Prognozes

Augļaugu slimību un kaitēkļu attīstības un izplatības prognoze 2024. gadam Latgales reģionam

Aizvadītā gada pavasaris ar lielo salu un aukstumu nodarīja vislielāko postu tieši augļkopjiem. Gan komercdārzos, gan piemājas dārzos visvairāk apsala ķirši, kuriem cieta ne tikai ziedpumpuri, bet arī lapu pumpuri. Koki stāvēja kaili līdz pat jūnija vidum, kad pamazām atjaunojās veģetācija un saplauka lapas. Plūmju koki bija izturīgāki, tiem lapas neapsala, bet ziedu bija ļoti maz. Ābeļu, bumbieru dārzos, ogulāju stādījumos koki un krūmi arī ziedēja nabadzīgi, tāpēc rudenī augļu bija diezgan maz, dažviet pat nemaz.

Aizvadītā ziema ar kailsala periodiem, salu līdz ( -30°C), varētu ietekmēt dažu kaitīgo organismu, īpaši kukaiņu skaitu. Tie, kas pārziemo olu stadijā, koku mizā un sekli augsnes virskārtā varētu būt cietuši, jo arī kaitēkļi jau pamazām pieraduši pie pēdējo gadu siltajām un patīkamajām ziemām, tāpēc šajā ziemā noteikti piedzīvoja pārsteigumu. Bet patieso ainu ar ziemas aukstumu ietekmi uz kaitīgajiem organismiem novērtēsim vien pavasarī un vasarā.

ĀBEĻU UN BUMBIERU SLIMĪBAS

ĀBEĻU KRAUPIS (Venturia inaequalis), BUMBIERU KRAUPIS (Venturia pyrina)

Kraupis ir slimība, kas sastopama ik gadu, parasti lielākā vai mazākā izplatībā, bet novērojama visos ābeļu un bumbieru stādījumos. Kraupja ierosinātāji saglabājas uz vecajām lapām, tāpēc augļu dārzos šī slimība būs sastopama vienmēr. Slimības izplatība sākas, kad gaisa temperatūra sasniedz (+15°C), kas parasti vērojama aprīļa beigās - maija sākumā, pēc tam seko sekundārā infekcija, kas mitrā laikā izplatās koka vainaga ietvaros līdz pat jūnija vidum. Masveida kraupja sporu izlidošana bieži sakrīt ar augļu koku ziedēšanu. Ābeļu un bumbieru kraupja ierobežošanai pirmais fungicīdu smidzinājums būtu jāveic tieši pirms asku sporu masveida izlidošanas. Dārzos, kur tas tiek ievērots, kraupja pazīmes uz āboliem līdz pat rudenim netiek novērotas. Nokavētos smidzinājumos vai ar fungicīdiem neapstrādātos dārzos pirmās kraupja pazīmes uz lapām novērotas jau maija trešajā dekādē ziedēšanas beigās (AS 67) ar 2% izplatību uz ābeļu lapām. Vienlaicīgi slimība novērota arī uz bumbieru lapām (AS 71). Kraupja pazīmes uz bumbieru augļu aizmetņiem novērotas vien jūnija beigās augļu attīstības stadijās (AS 75). Kraupja attīstība ilgst visu vasaru, un rudenī atsevišķos dārzos līdz pat 30% augļu bija kraupja infekcijas pazīmes. Vairāk kraupja pazīmes novērotas uz bumbierēm. Dārzos vērojama arī dažāda šķirņu atšķirīga izturība pret kraupi. Nākamajā sezonā slimības izplatība atkarīga no laikapstākļiem un dārzu saimnieku prasmēm lietot augu aizsardzības līdzekļus, jo kraupis ir slimība, kuru var veiksmīgi ierobežot.

ĀBEĻU MILTRASA (Podosphaera leucotricha)

Miltrasas izplatību veicina sausi un karsti laikapstākļi un infekcijas avotu klātbūtne dārzā. Slimības attīstībai nav nepieciešams lietains laiks, bet vien pietiekošs gaisa mitrums. Slimība vairāk skar novājinātus, noēnotus kokus, sabiezinātus vai nekoptus stādījumus, vairāk apdraudēti ir jaunie stādi kokaudzētavās. Ābeļu miltrasas ierosinātājs ziemo inficēto dzinumu pumpuros, tādēļ svarīgi šos dzinumus laikus izgriezt. Ābeļu miltrasas izplatība stādījumos Latgalē konstatēta samērā reti, vien atsevišķos dārzos.

BUMBIERU-KADIĶU RŪSA (Gymnosporangium sabinae)

Maijā, sevišķi mitrā un vēsā laikā, rūsa attīstās uz kadiķiem, no kuriem vēlāk – vasaras vidū, slimības sporas pārlido uz bumbieriem. Parasti slimība vairāk novērojama vasaras otrajā pusē, kad uz augu lapām parādās mitrums. Šī slimība novērota bieži visā Latgales reģionā bumbieru dārzos, bet ar dažādu izplatību. Slimības izplatību 2023. gada pavasarī aizkavēja aukstuma un sala periods maija vidū. Bumbieru-kadiķu rūsa pērn novērota jūnija vidū augļu attīstības stadijās (AS 73) ar 2% izplatību, līdz augusta beigām slimība sasniedza 20% izplatību. Ja 2024. gadā maija mēnesis būs lietains un vējains, sagaidāma spēcīga bumbieru-kadiķu rūsas izplatība. Sēnes attīstībai nepieciešami 2 saimniekaugi – kadiķi un bumbieres – tāpēc piemājas dārzos vai augļu dārzu apkārtnē slimības ierobežošanai ieteicams neaudzēt kadiķus.

BUMBIERU LAPU PELĒKPLANKUMAINĪBA (Mycosphaerella pyri) 

Bumbieru stādījumos pelēkplankumainība ir novērojama ikgadēja izplatīta slimība. Pirmās slimības pazīmes uz lapām apsekotajos stādījumos novērotas augļu attīstības sākuma stadijā (AS 72) jūnija pirmajā dekādē. Tās izplatība galvenokārt atkarīga no laika apstākļiem, slimība var attīstīties un izplatīties visas sezonas laikā. Bumbieru lapu pelēkplankumainības izplatību un attīstību nākamajā veģetācijas periodā veicinās lietains, vējains, silts laiks (+21-27°C). Lai mazinātu slimības izplatību, jāveicina ātrāku nobirušo, inficēto lapu sadalīšanos vai iestrādāšanu augsnē, vai  jāveic apstrāde ar karbamīdu, jo infekcijas avots nākamajā sezonā ir nobirušās, inficētās, nesadalījušās lapas zem koku vainagiem.

PARASTĀ AUGĻU PUVE (Monilinia fructigena) 

Slimības izplatībai 2023.gada sezonā bija labvēlīgi apstākļi (mitrums, siltums), puves bojātos augļus gan ābeļu, gan bumbieru dārzos varēja novērot pietiekoši lielā daudzumā.  Augļu parastās puves bojātie āboli reģionā parādījās jūnija beigās augļu attīstības stadijās (AS 74) vidēji ar 2% izplatību, atkarībā no šķirnes. Jūlija beigās slimība novērota arī bumbieru dārzos augļu attīstības laikā (AS 77). Līdz augļu gatavības stadijai ar puvi inficēto augļu daudzums tikai pieauga. Bojātie augļi vasaras beigās kokos sapūst un kā melnas mūmijas saglabājas gan kokos, gan uz zemes. Šosezon, ja pavasaris būs silts un mitrs, puve būs sastopama, it sevišķi, ja no dārza rudenī nebūs aizvākti bojātie augļi. Slimības ierobežošanā svarīgākais ir izvākt no dārza infekcijas avotu – melnās mūmijas, kurās saglabājas sēnes micēlijs, kas nākamajā sezonā labvēlīgos apstākļos atkal inficē augļus. Augļi jāizvāc regulāri, arī vasarā. Ja nav iespējams izvākt bojātos augļus, tie jāapstrādā ar karbamīdu, kas veicina to ātrāku sadalīšanos. Dārzos, kur izplatījusies slimība, kā profilaktisko pasākumu slimības samazināšanai ieteicams retināt koku vainagus un izgriezt zarus, kuros bijis ļoti daudz puvušo augļu. Slimības izplatību ietekmē arī kraupja klātbūtne dārzā, dažādi mehāniski bojājumi un arī kaitēkļu bojājumi. 

Foto: Augļu parastās puves bojāta plūme. D. Ozoliņa

ĀBEĻU UN BUMBIERU KAITĒKĻI

ĀBEĻU ZIEDU SMECERNIEKS (Anthonomus pomorum) 

Kaitēklis augļu dārzos sastopams ik gadu. Ābeļu ziedu smecernieka vabolītes uz augļu koku stumbriem parādās, kad gaisa temperatūra sasniedz (+5-8°C). Ja paredzama bagātīga ziedēšana, smecernieka klātbūtne var kalpot kā ražas normēšanas sastāvdaļa, bet tādos gados kā aizvadītais, kad ir maz ziedpumpuru, kaitēklis var radīt nozīmīgus bojājumus. Aizvadītajā pavasarī sala bojājumi bija tik lieli, ka daudzos dārzos augļu koki neziedēja vai ziedēja ļoti maz. Smecernieka barošanos un vairošanos veicina silti un saulaini laikapstākļi. 2023. gadā maija pirmajā dekādē ābeļu ziedu smecernieka novērojumos trīcpiltuvē uzskaitītas 1-3 vaboles. Jūnijā bija novērojami to kāpuri. Kaitēkļa pārziemošanu parasti ietekmē ziemas sala periodi, kuri aizvadītajā ziemā izpalika. 2024. gada sezonā smecernieks vairāk būs novērojams stādījumos, kur tam bijušas labvēlīgas ziemošanas vietas - iepriekšējā gada augu atliekas, lapas, sūnas. Dārzos, kuros iepriekšējā gadā bija vērojami nozīmīgi šī kaitēkļa bojājumi, to skaitliskai mazināšanai agri pavasarī ap koku stumbriem izliek gofrētās ķeramjostas, kuras noņem pēc ziedēšanas. Tās var izmantot arī vasaras otrā pusē, kad smecernieka vabolītes uzmeklē ziemošanas vietas.

ĀBOLU TINĒJS (Cydia pomonella) 

Viens no izplatītākajiem ābolu kaitēkļiem. Ābolu tinēja tauriņa izlidošana parasti notiek maija otrajā pusē. Tinēja tauriņu masveida lidošanu veicina mierīgi, silti un sausi laikapstākļi maija beigās un vakara stundās. Lielāka kaitēkļa izplatība novērota mazāk koptos, vecākos, noēnotos un nepļautos dārzos. Tauriņi izlido un uzsāk olu dēšanu. Aizvadītajā sezonā pirmie tauriņi feromonu slazdā ielidoja jūnija sākumā ābeļu ziedēšanas beigās (AS 69). Lidošanas maksimums, līdz ar to arī olu dēšana parasti notiek jūnija otrajā pusē. Sezonas laikā feromonu slazdā noķerto tauriņu skaits svārstījās no 1 līdz pat 20. Bojāto ābolu skaits sezonā bija salīdzinoši neliels, līdz 2%. Kāpurus var novērot jūnija beigās. Parasti jūlija beigās, augusta sākumā jeb 30 dienas pēc izšķilšanās kāpuri atstāj bojāto ābolu un dodas meklēt ziemošanas vietas. Ja sezonā šajā laikā būs kaitēkļa attīstībai labvēlīgi sausi un silti laikapstākļi, tad kāpuru invāzija ābolos paredzama lielāka nekā vēsā un mitrā laikā.

 BUMBIERU LAPU BLUSIŅA (Cacopsylla pyri)

Bumbieru lapu blusiņas bojā tikai bumbieres. Kaitēkļi bojā lapas, jaunos dzinumus un augļus. Tiklīdz gaisa temperatūra pārsniedz (+3°C), pieaugušie imago pamet ziemošanas vietas un, gaisam iesilstot līdz( +10°C), sākas olu dēšana. Gadā attīstās līdz pat 4 blusiņu paaudzes, tas apgrūtina kaitēkļu ierobežošanu. Kaitēklis reģionā novērots atsevišķos bumbieru stādījumos. Lai ierobežotu kaitēkļa izplatību, ieteicams koka stumbrus un vecākos zarus attīrīt no sūnām un ķērpjiem, kur kaitēklim uzturēties, kā arī no dārza aizvākt nobirušās lapas.

LAPUTIS (Aphididae)

 Lai arī laputīm ir daudz dabisko ienaidnieku, kas ietekmē to savairošanos, kaitēklis augļu dārzos novērojams ik gadu. Arī laikapstākļi, silts un sauss laiks labvēlīgi ietekmē kaitēkļa vairošanos. Ik sezonu apsekotajos ābeļu un bumbieru stādījumos laputis novērotas, ar nelielu izplatību, parasti bojājuma pakāpe ir maznozīmīga. Arī aizvadītajā pavasarī vairākos ābeļu dārzos maija beigās augļu koku ziedēšanas nobeigumā (AS 69) uz jaunajiem dzinumiem bija novērojamas laputu kolonijas, bet kaitēkļu savairošanās nenotika. Ja nākamā vasara būs silta un saulaina, laputis var paspēt savairoties nozīmīgā daudzumā, attīstot vairākas paaudzes veģetācijas periodā.

AUGĻU KOKU TĪKLKODE (Yponomeuta padella) UN ĀBEĻU TĪKLKODE (Yponomeuta malinellus)

Aizvadītajā gadā augļu koku tīklkodes radītie lapu satīklojumi ābeļu, bumbieru, plūmju, ķiršu dārzos bija novērojami pavisam nelielos daudzumos. Kaitēkļi no maija beigām koku vainagos veido zaru un lapu tīklojumus, kuru iekšienē var redzēt daudz kāpuru, kuri apgrauž koku pumpurus un jaunās lapas. Arī 2023. gadā maija beigās ābelēs ziedēšanas nobeigumā (AS 67), plūmēs augļu attīstības sākumā (AS 71) bija novērojami tīklkodes kāpuru satīklojumi. Tīklojumi redzami apmēram mēnesi līdz jūnija beigām, tad kāpuri iekūņojās un jūlija sākumā izlido tauriņi. Mātītes dēj olas uz koku zariem, kur turpina attīstīties jaunā tīklkožu paaudze, kas savu darbību turpinās nākamajā gadā. Kaitēkļu savairošanos veicina labvēlīgi laikapstākļi ziemas-pavasara periodā. Tīklkodei ir daudz dabisko ienaidnieku – dažādas lapsenes, plēsīgās blaktis, mārītes, zeltactiņas, kas barojas ar olām un kūniņām. Arī dārzu saimnieki var savākt satīklojumus ar kaitēkļa kāpuriem un tos iznīcināt.

PĪLĀDŽU TĪKLKODE ( Argyresthia conjugella) 

Pīlādžu tīklkode ir sīks pelēcīgi raibs tauriņš. Tā ir radiniece ābeļu tīklkodei, bet neveido uzkrītošus tīklus, tā klusi un neuzkrītoši bojā pīlādžogas un ābolus. Tauriņu kāpuri rudenī uzmeklē slēptuves augsnē, augu nobirās vai koku mizas plaisās un auž kokonus. Pīlādžu tīklkode izlido jūnija sākumā un turpina lidot pat līdz augusta beigām. Kaitēklis lido, pārojas un dēj olas diennakts tumšajā laikā. Aizvadītajā gadā pīlādžu tīklkodes tauriņi feromonu slazdā parādījās jūnija pirmās dekādes beigās augļu attīstības sākuma stadijās (AS 72). Nedēļas laikā feromonu slazdos ielidoja līdz 15 tauriņiem. Tauriņu lidošana turpinājās līdz augusta sākumam. Mātītes olas dēj uz jau aizmetušos auglīšu virsmas, bieži vien olas dēj grupās. Kad izšķiļas kāpurs, tas izgraužas cauri augļa mizai un izveido dažas līkumainas, īsas un šauras ejas zem mizas. Paaudzies kāpurs grauž līkumainas ejas cauri visam augļa mīkstumam. Auglī vienlaikus var iegrauzties daudzi kāpuri. Ja mīkstums ir stipri izalots, tam ir nepatīkami rūgta garša un tas nav lietojams pārtikā. Kāpuri augļos barojas aptuveni mēnesi, tad izgraužas no tiem, nolaižas zemē un uzmeklē ziemošanas vietas. Komercdārzos tīklkodi apkaro ar plaša spektra insekticīdiem, smidzinot tos tūlīt pēc koku noziedēšanas. Mazdārziņu īpašniekiem ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi nav pieejami. Pīlādžu tīklkodi var mēģināt ierobežot, savācot bojātos augļus un rudenī rušinot koku apdobes, jo kaitēkļi ziemo zemsedzē zem augu atliekām. Ir iespējams iegādāties feromonu slazdus, pievilināt pīlādžu tīklkodes tēviņus un tādējādi novērtēt, kad un cik aktīvi tie lido.

 BUMBIERU LAPU PANGĒRCE (Eriopyes pyri) 

Bieži bojā bumbieres. Uz to lapām redzami daudzi gaiši pacēlumi - pangas. Kaitīgas ir gan pieaugušās ērces, gan kāpuri. Kaitēkļu kolonijas ziemo pumpuros, bet vasarās pārvietojas uz augu lapām un barojas ar lapu audiem. Aizvadītajā gadā jau maija vidū kādā no novērojumu dārziem  augļu koku ziedēšanas nobeigumā (AS 69) novērotas pangērču bojātās lapas. Līdz rudenim lapas sabrūnē un bojātās lapas nobirst. Rudenī ērces izēd ziedu un lapu aizmetņus. Gada laikā ērcēm ir vairākas paaudzes. Dārzos, kur novērojamas pangērces, cīnīties ar tām ir grūti. Savairošanos veicina sintētisko augu aizsardzības līdzekļu lietošana dārzos, kad tiek izjaukts dzīvo organismu dabiskais līdzsvars. Vislabāk cīnīties ar pangērcēm ir izmantojot bioloģisko metodi, kad citas plēsīgās ērces iznīcina pangērces.

KAULEŅKOKU SLIMĪBAS

KAULEŅKOKU LAPBIRE (Blumeriella jaapii) 

Slimība skar ķiršu stādījumus, biežāk skābos ķiršus, veidojot plankumus uz lapām un paātrinot to nobiršanu. Inficēšanās notiek maija sākumā vai vidū, optimālā temperatūras virs (+15°C), vairāk inficējas salā cietuši un novājināti koki. 2023. gadā maija vidū ķiršu dārzi un atsevišķi koki stipri cieta lielajā salā, ziedpumpuri un arī lapu pumpuri ļoti apsala un koki jaunās lapas spēja atjaunot vien jūnija vidū. Arī turpmākā inficēšanās ar lapbiri atkarīga no augstām gaisa temperatūrām. Stipras infekcijas gadījumā lapu biršana var sākties jūlija sākumā. Kauleņkoku lapbire 2023. gada sezonā Latgalē novērota monitoringa dārzos jūnija otrajā pusē, bet ar nelielu intensitāti. Ja pērnā gada nobirušās lapas nav izvāktas no stādījuma apdobēm, šajā vasarā var sagaidīt spēcīgu infekciju. Slimības izplatību ietekmē arī dārzu kopšana, tas ir bojāto zaru izgriešana un sadedzināšana. 

Foto: Lapbires bojāta lapa. I. Bēme

KAULEŅKOKU PELĒKĀ PUVE (Monilinia laxa) 

Kauleņkoku pelēkā puve (ķiršu mēris) reģionā iepriekšējā gada vasarā netika novērota, jo slimības attīstībai bija nepiemēroti laika apstākļi. Slimības attīstībai nepieciešamas zemas gaisa temperatūras līdz (+15°C) un ilgstoši mitrs laiks, īpaši maija pirmajā pusē. Dārzos, kur netiek izgriezti inficētie zari un lapas, slimība var radīt zaudējumus. Slimība var inficēt arī plūmes.

KAULEŅKOKU SAUSPLANKUMAINĪBA (Wilsonomyces carpophilus) 

Kauleņkoku sausplankumainība (cauršautās lapas) sastopama bieži gan plūmju, gan ķiršu dārzos. Parasti neietekmē ražu un koku attīstību, bet ilgstoši nekoptos stādījumos tomēr var ietekmēt gan ražību, gan koku ziemcietību. Infekcijas attīstību veicina ilgstošs mitrums un mehāniski bojājumi. Slimība pārziemo dzinumos un pumpuros, brūču sasveķojumos, tādēļ nepieciešams bojātās daļas izgriezt laicīgi, jo lapu veidošanās laikā attīstās jauna infekcija. 2023. gadā reģionā slimība novērota gan uz ķiršiem, gan plūmēm. Ķiršos ar nelielu izplatību, bet plūmju dārzos novērota jau maija vidū koku ziedēšanas sākumā (AS 61), sezonas laikā slimības intensitāte pieauga. Vasaras sākumā, ieraugot bojātus jaunos dzinumus, tie būtu jāiznīcina, lai nenotiktu slimības tālāka attīstība. Ja sezonā gaiss ilgstoši būs mitrs un silts, slimība var būt postošāka. 

PLŪMJU RŪSA (Tranzshelia pruni-spinosa) 

Plūmju rūsa novērojama reti, 2023. gadā Latgalē slimība netika konstatēta. Parasti slimības pazīmes parādās vasaras otrajā pusē lapu apakšpusē vai virspusē brūnu pustulu veidā. Lielākā daļa ierosinātāju saglabājas uz vecajām, nobirušajām lapām. Infekcijai labvēlīgs ir vējains un mitrs laiks. Stādījumi, kuriem blakus aug dzeltenie vizbuļi, ir vairāk pakļauti infekcijas riskam. Arī koki, kuriem iepriekšējā gada inficētās lapas netika izvāktas, var saslimt ar plūmju rūsu.

KAULEŅKOKU KAITĒKĻI

LAPUTIS (Aphididae) UN ĶIRŠU-MADARU LAPUTS (Myzus cerasi)

Ķiršu-madaru laputis stādījumos sastopamas katru gadu. Silts, sauss laiks sekmē laputu masveida savairošanos. Laputis biežāk var novērot uz saldajiem ķiršiem, kur stādījumos mīt skudras. Laputīm sūcot augu sulu, apstājas jauno dzinumu un lapu augšana, tāpēc jāseko kaitēkļa attīstībai jaunos stādījumos. 2023. gadā reģionā laputis konstatētas maija beigās augļu veidošanās fāzē (AS 71), bet izplatība sezonas laikā nepārsniedza 4%. Uz atsevišķām plūmēm dažos dārzos novērojama stipra laputu invāzija. Tāpat kā uz ābelēm un bumbierēm mītošās laputu olas, arī ķiršu-madaru laputu olas šķiļas pumpuru plaukšanas laikā. Septembra beigās uz viengadīgiem zariem tiek dētas ziemojošās olas. Arī šajā sezonā laputis būs sastopamas tāpat kā katru gadu, jo tām ir strauja attīstība un vairākas paaudzes gada laikā.

PLŪMJU AUGĻU TINĒJS (Cydia funebrana) 

Parasti tinēja tauriņu izlidošana sākas maija beigās, iestājoties siltiem un mierīgiem laika apstākļiem. Šajā laikā to notveršanai izliek feromonu slazdus. Vislielākā lidošanas aktivitāte ir apmēram 2 nedēļas pēc plūmju ziedēšanas. Aizvadītajā sezonā feromonu slazdā pirmie tauriņi novēroti jūnija sākumā augļu attīstības laikā (AS 72), maksimālais tauriņu skaits nedēļas laikā feromonu slazdā novērots jūlija vidū augļu attīstības periodā (AS 79), kad uzskaitīti 93 tinēju tauriņi. Tauriņi slazdā uzskaitīti līdz pat augļu lietošanas gatavībai (AS 89) augusta otrajā pusē. Plūmju ziedēšanas laikā maijā pārziemojošie kāpuri iekūņojas, pēc izšķilšanās kāpuri iegraužas augļos un tos bojā. Uz augļiem parādās sveķi, kas ir kaitēkļa bojājumu raksturīga pazīme. Atsevišķos stādījumos kāpuru bojājumi, ar nelielu izplatību, novērojami arī augļu nobriešanas laikā. Plūmju tinēja kāpuru bojātie augļi regulāri jāsavāc un jāiznīcina, lai ierobežotu kaitēkļa izplatību. Stādījumos, kur tiek rušinātas rindstarpas, samazinās kaitēkļa izplatība, jo rušināšana traucē to ziemošanu. Kaitēkļa mazināšanai var izmantot arī ķeramjostas, kuras ap koku stumbriem apliek jūnija beigās, rudenī noņem un sadedzina. Kaitēkļu samazināšanos veicina arī dabisko ienaidnieku (putni, plēsīgās blaktis) pievilināšana stādījumam.

GAIŠĀ PLŪMJU ZĀĢLAPSENE (Hoplocampa flava) UN  TUMŠĀ PLŪMJU ZĀĢLAPSENE (Hoplocampa minuta)

Zāģlapsenes stādījumos sastopamas ik gadu, bet izplatību un bojājumu pakāpi nosaka ziedēšanas intensitāte. Jo bagātīgākā ziedēšana un labvēlīgāki laikapstākļi, jo lielāka kaitēkļa izplatība. Kaitēkļa konstatēšanai stādījumā pirms ziedēšanas izvieto baltos līmes vairogus. Aizvadītajā gadā sala ietekmē plūmes ziedēja maz, līdz ar to arī kaitēkļi tika novēroti mazā skaitā. Uz baltajiem līmes vairogiem pirmās zāģlapsenes konstatētas jūnija sākumā, bet maksimums 3 pieauguši īpatņi novēroti jūnija otrajā pusē. Jūlija vidū augļu briešanas laikā (AS 75) novēroti pirmie zāģlapseņu kāpuru bojātie augļi, to skaits apsekotajos stādījumos neliels. Kaitēkļa kāpuri izgrauž plūmju kauliņus, tad barojas arī ar augļu mīkstumu. Plūmes nesveķojas, bet uz tām redzami apaļi caurumi. Liela loma kāpuru izdzīvošanā ir augsnes mitrumam, sausā laikā samazinās izdzīvojušo kāpuru skaits. Daļa kāpuru var iet bojā pavasara salnās, kad temperatūra nokrītas zem (-4°C). Arī apdobju rušināšana pēc ražas novākšanas rudenī vai pavasarī mazina kaitēkļa izplatību dārzā.

AVEŅU UN ZEMEŅU SLIMĪBAS

AVEŅU IEDEGAS (Elsinoe veneta)

Aveņu iedegas bojā augu dzinumus un lapas. Infekcijas ierosinātāju sporu izlidošana notiek lapu plaukšanas (AS 9-12) laikā maija beigās un jūnija sākumā. Vispirms slimība skar jaunos dzinumus. Slimības izplatību veicina sabiezināti stādījumi, siltums, mitrums un vējš, to var pārnēsāt arī kukaiņi. Iedegu inficēti dzinumi ir savlaicīgi izgriežami un sadedzināmi. 2023. gadā aveņu stādījumos iedegas nav novērotas. Slimība saglabājas dzinumos, tādēļ rūpīgi jāizvērtē stādāmā materiāla kvalitāte. Svarīgi stādīt pret slimību izturīgas šķirnes. Pavasarī jāapseko stādījumi, bojātie dzinumi izgriežami, arī pēc ražas novākšanas izgriežami noražojušie dzinumus, ieteicams mulčēt apdobes.

PELĒKĀ PUVE (Botrytis cinerea) 

Slimība pārsvarā bojā ogas, bet var izplatīties arī uz pumpuriem, ziedkopām, lapām, dzinumiem. 2023. gadā novērota aveņu stādījumos jūlija mēnesī, kad laika apstākļi bija piemēroti slimības attīstībai, jo parādījās mitrums. Zemeņu stādījumā slimība novērota jūlija sākumā, ar nelielu intensitāti pēc galvenās ražas novākšanas. Pelēkā puve var izraisīt lielus ražas zudumus, visas sezonas garumā nepieciešams izvākt infekcijas perēkļus stādījumā. Ražas vākšanas laikā, bojātās ogas atstājot stādījumā, tās rada pelēkās puves perēkļus, kuri turpina inficēt veselās ogas. Ja nākamajā sezonā aveņu, zemeņu ziedēšanas un ogu nogatavošanās laikā būs ilgstošs mitruma vai  lietus periods, pelēkā puve noteikti parādīsies stādījumos un bojās ogas. Ja no stādījuma netiek izvāktas augu atliekas, nezāles, pastāv lielāka iespēja augiem inficēties ar pelēko puvi. Arī mulčējamais materiāls var saturēt pelēkās puves infekcijas avotus.

AVENĀJU DZINUMU MIZAS PLAISĀŠANA (Didymella applonata)

Avenāju dzinumu mizas plaisāšana sastopama gandrīz visos stādījumos. Novērojumos maija beigās ziedkopu attīstības periodā (AS 53) slimības izplatība nepārsniedza 2%. Jaunie dzinumi inficējas pavasarī, arī otrajā gadā ražojošie dzinumi plaisā. Ja ir silts pavasaris, slimības izplatība ir lielāka. Slimības ierosinātāji saglabājas uz inficētiem dzinumiem un augu lapās. Bojāto dzinumu izgriešanai, stādījuma retināšanai ir nozīme slimības izplatības ierobežošanā. Plašāk izplatīta vasaras aveņu stādījumos, ja tajos ir daudz nezāļu, paaugstināts slāpekļa mēslojums un laika apstākļi ir lietaini. Ierīkojot stādījumus jāizvēlas audzēt slimības izturīgas šķirnes.

ZEMEŅU LAPU BALTPLANKUMAINĪBA (Mycosphaerella fragariae)

Slimība ir izplatīta visā Latvijas teritorijā. Jo nokrišņiem bagātāka vasara, jo vairāk slimība būs novērojama zemeņu stādījumos. Slimības pazīmes novērojamas uz lapām periodā pēc ražas novākšanas. Parasti tā nav postīga, biežāk vērojama uz vecākiem augiem sabiezinātos, nekoptos, nezāļainos stādījumos. Vesels stādāmais materiāls, stādījumu atjaunošana, izturīgu šķirņu izvēle, inficēto lapu izvākšana no stādījuma rudenī mazina slimības izplatību. 

ZEMEŅU LAPU BRŪNPLANKUMAINĪBA (Diplocarpon earliana) 

Arī brūnplankumainība ir izplatīta visā Latvijas teritorijā. Izplatību veicina silta gaisa temperatūra (+15-25°C) un paaugstināts gaisa mitrums. Pirmie plankumi uz lapām novēroti maija beigās pilnzieda laikā (AS 65). Slimības izplatība bija līdz 4% robežās, novērota visu sezonas laiku. Slimība vairāk sastopama vecākos stādījumos, kas ilgstoši nav atjaunoti, arī stādījumos, no kuriem rudenī nav izvāktas augu atliekas. Nezāļu ierobežošana palīdz pasargāt stādījumu no straujas infekcijas attīstības.

AVEŅU UN ZEMEŅU KAITĒKĻI

AVEŅU ZIEDU SMECERNIEKS (Anthonomus rubi)

Kaitēklis bojā zemeņu un aveņu ziedus. Vaboles iedēj olas ziedpumpuros to attīstības fāzē (AS 51-57) un aizgrauž ziedpumpura kātiņu. Pumpurus sāk bojāt, gaisam iesilstot līdz (+18°C). Kāpuri turpina attīstību nokritušajos ziedpumpuros. Pavasarī kaitēklis sāk attīstību sausā un saulainā laikā, kad augsnes temperatūra sasniedz (+10-14°C) un vaboles iznāk no ziemošanas vietām zemsedzē un augsnes virskārtā. Novērojumos aveņu ziedu smecernieks 2023. gadā konstatēts maija beigās zemeņu ziedēšanas sākuma fāzē (AS 63), jūnija sākumā aveņu stādījumā ziedēšanas sākumā (AS 60). Vēlāk smecernieki vairs netika novēroti. Kaitēkļu samazināšanai nelielās platībās bojātos ziedpumpurus var nolasīt un iznīcināt. Augsnes irdināšana rudenī un pavasarī, augsnes mulčēšana stādījumā, nezāļu ierobežošana, un dzelteno līmes vairogu izmantošana pieaugušo vaboļu izķeršanai ir metodes kaitēkļa izplatības mazināšanai stādījumos.

Foto: Aveņu ziedu smecernieks. D. Ozoliņa

AVENĀJU VABOLE (Byturus tomentosus) 

Reģionā kaitēklis aveņu stādījumos parādījās jūnija sākumā ar nelielu izplatību līdz 2%. Vaboles olas dēj ziedos maijā un jūnijā. Kāpuri barojas uz ogu ziedgultnes, ogu nogatavošanās laikā kāpuri iekūņojas augsnē, no kuriem attīstās vabole un ziemo augsnē līdz 25 cm dziļumam. Avenāju vaboles kāpurus var novērot ogās jūlija otrajā pusē. Kāpuru bojātās ogas biežāk inficējas ar pelēko puvi. Uz vasaras avenēm kaitēklis novērojams ik gadu, arī šis gads noteikti nebūs izņēmums. Silti laika apstākļi veicina kaitēkļa savairošanos. Nedaudz mazāk skar stādījumus, kur pavasarī un rudenī notiek rindstarpu irdināšana un balto līmes vairogu lietošana. Postīgākas un vairāk sastopamas arī šajā sezonā avenāju vaboles būs vecākos un nekoptos stādījumos.

LAUKA MAIJVABOLE (Melolontha melolontha)

Viena paaudze attīstās ik pēc 4-5 gadiem. Aizvadītā gada klimatiskie apstākļi bija piemēroti vaboļu attīstībai, maijvaboles no maija līdz jūlija vidum veica uzlidojumus dažādiem kultūraugiem, bet kaitēkļa izplatība novērota atsevišķos laukos un nelielā daudzumā. Kaitīgā stadija ir gan kāpuri, kuri grauž augu saknes, gan vaboles, kuras barojas ar augu lapām. Ja maijvaboļu kāpuri augsnē savairojušies, nav ieteicams stādīt zemenes, jo tām tiks sagrauztas saknes. Uz avenēm reģionā maijvaboles bija novērojamas nelielā daudzumā, bet iepriekšējo gadu kāpuri turpinās grauzt augu saknes. Nepieciešams pievērst uzmanību kultūraugu stādījumiem, augsni rušināt, laukus atstāt papuvē, lai samazinātu kāpuru īpatsvaru.

DĀRZA VABOLE (Phyllopertha horticola)

Dārza vabole pamanāma gan augļu dārzos, gan ogulāju stādījumos. Kaitēkļu nodarītie postījumi ir nelieli. Parasti vaboles izlido maija beigās, jūnija sākumā un barojas uz aveņu lapām, bet vēlāk kāpuri ielien augsnē un var bojāt augu saknes. Iepriekšējā sezonā ogulāju stādījumos un augļu dārzos uz augu lapām barojās pavisam neliels skaits vaboļu. Kāpuri un vaboles bieži barojas arī uz zālaugiem. Vabolēm ir dabiskie ienaidnieki, kas regulē to skaitu.

OGULĀJU SLIMĪBAS

 OGU KRŪMU KAUSIŅRŪSA (Puccinia ribesii-caricis)

2023. gadā maija vidū uznākušais sals bojāja arī upeņu stādījumus. Daudzviet reģionā upeņu stādījumos apsala gan ziedi uz ziedkopām, gan augu lapas. Līdz ar to slimības izplatība aizkavējās. Slimības pazīmes novērotas jūnija vidū ogu attīstības fāzē (AS 75), bet ar nelielu izplatību. Slimības pazīmes novērotas visu sezonu ar pieaugošu izplatību uz lapām un vēlāk arī uz ogām. Pavasarī un vasaras sākumā uz augu lapām var pamanīt palielus dzeltenīgi oranžus plankumus. Uz tiem, lapu apakšpusē, veidojas dzeltenas un oranžas pustulas. Stipras infekcijas rezultātā ogulāju lapas var dzeltēt, ziedi un ogas nobirt. Slimības attīstību veicina silts un mitrs laiks, vējš un tuvumā esošas grīšļu audzes. Nozīme ir upeņu šķirņu izvēlei un stādījumu ierīkošanas vietai.

OGULĀJU LAPU SĪKPLANKUMAINĪBA (Mycosphaerella ribis) 

Šī slimība ir bieži sastopama ogulāju stādījumos, reģionā novērota vien jūlija sākumā ogu nogatavošanās sākumā (AS 81). Uz lapām parādās slimības radītie brūnie plankumi, laika gaitā tie palielinās, saplūst un var inficēties arī dzinumi un ogas. Slimības izplatībai un attīstībai nepieciešams mitrs, silts laiks un sabiezināti stādījumi, tādēļ šogad, ja pavasaris būs silts un mitrs, slimība var pastiprināti izplatīties un samazināt ražas. Slimības ierobežošanai ieteicams stādīt izturīgas šķirnes, rudenī nobirušās lapas savākt, iestrādāt augsnē vai apstrādāt ar vielām, kas veicina ātrāku to sadalīšanos.

UPEŅU VIRĀLĀ PILDZIEDAINĪBA (Blackcurrant reversion virus) 

Slimību ierosina vīruss, tā parādās uz atsevišķiem zariem, dažu gadu laikā var pārņemt visu augu. Inficēto krūmu ziedi plaukst nedēļu vēlāk. Ziedēšanas laikā var novērot, ka ziedi neveidojas vispār vai tie ir tumši iekrāsoti, pildīti – ziedlapu un kauslapu vietā ir violetas nokrāsas bārkstis. Ar laiku visi krūma ziedi kļūst neauglīgi. Ražas zudumi stipras infekcijas rezultātā ir pat 100%. Slimo krūmu dzinumi rudenī nenobriest un ziemā apsalst. Vīrusu pārnēsā pumpuru ērces un citi sūcējtipa kaitēkļi. Inficētie augi nekavējoties jāizvāc no stādījuma un jāsadedzina, jo slimības ierobežošanai nav reģistrēti nekādi augu aizsardzības līdzekļi. Reģionā 2023. gadā slimība novērota monitoringa dārzā maija beigās upeņu ziedēšanas nobeigumā (AS 69), ar zemu izplatības pakāpi. Arī piemājas dārzos slimība pēdējos gados ir novērojama. Tā var izplatīties, ja stādījumos savairojas pumpuru ērces. Slimības ierobežošanai jāizvēlas vesels stādāmais materiāls.

OGULĀJU KAITĒKĻI

UPEŅU PUMPURU ĒRCE (Eriophyes ribis)

Ļoti nozīmīgs kaitēklis upeņu stādījumos. Reti, bet reizēm var bojāt arī jāņogas. Pumpuru plaukšanas laikā bojātie pumpuri stipri uzbriest un neizplaukst, vēlāk nobrūnē un nobirst. Vienā pumpurā var dzīvot vairāki tūkstoši ērču. Gadā var attīstīties 4-5 paaudzes, ērču vairošanās notiek līdz pat oktobrim. Šis kaitēklis pērn novērots lapu pumpuru briešanas laikā (AS 01-03) aprīļa sākumā ar izplatību 2%, tam sekoja kaitēkļu pārnēsātā slimība - upeņu virālā pildziedainība. Ērču ierobežošanai agri pavasarī, ja vien tas ir iespējams, nolasa visus invadētos pumpurus. Ja stipri invadēts viss krūms, tad tas ir jāizrok un jāsadedzina. Stādot jaunus stādījumus, jāizvēlas šķirnes, kas ir izturīgākas pret pumpuru ērces bojājumiem.

JĀŅOGULĀJU STIKLSPĀRNIS (Synanthedon tipuliformis)

 Upeņu, jāņogu un ērkšķogu stādījumos maija otrajā pusē novērojams jāņogulāju stiklspārnis, kurš jūlijā dēj olas pie ogulāju pumpuriem. No olām izšķiļas kāpuri, kas grauž krūmu zaru serdes pie krūmu pamata. Vēlāk bojāto zaru lapas novīst un zari nokalst. Jaunie tauriņi izlido jūnija beigās un dēj olas pie ogulāju pumpuriem. Izšķīlušies kāpuri atkal iegraužas zaru serdes daļā. Kaitēkļa aktivitāte palielinās sausā un siltā laikā, arī stādījumos, kur netiek izgriezti vecie, nokaltušie zari. Bojātie zari vizuāli pamanāmi ogulāju plaukšanas laikā. Bojātie dzinumi ir izgriežami ar visu kāpuru, zari jāsadedzina. Vairāk apdraudēti ir jaunāki stādījumi, kāpuriem patīk ogu krūmu mehāniski bojājumi. Pieaugušiem īpatņiem izliek feromonu slazdus, kuros veic to uzskaiti. Pagājušajā sezonā jūnija pirmajā dekādē kaitēkļu skaits feromonu slazdos sasniedza 48 stiklspārņus vienā slazdā, sezonas laikā to skaits slazdos samazinājās.

Informāciju sagatavoja:
Valda Meijere
Valsts augu aizsardzības dienesta
Latgales reģionālās nodaļas
vecākā inspektore
valda.meijere@vaad.gov.lv, 29479068