Prognozes

Dārzeņu slimību un kaitēkļu attīstības un izplatības prognoze 2024. gadam Sēlijas reģionam

Līdzīgi kā iepriekšējās sezonās arī 2023. gada pavasarī bija vēss laiks. Ilgāk kā citus gadus bija vērojamas arī stipras salnas, kas nesekmēja kaitēkļu pārlieku lielu rosību stādījumos. Iestājoties siltākam laikam vasaras sākumā arī kaitēkļu aktivitāte pieauga, sevišķi kartupeļu un kāpostu stādījumos, tomēr to izplatība salīdzinot ar iepriekšējām sezonām bija nedaudz mazāka. Tāpat, kā citus gadus arī slimību izplatība dārzeņu laukos iepriekšējā sezonā pieauga tikai vasaras otrajā pusē, veģetācijas beigās. Arī 2024. gadā lielāku apdraudējumu dārzeņu sējumiem un stādījumiem var radīt ilgstoši sausi un karsti laikapstākļi, kad ir iespējama kaitēkļu masveida savairošanās. Savukārt silts un mitrs laiks, arī šogad sekmēs slimību izplatību un attīstību reģiona dārzeņu laukos.

KARTUPEĻU SLIMĪBAS

KARTUPEĻU LAKSTU PUVE (Phytophtora infestans)

 Postīga kartupeļu slimība, kas inficē lapas, stublājus un veģetācijas periodā no lakstiem var pāriet uz jauniem bumbuļiem. Inficēšanās iespējama arī ražas novākšanas laikā, kad  veselie bumbuļi saskaras ar slimajiem lakstiem un bumbuļiem. Lakstu puves izplatība un attīstība atkarīga, galvenokārt no laikapstākļiem. Mēreni silts (+15-18°C) un mitrs laiks ir īpaši piemērots slimības attīstībai, savukārt karstā (+25°C) un sausā laikā lakstu puves attīstība kļūst lēnāka un ļoti karstā laikā (+28°C) tā apstājas. 2023. gada sezonā pirmās slimības pazīmes apsekotajos stādījumos bija novērojamas tikai jūlija beigās (AS 71-79). Straujāka lakstu puves izplatība, līdzīgi kā citus gadus, notika līdz lapu dzeltēšanas sākumam. Ik gadu lakstu puves infekcijas pazīmes dažos stādījumos tiek novērotas arī uz bumbuļiem pēc ražas novākšanas. Arī 2024.gadā reģiona kartupeļu laukos slimība būs sastopama. Vairāk apdraudēs un ātrāk parādīsies stādījumos, kur kartupeļi audzēti atkārtoti, kā arī stādīšanai izmantoti inficēti bumbuļi. Slimības postīgumu mazinās diedzēto kartupeļu stādīšana, izvēlētā šķirne, augu maiņa, vagu virziens un attālumi starp kartupeļu vagām.

KARTUPEĻU LAPU SAUSPLANKUMAINĪBA (Alternaria saloni)

Tikpat postoša kā lakstu puve reģiona kartupeļu stādījumos tiek novērota arī kartupeļu lapu sausplankumainība. Slimības attīstībai nepieciešams nedaudz siltāks laiks nekā lakstu puvei (+19-23°C), taču līdzīgi, kā lakstu puves tā arī sausplankumainības attīstība ļoti karstā laikā (+28°C) apstājas. 2023. gadā kartupeļu lapu sausplankumainības pazīmes apsekotajos laukos parādījās (AS 59), kas bija nedaudz vēlāk, kā novērots 2022. gadā. Iepriekšējā sezonā sausplankumainība stādījumos izplatījās ātrāk nekā lakstu puve. Taču līdzīgi, kā citus gadus slimības izplatība pieauga pēc kartupeļu ziedēšanas, bumbuļu attīstības laikā - augustā. Sausos laikapstākļos sausplankumainība savu attīstību sāks arī šajā sezonā un uz lapām slimības pazīmes (koncentriskie apļi) stādījumos būs novērojamas. Mazāk postīga tā būs izturīgu šķirņu stādījumos. Savukārt augu maiņas, ievērošana un optimālo mēslojuma devu lietošana mazinās sausplankumainības izplatību reģiona kartupeļu laukos arī 2024. gadā.

KARTUPEĻU MELNKĀJA (Erwinia carotovora subsp.atroseptica)

Inficē auga virsdaļas un bumbuļus visā veģetācijas periodā. Kartupeļu melnkāja izplatās  ražas novākšanas, šķirošanas, kā arī glabāšanas laikā. Var izplatīties arī stādīšanas laikā. Šķirņu izturība pret slimību ir dažāda, bet kartupeļu melnkāju ir grūti ierobežot. Slimības ierosinātājs saglabājas augu atliekās, sēklas materiālā, uz citu augu saknēm un arī ūdenī kuru izmanto laistīšanai. Infekciju var pārnest arī sūcējkaitēkļi. Pirms bumbuļu ievietošanas glabāšanai, noliktavu dezinfekcijas pasākumi, kā arī turpmāko bumbuļu glabāšanas apstākļu nodrošinājums ierobežos slimības izplatību nākamajā sezonā. Ar nelielu izplatību kartupeļu melnkāja reģiona laukos tiek novērota katru sezonu. Tāpēc arī 2024. gadā vēsi laikapstākļi un pārmitra augsne sekmēs slimības izplatību un kādā no apsekotajiem stādījumiem slimības pazīmes būs sastopamas. Savlaicīga inficēto ceru izvākšana un iznīcināšana  mazinās melnkājas postīgumu.

KARTUPEĻU KAITĒKĻI

KARTUPEĻU LAPGRAUZIS (Leptinotarsa decemlineata)

 Katru gadu kartupeļu stādījumos ir novērojama lapgraužu darbība. Nereti vietām tiek nograuztas gandrīz visas lapas, it sevišķi stādījumos kur kaitēklis nav laikus pamanīts un netiek veikta tā ierobežošana. Iepriekšējā gadā reģiona apsekotajos kartupeļu stādījumos lapgraužu vaboles bija sastopamas jau kartupeļu lapu attīstības laikā (1-2 vaboles uz viena auga). Nedaudz vēlāk bija novērojami arī pirmie lapgraužu kāpuri. Tomēr to bojājumi samērā vēso apstākļu dēļ iesākumā nebija lieli. Kaitēkļa aktivitāte nedaudz pieauga kartupeļu ziedēšanas un arī vēlāk bumbuļu veidošanās laikā, jūlijā un augusta sākumā, kad to attīstībai  bija iestājušies piemērotāki laikapstākļi. Siltā, sausā laikā lapgraužu vaboles un kāpuri kartupeļu stādījumos būs sastopami arī šajā sezonā. Savukārt vēss un lietains laiks kavēs kaitēkļa aktivitāti, nereti tas var ietekmēt arī lapgraužu tālāku attīstību, daļa kāpuru mitrā laikā var aiziet bojā. Lapgraužu vaboles ziemo augsnē, tāpēc platībās, kur kartupeļi tiks audzēti atkārtoti, kā arī laukos, kur iepriekšējā gadā tika novērota liela kaitēkļu aktivitāte un lapgrauži netika ierobežoti, to kaitnieciskā darbība būs vērojama lielāka.

Foto: Kartupeļu lapgrauža kāpuri I. Liepiņa

SPRAKŠĶI (Agriotes spp.)

Ik gadu, ar nelielu izplatību, ražas novākšanas laikā atsevišķos apsekotajos kartupeļu stādījumos ir novērojami sprakšķu bojājumi. Atsevišķos gados kāpuru kaitnieciskā darbība var ievērojami samazināt kartupeļu bumbuļu kvalitāti. Bojātie bumbuļi bieži inficējas ar sēņu slimībām. Sprakšķu kāpuru attīstībai nepieciešams mitrums augsnē, ja tā ir mazāk par 25% kāpuri iet bojā. Sprakšķi pārziemo augsnē un masveidā savairojas it sevišķi ar vārpatu piesārņotajos laukos, tāpēc audzējot kartupeļus atkārtoti, kā arī nezāļainos stādījumos kaitēkļu postīgums būs lielāks. Sprakšķiem ir arī dabiskie ienaidnieki kurmji un putni (irbes, strazdi, cielavas, vārnas, cīruļi, kraukļi).

LAUKA MAIJVABOLE (Melolontha melolontha)

Ievērojamu kaitējumu ražai un bumbuļu kvalitātei var radīt arī maijvaboļu kāpuru darbība. Atsevišķos reģiona apsekotajos kartupeļu stādījumos kāpuru izgrauztie dziļie dobumi ir novērojami ik gadu. Arī 2024. gadā dažādu paaudžu maijvaboļu kāpuri, kas ziemo augsnē būs sastopami un radīs bojājumus vairāk atkārtoti audzētos kartupeļu laukos. Maijvaboļu klātbūtni stādījumos mazinās augsnes apstrāde (dziļa aršana) un rušināšana. Aršanas laikā virskārtā nonākušos kāpurus, kā arī koku lapotnē esošās vaboles iznīcina putni. Arī maijvaboļu nokratīšana no laukmalā augošajiem kokiem, kā arī to salasīšana un iznīcināšana ierobežos kaitēkļa postīgumu.

Foto: Maijvabole. M. Bērziņa

BURKĀNU SLIMĪBAS

 BURKĀNU LAPU SAUSPLANKUMAINĪBA  (Alternaria dauci)

 Bojā burkānu lapas un stublājus, slimības ierosinātājs saglabājas augsnē un augu atliekās. Agras inficēšanās gadījumā var aizkavēties vai vispār neizveidoties sakne. Slimības bojātās lapas ir trauslas un lūzt, tas savukārt, var apgrūtināt sakņu novākšanu, it sevišķi, ja tās tiek vāktas mehanizēti. Reģiona burkānu sējumos slimības pazīmes biežāk tiek novērotas veģetācijas perioda beigās, sakņu attīstības laikā. 2023. gadā sausplankumainības pirmās pazīmes sējumos parādījās jūlija sākumā (AS 41-43), savukārt augustā, slimības izplatība pieauga un bija vērojama (8-12%) apmērā.  Arī šogad, iestājoties slimības attīstībai labvēlīgiem laikapstākļiem (+17-30°C),vējains un mitrs laiks) kādā no sējumiem uz burkānu lapām slimības pazīmes būs novērojamas. Infekcijas izplatību mazinās izturīgu šķirņu un hibrīdu audzēšana, kodinātas sēklas, kā arī optimālo audzēšanas apstākļu nodrošināšana un pareiza augu papildmēslošana. Sausplankumainības attīstība sākas uz vecākām lapām, tāpēc svarīgi nekavēties ar ražas novākšanu, jo pēc ražas novākšanas slimības attīstība var turpināties noliktavās jau glabāšanas laikā.

BURKĀNU LAPU BRŪNPLANKUMAINĪBA (Cercospora carotae)

 Arī ar burkānu lapu brūnplankumainību stipri inficētie laksti var kavēt sakņu attīstību un apgrūtināt ražas novākšanu. Brūnplankumainības attīstībai nepieciešama augstāka gaisa temperatūra (+23-28°C) nekā sausplankumainībai. Līdzīgi kā citus gadus arī iepriekšējā sezonā pirmās slimības pazīmes apsekotajos sējumos parādījās sakņu attīstības laikā (AS 45-47). Lielāka brūnplankumainības izplatība tiek novērota nelielās platībās audzēto burkānu sējumos, kā arī atkārtoti audzētos laukos, jo slimības ierosinātājs saglabājas augu atliekās, augsnē, sēklās un uz savvaļas čemurziežu augiem. Brūnplankumainības pazīmes sējumos būs sastopamas arī 2024. gadā, slimības izplatību noteiks galvenokārt laikapstākļi, veģetācijas periodā (karsts, mitrs un vējains laiks). Savukārt tās postīgumu, mazinās profilaktiskie augu aizsardzības pasākumi, kā arī kodinātās sēklas izmantošana.

ČEMURZIEŽU MELNĀ PUVE (Alternaria radicina)

 Postīga, it sevišķi glabāšanas laikā, jo var radīt ievērojamus sakņu zudumus. Melnā puve biežāk parādās jau veģetācijas beigās, bet ja inficēšanās notiek jau agrīnajās burkānu attīstības stadijās tad slimība izraisa melnkāju. 2023. gadā čemurziežu melnās puves pazīmes līdz ražas novākšanai apsekotajos burkānu sējumos netika novērotas. Bet, iespējams, ka nevienmērīgais nokrišņu sadalījums reģiona teritorijā atsevišķos sējumos varēja veicināt slimības attīstību gan uz lauka, gan arī vēlāk noliktavās uzglabāšanas periodā. Slimības ierosinātājs saglabājas augsnē un augu atliekās līdz 8 gadiem. Karsti (+ 20-25°C) un mitri laikapstākļi sekmē melnās puves attīstību, tāpēc arī šajā sezonā slimības pazīmju parādīšanās burkānu sējumos ir iespējama.  Profilaktiskie augu aizsardzības pasākumi (augu seka, kodināta sēklas materiāla izmantošana, kā arī izturīgu šķirņu izvēle) mazinās slimības izplatību. Savukārt glabāšanai paredzēto, sakņu šķirošana (bojāto sakņu atlasīšana), kā arī labas ventilācijas nodrošināšana uzglabāšanas laikā neizraisīs lielus ražas zudumus noliktavās. 

BURKĀNU KAITĒKĻI

 BURKĀNU MUŠA (Psila rosae)

 Laukos sastopama visu veģetācijas periodu, bet apsekotajos reģiona burkānu sējumos nozīmīgus bojājumus parasti nerada. Burkānu mušas kāpuri bojā saknes, zem mizas izēdot ejas, kas savukārt atsevišķos, biežāk nelielo platību (mazdārziņu) sējumos var ietekmēt ražas kvalitāti. Tāpat kā citus gadus arī šogad burkānu muša vairāk apdraudēs sējumus, kuri ierīkoti blakus iepriekšējā gada čemurziežu laukiem, jo kaitēklis pārlido nelielos attālumos. Mušas kaitniecisko darbību mazinās vēlīna burkānu sēja vai agro sējumu apklāšana (nelielās platībās), dzelteno līmes vairogu izlikšana (novērošanai), kā arī nezāļu ierobežošana burkānu laukos.

Foto: Burkānu mušas kāpura radītie bojājumi. I. Liepiņa

BURKĀNU LAPU BLUSIŅA) (Trioza apicalis) 

Kaitēkļa maznozīmīgi bojājumi reģiona burkānu sējumos novērojami ik gadu. Stipras invāzijas gadījumā var būtiski pasliktināt produkcijas kvalitāti (rūgta garša). Lapu blusiņa pārziemo uz skujkokiem un augu atliekām, tāpēc arī šogad vairāk bojās tos burkānu sējumus, kuru tuvumā aug egles, kā arī atkārtotos sējumus. Daļēji burkānu lapu blusiņas sākotnējo savairošanos var mazināt ar insekticīdiem kodinātas sēklas izmantošana. 

SĪPOLU SLIMĪBAS 

SĪPOLU NEĪSTĀ MILTRASA (Peronospora destructor)

 Pie agrīnās inficēšanās var radīt ievērojamus ražas zudumus un ietekmēt ražas kvalitāti. Vairāk bojā sīpolu virszemes daļas, bet var inficēt arī pašu sīpolu. 2023. gadā apsekotajos stādījumos neīstās miltrasas pazīmes uz lokiem parādījās jūlija otrajā pusē (AS 47). Slimības ierosinātājs saglabājas uz augu atliekām augsnē, taras kastēm, tāpēc tā postīgāka būs laukos, kur sīpoli tiek audzēti atkārtoti, kā arī stādīšanai izmantots jau inficēts stādmateriāls. Savukārt arī šajā sezonā mēreni silti (+15-22°C), mitri laikapstākļi, migla un pārmērīgs augsnes mitrums būs īpaši labvēlīgi neīstās miltrasas izplatībai un kādā no reģiona sīpolaugu sējumiem vai stādījumiem tā būs novērojama.

SĪPOLU KAKLA PUVE (Botrytis spp.)

 Inficēšanās notiek, galvenokārt veģetācijas beigās, pirms ražas novākšanas. Sīpolu kakla puve postīgāka ir sīpolu uzglabāšanas laikā noliktavās. Biežāk slimības pazīmes novērojamas pēc pāris uzglabāšanas mēnešiem, sevišķi tad, ja sīpoli netika pietiekami labi apžāvēti.  Līdzīgi kā citus gadus arī 2023. gadā puves bojāti sīpoli apsekotajos laukos, ar nelielu izplatību, novēroti sīpolu veidošanās laikā (AS 43-48) jūlijā. Vēss, ilgstoši mitrs laiks un paaugstināts augsnes mitrums sīpolu nobriešanas un novākšanas laikā arī 2024.gadā sekmēs puves izplatību sīpolaugu laukos. Sīpolu žāvēšana un bojāto sīpolgalviņu atlase pirms ievietošanas noliktavās mazinās tālāko inficēšanos jau uzglabāšanas laikā. Savukārt vesels stādmateriāls, šķirnes izvēle, sīpolu audzēšanai paredzētās vietas izvēle (mitrās un zemās vietās neaudzēt), kā arī augu biezība un piemērota laistīšanas izvēle, puves izplatību uz lauka samazinās.

SĪPOLU KAITĒKĻI

SĪPOLU MUŠA (Delia antigua)

Iesākumā kaitēkļa kāpuri iegraužas saknēs, vēlāk bojātie sīpoli sapūst. Reģiona apsekotajos laukos sīpolu mušas bojājumi parasti ir nelieli. Arī iepriekšējā sezonā, līdzīgi kā citus gadus, ar nelielu izplatību, tie novēroti sīpolu veidošanās laikā. Sīpolu mušas (pupārijos) pārziemo augsnē, tāpēc arī 2024. gadā tās laukos būs sastopamas un kāpuru invadētie sīpoli, it sevišķi atkārtoti audzētās sīpolu platībās būs atrodami. 

SĪPOLU LAKSTU PUSKODE (Acrolepiopsis assectella)

 Reģiona sīpolu stādījumos ir bieži novērojams kaitēklis. Sīpolu lakstu puskodes kāpuri bojā sīpolu lokus, kā arī citus sīpolaugus. Lielāku kaitējumu var radīt siltās un sausās vasarās. Pēdējo gadu laikā apsekotajos laukos sīpolu lakstu puskodes kāpuru bojāti loki biežāk tika novēroti lapu attīstības (AS 15-19) un sīpolu veidošanās laikā. Taču nelieli kāpuru bojājumi vērojami visā veģetācijas periodā, jo gadā attīstās vairākas sīpolu lakstu puskodes paaudzes. Iepriekšējā gadā apsekotajos sīpolu laukos lakstu puskodes kāpuru bojājumi bija maznozīmīgi. Optimālo augšanas apstākļu nodrošināšana, kā arī bojāto augu izraušana un iznīcināšana (nelielās platībās) mazinās kaitēkļa izplatību sīpolaugu laukos. Tomēr siltā un sausā laikā sīpolu lokus lakstu puskode bojās arī šajā sezonā. 

 GALVIŅKĀPOSTU SLIMĪBAS

 KRUSTZIEŽU SAUSPLANKUMAINĪBA (Alternaria spp.)

Biežāk slimības pazīmes uz vecākām lapām parādās kāpostu galviņas attīstības laikā, veģetācijas perioda beigās. Stipras inficēšanās gadījumā, kad uz bojātām lapām veidojas tumša apsarme, slimība turpina attīstīties arī uzglabāšanas laikā noliktavās. No lauka glabātuvēs nonākušās slimības bojātas kāpostgalviņas nereti inficējas arī ar citām slimībām. Reģiona apsekotajos kāpostu stādījumos krustziežu sausplankumainība novērojama ik gadu. 2023. gadā kāpostu laukos slimības pazīmes novērotas tikai veģetācijas beigās. Lietains un vējains laiks arī šajā sezonā sekmēs slimības izplatību kāpostlaukos un uz lapām vasaras otrajā pusē sausplankumainības pazīmes būs sastopamas. Infekcijas avots ir augu atliekas un sēklas, tāpēc vesela sēklas materiāla izmantošana, augu maiņa, kā arī savlaicīga nezāļu ierobežošana mazinās slimības postīgumu.

 PELĒKĀ PUVE (Botrytis cinerea)

 Arī pelēkā puve kāpostu laukos ir bieži sastopama slimība. Sākumā inficēšanās notiek uz lauka, vēlāk slimība bojā kāpostus jau uzglabāšanas laikā. Agras inficēšanās gadījumā var radīt nozīmīgus ražas zudumus. Apsekotajos kāpostu stādījumos 2023. gadā  pirmās pelēkās puves pazīmes tika novērotas kāpostu galviņas attīstības beigu stadijās, bet slimības izplatība, tāpat kā citās sezonās bija neliela. Arī 2024. gadā, vietās kur veģetācijas periodā augiem netiks nodrošināti optimāli augšanas apstākļi, veikta savlaicīga kaitēkļu ierobežošana, kā arī stādījumos, kur augi mehāniski bojāti, pelēkā puve būs sastopama. Slimības izplatību un attīstību galvenokārt sekmēs, laikapstākļi (mēreni silts un mitrs laiks) kāpostu augšanas laikā. Savukārt pelēkās puves, izplatību glabāšanas laikā mazinās saudzīga ražas novākšana un šķirošana, atlasot slimību un kaitēkļu bojātās galviņas pirms ievietošanas noliktavās, kā arī optimālu glabāšanas apstākļu nodrošināšana jau no paša uzglabāšanas sākuma.

 KRUSTZIEŽU FUZARIĀLĀ PUVE (Fusarium oxysporum f.sp.conglutinans)

 Ar nelielu izplatību, pēdējo gadu laikā reģiona kāpostu stādījumos ir novērojama arī krustziežu fuzariālā puve. Biežāk parādās jau veģetācijas beigās. Slimības ierosinātājs augsnē var saglabāties daudzus gadus (pat 20). Tāpēc arī šajā sezonā, it sevišķi karstā laikā fuzariālās puves pazīmes uz augiem būs sastopamas. Postīgāka tā būs laukos kur netiek ievērota augu maiņa, sabiezinātos un nezāļainos stādījumos. Savukārt izturīgu šķirņu izvēle mazinās inficēšanās riskus uz jau inficētiem laukiem.

KĀPOSTU KAITĒKĻI

KĀPOSTU BALTENIS (Pieris brassicae)

Pēdējo gadu laikā, it sevišķi lielākās platībās audzēto kāpostu laukos, balteņu kāpuru bojājumi ir maznozīmīgi. Lielāku postīgumu tie rada kāpostaugiem nelielos piemājas dārzos, ja netiek veikta kaitēkļa ierobežošana. Mēreni siltā un sausā laikā kāpostu baltenis arī 2024. gadā stādījumos būs sastopams un atsevišķos laukos, kaitēkļa savairošanās gadījumā, kāpuru darbība var ievērojami ietekmēt arī ražas kvalitāti. Savukārt karsti laikapstākļi, nebūs labvēlīgi kāpostu balteņa attīstībai. Kaitēkļa izplatību mazinās arī krustziežu dzimtas nezāļu ierobežošana stādījumā un lauka malās.

Foto: Kāpostu baltenis. D. Ozoliņa

KĀPOSTU CEKULKODE(Plutella maculipennis) 

Katru gadu kāpostaugu lapas bojā arī kāpostu cekulkode. Siltā laikā un stipras invāzijas gadījumā var radīt nozīmīgus bojājumus (izgraužot ziedaizmetņus un jauno lapu augšanas punktus), tas var būtiski ietekmēt gan augu attīstību, gan ražas kvalitāti. Apsekotajos reģiona kāpostu laukos cekulkodes taureņu lidošana novērojama jau lapu attīstības laikā (AS 15-19). Tomēr postīgāka kaitēkļa darbība biežāk tiek novērota vēlāk, kāpostu galviņas veidošanās laikā, jo gadā attīstās vairākas cekulkodes paaudzes. 2023. gadā apsekotajos kāpostu stādījumos cekulkodes kāpuru bojājumi kāpostu galviņas attīstības laikā (AS 41-45) bija ne tik postīgi, kā iepriekšējās sezonās. Kāpostu laukos izvietotajos feromonu slazdos cekulkodes tauriņi bija sastopami līdz pat kāpostu galviņas attīstības beigām, bet iepriekš tās novērotas skaitliski mazāk. Kāpostu cekulkodes izplatību jaunajā sezonā  var samazināt augu maiņas ievērošana, krustziežu dzimtas nezāļu ierobežošana, augsnes dziļaršana pēc ražas novākšanas, kā arī jaunu krustziežu dzimtas dārzeņu lauku ierīkošana tālāk no vasaras rapšu sējumiem. Tomēr, arī 2024. gadā, iestājoties ilgstoši siltiem un sausiem laikapstākļiem kaitēkļa aktivitāte būs lielāka un cekulkodes kāpuru bojājumi atsevišķos stādījumos var būt nozīmīgāki.

KĀPOSTU AGRĀ MUŠA (Delia brassicae) 

 Kaitēkļa kāpuru bojātie augi reģiona laukos tiek novēroti katru sezonu. Taču pēdējo gadu laikā apsekotajos stādījumos kāpostu mušas bojājumu izplatība ir neliela. Kaitēkļa konstatēšanai un daļēji arī ierobežošanai kāpostu laukos var izvietot dzeltenos līmes vairogus. Arī šogad lielāki mušas bojājumi būs vērojami siltā laikā (+15-25°C), savukārt karsti un sausi laikapstākļi mušas attīstību kavēs. Augu maiņas ievērošana, sekla rušināšana veģetācijas periodā, kā arī nezāļu ierobežošana mušas kaitniecisko darbību kāpostu stādījumos ievērojami mazinās.

Informāciju sagatavoja:
Inese Liepiņa
Valsts augu aizsardzības dienesta
Zemgales reģionālās nodaļas
vecākā inspektore
inese.liepina@vaad.gov.lv, 26388265