Prognozes
BRĪDINĀJUMS – lauka pupu sējumos izplatās pupu sēklgrauzis un slimības
Lauka pupu (AS 51-64) sējumos visos Latvijas novados novērotas pupu sēklgrauža vaboles un slimības, tāpēc Valsts augu aizsardzības dienests aicina lauksaimniekus apsekot lauka pupu sējumus un lemt par augu aizsardzības pasākumu veikšanu, jo savairojoties masveidā, pupu sēklgrauzis un slimības var radīt būtiskus ražas zudumus.
FOTO: Pupu sēklgrauzis. L.Būcēna
Pupu sēklgrauža (Bruchus rufimanus) izplatība dažviet ir sasniegusi 4-6%. Gaisam sasilstot, kaitēklis turpinās izplatīties uz sāks dēt olas.
Bioloģija - gadā viena paaudze. Pirms pupu ziedēšanas un pupu ziedēšanas laikā (+ 15-20°C) vaboles pārsvarā barojas ar pupu ziedputekšņiem. Izēsto ziedputekšņu dēļ pupas var neapputeksnēties un var neveidoties pākstis. Mātītes dēj olas (200-500 gab.) uz jaunajām pupu pākstīm.
Uz pākstīm nereti var redzēt vietas, caur kurām izšķīlušies kāpuri ir iegrauzušies pākstī. Pēc tam tie iegraužas sēklās. Vienā pupā var attīstīties vairāki kāpuri. Kāpuri izgrauž sēklas iekšpusi. Pupas mizā no iekšpuses izgrauzti pilnīgi apaļi caurumi. Vasaras beigās, pirms iekūņošanās pupā, kāpuri pupas mizā no iekšpuses izgrauž apaļu skrejcaurumu, atstājot mizas vāciņu.
FOTO: Pupu sēklgrauža kāpuri un bojājumi. D. Ozoliņa
Pupu sēklgrauzis, kopā ar pupām nokļuvis noliktavā, tajā pārziemo, bet nekādus tālākus bojājumus pupām tur nenodara. Vaboles var pārziemot arī uz lauka augsnes virskārtā.
Ierobežošana - lauka aparšana pēc ražas novākšanas, agra sēja pavasarī, neinvadēta sēklas materiāla sēšana, insekticīdu lietošana.
Neskatoties uz vēso un lietaino laiku, dažviet ir konstatētas jau pirmās pupu laputis (Aphis fabae) ar izplatību vidēji 2 %.
FOTO: Pupu laputis. I.Bēme
Sēlijā un Latgalē lauka pupu sējumos jau ir konstatēta arī pupu brūnplankumainība (Botrytis fabae).
Tipiska pazīme – sarkani brūna apmale apkārt plankumiem. Stipras infekcijas gadījumā lapas sakalst un nokrīt. Plankumi veidojas arī uz stublāja. Stipras infekcijas gadījumā samazinās raža un sēklu kvalitāte. Slimības attīstībai nepieciešami silti un mitri laikapstākļi. Tuvākajās dienās gaidāms lietains laiku, tāpēc jārēķinās, ka slimības izplatība notiks straujāk.
FOTO: Pupu brūnpkankumainība, I. Liepiņa
Pagaidām tikai Latgalē ir konstatēta pupu koncentriskā plankumainība (Didymella fabae).
Tipiska pazīme - uz inficēto augu lapām, stublājiem, pākstīm un sēklām veidojas ieapaļi vai gareni, netīri dzelteni vai brūngani, koncentriski, joslaini plankumi ar gaišāku centrālo daļu un tumšsarkanu apmali. Plankumu gaišajā viducī attīstās tumšbrūnas piknīdas – augļķermeņi, kur veidojas sēnes sporas. Stipri bojātās lapas sakalst un nobirst. Inficētās pupu sēklas ir klātas ar brūniem plakumiem, tās ir sīkas un to dīgtspēja ir ļoti zema. Stipras vai/un agras infekcijas gadījumā samazinās raža un sēklu kvalitāte.
FOTO: Pupu koncentriskā plankumainība. D. Ozoliņa
NODERĪGI!
Informācija par šā brīža kaitīgo organismu novērojumu rezultātiem – Kaitīgo organismu novērojumu karte.
Novērojumu kartē graudaugiem, rapsim, kartupeļiem, lauka pupām un zirņiem ieviests “Luksofora princips” –VAAD Ziņu lapā plašāks skaidrojums, kā jaunievedums lauksaimniekiem atvieglos informācijas iegūšanu.
Informācija par pākšaugu slimību un kaitēkļu bioloģiju un ierobežošanas pasākumiem VAAD rokasgrāmatā "Pākšaugu slimības un kaitēkļi" un datu bāzē “Kaitīgie organismi”.
Augu aizsardzības līdzekļi, kas reģistrēti pākšaugiem atrodami datu bāzē “Augu aizsardzības līdzekļu lietojums” un apkopojumā tabulā.
Sekojiet mums Instagram “Misija Agronoms” un Facebook Valsts augu aizsardzības dienesta profilā.