlāk uz lapām veidojas ovāli līdz gareni plankumi, ko ietver nodzeltējošu audu josla. Plankumi saplūst kopā un veidojas neregulāri atmirušu audu laukumi. Lapas ātri atmirst, jo patogēns izdala toksīnus, kas paātrina lapu nokalšanu. Inficēšanās notiek vairākkārtīgi visā veģetācijas perioda laikā.
Bioloģija - saglabājas inficēto augu atliekās, ziemājos un savvaļas graudzālēs, atsevišķos gadījumos arī sēklās. Vispostīgākā ir atkārtotos kviešu sējumos, un tās izplatību veicina minimālā augsnes apstrāde. Attīstības kritiskais periods ir ziemas kviešu ziedēšana, un tas turpinās dzeltengatavības un nogatavošanās laikā.
FOTO: Kviešu lapu dzeltenplankumainība, I. Liepiņa
Kviešu lapu pelēkplankumainība (Zymoseptoria tritici) ir viena no bīstamākajām un izplatītākajām kviešu slimībām Latvijā. Inficētiem augiem ir novājināta cerošana, samazināta lapu un vārpu fotosintezējošā virsma, kā rezultātā, samazinās graudu skaits vārpā un lipekļa saturs graudos.
FOTO: Kviešu lapu pelēkplankumainība. M. Bērziņa
Slimības pazīmes ir hlorotiski plankumi uz apakšējām lapām, parasti uz tām, kas saskaras ar augsni. Pirmās slimības pazīmes novērojamas cerošanas fāzē, dažreiz jau rudenī. Plankumi sākumā ūdeņaini, vēlāk sakalst, šajā laikā labi pamanāma slimības galvenā pazīme – piknīdas. Uz lapām veidojas pelēki, iegareni plankumi. Pazīmes attīstās visu veģetācijas sezonu. Bojā kviešus, retāk rudzus, tritikāli.
Slimības attīstībai labvēlīgi apstākļi ir lietains laiks kviešu intensīvas stiebrošanas periodā. Optimālā temperatūra konīdiju dīgšanai un infekcijas procesa norisei ir + 15 - 25°C, bet tas iespējams arī + 5 - 35°C amplitūdā.
NODERĪGI!
Informācija par šā brīža kaitīgo organismu novērojumu rezultātiem – Kaitīgo organismu novērojumu karte.
Novērojumu kartē graudaugiem, rapsim, kartupeļiem, lauka pupām un zirņiem ieviests “Luksofora princips” –VAAD Ziņu lapā plašāks skaidrojums, kā jaunievedums lauksaimniekiem atvieglos informācijas iegūšanu.
Informācija par graudaugu slimību bioloģiju un ierobežošanas pasākumiem datu bāzē “Kaitīgie organismi”.
Augu aizsardzības līdzekļi, kas reģistrēti ziemas kviešiem datu bāzē “Augu aizsardzības līdzekļu lietojums”.
Sekojiet mums Instagram “Misija Agronoms” un Facebook Valsts augu aizsardzības dienesta profilā.