Sastopamākās slimības un kaitēkļi augļu dārzos 2018. gada sezonā.

Žurnāla "Dārzs un Drava" 2018. gada decembra publikācija.

Kad veģetācijas sezona augiem noslēgusies, laiks atskatīties uz aizvadītā gada izplatītākajām slimībām un kaitēkļiem augļu un ogu dārzos.

Gadu no gada augļu dārzos un ogulāju stādījumos tiek veikts kaitīgo organismu monitorings, lai izprastu gan slimību, gan kaitēkļu attīstību dažādos laikapstākļos. Katrs gads ir atšķirīgs, katrs ar savām īpatnībām, gan laika apstākļu, gan veģetācijas sezonas ilguma ziņā. Šogad bija netipiski karsts un sauss laiks jau sākot no pavasara, kas radīja patīkamus apstākļus dažādu kaitēkļu attīstībai, dažu sugu pārstāvji veidoja vairākas paaudzes nekā parasti, tomēr atsevišķu slimību izplatību šī gada apstākļi bremzēja. Pēc valsts vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, šogad gaisa temperatūras krietni pārsniedza normu, bet nokrišņa daudzums vietām sasniedza tikai 50 % no normas. Tas būtiski ietekmēja visu kultūraugu augšanu, radīja stresu augiem un ierobežoja to izturību pret slimībām un kaitēkļiem.

Ābeļu un bumbieru dārzi

Sākoties pavasarim, pirmie sastopamie kaitēkļi dārzā bojā pumpurus, lapas, ziedus, bet vēlāk vasarā augļus. Pirms veģetācijas perioda atsākšanās, miera periodā (AS 00), katru gadu VAAD prognožu speciālisti veic ziemojošo olu uzskaiti uz augļu zariem. Šogad tika konstatētas gan bruņutu, ābeļu lapu blusiņu un sarkanās augļu koku tīklērces ziemojošās stadijas (olas) uz augļu zariem.

Maija pirmajā dekādē uz augļu kokiem tika novērotas ābeļu un bumbieru lapu blusiņas un nevienādais mizgrauzis. Uz bumbieru kokiem lapu blusiņu daudzums atevišķos dārzos sasniedza 40% izplatību, bet vidēji to izplatība bija 8%.  Ābelēm sasniedzot lapu plaukšanas stadiju (AS 10), trīcpiltuvēs tika noķerti pirmie ābeļu ziedu smecernieki. Gadā attīstās viena paaudze un visaktuālākie ziedu smecernieki ir ziedkopu attīstības fāzē. Šis ir viens no bīstamākajiem kaitniekiem ābeļu un bumbieru dārzos, jo smecernieki dēj olas pumpuros to briešanas beigās (AS 52-53), pēc tam šķiļas kāpuri un barojas pumpura iekšpusē. Šādi bojāti pumpuri tālāk nespēj attīstīt augļus, samazinās ražas daudzums. Maijā vidējā smecernieku kāpuru izplatība uz augļu kokiem šosezon sasniedza 10%. Ja ābeļu ziedu smecernieki ir nedaudz, tie palīdz retināt ziedus un var pat uzlabot ražas kvalitāti un augļu lielumu, taču, ja šie kaitnieki savairojas masveidā, var kritiski samazināt ziedu daudzumu. Ābeļu ziedu smecernieku vaboles pārziemo augsnē, zem nobirušām lapām vai mizas plaisās. Šo kaitēkli ir grūti ierobežot, nelietojot insekticīdus, var mēģināt nolasīt bojātos pumpurus, pirms no tā izkūņojies pieaudzis īpatnis. Jūlijā pie koku stumbriem var piestiprināt gofrētā kartona jostas, kurās kaitēklis labprāt ziemos un rudenī jostas noņemt un sadedzināt ar visiem tur esošajiem ziemojošajiem kukaiņiem.

Vēl bīstams ābolu ražai ir ābolu tinējs (Cydia pomonella), šis kaitnieks bojā tieši augļus. Ābolu tinēja tauriņi izlido jau maijā un olas dēj uz augļaizmetņiem, bet ja tādu vēl nav, uz lapām. Kāpuri šķiļas jūnija otrajā pusē un graužas ābolā, sēklu kameru virzienā. Viens kāpurs var sabojāt vairākus augļus un pēc barošanās, jūlija beigās, kāpuri atstāj augļus un dodas meklēt ziemošanas vietas. Ābolu tinējus līdzīgi kā ābeļu ziedu smecerniekus var ierobežot, apliekot kartona jostas ap koku stumbriem jūlijā, un iznīcinot tās rudenī. Regulāri no dārza jāizavāc kritušie bojātie augļi. Tauriņu izķeršanai var lietot feromonu līmes lamatas, kā arī jāatceras, ka putnu piesaistīšana dārzam arī var palīdzēt ierobežot kaitēkļus, tādēļ ir vērts dārzā izvietot putnu būrus. Šogad pavasarī  tika noķerti vidēji 13 tauriņi katrā feromonu līmes slazdā, bet dažviet pat 67 tauriņi. Šogad lielākas raizes nekā parasti sagādāja dažādas tīklkodes, gan uz krāšņumaugiem, gan uz plūmēm un ķiršiem. Arī uz ābelēm šogad bija novērojams liels daudzums ābeļu tīklkožu kāpuri, maija beigās to izplatība sasniedza pat 68 %. Šie kaitnieki labi savairojas pēc siltām ziemām, kāpuri bojā plaukstošos pumpurus un tikko plaukušo lapu parenhīmu. Lai gan ābeļu tīklkožu kāpuriem ir daudz dabisko ienaidnieku, piemēram, plēsīgās blaktis, mārītes un zeltactiņas, to izplatība pavasarī tāpat bija ievērojami liela. Ievērojama daļa ābolu ražas šogad cieta no pīlādžu tīklkožu kāpuru radītajiem bojājumiem daudz vairāk nekā citus gadus, tas pārsteidza vairākus ābolu audzētājus. Teorētiski, pīlādžu tīklkodes masveidā savairojas uz ābelēm gados, kad pīlādžiem ir maz ogu, tomēr šogad pīlādži bija pilni ar ogām, bet kāpuri apsēduši arī ābolus. Masveida savairošanās notiek ik pēc 4 līdz 8 gadiem un bojāto ābolu daudzums nereti pārsniedz 50% no ražas. Šogad pirmie pīlādžu tīklkožu tauriņi feromonu lamatās parādījās maija pēdējā nedēļā, bet visaktīvākā to lidošana notika no 4. līdz 22. jūnijam, kad maksimālais tauriņu skaits uz viena līmes vairoga Tukuma novadā sasniedza 96 tauriņus. Pīlādžu tīklkodes ir grūti ierobežojams kaitēklis, jo grūti paredzēt masveida savairošanos. Parasti tiek pamanīts kāpuru invadēts ābols, kad jau bojājumus nevar novērst. Sistemātiska kritušo augļu savākšana var nedaudz palīdzēt ierobežot kaitēkļa izplatību, kā arī jau pieminēto kartona jostu lietošana ap koku stumbriem.

FOTO: Pīlādžu tīklkodes kāpurs, VAAD

Par gandrīz mēnesi agrāk nekā 2017. gadā sākās arī ābeļu kraupja askusporu izlidošana. Ābeļu kraupja askusporu izplatībai ar datorizētas lēmuma atbalsta sistēmas palīdzību līdzi seko Latvijas Augu aizsardzības un pētniecības centrs (LAAPC), kas 23. aprīlī ziņoja par pirmo ābeļu kraupja parādīšanos. Askusporu lidošana sākās agri, bet kopumā šosezon kraupis neradīja tik lielus postījumus kā citus gadus, tam nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ. Arī dārzos, kur netika lietoti augu aizsardzības līdzekļi, ābeļu kraupis bija mazāk nekā parasti. Pēc VAAD prognožu speciālistu novērojumiem visvairāk inficēto ābeļdārzu bija Daugavpils, Viļānu, Rēzeknes un Cēsu pusē. Primārās infekcijas risks ar ābeļu kraupi turpinājās līdz jūnija beigām, bet pēc tam, dārzos, kur koki bija inficējušies, turpinājās sekundārais infekcijas risks un kraupja ierobežošana bija jāturpina. No 13. līdz 19. jūlijam konstatēta lielākā kraupja izplatība - vidēji 14%. Šī gada karstais un sausais laiks būtiski ietekmēja arī bumbieru-kadiķu rūsas izplatību, kas pirmo reizi uz augiem tika novērota 15. jūnijā augļu otrās nobires stadijā (AS 73). Šī slimība šogad tika novērota ar pavisam mazu izplatību, tikai atsevišķos dārzos Cēsu un Daugavpils pusē izplatība sasniedza 10%. Ābeļu un bumbieru dārzos bija novērotas arī ābeļu lapu pelēkplankumainība un bumbieru lapu brūnplankumainība, bet augļiem nobriestot, parādījās arī augļu parastā puve (Monilinia fructigena). Parastā puve savu attīstību sāk vēl dārzā un var tikt nemanāmi ienesta glabātavā, kur turpina attīstīties un inficēt citus augļus. Šī slimība vairāk apdraud augļus, kam jau ir bojāta miza, piemēram kraupja bojātos augļus. Visvairāk parastā puve bija novērojama, kad augļi sasniedza pilngatavības stadiju (AS 89), šogad ar 8% vidējo izplatību puve tika novērota septembrī, augustā un jūlijā nedaudz mazāk, atkarībā no augļu ienākšanās laika.

FOTO: Kartona jostas ziemojošo kukaiņu ķeršanai, VAAD

Kauleņkoku stādījumi.

Maija sākumā uz plūmju kokiem tika novērota nevienādo mizgraužu parādīšanās. Kaitīgi ir gan pieauguši imago, gan kāpuri. Invadētajiem kokiem, bojājumu vietās redzami kā ar urbi izurbti caurumiņi ar skaidām, tajos attīstās sēņu hifas, ar kurām kāpuri vēlāk barojas. Nevienādie mizgrauži invadē gan ķiršus, gan ābeles, gan bumbieres. Maija pirmajā uz plūmju kokiem tika novērotas arī laputu kolonijas ar pavisam nelielu izplatību. Tuvojoties jūnijam feromonu lamatās sāka parādīties plūmju augļu tinēju tauriņi plūmju augļaizmetņu attīstības sākuma stadijā (AS 71), bet 21. jūnijā, kad augļi sasnieguši 50% no raksturīgā lieluma (AS 75), jau bija vērojami pirmie tinēju kāpuri. Bīstamā stadija ir kāpuri, jo izgrauž augļos ejas līdz pat kauliņam. Sevišķi labi izplatās siltās vasarās, kā šogad, bet izplatību ietekmē arī pārziemošana. Šogad masveida šī kaitēkļa savairošanās netika novērota. Visaktīvāk tauriņu lidošana notika jūnija pirmajās nedēļās, vienā feromonu slazdā bija atrodami vidēji 20 tauriņi. Šis kaitēklis ir sastopams katru gadu.

FOTO: Plūmju augļu tinējs, VAAD

Augļu koku tīklkodes šogad tika novērotas ļoti dažādi, atkarībā no dārza kopējā stāvokļa tīklkožu kāpuru daudzums variēja no 2 līdz 8% augļaizmetņu attīstības sākuma stadijā (AS 71). Maija beigās un jūnija sākumā uz plūmēm barojās arī zāģlapseņu kāpuri, tomēr tie šogad būtiskus bojājumus nenodarīja. Visizplatītākā slimība šosezon plūmēm bija kauleņkoku sausplankumainība, kas uz plūmēm novērota visas sezonas garumā, izplatības maksimumu sasniedzot jūlija otrajā un trešajā dekādē, vidējā sausplankumainības izplatība bija 17%. Augļu gatavošanās sākuma stadijā (AS 81) kādā dārzā Tērvetes novadā kauleņkoku sausplankumainība sasniedza 40% izplatību. Šī slimība tika novērota arī uz ķiršiem, bet vairāk tā izplatās tieši uz plūmju kokiem. Arī uz plūmēm, augļiem attīstoties, tika novērota parastā augļu puve. Tās rezultātā plūmes ātrāk iekrāsojas un priekšlaicīgi nokrīt. Ar augļu parasto puvi līdzīgi kā ābelēm, inficējas jau bojāti augļi. Kopumā plūmju dārzos visizplatītākie no kaitīgajiem organismiem šogad bija kauleņkoku sausplankumainība, plūmju augļu tinējs un zāģlapsenes. Ķiršus nedaudz mazāk kā gadu iepriekš invadēja ķiršu muša, kas ir nozīmīgākais kaitēklis ķiršu stādījumos, īpaši saldo ķiršu. Monitoringa laukos pirmās ķiršu mušas tika novērotas 7. jūnijā, augļu gatavošanās sākuma stadijā (AS 81), bet kāpuri parādījās jūnija beigās ar 6% izplatību augļu lietošanas gatavības stadijā (AS 89). Visas sezonas garumā ķiršu mušu daudzums saglabājās minimāls, iespējams, iepriekšējā gada slapjā rudens dēļ mušas slikti pārziemoja.

Ogulāji

Arī ogulājiem šis gads nebija viegls, sausuma un lielās kaitēkļu izplatības dēļ. Pirmie aveņu ziedu smecernieki uz zemenēm tika novēroti 8. maijā, kad augiem bija redzami atsevišķi zaļie pumpuri (AS 57). Šis ir nozīmīgs kaitēklis gan aveņu, gan zemeņu stādījumos, jo smecernieku kāpuri barojas no ziedpumpuriem, kuri vēlāk neatveras, novīst un nobirst zemē. Aveņu ziedu smecernieki bieži savairojas masveidā un nodara lielus postījumus, īpaši sausā un siltā laikā, tomēr šovasar smecernieku masveida savairošanās netika novērota un to vidējā izplatība nepārsniedza 6%. Ar vislielāko izplatību (12%) aveņu ziedu smecernieki uz zemenēm tika novēroti 24. maijā Valkas novadā. Šogad zemeņu ražai vairāk kaitēja tripši, atsevišķiem stādījumiem sabojājot līdz 90% ogu ražas. Kā jau katru gadu uz zemeņu lakstiem bija novērotas plankumainības, gan zemeņu lapu baltplankumainība, gan brūnplankumainība visas sezonas garumā, vislielāko izplatību (14%) sasniedzot jūlija otrajā dekādē jauno lapu veidošanās sākuma stadijā (AS 91). Pelēkā puve šogad īpaši lielu kaitējumu zemenēm neradīja, jo laikapstākļi nebija labvēlīgi puves izplatībai. Aveņu stādījumos šogad plaši izplatījās parastā tīklērce, silto un sauso laikapstākļu dēļ. Ipaši liela to izplatība (līdz 38%) novērota no 16. līdz 24. maija. Nedaudz tika novērota avenāju vabole un no slimībām – dzinumu kalšana, pelēkā puve un iedegas, tomēr šo kaitīgo organismu izplatība nebija liela un variēja no 2% līdz 8%.

FOTO: Aveņu - zemeņu ziedu smecernieks, VAAD

FOTO: Tripšu bojātas ogas, VAAD

Upeņu stādījumos 16. aprīlī pirmo reizi novērotas tika upeņu pumpuru ērces invadēti pumpuri lapu plaukšanas sākuma stadijā (AS 10) ar 17 % vidējo izplatību, bet dažviet ērču izplatība sasniedza 64%. Šogad ērču izplatība bija lielāka nekā 2017. gadā. To attīstību veicina silts un sauss laiks, kā arī pumpuru ērces ir grūti ierobežot. Mazās platībās ierobežošanu var veikt izgriežot un sadedzinot invadētos dzinumus, jo tajos kaitēkļi arī ziemo. Maija pirmajās dienās tika novēroti jāņogulāju pumpuru kodes kāpuru invadēti dzinumi ar 2% izplatību. Jāņogu stādījumos kaitēklis tika novērots nedaudz vēlāk, bet ar lielāku izplatību. Uz jāņogām ar nelielu izplatību maijā sastopamas bija arī jāņogulāju sarkanpangu laputis. Laikapstākļiem kļūstot vēl siltākiem, maija beigās tika novēroti arī jāņogu stiklspārņa kāpuru bojāti upeņu un jāņogu dzinumi. Aktīvākais stiklspārņu imago lidošanas laiks turpinājās līdz jūnija beigām, vidēji vienā feromonu slazdā saskaitīti 11 pieauguši īpatņi. Ogu krūmu kausiņrūsa ar minimālu 2% izplatību tika novērota maija sākumā, kad upeņu ziedpumpuri atdalījušies ķekarā (AS 59). Upeņu ziedēšanas beigu stadijā (AS 69) uz lapām parādījās ogulāju sīkplankumainības pazīmes ar 10% izplatību. Jūnijā slimība turpināja izplatīties un sasniedza 14% vidējo izplatību.

FOTO: Upeņu pumpuru ērces bojāti pumpuri, VAAD

Smiltsērkšķu stādījumos ik gadu bīstamākais kaitēklis ir smiltsērkšķu raibspārnmuša, mušu kāpuri rada ogu bojājumus, kuru dēļ liela ražas daļa nav pārtikā derīga. Šogad pirmās 6 mušas uz dzeltenā līmes vairoga konstatētas 27. jūnijā, kad augļi bija sasnieguši 70% no raksturīgā lieluma (AS 77). Jūlja sākumā noķerto mušu skaits uz līmes vairogiem pieauga līdz vidēji 22 mušām uz viena līmes vairoga. Vislielākais smiltsērkšķu raibspārnmušu skaits tika novērots 18. jūlijā Jelgavas novadā (231 muša), kad augļi jau sāka krāsoties (AS85). Kāpuri ogās tika pamanīti, kad ogas bija novākšanas gatavībā, augusta beigās. Katrā dārzā mušu invāzijas lielums ir atšķirīgs, bet kopumā mušu izplatība mija mazāka nekā 2017. gadā.

Visu informāciju par veiktajiem novērojumiem var atrast VAAD mājaslapā : ŠEIT