Prognozes
BRĪDINĀJUMS - zirņu sējumos sāk izlidot zirņu tinēju tauriņi un izplatās slimības
Zirņu sējumos (AS 50-65) visos Latvijas novados sāk izlidot zirņu tinēju tauriņi un izplatīties slimības, tāpēc Valsts augu aizsardzības dienests aicina lauksaimniekus apsekot laukus un lemt par augu aizsardzības pasākumu veikšanu.
FOTO: Zirņu tinēja kāpurs. I. Liepiņa
Bojājumi - zirņu tinēja (Cydia sp.) kāpuri zirņos izgrauž neregulārus robus. Pāksts iekšiene ir satīklota un pildīta ar ekskrementiem. Viens kāpurs sabojā 3-4 sēklas. Izgrauztās sēklas nav derīgas ne pārtikai, ne sējai.
Bioloģija - tauriņi izlido jūnijā-jūlijā. Zirņu ziedēšanas laikā uz lapām un pielapēm izdēj vienu vai vairākas olas vienkopus. Retāk olas tiek dētas uz stublājiem un pākstīm. Pēc 8-15 dienām izšķiļas kāpuri, kas caur pāksts mugurdaļu iegraužas pākstī un bojā zirņus. Pēc 18-25 dienām kāpuri ir pieauguši, tie izgraužas no pākstīm un augsnes virskārtā no zīda pavedieniem izveido iegarenu irdenu kokonu, kurā ziemo. Pārziemo kāpuri kokonos augsnes virskārtā.
Monitorings - tauriņu lidošanas sākumu un intensitāti var noteikt, veicot kaitēkļa novērošanu, tos noķerot feromonu slazdos.
FOTO: Zirņu tinēja tauriņi feromonu slazdā. M. Bērziņa
Ierobežošana - augsekas ievērošana, agrīnāku šķirņu audzēšana, augsnes apstrāde rudenī, iespējami agra sēja, zirņu ziedēšanas laikā, olu dēšanas sākumā izlaiž trihogrammu (spožlapsenīti) - 50-80 000 uz vienu hektāru, insekticīdu izmantošana tūlīt pēc tinēju pieaugušo īpatņu masveida izlidošanas - pirms izšķīlušies kāpuri ir iegrauzušies pākstīs.
Sāk izplatīties arī slimības
Mitrie laika apstākļi ir veicinājuši zirņu neīstās miltrasas (Peronospora viciae f. sp. pisi) izplatību, kas dažviet konstatēta ar izplatību 4-8%.
Slimības pazīmes - uz lapām veidojas plaši zilganpelēki izplūduši plankumi. Lapu apakšpusē plankumu vietā attīstās violeti pelēka irdena apsarme. Slimība strauji attīstās un dažu dienu laikā pārņem lielu daļu auga virsmas. Raža un tās kvalitāte stipri pazeminās.
Bioloģija - pārziemo augu atliekās. Infekcijas avots var būt ne tikai tajā pašā laukā, bet arī, ja iesētajam laukam blakus ir iepriekšējā gadā auguši zirņi un augsne nav kvalitatīvi aparta. Attīstību veicina mitrs laiks un sabiezināti sējumi.
Ierobežošana - sēt neinficētu sēklas materiālu, ievērot piemērotu agrotehniku un izsējas normu, ievērot pareizu augu maiņu, agri sējas termiņi, sabalansēts mēslojums, pēc zirņu novākšanas veicināt augu atlieku sadalīšanās procesus augsnē, ja nepieciešams, lietot reģistrētu fungicīdu.
Latgalē un Vidzemē jau ir konstatētas arī zirņu gaišplankumu iedegas (Ascochyta pisi) pazīmes.
Slimības pazīmes - uz lapām, pielapām un pākstīm ieapaļi gaišbrūni plankumi ar tumšāku apmali. Plankumu centrā labi saskatāmas daudzas piknīdas. Uz stublājiem plankumi tumši, nedaudz iegrimuši, izstiepti, dažreiz aptver lielu stublāja daļu. Slapjos gados parādās slimība uz zirņu asniem, kā rezultātā tie nokalst. Pazīmes novērojamas ziedēšanas laikā vai pirmo pākšu nogatavošanās laikā. Plaši izplatīta un postīga, krasi samazinās sēklu raža un pazeminās kvalitāte.
FOTO: Zirņu gaišplankumu iedega. E. Hirte
Bioloģija - pārziemo augu atliekās, sēklās. Attīstību veicina paaugstināts gaisa mitrums un temperatūra +15 - 20°C.
Ierobežošana - izturīgu šķirņu audzēšana, savlaicīga ražas novākšana, pareizas augu maiņas ievērošana, pēc zirņu novākšanas veicināt augu atlieku sadalīšanās procesus augsnē, sēklu kodināšana, ja nepieciešams, lieto reģistrētu fungicīdu.
! Turpinoties slimību attīstībai labvēlīgiem laikapstākļiem, slimības turpinās izplatīties un var radīt būtiskus ražas zudumus.
NODERĪGI!
Informācija par šā brīža kaitīgo organismu novērojumu rezultātiem – Kaitīgo organismu novērojumu karte.
Novērojumu kartē graudaugiem, rapsim, kartupeļiem, lauka pupām un zirņiem ieviests “Luksofora princips” –VAAD Ziņu lapā plašāks skaidrojums, kā jaunievedums lauksaimniekiem atvieglos informācijas iegūšanu.
Informācija par pākšaugu slimību un kaitēkļu bioloģiju un ierobežošanas pasākumiem VAAD rokasgrāmatā "Pākšaugu slimības un kaitēkļi" un datu bāzē “Kaitīgie organismi”.
Augu aizsardzības līdzekļi, kas reģistrēti pākšaugiem atrodami datu bāzē “Augu aizsardzības līdzekļu lietojums” un apkopojumā tabulā.
Sekojiet mums Instagram “Misija Agronoms” un Facebook Valsts augu aizsardzības dienesta profilā.